Dienas grauds


“[..] Mana galvenā doma ir, ka, lai gan tagad mums ir šī brīvība, tādēļ, ka iesaukums obligātajā militārā dienestā ir atcelts, tas nenozīmē, ka te būs dzīvošana par brīvu. Mēdz teikt, ka valsts ir kā banka – no tās var paņemt tikai to, ko biji gatavs ielikt kontā. Mūsdienās ir daudz cilvēku, kuri domā, ka viņi var tikai ņemt neko neieguldot. Tas ir tiešais ceļš uz psihoterapeita kušeti, kad apmēram četrdesmit piecu gadu vecumā, jūs teiksiet: “Manā egoistiskajā dzīvē es neizdarīju neko sabiedrības labā.” Tāpēc es to neiesaku. Bet, otrkārt, tas ir heck of fun, kad tu uzrocijis piedurknes strādā kopā ar citiem. Jūs to nekad nenožēlosiet. Te jums būs dzīves labākās dienas, un arī dzīves vissliktākās dienas, bet, nudien, tu dzīvo pā īstam, kad to dari. Un tiem no jums, kas grib doties militārā dienesta virzienā, es to no sirds iesaku. [..]”

ģenerālis Džims Mattis

avots (lasīt vēl)

vara bungas: Sekojot ģenerāļa padomam novēlu visai VB nometenei, lai Jaunajā Gadā ir spēks, laiks un veselība pieteikties, iestāties, vai “atjaunoties” kādā sabiedriski noderīgajā brīvprātīgo kustībā vai dienestā, lai būtu kaut kas, ko ar gandarījumu atcerēties vecumdienās 🙂

25 domas par “Dienas grauds

  1. Loģiku jau saprotu un ikvienam ir jāsaprot, ka valsts iedzīvotāji kopā veido valsts aizsardzības spēku, bet ir mazliet par skarbu teikts. Neaizmirstiet, ka ikviens nodokļu maksātājs samet aldziņai profesionālā dienesta karavīriem, sākot ar ierindniekiem, beidzot ar mūsu ģenerāļiem. Tātad ikviens, kurš maksā nodokļus – veic, kaut nelielu, bet ieguldījumu valsts aizsardzībā. Tas vai ar to pietiek – ir cits jautājums!

    • Tikai viena valsts pasaulē var teikt, ka tai ir pietiekami(!) liela profesionāla armija – ASV. Pārējo valstu pilsoņiem nepastāv iespēja atpirkties no pienākuma X stundā riskēt ar savu, nevis ar PD karavīra/brīvprātīgā zs dzīvību. Teorētiski “nodokļu maksātājs” var vispār neko neatmest aizsardzībai, bet tad valsts sameklē drošības sponsoru un kļūst par tā protektorātu (Dienvidamerikā daudz piemēru) vai iekļaujās citas valsts sastāvā, bet tur atkal būs jāmaksā par armiju, tādēl tā nav laba opcija. PD dienests ir nepopulārs, jo cilvēks kas to izvēlas pakļauj sevi specifiskai pieredzei, kurai citur nav noieta zaudejot iespēju iegūt sabiedrībā pieprasītu pieredzi un zināšanas. Pēc PD viņš/viņa nav konkurētspējīgi civiljā darba tirgū, tas arī uz virsniekiem attiecas. Savukārt dienests NBS, nosacījumi un attiecības tajā ļoti ierobežo normāla brīva clvēka izpausmes un dzīves stilu +bojā veselību. Pieņemot ka kara nebūs, PD karavīri ir sava veida mūki vai sava patriotisma ķīlnieki kā ZS, kas maksā nodokli dubultā (ar naudu un laiku) salīdzinot ar civilo.

      • PS aizsardzības garantijas LV pilnā nopietnībā piedāvaja RU XX gs divas reizes 1932.gadā un 1997. Pirmo reizi pat tika parakstīts līgums, ar ko tas beidzās stāstīt nevajag. Tā kā aizsardzības tēriņus var samazināt līdz 0, ja tautas vairākums to vēlēsies. Visos citos gadījumos jāmeklē optimāls balanss, bet nekad nebūs tā ka LV pilsoņi par nodokļiem nopirks sev tādu drošību, kas izslēdz pienākumu pašiem tajā iesaistīties.

      • Drusku pa citu tēmu, bet man vienmēr licies, ka NBS pametušie virsnieki ir diezgan pieprasīti civilajā darba tirgū. Esmu pārsteigts, ka tā nav. Nezinu kā ir privātajā sfērā, bet valsts pārvaldē vienu otru ex PD virsnieku zinu.

        • Man ir tieši pretējas pieredzes padomā. Iedomāsimies “kaujas virsnieku” ( ja nav virsnieks speciālists: IKT, jurists, inženieris, grāmatvedis, mediķis utt) pēc teiksim 20 gadiem dienestā 40+ gados, ar jebkādu augstāko civilo izglītību, bet drīzāk būs militārā. Ambīcijas turpināt komandēt ir, papīri kārtībā, pieredzes civilajā profesijā 0. Kādas izredzes turpināt komandēt un vadīt? Arī valsts pārvalde jāsāk karjeru no jauna, gadus 5 būs jākonkurē ar puikām un meitenēm tik ko no augstskolas un tad jau redzēs… Vienīgais pozitīvais piemērs, kad virsleitnants paralēli dienestam, pa kluso kopš leitnanta gadiem attīstija savu mazo biznesu un kad vairs pagalam nevarēja savienot abas štelles atvaļinājās.

        • Būs vadības prasmes, bet trūks izpratnes par biznesa loģiku(izņemot varbūt kompāniju drošības dienesti vai privātās armijas).

          Un liekas, ka salīdzinoši drošas un mazskaitlīgas misijas bijušas – mazas vienības/mazākas pakāpes un mazāka atbildība. Skatoties, kā performē valsts pārvalde, neizskatās, ka tir būtu daudz krīzes menedžeri, panika paralizējusi domāšanu

          Leonīds protams tiek pārdots kā kaujas virsnieks.

          • Vēl protams ir veiksmes stāsti. ģenerālis Ābols tālu ticis LDZ, plkv Porietis Ādažu pašvaldībā ruļavojs, politologu Rublovski visi pazīst, politiķis Druvis Kleins nepazūd no ekrāniem… Uģis Romanovs pārstāv MILREM LV, Maklakovs vēstnieks kkur.

            • Rublovskis vispār ir kaut kur ievēlēts? Kleins 1x RD nejauši iekļuva un viss.
              Tad jau Krēsliņš ir lielāks veiksmesstāsts.
              Sevi neaizmirsti -populārākais mil blogeris lv

              • Krēsliņš pa taisno ievēlējās Saeimā, jo bija ūsas, frizūra un citas dotības. Rublovskis samērā nesen vēl pasniedza RSU. VB pilnā nozīmē sāka visu no sākuma iestājoties (pazīšanās) darbā britu investoru kompānija, kas vēlāk aizgāja hibernācijā dēļ dižķibeles, tad atrast darbu palīdzēja savlacīgi iegūtā jurista kvalifikācija. Kad aiziešu pensijā rakstīšu delfiem (piemēram) 🙂 .

          • Normālos apstākļos valsts pārvaldē uz augšu tiek cilvēki, kuri turas trendā runās un darbos, neuzsāk neko nedrošu un riskantu, izvairās no atbildības. Šādi cilvēki nevar būt labi krīzes menedžeri.

              • Arī šajās iestādēs pa īstam vienmēr ir bijis tikai zemākajā līmenī. Tikai tagad pandēmijas laikā pa īstam ir nonācis līdz valdības līmenim.

                • Man liekas VUGD no ārpuses vadītāji nav iesūtīti, Cipulei gan laikam nav NMPD pieredzes, bet, no malas raugoties, tiek galā

                  • Man šķiet, VUGD ir gana administratīvo darbu, piem. visādas inspekcijas, kur ar dzēšanu nav jānodarbojas.

  2. Kā teica (rakstīja klasiķis)- ikvienam roka japieliek, lai lieais darbs uz priekšu tiek!

    Pašam šajā ziņā tā, ko citi sauc par sirdzsapziņu, ir pietiekoši tīra: individuāli esmu izdarījis un turpinu darīt visu, lai (nedod Dies’) varētu iespējami EFEKTĪVI pieejamo resursu ietvaros, atbilstoši laikmeta tehnoloģiskajām prasībām un potenciālā ienaidnieka tehnoloģiskajām iespējām) aizsargāt aizsargājamo un un aizstāvēt aizstāvamo. Bet diemžēl nākas konstatēt faktu, ka tā nav prioritāte vismaz tās konkrētās AV vadībai, pie kuras “skaitos”. Un ir aizdomas, ka līdzīga situācija ( kvalitatīvi- kvantitatīvā) varētu būt daudzās citās AV- bet tad atkal varbūt ka kļūdos un citur ir tehnoloģiski kvalitatīvi un kvantitatīvi apgādāti vadi un rotas, kas ir izgājušas modernajai karadarbībai ar modernu pretinieku (RU) vajadzīgo kaujas gatavības sertifikāciju. Pretējējā gadījumā šo AV sastāvā droši vien ir man līdzīgi “individuālisti”, kuri labākajā gadījumā sava mazskatlīguma dēļ var pozicionēties kā “tīri tā neko sev “aprīkoti” partizāni”, vērā ņemamu iespaidu uz dotās AV kaujas gatavību diemžēl neatstājot, ibo ir atsevišķi un individuāli ” ne-gadījumi” uz konkrētās AV fona (jā, apzinos šo savu skaudro niecību, kas tomēr nedaudz vairāk kā nekas, bet ta jau ir personiskas dabas “parādība”).

    Galvenais, ko gribu pateikt, ir sekojošais- jā, mēs katrs eaama gatavi un varam individuāli dot savu artavu, bet tās pievienotā vērtība būtu daudz augstāka (jo būtu efektīvāk izmantota) , ja šim VB ieteikumam šeit ar lielu un neviltotu entuziasmu sekotu lēmumu pieņēmēji un” Svētozolu Birzs” “virspriesteri” ,sakot ar Pabriku un beidzot ar Ļoņu, jo tieši no šādu “čiekuru” darbības/ bezdarbības ir atkarīgs, vai šeit uzrunāto indivīdu pienesums tiks novērtēts un izmantots visā šo indivīdu potenciāla pilnībā, vai arī tas tiks izniekots, rezultātā graujot konkrētā indivīda motivāciju iesaistīties un jēgpilni darboties (katrs var pats atcerēties, cik daudzās mācībās ir piedalījies, kuras ir bijušas iespējamajai realitātei pietuvinātas, kur ņemtas vērā potenciālā ienaidnieka un jūsu konkrētās AV REĀLĀS dotā brīža iespējas). Jo- kadri tomēr izšķir visu un mēs nevaram atļauties pārvērst potenciālā lielgabalgaļā clvēkus, kuri ar sirdi, dvēseli un prātu ir gatavi ziedot to visu, plus dot savu pieredzi iemaņas prasmes un dzīvību kopējai lietai- ta būtu iespļaušana šo motivēto cilvēku dvēselē, kuru esmu redzējis PĀRĀK DAUDZ reižu pēdējo 30 gadu laikā.. Uz doto brīdi man ir uzskatāmi pierādījumi, kam personiski mana lieta ir krietni un pamarīgi atšķirīga no Pabrika un Leonīda “lietas”. Pie tam- radikāli atšķirīga…

      • Pareizi, biju piemirsis- papildus iestāšanās ZSfaktam, viņš tak tosavu 72 stundu somu reklamēja un pasniedza kā savu bez maz vai inovāciju un būtiskāko ieguldījumu visapkārt- aptverošās aizsardzības būtiskā “būstēšanā”.

        Tiešām- ko es te cepos un dzenu vilni?…:)

        • Labu + sev nopelnīja, jo absolūtais vairākums populācijas par tādu somu neko nav dzirdējuši un uztvēruši Pabriku kā uber izdzīvošanas ekspertu. Kaut kur blakus Bēram Grilam.

  3. Un neviens nejautā, kas notiks pēc 72h, tās laikam satversmes preambulā un Zatlantijas līguma 5.pantā iekaltas

Atbildēt uz Anonīms Atcelt atbildi

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.