vara bungas: Nosēdzot saules gada ciklu jau pieminējām procesus BY tur viss vēl priekšā vai procesā, UA arī atcerējamies, te situācija stagnēs, tagad laiks pievērsties kara par Kalnu Karabahu/Arcahu apskatam.
Pasaulē šobrīd notiek AM-AZ kauju analīze, lai gan secinājums jau ir acīmredzams un visiem vienādi nepatīkams – rūpnieciski ražota klejojoša munīcija un UAS konvencionālā konfliktā efektīvi aizstāj kaujas aviāciju (izlūkošana, rekogniscēšana un CAS, izņemot transporta funkciju) un gandrīz neviena valsts pasaulē nav gatava tam adekvāti pretdarboties. Šo bedīgo faktu vēl vairāk pastiprina atziņa, ka nenormālu disbalansu par labu UAS zinātnieki un pētnieki paredzēja, par to rakstīja un runāja gadiem (15 vismaz), bet “tie-kuri-piešķir-finansējumu” nav ieklausījušies un valstis ar attīstītām UAS būves vai iegādes spējām pagaidām bauda nenormālu un nepamatotu priekšrocību konvencionālā karā.
Te gan jāiestarpina maza atruna, ka iespējams lielvalstis apzināti bremzē c-UAS sistēmu attīstību un bārsta UAS tehnoloģijas “vidējām” un “mazajām” valstīm, kas priecājoties tagad pirks un lidinās UAS visos iespējamos savstarpējos konfliktos. Viltība ir tajā, ka UAS un klejojošā munīcija vairākumā gadījumu joprojām izmanto kādu no lielajām stelītnavigācijas sistēmām, kuras “rubiļņiks” atrodas attiecīgās valsts vadības rokās. Ja sviras valdnieks gribēs, ļaus lietotājam izmantot satelītnavigāciju un uzvarēt izmantojot UAS, gribēs, atslēgs šo iespēju vienai vai abām pusēm un tad lūdzu – lieniet ārā no ierakumiem un atkal soļojiet uzbrkumā demonstrējot morāli un motivāciju nevis svešu tehnoloģiju spējas. Kā izskatītos un ar ko beigtos AZ-AM karš, ja piemēram US kā sistēmas admins liegtu/sagrozītu GPS datus KK/A reģionā? Jā, protams, ir vēl automated celestial, astro-inertial, terrestial un inertial navigation (INS) tehnoloģijas, bet tās ir gan dārgas, gan vēl attīstās un arī attīstītāji ir tie paši, kas kontrolē satelītnavigāciju. INS sistēmas pamazām iekaro klejojošās munīcijas tirgu, bet līdz satelītnavigācijas ērtībai un izdevīgumam tām ir tālu.
Labi, kaut kā novirzījos no KK/A tēmas, zemāk būs militāro ekspertu-blogeru-zvaigžnu-influenceru (Maikls Kofmans, Robs Lī) vērtīgie viedokļi par KK kara norisi, iznākumu un sekām mums visiem.
- apvidus joprojām “skaitās” (MK)
- parādiet man spēku struktūru un es pateikšu, kas jūs esat (MK)
- šim konfliktam nevajadzēja notikt, ņemot vērā, ka gatavošanās notika pretinieka acu priekšā (MK)
- CSS vienībām jābūt adekvātām manevra vienību (ne)spējām (MK)
- pārraut kill-chain, izvairoties no prtetinieka ISR (RL)
- milzīga plaisa, kas šķir AZ SUV un AZ regulārā karaspēka kaujas gatavību (RL)
- jaunāko komandieru loma joprojām liela (RL)
- kājnieku “čupošanās”, taktiskā disciplīna, mobilie tālruņi… (RL)
- AZ SUV pārsteidza AM pat pēc 3-5 dienu kalnu pārgājiena (RL)
- kājnieku iemaņas joprojām “skaitās” (RL)
- UAS neredzami XXgs PGA sistēmām (GK)
- XXgs PGA sistēmas padodas modernizācijai c-UAS izmantošanai (GK)
- PGA plānam jābūt, PGA sistēmu “burbuļu” pārklājumam jābūt (GK)
- PGA jāatdzimst tādā nozīmē, ka tai jāspej aizsargāt manevrējošu brigādi (GK)
- veci tanki+ moderna PGA rullē, jauni tanki+veca PGA nerullē (MK)
- tanki nav norakstāmi dēļ UAS (RL)
- UAS ir jābūt kvantumā, ko nav žēl zaudēt (RL)
- AM GS vareja cīnīties ar TB2, ja TR GS neabalstītu AZ (RL)
- AM REC spēja iedrboties tikai uz komerciāliem UAS (GK)
- Valstis ar labākām armijām turpinās diktet savu gribu vājakajām (RL)
- Neskatoties uz tehnoloģijām tās pašas nevinnē karus, artilērijai un kājniekiem joprojām jāiekaro un jāieņem (GK)
UPD1
Karabahā AZ lietotās dronu sistēmas praktiski nebija atkarīgas no GPS, jo atradās šauri vērsto vadības antenu tiešā redzamībā un vienmēr virs maršrutā paredzētajiem redzamajiem orientieriem. Sīrijas kadros vairumā gadījumu Bayraktar konsolē mirgoja “No GPS” – krievi darīja, ko varēja, bet tas būtiski netraucēja.
Armēņi ziņoja, ka izmantojuši ‘Poļe-21″ – pretGPS sistēmu, ko pieskrūvē mobilo sakaru bāzes stacijām un kura Krievijā jau tiek masveidā izvērsta. Tika publicēti vairāki triecieni pa bāzes stacijām laikam šajā sakarā.
http://nevskii-bastion.ru/pole-21e/
šajā gadījumā es nerunāju tieši par KK kara specifiku, lai gan virzienantenas un vizuāla pilotēšana arī liels izaicinājums operatoriem. Es runāju kā būtu šeit un citur, ja US atslēgtu GPS abām pusēm un īpaši klejojošai munīcijai.
Taktiskie droni, kuru palaišanas priekšnosacījums ir to lietošanai pietiekama redzamība, būtībā ir vismazāk atkarīgie. Korekcija pēc optiskās kartes (DSMAC) bija jau 80-to sākumā uz ALCM un Tomahaukiem, tagad tā būtu realizējama mazcenas mobilajā. Galvenais ir izvirzīt tādu uzdevumu
“DSMAC was a highly accurate rudimentary AI which allowed early low power computers to navigate and precisely target objectives using cameras on board the missile”
Asimetrija dēļ tā, ka ASV negatavojās karam ar near-peer pretinieku, bet 15 gadus fokusējas uz counterinsurgency.
Analīzes ir daudz un dažādas (pēc kara visi gudri). Galvenais ir tas, ka Armēnijas acu priekšā notika Azerbaidžānas armijas modernizēšana un pat jaunā bruņojuma un taktikas izmēģināšana (2016.g. aprīlis), bet tas tika uztverts vieglprātīgi. Armēnijā un Arcahā paļāvās uz pirmā kara rezultātā kultivēto mītu, ka Az neprot karot, viņiem nav motivācijas un kaujas gars un ja vajadzēs aiziesim līdz Baku un visus iedzīsim Kaspijas jūrā.
Armēnijas sakāvi veicināja arī iekšējās cīņas. Pašiņjana valdības laikā tika nomainīti 4 nacionālā drošības dienesta vadītāji (viens no tiem tagad tiek vainots valsts apvērsuma plānošanā), no armijas ģenerālštāba pirms kara tika izmesti daudzi virsnieki, kuri bija mācījušies Maskavā t.sk. 21.gs. kara taktiku, cīņu ar bezpilotniekiem utt., iemesls piedalījušies kaut kādā ballītē, kurā nav ievēroti covid-19 drošības pasākumi. Tas radīja neuzticību Maskavā, tieši Krievijas specdienestos (viņi nesteidzās dalīties ar izlūkošanā iegūto informāciju).
Pēc pirmajām 5 kara dienām, kad fronte bija pārrauta dezertēja ap 1500 armēņu karavīri, kara beigās dezertieru skaits sastādīja ap 10 tūkst., armēņi galveno triecienu gaidīja centrālajā daļā Agdama – Stepanakerta, tur tika turēti lieli spēki, tajā vietā tiešas sadursmes vispār nebija, notika tikai artilērijas apšaudes.
Armēņu taktika balstījās uz pasīvu aizsardzību, pat pie labvēlīgas operatīvi taktiskās situācijas armēņi nemēģināja veikt pretuzbrukumus. Sēžot ierakumos karu nevar vinnēt. Viņi pat nerīkojās pēc olimpiskā principa “Galvenais nav uzvarēt, galvenais ir cīnīties par uzvaru”
Piem. ukraiņiem pat pēc zaudēta kara ir savi varoņstāsti piem. Doņeckas lidostas aizstāvēšana,
Izlūkošanai jābūt savai. BS un to vadību jāvērtē un jākontrolē likumdevējiem pēc trim kritērijiem: armijas kaujas gatavība, apdraudējumam adekvātu kara resursu pietiekamība, pārbaudītu plānu esamība.
Man šķiet, ka armēņiem pirms Pašiņana dominēja viedoklis “ja karš nāks, tad krievi nāks palīgā”. Savukārt Pašiņana laikā bija cīņa par varu un sabotēšana no drošības struktūrām.
Ja abām pusēm zaudējumi ir vienādi, tas nozīmē, ka arī abu pušu tehnoloģijas viena uz otru iedarbojās vienādi. Izrādījās, ka pie vienādiem sitieniem armēņiem sāp vairāk nekā azeriem. Azeriem tāpat sāpēja, kad viņu rotas un bataljonus noslaucīja haubiču uguns. Iedomājies, kas par šoku pirms brīža bija rota/bataljons un pēc brīža paliek tikai zupa un ķeskas.
Jāprot neitralizēt pretinieka propagandu 😉
Par karavīru spējām visi mīl spicos nažus, bet viņi ir maz un viņi vienmēr beidzas. Tāpat kā ir PGA burbuļi, tāpat var veidot mīnmetēju burbuļus. īslaicīga Artilērija nav pārāk bīstama salīdzinot ar to ko izdarīs pretinieks ja ieņems Tavu pozīciju, ja Tu sēdi ierakumā un attiecīgi pietiekami droši vari pārlaist savu artilērijas uguni salīdzinot ar pretinieku, kurš parasti atrodas klajā laukā.
Es teiktu, ka opis/hipsters ar mīnmetēju pēc 3 dienu apmācības būs bīstamāks nekā pretinieku suv nodaļa. un sops vienkārš, kā mīnmetējnieks izdzird kaujas troksni blakus burbulī, viņš vienkārši atklāj uguni. Vēl neliels sops, ka savu pozīciju apšaude ir ne biežāk kā lādiņš 10 sekundēs, tā lai pēc eksplozijas ir iespēja vēl izbāzt galvu un pakoriģēt uguni.
ww2 50% kritušo bija mīnmetēju rēķinā, šo proporciju nav neviens atcēlis.
Puses, kura aizstāvās, turklāt kalnos un no stacionārām pozīcijām, zaudējumiem jābūt n-reizes mazākiem pret uzbrūkošās puses zaudējumiem. Tas,ka KIA/WIA atiecība abās pusēs ir apmēram vienāda tieši raksturo AM neprasmīgu pretošanos,kas noveda pie zaud1ejuma. Pie šādiem sopiem hipsters ar opi apšaus savējos, bet ideja par masveida apmācību un piesātinājumu ar mīnmetējiem apakšvienīnībās nav slikta, mums der jebkāda pretiniekam letāla spēja, kas nbs nenormāli trūkst.
Armēņiem bija vienas priekšrocības, kamēr azeri arī ieguva priekšrocības. Tātad viss pa godīgo 😉
Pie vienāda kritušo skaita radās iespaids, ka armēņi dezertēja krietni vairāk.
Kad jāriskē ar savu dzīvību, tad mērķis neizrādījās tā vērts. Vieni pelnīti uzvar, citi pelnīti zaudē. Pieņemsim, ka kara dievs mīl centīgos 😉 kurš būs kurš katrs pats izvēlas.
Arī armēņi nenoliedz, ka līdz ar Arcahu pieķēra klāt AZ zemes, attiecīgi armēņu morāle aizstāvot okupēto zemi kaujās priekškalnē varēja būt zemāka, bet azeru motivācija augstāka.
un tagad izrādās pie drisas visas tehnoloģijas, ka azeru jaunie droni ir tikpat efektīvi cik armēņu 50 gadīgie lielgabali, jo kritušo skaits abās pusēs ir līdzīgs.
Galvenais, lai var tā jaudīgi uzmočīt no distances un jaudīgs sprādziens. Savukārt jo mazāks/vieglāks šis jaudīgais ierocis, jo vieglāk paslēpties.
Tā ka kā vienmēr uzvarēja MOTIVĀCIJA apvienojumā ar spēju sāpīgi iesist 😉