Blaknes


vara bungas: Es šo “iniciatīvu” sauktu par atbalstāmu COVID19 blakni (aka zelta pendelis) 🙂 Arī Trampa ārpolitikas panāktie LV 2% IKP aizsardzībai ir šāda blakne. Tāpat arī par RU iebrukumu UA arī var runāt kā par spēcīgu LV aizsardzības attīstības katalizātoru, kas nenostrādāja 2008.gadā. Kritiski te jāskatās uz AM tendenci ātri reaģēt nevis savlaicīgi paredzēt (kara uzdevumiem pakārtota plānošana). Iepirkt un nolikt hospitāļa aprīkojumu un teltis noliktavā var ātri (uz kā rēķina btw), bet nav iespējami ātri apmācīt kara medicīnas speciālistus un radīt normatīvo bāzi šādu speciālistu reģistram un piesaistei (ārpus mobilizācijas). Sākot AM sadarbību ar RSU un LU piemēram rīt, pirmie rezultāti parādīsies pēc gadiem pieciem. Tā kā šobrīd par Combat Support hospitāli pagaidām jārunā kā par teltīm un klizmām iepakojumā, nevis kā par darboties gatavu NBS struktūrvienību.

“AM pārstāvis gan detalizēti neskaidroja, kādi medicīnas resursi ir armijas rīcībā, taču viņš neslēpa, ka armijai nav pārvietojamo lauka hospitāļu.”

avots

Latvijas aizsardzības resors gatavojas iepirkt kara hospitāli, šorīt LTV “Rīta panorāmā” pastāstīja aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).

avots

VB 2015.gads: “…tādēļ savlaicīgi jāplāno speciālistu mobilizāciju un jāizmēģina lazarešu ierīkošanu ārpus 60-70 km loka ap Rīgu. Ārstu tajos ir jābūt daudz un tiem ir jāprot šaut ne tikai injekcijas no šprices. Kaut kā gribētos, lai šī joma tiktu sakārtota viena no pirmajām, tikai dieva dēļ nevjag neko būvēt, ja to var piepūst”

avots

avots

134 domas par “Blaknes

  1. Par personālu runājot. Savulaik, kad vēl eksistēja studentu militārās apmācības programma, vismaz 1/3 kursantu bija topošie mediķi. Kaut kādai medīcinas studentu kategorijai attiecīgā kursa iziešana bija teju obligāta. Cik zinu, daudzi no šiem kursantiem tagad aktīvi darbojas medīcinā. Labs resurss ar ko varētu sākt, jo viņiem, atšķirībā no mediķu vairākuma, ir vismaz kaut kādas militāras priekšzināšanas.

    Cits jautājums, vai viņi vispār skaitās rezerves karavīri. Māc lielas šaubas, ka nē. Lai arī pēc kursu absolvēšanas piešķīra rezerves kareivja/vai kaprāļa diplomu, ja nestājies ZS tad nekādos sarakstos tā arī nenokļuvi un šodien esi vienā līmenī ar jebkuru civilistu.

    • Droši vien, ja apliecību izsniedz, tad arī rezervē ieskaita. Citādi mūsu birokrāti pakārtos.

      Bet jāsāk ar to, ka ar vienu MASH uz NBS būs par maz, 3-4 jābūt, pa 1 katrā aizsardzības novadā (ja tadi būtu). Attiecīgi optimāli būtu veidot šādu kaut cik militarizētu mediķu reģistru, sekot viņu migrācijai no novada uz novadu, piestipināt pie attiecīgās ZS administratīvās vienības (citi to sauc par ZS Bn) un saukt uz mācībām daudz biežāk nekā reiz 5 gados kā ir noteikts tagad.

      PD mediķos ievilina šādi
      https://www.sargs.lv/lv/nbs/2018-05-24/klut-par-arstu-brunotajos-spekos

  2. Kovids parāda, ka bruņota konflikta gadījumā ar slimnīcām un medpersonālu būs lielas problēmas.
    Cita starpā, kas konflikta apstākļos atbildēs par veselības aizsardzību – viņķeļpavļutveidīgie “līderi” bez medicīnas izglītības? Pabrikam piedāvāja pavadīt Veselības ministriju, bet šis Kariņu sākotnēji pasūtīja. Varēja saņemties drosmi, uzņemties atbildību un pamēģināt, jo kara gadījumā slimnīcas būs pilnas ar karavīriem. No malas izskatās, ka aizsardzība nelien veselības sfērā un otrādi, un tas rada satraukumu, jo kara gadījumā visdrīzāk būs problēmas ar sadarbību.
    Tieši tāpēc Leonīdam vajadzēja pasūtīt Viņķeli un Pavļutu, un vajadzēja pārņemt vismaz vakcīnu loģistiku – priekš virsniekiem un štābiem tā būtu laba praktiskā pieredze un zināšanu papildināšana apgādes lauciņā, jo te nebūs jāapgādā maksimums viens bataljons vai daļa no brigādes, bet būs jāapgādā visa valsts. Un virsniekiem noderētu pabraukāt pa slimnīcām, ieraudzīt reālo situāciju, parunāties ar mediķiem un saprastu kā trūkst, kas ir un kas jāuzlabo.
    Steigā nevaru atrast rakstu, bet pasen bija ārzemju pētījums par to, cik daudzi zemessargi pirmajās kaujas stundās tiks ievainoti vai nogalināti. Galīgi vairs neatceros, bet kaut kā prātā iespiedušies 45%. Ja tā, tad tas ir šausmīgi daudz. Slimnīcās nav tik daudz gultu.

    • Atļaušos garāmejot iebilst, ka bezpartejiski minstri – nozares profesionāļi – ir tāda post-TautasPartijas fantāzija, kas ne visai atbilst demokrātiskās pārvaldības idejai.
      Ar to domājot – ministrs tāpat saturiski nevada ministriju, ministrs nosaka politisko virzienu, tam nevajag nozares specialitāti, bet vajag vienu nopietnu lietu – spēju vadīt jebšu menedžēt. Saturiski zinošākais minstrijā vienmēr ir un būs VS un aiz viņa uzreiz VSS, citādi nevar būt.

    • Vienība, kura atrodas saskarē ar pretinieku, diennaktī zaudēs 20% personālsastāva. 1/3 beigtie, 1/3 viegli un 1/3 smagi ievainotie.
      Man šķiet, ka tu runā par to pētījumu, kur bija 80% 72 stundās. Pieļauju, ka te arī dezertierus pierēķināja.

  3. Papildinot savu iepriekšējo komentāru. Mazliet pameklēju un te ir atsauce uz 80% !!!!
    “Jaunajā aizsardzības koncepcijā Zemessardzei ir nepamatoti uzlikts aizsardzības mugurkaula uzdevums. Tad klajā nāca “Potomac Foundation” pētījums, kurā tika minēts, ka Zemessardze ārvalsts agresijas gadījumā zaudētu 80 procentu savu aktīvu.”
    https://www.la.lv/vajag-pretestibu-ne-varona-navi

    • tāpat var līdzināt ar UA BS zaudējumiem kara sākumā ja karadarbības mērogs būtu līdzīgs, līdz 300 km mūsu teritorijā.
      te būs 2015.gada dati, bez(!) UA dobrobatu (zs) statistikas un ievainotajiem,kuru jābūt 2-3 reizes vairāk. Ja 2K KIA ievainoto dažādās pakāpēs 5K-10K.
      погибли 1541 украинский военный. Большинство погибших, 1223 человека, были бойцами ВСУ. Нацгвардия потеряла 132 человека, МВД — 101. Также погибли 63 пограничника, 7 сотрудников СБУ, 15 работников ГосЧС. При этом Генштаб вовсе не учел потери «добровольческих» батальонов — а как говорят сами бойцы «добробатов», именно они, а не ВСУ, приняли на себя основной удар.

      • Viena no brīvprātīgo vienību LRRC (dziļās izlūkošanas) rotā 2014. gada beigās bija palikuši tikai daži, kuri karoja jau vasarā. Vidējais LRRC kaujinieks dzīvoja 2,5 gājienus aiz frontes līnijas.

  4. personāls būs neatrisināma problēma – pamatapmācība + regulāras mācības. Tieši kā motivēt pupu ķirurgus brīvajā laikā nevis burāt vai spēlēt polo, bet iet mil apmācību???
    Cik no ZS esošajiem dakteriem būs, tik būs.

    • Jautājums ir kā viņus nodarbināt… Ķīrurgiem jau jāpraktizē, nevis jāsēž bāzē rakstot papīrīšus (nešaubos ka ar mūsu birokrātiju tas būs primārais darbs)

      • pupu ķirurgi un citi, kas nav neatliekamā med. palīdzība – krīzes gadījumā pupus neliks.

        Var protams iepirkt ārstus – viesstrādniekus – no bangladešas vai āfrikas.

        Bet vispār atzīstams PR gājiens – vidējam lasītājam pozitīva ziņa virsrakstā, prakstiskajās problēmās neviens neiedziļināsies tāpat.

        • kāda āfrika..
          neuzceļam kādus 3-4 ZS bataljonu administratīvos euroštābus un pa to naudu brīvi izīrējam AZOV pulku ar visu viņu medicīnas dienestu komplektā.
          Pāvests var šveices gvardus īrēt.. ar ko mēs sliktāki ? Privātās armijas ir pilnīgi normāls trends šodien.

    • Elementāri, neizgāji laikā militārās medicīnas prasmju atsvaidzināšanu, licenci nepagarinās. Jau šobrīd ārsti kvalifikāciju regulāri iet cauri. Būs vēl viena sadaļa.

  5. Nu kā lai saka… būtu mums BMD/OMD dažas problēmas atrisinātos vai nebūtu tik dziļi ielaistas.
    Piemēram viens variants, kā kaut cik atrisināt:
    BMD/OMD izgājušajam (ja iestājas pēc tam medicīnas augstskolā) nodrošināt stažēšanos kādā no NATO valstu Militārajām slimnīcām. Vēlams, tādā kurā tiešām ieved no karstajiem punktiem cietušos.
    Protams, tādu piedāvājumu sniegt tādam exBMD/OMD cilvēkam, kas jau ir ticis līdz vismaz trešajam kursam, piemēram Stradiņos.

    • Vienā totalitārā valstī dažās medicīnas specialitātēs nevarēja iegūt izglītību nepabeidzot militāro katedru un neiekļustot kara komisariātu uzskaitē. Ja nepieciešami teiksim 500 ārsti un sagatavoti 500, vajadzīgā brīdī iegūsi 100. Ja sagatavosi 10 000 tad 500 no tiem kaut kā sagrabināsi un tā ir ar visiem militāriēm speciālistiem.

    • Nepierakstīju vienu būtisku faktu.
      Tā kā pēc NATO aizsardzības plāniem Baltijas kara teātrī plāno darboties aktīvi citu NATO valstu karavīri, tad vajadzēs ārstus, kas māk strādāt ar ievainotiem no citām valstīm. Sākot ar to, lai spēj komunicēt bez tulkiem!

      • IMHO kara hospitālī hemoroīdus neārstēs. NATO visiem jāmāk angliski, un liela daļa ievainojumu acīmredzami

  6. visam pamatā vajag izveidot saprotamu sistēmu. jā, nopirkt moduļu lauku hospitāli nav nekas sarežģīts, bet personālu gan tik vienkārši nopirkt nevar. ļoti iespējams, ka NBSam vajadzētu sponsorēt savus mediķus, kuri savas iemaņas uztur valsts slimnīcās, bet kara gadījumā pievienojas vienībai, nesagraujot civilo veselības aprūpi.
    es zinu zs bataljonu, kur ar profesionāliem mediķiem (vismaz zemākā līmeņa) problēmu nav, jo daļa ātro palīdzību apkalpju ir ar savas priekšniecības aicinājumu iesaistījusies ZS. diemžēl kara gadījumā reģions paliktu bez ātrās palīdzības… nez vai šis ir labs piemērs, kā veidot mediķu vienības armijā/zemessardzē.

    • vecīt, praktiski visos ZS batiņos mediķis tusē pa kādu ātro palīdzību vai tamlīdzīgi.
      ventilatora brīdi nebūs vai nu ātrie vai zs dakteri. Palēnām redzu procesu, ka viens otrs mediķie rekrutējās, bet vienalga piestrādā civilajā sektorā, lai nezaudētu asumu un sertifikātu. Šinī gadījumā gan zaudētajos paliks “ātrie”..
      āmen.

    • Var būt vai nu viens, vai otrs……tas ka ārsts piestaigā uz ZS savā brīvajā laikā un kad nav krīzes protams nenozīmē ka ja tiešām būs sūdi viņš ar piestaigās. Te atkal sanāk papīra karotājs, ka štatā it kā ir ierakstīts bet realitātē kad vajadzēs var arī būt pilnīgi tukša vieta.

  7. Nezini, kas ir šī (jaun) kundze, bet izskatās, ka ledus ir pavisam nedaudz ieplaisājis (bet ne sakustējies- pagaidām), bet tēzes interesantas: tie, kuri ir pret aizsardzības mācību skolās- realitātē iestajas par OMD atjaunošanu; puiku un meiteņu vienlīdzība militārajā dienestā kā emancipācijas nodrošinātājs un- “НВП” analogs ir veiksmes stāsts ka alternatīva OMD:

    https://puaro.lv/kars/par-aizsardzibas-macibu-skolas-un-ne-tikai/

    • Šī jaunkundze ir mērķtiecīgi grūdusi neaizsargātāko sabiedrības daļu mikrokredītu jūgā, un tagad, atbilstoši azartspēļu draugam Pabrikam, pūš patriotisma taurē un vicina karogu.

    • un iekustejies ir tas, ka, ja līdz šim VAM konceptu aizstāvēja naftalīna pršķiki ministrijā, tagad pieslēdza smagsvaru.

  8. Starp citu, te var piebilst, ka leiši jau no novembra (ja pareizi atminos) ir piesaistījuši OMD kadrus savam SPKC, kovida apsekošanai. Nu, kur mēs izmisīgi meklējam kadrus par 700 uz rokas.

    • uz papīra, ne rokas.
      Fromane ir lobists, tātad privātās attiecības, ne publiskās.
      Pilnībā piekrītu tam, ka NMPD mediķu iesaistīšanās ZS ir noziedzība, vai vismaz nolaidība – ja visi to izdarītu, mums uz papīra būtu 2x vairāk mediķu, bet realitātē tikpat. Tāpat kā ministra iestāšanās ZS

      • es gan nelietotu tik stiprus vārdus kā noziedzība. tā ir sistēmu nepilnība.
        reāli valstij ir jāuztur par 20-50-100% vairāk mediķu nekā miera laikā vajadzīgs. un nodokļu maksātājiem ar to jāsamierinās, ka mediķi miera laikā savā darbā saņem lielu algu par bumbiera dauzīšanu, jo darbs traumatoloģijā visiem nepietiks, kamēr nebūs kāda liela krīze. toties mediķiem jāparakstās, ka krīzes laikā viņiem nav vairs iespējas no darba izvairīties un jāpakļaujas mobilizācijai. sabiedrība ir uz to gatava?

        • NMPD un ZS vienlaicīgi ir tas pats, kas PD+ZS vienlaicīgi. Vienā gadījumā iekastam tabulā un aplaudējam paši sev, otrs variants ir aizliegts. Cik no tā ir stulbums, un cik ļaunprātība – nevar zināt.
          Plastikas ķirurgi, transpantologi u.tml. smalki dakteri noteikti būtu apmācāmi.

          mediķu rezerves jauda noteikti būs resoru sadursme. VM noteikti cīnās, lai no 99% noslodzi palielinātu uz 99.8% – atbilstoši visādam WHO vadlīnijām. Attiecīgi būs strīdi, no kura budžeta 20..50..100% rezerves jauda jāfinansē – VM vai AM.

          • finansēšana no AM vai VM ir spekulēšana ar terminiem un PR speciālistu bizness, jo abus finansē nodokļu maksātāji. nav atšķirība, vai es maksāju ar naudiņu no labās vai kreisās kabatas- abas kabatas ir manējās…
            nevar piespiest plastisko ķirurgu apmācīt par traumatalogu, ja viņš to nevēlas vai nav ieskaitīts militāristu vienībā. par cik lielām naudām šie dakteri būtu gatavi iesaistīties NBS shēmās, neņemos spriest. sakarā ar to, ka mediķiem algas palielinās, tad rubuļiem būs jābūt daudziem!..

            • Kā būtu ja mediķu augstskolās sākoties specializācijai dažām specialitātēm obligāti tiktu piekabināts valsts uzturēts un apmaksāts kurss – kara medicīna, bez kura kvalifikāciju dabūt nevar. Nekādu citu bonusu. Pēc kursa piešķir rez.karavīra statusu un iesauc uz periodiskām mācībām.

              • tas būtu tas pats, ja RTU mašinbūves speciālistiem neatļautu absolvēt, kamēr nav apguvuši cvrt un m109 uzbūvi, filologi ru minoritāšu valodas (jo krievu tāpat zin daudzi), LLU pārtikas tehnologi pārtikas iegūšanu dabā utt. man šķiet negodīgi začmorīt tikai dakterus. un ko darīt ar nepilsoņiem, jo viņi nedrīkst tikt iesaukti? neļaut studēt medicīnu?
                doma Tev pareiza, bet negodīgi, jo dažas grupas atkal ies norīkojumā “čerez sutku”, kamēr pārējie studenti “dzers un .isīsies kojās”…

                • Kara katedras bija katrā augstskolā, bet pienākums attiecās ne uz katru specialitāti, tā kā filologi var mierīgi *isties savā starpā, viņiem tāpat dzīvē būs grūti. Drīzāk kāds varētu teikt, ka šādi tiek pazemināta specialitātes konkurētspēja, uz ko var atrast 101 pretargumentu, jo gan militārā medicīna, gan militārie sakari, gan nocietinājumu būve tieši saistīta ar izvēlēto specialitāti un dažos gadījumos kurss var izpausties kā prakse voiskos. Nepilsoņi-studenti? tādi vēl ir? Ja ir, diemžēl neko nevar padarīt, jāsūta pie filologiem, tāpat tur vienas meitenes.

                  • lai nerastos aizvainotības sajūta, ir visiem LV pilsoņiem jāpasaka, ka katrs var tikt mobilizēts krīzes gadījumā! visbiežāk tie varētu būt mediķi, bet ja pārrauj HES dambi, tad var tikt mobilizēti arī ekskavatoristi un citas smagās tehnikas operatori/vadītāji. ja norāda tikai uz atsevišķām profesiju grupām, tad tas ir negodīgi un es esmu PRET.

                    • Tas jau ir pateikts likumos, kurus vairums nelasa, bet valdības šo zināšanu nepopularizē. Jo “nevajag tracināt tautu”(C).

                • Nav negodīgi, jo attiecīgas prasības būs visiem šīs specialitātes studentiem.
                  Attiecībā uz nepilsoņiem viss tas pats, tikai viņi 100% arī kara laikā strādās civilās slimnīcās.
                  Dzert vajag mazāk, bet ..ties daudz laika nevajag.

          • mjāā..
            šis ir tas pats stāsts, kas vugd, policisti un muņiki. Likums aizliedz šo profesiju pārstāvjiem dienēt NBS, lai krīzes gadījumā vajadzības nepārklātos. Starp atšķirīgām profesijām tas ir vienkārši. Ar mediķiem grūtāk, jo militārajiem mediķiem nav iespējams uzturēt regulāru skilu miera laikā. Gribi, negribi, ķirurgiem ir jāgriež civilajās operāciju zālēs. Kāds nezin, kā to risina Vācijā vai štatos ?

            • ja ir liela armija, arī armijas hospitālī darba pietiek. Droši vien vajag kaut kādu otro specialitāti – militāro medicīnu visiem, ko var bez katastrofālām sekām noņemt no pamatpienākumiem. Pielikt jaunu kursu mediķiem – tas risinājums dos pirmos ārstus nelielā ikgadējā skaitā pēc 6-8 gadiem. Vai varam gaidīt?

            • Es atļautu policistiem, VUGD utt. piedalīties ZS treniņos, lai uzturētu formu. Bet viņi ir jāizdala atsevišķās struktūrās, kuras ir skaidrs, ka kara laikā būs citur.
              Analoģiski virknei citu profesiju, t.sk. mediķiem. T.i. par mediķi jābūt skaidram, vai viņš kara laikā būs NBS mediķis vai turpinās darbu civilā sektorā.

                • Pašvaldības deputātiem neredzu vajadzību pēc izņēmuma. Tāpat viņiem tas nav pastāvīgs darbs. Kara gadījumā lai domes priekšsēdētājs visu izlemj. Ja kas, tad VARAM ministrs var nomainīt.

              • Savulaik amīšu militāro virsnieku kursos sastapu NG ( National Guard) vai AR (Army Reserve) tipa virsniekus, kuri savā civilajā pamatprofesijā ir LEO (Law Enforcement Officer). Mani kā kombinēto padomju un neatkarīgās LR “kopproduktu” arī urdīja jautājums
                par funkciju pārklāšanos.

                Bija mums kursā AR vai NG S2 virsnieks, kura pamatprofesija bija policists iekš NYPD. Bet te ir viena nianse- visi šie policisti- brīvā laika militarie izlūki nāca no štatu vai pagastu LE struktūrām (e.g., šerifa departaments), bet nebija neviena pārstāvja no federālajiem LE dienestiem. Tā ka secinu, ka federāļiem neļauj būt Divu Kungu Kalpiem tieši potenciālās funkciju pārklāšanās un pildāmo pienākumu divas struktūrās konflikta dēļ- kā anekdotē par pērtiķa dillemu izpildīt rīkojumu gudrajiem pulcēties atsevišķi no skaistajiem.

                Bet novadu (štatu) un pagastu ( country) līmenī amīšiw
                Em acīmredzami šāda problēma nepastāv. Vismaz kamēr nav izsludināta valsts (nacionālā) līmeņa EMR situācija. Un, piekrītu, ka šie ne-federālie LE poicisti kā AR/NG apgūst iemaņas, kuras tāpar var noderēt viņu civilajā profesijā gadījumam, ja tiek izsludināta EMR situācija tikai viņu štatā/ pagastā. Tā man izskatās no mana skatu tor…atvainojiet- taburetes, uz kuras esmu pakāpies, lai redzētu nedaudz vairāk 😉

                • pārceļot uz dakteriem sanāk, ka ZS nedrīkst dienēt stradiņu ķirurgs, bet Smiltenes lokālās slimnīcas ķirurgs var.. Mūsu problēma, ka “smiltenēs” vairs nav slimnīcās operāciju bloki. Viss sarežģītais ir nocentralizēts.
                  Mazas valsts specifika.

                  • Es teiktu, ka jābūt ļoti skaidram modelim katram pilsonim, kur viņš būs kara laikā. Vai vismaz sākt ar krīzē pieprasītām profesijām. Piem. Stradiņu ķirurgam jāzina vai kara gadījumā viņš turpina ārstēt Stradiņos (primāri militārpersonas) vai nu tiek iesaukts NBS un aiziet uz militāro ārstniecības struktūru, kaut kur starp fronti un Stradiņiem.
                    ZS trenēties netraucē ne vienā ne otrā gadījumā. Tikai vadībai jāzina, ka šī persona kara laikā nebūs pieejama ZS statusā.
                    Savukārt Smiltenes slimnīcā jābūt iekonservētam operāciju blokam ko izvērst krīzes situācijām.

                    • operāciju blokus var pirkt un konservēt kaudzēm.
                      Problēma ir ķirurgos un op. māsās.
                      Civilā medicīna nevar uzturēt vairāk personāla, nekā ikdienā vajadzīgs. Attiecīgi konflikta laikā, ķirurgs, kurš tiks pārcelts uz fronti nevarēs griezt aklo zarnu…
                      Ideālā pasaulē, aizsardzības mininistrija apmāca, finansē un algo militāros mediķus, ka miera laikā griež civilajās slimnīcās, lai uzturētu līmeni.

                    • beidzot piekrītu garamgajejam 😀
                      es vēl piebilstu, ka tad AM tīklos savervētajiem mediķiem nebūtu nekādu attaisnojumu konflikta gadījumā neierasties ierindā.

                    • Civilā sistēmā ir zināma rezerve, jo daļu pienākumu var veikt ārsti, kuri nav ķirurgi un operāciju māsu pienākumus veikt māsas, kuras ikdienā šos pienākumus neveic. Tad daļa ārstu un māsu var tikt iesaukti, kuri darbojas ārpus medicīnas tēmas.

            • Izraēlā visiem mediķiem ir skaidrs, kur kara gadījumā viņi atradīsies: 1) turpat medicīnas iestādē, tikai strādās pamatā bruņotajiem spēkiem 2) būs bruņoto spēku rindās.
              OMD ieviešanas gadījumā, darbs slimnīcā ir alternatīvā dienesta veids, kur apgūt sanitāra kvalifikāciju. Kara laikā noderēs.
              Es arī virknei citu profesiju ieviestu paramediķa/sanitāra apmācību, ar ko krīzes situācijā papildināt medicīnas sistēmu un NBS. Piemēram, glābējiem uz ūdens, sporta treneriem, darba drošības speciālistiem, apsardzes darbiniekiem, medniekiem, personīgo ieroču īpašniekiem, masieriem, pirtniekiem. OK, var būt par daudz, bet tajā virzienā. Ja mēs plānojam, piem. 50 tūkst. kara laika NBS, tad jābūt ap 6000 sagatavoto nodaļas līmeņa sanitāru.

              • Kas traucē ieviest kārtību mobilizācijas uzskaitē LV, lai katrs zinātu savu vietu ierindā. Cilvēku taču 3 mati piecās rindās un tos pašus nevar sakārtot.

                • Traucē bailes par to, ka sabiedrība sāks šumēties.
                  Mani ņem uzskaitē??? Tad rīt karš??? Stulba valdība mūs par savām villām sūtīs mirt!!! AAA!!!
                  Es jau teicu, ka mums liela daļa sabiedrības ir bailīga un nervoza.

                  • Ne bez pamata, jo valdības parstavju pieņemrie un īstemotie lēmumi diemžēl nevienmēr liecina par situācijas izpratni un vēlmi to risināt, balstoties racionālos lēmumos (izņemot personiski merkantīlās intereses). Es aeī pa rviņu villam mirt netaisos- lai viņi “lead by example” paši par tām mirst. Viņu darbi runā skaļāk par viņu nemez ne klusajiem vārdiem. Tāpēc tadās siruacijas rīkošos pēc sirdspaziņas- ka tas jau ir piedzīvots pagātnē. Jautajums ir par vadības – grožu turētāju komptenci un motivāciju tādai vai citādai rīcībai.

                    • Vēlēšanās tiek prasīti simpātiski cilvēki, kuri runā patīkamas lietas. Ja lietas izpratne ir nepatīkama, tad cilvēki ar izpratni var turpināt izprast un vēlēties šajā vietnē. Pie varas lielākoties ir cilvēki ar vienu dominējošo motivāciju – iegūt varu un labumus ko tā dod. Viņiem ir par to izpratne un izpratne saka, ka nevajag runāt par lietām, kuras vēlētāju atgrūž vairāk nekā piesaista (ne obligāti visu spektru, bet savu segmentu). Savukārt lietu izprašanai, kas nepalīdz iegūt un noturēt varu, nevajag tērēt resursus. Un nevajag naudas resursus tērēt tur, kur tas ir politiski mazāk rentabli kā ceļu būvniecība vai pabalstu palielināšana. Militārās lietas viņi sāks apgūt, ja varas noturēšanai viņiem vajadzēs militāro spēku.
                      Villu “neizstāvēšana” ir greiza jautājuma nostādīšana. Villu īpašnieki pamatā ir divu veidu:
                      1) Tādi, kuri ar ienaidnieku jau visu sarunājuši vai mēģinās sarunāt, jo villas (rūpnīcas, veikalus, zemnieku saimniecības utt.) vēlās saglabāt, pa ja vara mainās. VIŅIEM NEVAJAG, LAI TU PAR VIŅU VILLĀM UN JEBKO CITU KAROTU! Karadarbības rezultātā villa var tikt bojāta. Viņi gatavi ar jauno varu padalīties un būt par šīs varas īstenotajiem, lai tik villa paliek vesela. Viņi uz augšu izsitušies pārsvarā ar visiem visu sarunājot un ir pārliecināti, ka spēs sarunāt arī turpmāk. Viņi ir pret jebkādiem tēriņiem aizsardzībai, ja kabatā nekas neatlec, jo viņu skatījumā “mēs esam nekas, nekas nebūsim un neko nevaram”. Aizstāvēties gribošie viņu skatījumā ir visādi radikāļi (jo viņi atsakās saprast, ka cilvēkam var būt ideāli ārpus merkantilam interesēm). Šī ir vislielākā grupa (ap 50%), “savās vietās palicēji” vai “sarunātāji”. 30-tajos tādu arī pietika, viņi bija bieži viesi PSRS vēstniecībā. Cerēja pat uz lielo PSRS tirgu savām precēm. Viņiem tas nepalīdzēja.
                      2) “Prom mucēji”. Viņi vai nu ļoti tuvredzīgi un uzskata, ka varēs aizlidot ar AirBaltic vai nu ciniski un gudri saprot, ka ar Krieviju tomēr diez vai ko sanāks sarunāt, bet mēs tāpat neko nevaram (+nekas neesam un nebūsim), tāpēc jāmūk. Villu gatavi pamest. Ir iekrāts kāds kapitāls ar ko varēs turpināt dzīvot ārzemēs. VIŅIEM PIE KĀJAS TAVA KAROŠANA PAR JEBKO, VIŅI MUKS. Skaidrs, ka arī aizsardzības stiprināšana viņus neinteresē. Priekš kam? Labāk kādu dzīvokli Londonā nopirkt. Daļa pat skaidri apzinās, ka viss kantorītis ieliks somā portatīvos datorus un pārceļas strādāt uz Zviedriju/Vāciju/Poliju/Maltu. T.i. viņi mēģinās (ja ir iespēja) izvest arī biznesu ar visām iekārtām. Šie varētu būtu kādi 30%.
                      Kopā ~80%.
                      Lūdzu to skaidrojiet nervozajiem, ka par villām viņi nekaro. Villu īpašniekiem viņu karošana ir kaitīga vai vismaz vienaldzīga. Mēs karosim par savu un tuvinieku dzīvībām un godu, par savu mājeli vai dzīvoklīti, par tiesībām runāt latviski, par lielāku vai mazāku brīvību, beigu beigās par tiesībām vēlēt sev varu. Karošana par villām bija aktuāla koloniālo karu laikmetā, kur bagāto slānis no kariem iedzīvojās visvairāk un lielajām valstīm karošanai pret mazākām valstīm, kur uz kariem nopelna militārās industrijas īpašnieki. Koloniju mums nav un militārā industrija mikroskopiska.
                      Lielākai daļai villu īpašnieku skaidrot nav jēgas. Viņi neuzskata, ka mazāk veiksmīgu personu par sevi, padomu uzklausīšana ir noderīga.

                    • Pilnīgi piekrītu tēzēm. Politiķi un politika kļuvusi veikalam pakārtota ne valsts ilgtermiņa interesēm vai kādiem tur ideāliem.

                    • Paldies par izmeļošo Villu Aizsardzības koncepcijas izklāstu. Pa lielam tā arī ir.

                • Nav jau ko uzskaitīt, vot i neskaita.
                  Tad kad Bļodniecei iedos komandu bīdīt OMD, vrēs pēc gada štukot kam kādu aploksni dembelī izsniegt.

                  • ir daudzi pat 35-gadīgi vīri, kuri ir izgājuši LV OMD un kas no tā? ja nebūs plāns, kas pēc apmācības cilvēkus noturēs kkādā dzīvotspējīgā sistēmā, tad nav pat vērts bīdīt šo projektu. lietderība būs maza.

                    • Lietderība ir, jo pat ja sistēmas nav, ir apmācīti cilvēki. Ukrainā brīvprātīgo bataljoni izveidojas paši bez jebkādas sistēmas. Bet tas varēja notikt, jo 80% šo bataljonu dalībnieku bija gājuši cauri OMD.

                    • Visi esošie svētozolu birzs priesteri ir daļēji atbildīgi – gan par to, cik kvalitatīvs bija OMD, gan par to, kāpēc nav rezerves karavīru uzfrišināšanas sistēma

                    • ak ta atkal pie visa vainīgi tikai priesteri… tāda pati vaina jāuzņemas katram sabiedrības loceklim, kurš neizrāda iniciatīvu un neuzņemas atbildību. ja nav citu līderu, tad vien ir jāiztiek ar “svētozolu birzs priesteriem”.
                      “priesteri” uz šo brīdi piedāvā visiem stāties ZS, kur apgūt minimālās individuālās prasmes, bet sabiedrības pūļi kkā uz turieni neraujas.

                    • Nevarētu jau gan teikt, ka pašreizēja ZS kapacitāte spētu tos milzīgos pūļus sagremot un apmācīt. Nez kas notiktu, ja pēkšņi visi veči kategorijā 19-50 vienlaicīgi sastātos ZS. Kad bija Ukrainas kara pīķis un ZS tiešām iestājās sen nepieredzēti pūļi, viens otrs batiņš gandrīz ”aizrijās”. Aktīvākie instruktori visu brīvo laiku pa batu vien dzīvoja.

                    • ZS sen vajag centralizētu mācību centru kur pamatapācību un dažnedažādus speciālista kursus cep ar regularitāti reizi mēnesī. Tad bati ne ar ko neaizrīsies. “Pedagoģija pedagogiem”. Batiem tas nav jādara.

                    • ”Nez kas notiktu, ja pēkšņi visi veči kategorijā 19-50 vienlaicīgi sastātos ZS. Kad bija Ukrainas kara pīķis un ZS tiešām iestājās sen nepieredzēti pūļi, viens otrs batiņš gandrīz ”aizrijās”. – nu tā arī bija kad es pats stājos iekšā ZS (tā sanāca, ka tas bija kaut kad 2014 vai 2015. gada vasarā kad Ukrainas tēma bija vēl karsta). Daudziem no mums jaunajiem nepietika pat vienkāršākā ekipējuma : sakot no mazajām huiņām ka tās mazās plastikāta kausveidīgām krūzēm, cimdiem, beidzot ar kevlāra ķiverēm (dažiem bija jāvelk vecās zviedru metāla) , lietus pončo, gortex vispār gandrīz nevienam netika.

                      Bija tāds kiš-miš, kurš bija ātrāk iestājies tam tika , pārējiem nepietika un bija pašam jāmeklē mājās kaut kas ar ko aizstāt neiedoto. Katrā ziņā jaunam cilvēkam nekādu labo iespaidu par armijas pārvaldi un plānošanas spējām tas neatstāja. Tagad vismaz tas ir sakārtots.

    • Visiem ārstiem jāiziet militārās medicīnas kurss. Arī zobārstiem un vetārstiem. Jābūt uzskaitē visiem cilvēkiem ar med. izglītību. Pat ja viņi vairs medicīnā nestrādā (kas Latvijas gadījumā ir diezgan daudz), viņus tik un tā pēc mobilizācijas jāsavāc.
      Der ne tikai kara gadījumā, bet arī šobrīd ar COVID. Mediķi, kuri ārpus medicīnas, šobrīd bija vienkārši jāmobilizē.
      Kara gadījumā jābūt skaidram modelim, ka visas medicīnas iestādes primāri apkalpo NBS un daļa mediķu arī tiek iesaukti NBS. Civilajam sektoram paliek tas, kas paliek pāri.

      • Pirms visus esi saskaitījis, atceramies, ka pamatā armijai vajag ķirurgus.
        terapeitiem, ausu ārstiem, infektologiem un ergoterapeitiem diži daudz darba rotas / bataljona medicīnas teltī nebūs.

          • ausu ārsts varēs uzlikt spiedošo pārsēju, tieši tāpat, kā PPP apguvis karavīrs.
            viņš nevarēs sašūt asinsvadus un pareizi amputēt pusnorauto pēdu.

            • Cik man zināms, krīzes apstākļos amputāciju iemācās veikt personas, kurām vispār nav medicīnas izglītības.

      • otra iespēja, ka visiem, kuri iestājas armijā vai ZS, jāiziet militārās medicīnas kurss. sāc jau studēt!
        p.s. ar 2-3 nedēļām Alūksnē būs par maz.

      • Mana mamma pavasarī bija briesmīgi sašutusi, kad izdzirdēja vietējās baumas, ka dēļ Covid mobilizēs visus kas kaut kad ir bijuši mediķi. Kategoriski pateica ka nekur neies. Ka tad kad viņa gribēja strādāt vietējā pansionātā par aprūpētāju tad nederēja, jo vajadzīgi vēl kaut kādi kursi un sertifikāti (Rīgā par aprūpētājiem ņem visus, laukos kur maz darbavietu ir prasības), bet tad kad valstij viņa vajadzīga, tad nez kāpēc viņai pēkšņi jāder arī bez sertifikāta. Viņa 80tajos bija izstudējusi medicīnu ar ļoti labām atzīmēm, un kādu laiku strādāja, bet tad sabruka savienība un piedzimu es, un atgriezās laukos vecāku īpašumā, kopš tā laika nav strādājusi medicīnā. Tajos laikos bija jāstudē arī kara medicīna un tiesu medicīna. Man mājās visas tās mācību grāmatas stāv, bildes tajās, itsevišķi tiesu medicīnas grāmatā bērnībā mani biedēja. Es esmu sapratis, ka zināšanas medicīnā ir ļoti vērtīgas, atceros notikumus, ka 90tajos vēl mobilo nebija, tuvākais parastais telefons kilometriem tālu, ātrie arī nevienmēŗ brauca, mamma šuva rokas un vēnas vietējiem dzērājiem, kuri dzērumā sakāvušies un pārsituši rokas.

        • Katra paša izvēle iet vai neiet, ja vienkārši aicina. Bet, ja tiešām mobilizē, tad par izvairīšanos ir (un vienmēr bija) KL pants. Teorētiski mobilizēt var katru pieaugušo ne tikai rez.karavīrus un zs. Jautājums vai par citām specialitātēm ir uzskaite, visticamak nav.

          • valsts iestādes neatšķir miera laiku no krīzes – skat. piemēru ar maksas rezidenti, kuru`aplipināja ar covid un uzmeta

  9. Es domāju ka jābūt armijas slimnīcai(hospitālim) kur miera laikā āstē visus NBS, AM, IM darbiniekus ieskaitot radus draugus u.t.t- vienkārsi lai būtu darba apjoms (lai nezaudētu kvalifikāciju)bet attiecīgā situācijā pārslēdzas uz WIA aprūpi.
    Ideālā variantā sādā hospitāli uzsvars varētu būt likts uz traumatalogiem, anesteziologiem, kirugiem utml.
    *ar vārdu hospitālis(slimnīca) es vairāk domāju personālu, nevis ēku.
    Man domāt ka shādam pasākumam arī naudu no AM budzeta nebūtu kauns tērēt

    • Priekš kam no pusvalsts uz vienu hospitāli vest cilvēkus, kuriem tāpat visdrīzāk būs tīri civilās kaites? Labāk kā Izraēlā, kur jebkura slimnīca ir potenciāls militārais hospitālis.

      • izraēlā jebkurš vietējais dakteris taču ir izgājis OMD un ir ar dienesta pakāpi, un viss medpersonāls tāpat.
        Un slimnīcas LV ir 5-6 varbūt – Stradiņi, Gaiļezers, Liepāja, Dpils, Valmiera, pārējais ir feldšeru punkti

          • pastarpināti un ilgtermiņā risina – visi OMD izgājušie plastiskas ķirurgi, māsas utt ir ieskaitīti rezerves mediķu vienībās, apmācīti, ekipēti un krīzes situācijā noteikti glābs dzīvības, nevis taisnos degunus un krāniņus.
            Skaidrs, ka 9M vai gadu atlauzuši OMD neoperēs – bet OMD+rezerves karavīru sistēma nodrošinās (cilvēk)resursu pieejamību.

          • Tāpēc jau saku: 1. to mediķu iesaukšana, kuri ārpus medicīnas sistēmas (tai skaitā pensijā) 2. mediķu piesaiste no citām specialitātēm uz krīzes laika pieprasītām (pamatapmacībai jābūt) 3. jaunākā med. personāla rezerves sagatavošana no cilvēkiem, kas nav mediķi.
            Jā, krīzes situācijā mediķu joprojām trūks, tāpēc kara gadījumā medicīnas strādās NBS labā, civilajam sektoram paliks tas, kas paliks pāri.

          • šis skan, kā kosmiska līmeņa blēņas, kontekstā ar to, ka mums pat nav sākusies virzība uz elementāru OMD.

            • +1
              Piespiest esošos mediķus kaut ko papildus ir nereāli – nav likumiskās bāzes izņemot mobilizāciju. Jaunajiem vienkāršāk. Bet iziet ko un priekš kam? Nav sistēmas, nav plāna

            • Esmu par virzību uz OMD. Otrkārt, es neredzu iemeslu kāpēc obligāta apmācība nevarētu būt ieviesta noteiktām profesijām. Gan profesiju apguves kontekstā (piem. ārsti un būvinženieri), gan ja vēlās noteiktus amatus ieņemt (piem. iegūt ieroča atļauju, strādāt apsardzē, būt par ierēdni).

  10. Sanāk, ka ir 2 veidi, kā nodrošināt karavīru dzīvības:
    1) izglābšanas metode – pirmā neatliekamā palīdzība kaujas laukā un turpinājumā labi kara hospitāļi ar izciliem mediķiem tālu prom no frontes līnijas, un transports, kas ievainotos uz šiem hospitāļiem aizgādā;
    2) Saglabāšanas jeb saudzēšanas metode – bruņas gan transportam, gan individuālās. Te klāt var pierakstīt arī termoredzi, jo, ja esi akls, tad esi neaizsargāts.

    Hospitāļa pirkšana kovida laikā ir tikai labs PR gājiens Pabrikam. Bet man joprojām nav ne bruņu, ne termoredzes!!!
    Teorētiski katrs ģimenes ārsts māk veikt amputāciju un reizēm praktiski arī sašuj – viņi un vetārsti noteikti būs vislabākie draugi partizānu kara gadījumā, tikai jācer, ka ārstiem ir gan narkozes un pretsāpju līdzekļi, gan antibiotikas. Ja nav, tad Aizsardzības ministrijai priekš šiem ārstiem jāsāk gādāt krājumus X stundai.

    • Izglābšanai ir paveidi. First responder PP ievanotajam kaujas laukā, max ātra, bet saudzīga transportēšana līdz tuvākai kvalificētai palīdzībai slimnīcai vai kara hospitālim (tādēļ vajag tos piepūšamos brīnumus), bet tā ir stabilizācija nevis ārstēšana un tad, ja vajag,transportēšana uz civilo slimnīcu drošā aizmugurē (LV gadījumā uz ārzemēm).

      PR nāk līdzi pasākumiem, kas ir uzskatāmi par absolūti pašsaprotamiem un sen nepieciešamiem, tas ir kā pārdodot zirgu uzsvērt kā bonusu/fīču ka tam ir četras kājas. Zirgām jābūt 4 kājām, bet armijai, aprīkotām t.sk. ar personālu, lauka lazaretēm.

      • Ja 98% populācijas nesaprot kādam tam zirgam jābūt, tad arī četras kājas var pasniegt kā izcilu sasniegumu.

  11. Pabriks ir savā PR elementā, kam kā pozitīva “blakne” var izrādīties šo hospitāļu faktiskā iegāde- uzcelšana. Bet, tāpat kā gadījumā ar “tankiem līdzīgo haubiču” iegādi savu aktualitāti nezaudē apkalpju/ ekipāžu un to rezervju sagatavošanas jautājums.
    Par tādiem nenozīmīgiem sīkumiem kā IIIA ķiverēm, un tāda paša aizsardzības “plašu nesējiem” ar IV līmeņa platēm, ballistiskajām brillēm un termovizoriem pirmas līnijas “kapātājiem” kā visapskaujošās -totāli- neuzvaramās aizsardzības koncepcijas nebūtisku elementu nav vērts cepties.
    https://nra.lv/latvija/336999-armija-ne-tikai-iegadasies-saliekamo-kara-hospitali-bet-ari-plano-izveidot-stacionaro-hospitali.htm

  12. Pabriks ir savā PR elementā, kam kā pozitīva “blakne” var izrādīties šo hospitāļu faktiskā iegāde- uzcelšana. Bet, tāpat kā gadījumā ar “tankiem līdzīgo haubiču” iegādi savu aktualitāti nezaudē apkalpju/ ekipāžu un to rezervju sagatavošanas jautājums.

    Par tādiem nenozīmīgiem sīkumiem kā IIIA ķiverēm, un tāda paša aizsardzības “plašu nesējiem” ar IV līmeņa platēm, ballistiskajām brillēm un termovizoriem pirmas līnijas “kapātājiem” kā visapskaujošās -totāli- neuzvaramās aizsardzības koncepcijas nebūtisku elementu nav vērts cepties.

    https://nra.lv/latvija/336999-armija-ne-tikai-iegadasies-saliekamo-kara-hospitali-bet-ari-plano-izveidot-stacionaro-hospitali.htm

      • Kādas Jums ir izdotas- nav ne jausmas. Man batiņā nekāda nav izdota. Pats iegadājos pāris High Cut versijas, NIJ Level IIIA. Plašu nesēju arī pats iegādājos, ar “pamat-ādu” arī NIJ Level IIIA un NIJ Level IV platēm priekšā un uz muguras.

      • Nezinu, manā batiņā neesmu redzējis neko no tā, kas būtu vērā ņemams (NIJ Level IIIA
        + Level III vai IV) . Un ko nozīmē -“puslīdz”? Kādā kvalitātē un kvantitātē?

        • Sen neesi bijis batiņā vai sūdīgs batiņš?! 😀
          Individualajam ekipam kvalitāte laba. “Puslīdz” var nozīmēt, ka kādam pietrūkst jaunā ķivere, jo L izmēra ķivere korejietim neder latvietim, tāpēc jāgaida XL partija…
          Ekips un ieroči ienākas, bet vislielākā problēma paliek apmācības.

          • Domāju, ka abi: batiņā biju dažas dienas atpakaļ un situācija ar individuālās aizsardzības līdzekļiem “front-line” operatoriem batiņos ir atšķirīgas.

          • Balistiskās brilles ir ar rezervi, ķiveres un bruņuvestes gandrīz visiem. Dažreiz nav vajadzīgo izmēru uz sitiena, dažreiz jāpagaida.
            Bet ir milzu problēma ar tik būtisku un elementāru ekipējuma sastāvdaļu kā zābaki. Pie mums un visā ZS joprojām nav normālu zābaku. Ir tuksnešiem paredzēta švamme, kas turklāt ir neizturīga. Lielai daļai nav normālu mugursomu. Vispār vajadzētu būt divām mugursomām.
            Interesanti, ka kompasu standarta ekipējuma sarakstā tagad vispār nav.

            • wtf par kompasiem. Visi rekvizēti, lai VAMzaķus mācītu, vai tiem arī orientēšanās ar GPS?
              Vai nu jūs jānošauj, vai Leonīds – ZS taču ir pilnībā apgādāti minimālajā nepieciešamajā apjomā

              • Nezinu. Oficiālajā ekipējuma sarakstā tādas pozīcijas NAV. Izdalīti arī nav. GPS arī nav (OK, daži uz batiņu ir).

  13. Pabriks ir savā PR elementā, kam kā pozitīva “blakne” var izrādīties šo hospitāļu faktiskā iegāde- uzcelšana. Bet, tāpat kā gadījumā ar “tankiem līdzīgo haubiču” iegādi savu aktualitāti nezaudē apkalpju/ ekipāžu un to rezervju sagatavošanas jautājums.
    Par tādiem nenozīmīgiem sīkumiem kā IIIA ķiverēm, un tāda paša aizsardzības “plašu nesējiem” ar IV līmeņa platēm, ballistiskajām brillēm un termovizoriem pirmas līnijas “kapātājiem” kā visapskaujošās -totāli- neuzvaramās aizsardzības koncepcijas nebūtisku elementu nav vērts cepties.
    https://nra.lv/latvija/336999-armija-ne-tikai-iegadasies-saliekamo-kara-hospitali-bet-ari-plano-izveidot-stacionaro-hospitali.htm

    • Disbalanss neletālo spēju virzienā. Gatavi tērēt jebkam tikai ne tam, kas nogalina pretinieku (sistēmas, apkalpes, munīcija, treniņi). Haubices pirka ZZS.

      • Tērē tam no kā lielākas politiskās dividendes un sponsoru pateicība. Būtu iespēja – turpinātu celt sporta halles.

          • nav, nav pohuj. Liela daļa no ietekmīgajiem vīriņiem nekad nav atvienojušies no kolēģiem aiz robežas.
            tā, kā jo vairāk neletālas lietas sabetonēs, jo labāk notērēts aizsardzības budžets. Labi, gan maciņam, gan saimniekam.

        • politiskās dividendes viennozīmīgi sporta zālēm labas. publiski pieejama NBS slimnīca un nabagmājas būtu vēl labāk

          • Tieši tā! Politikā tiek skatīta rentabilitāte gan naudas, gan popularitātes ziņā. Publiskā sporta zāle ir gan pateicība no būvniekiem-sponsoriem, gan popularitāte no vietējiem. Noliktavām vai fortifikācijām tikai sponsoru pateicība bez popularitātes. Pretējā situācija ir piem. parādēm – popularitāte uz augšu, bet sponsoriem neinteresē.

Atbildēt uz garamgajejs Atcelt atbildi

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.