Uzticēšanās ap nulli


vara bungas: sēžu pie datora pārdomās par Barikādēm, ar vienu aci sekojot notikumiem DC . Un pēkšņi saprotu, kas vieno šos vētures epizodus, kādu ceļu esam nogājuši šeit LV 30 gados – no cīņas par ticību puslīdz godīgām vēlēšanām (kas iespējams ir vienīgas reālais Atmodas sasniegums)  līdz šīs ticības zaudēšanai, ko izraisa tehnoloģiju iejaukšanās politikā.  Barikāžu laiks atnesa mums dzīvas partijas, vēlēšanu novērotājus, komisijas, protokolus, balsu skaitišanu, rezultātu gaidīšanu un paziņošanu, kurai varējām saprātīgi uzticēties, jo politiskie konkurenti skatījās viens otram uz nagiem un viss bija saprotams un pārbaudāms. Kaut ko sašmugulēt vēlēšanu iecirknī kļuva gandrīz neiespējami, tādēļ attīstījās polittehnoloģijas, kas  iedarbojās uz elektorāta smadzenēm, bet principā tā ir godīga politiskā cīņa – ej un pārliecini. Vēlēšanu rezultāti mums var nepatikt, bet mums nav pamata tos apšaubīt. Tas ir ļoti svarīgi. Un te “pasaules demokrātijas lāpas nesējs” rāda mums attīstības virzienu, kas ievedīs sekotājus strupceļā. Es runāju par jebkādu digitālo tehnoloģiju izmantošanu vēlētāju balsu nodošanas vai saskaitīšanas procesā pretstatā vecai “analogai” papīra zīmju vēlēšanu procedūrai. Cilvēki nekad nenoticēs tam, ko līdz galam nesaprot un nevar pārbaudīt, pārskaitīt, aptaustīt un tieši tas ir noticis US. Baidens nekad neatmazgāsies no aizdomām (un nav arī lielas jēgas “mazgāties”). Lai cik tīras nebūtu 2020.gada POTUS vēlēšanas, masu apziņā tās vienmēr varēs pamatoti apšaubīt, jo CILVĒKI NESAPROT KĀ  TĀS VĒLĒŠANU MAŠĪNAS DARBOJAS  un no tā sabrūk  varas leģitimitāte cilvēku acīs, kas ir tiešais ceļš uz autoritāriem režīmiem  un  pilsoņu kariem.

Digitālās tehnoloģijas pēc definīcijas ir ZERO TRUST vide, kas turklāt ir praktiski nepārbaudāma, iejaucot tās vēlēšanu procesā (balsošana vai skaitīšana) neglābjami zaudēs ticamība procesam, kas ir sabiedrības un valsts stūrakmens. Vangoju, ka nākamās barikādes būs pret vēlēšanu mašīnām, kuras ir ērtas un ātras, bet demokrātiskām valstīm  NEPIEŅEMAMAS. P,S. Par EE zinu, bet neatbalstu.

 

47 domas par “Uzticēšanās ap nulli

  1. baidens savedīs un legalizēs migrantus un tad jau var atļaut atgriezties pie “analogajām” vēlēšanām. Plāns B.
    Skaidrs jau par ko šie jaunie “pilsoņi” balsos.

  2. Izeja – atcelt vēlēšanu aizklātumu un publicēt pilnīgus rezultātus, kurš kā balsojis. Demokrātiskā valstī tam nevajadzētu būt īpašai problēmai, no sava viedokļa izpausmes jābaidās nav.

  3. Atļaušos stipri nepiekrist – 2020 būtu deleģitimizētas jebkurā gadījumā, jo saistības ar realitāti sūdzībām bija stipri attālas jebkurā gadījumā. Un primāri bija izlikšanās, ka pasta balsis vai iepriekšējā balsošana (pandēmijas apstākļos) ir krāpšanas pazīmes, Dominion bija stipri sekundāri un vēlāk – ja izsekot apgalvojumu, tas ap 12. novembri. STOP THE COUNT un COUNT THE VOTE vienlaicīgi bija vēlēšanu naktī, ja kādam aizmirsies.
    Un skaidras norādes, ka rezultātu nepieņems & pasta balsis (kas ir analogākais process pasaulē) nevajadzētu skaitīt pirms vēlēšanu laika bija pirms vēlēšanām.

    • Protams, ja trampistiem tas būtu izdevīgi nekādu STOP nebūtu un Dominion rezultātus apšaubītu otra puse. Un pamatoti apšaubītu,kā es uzskatu, jo pārbaudīt principā nevar – jāuzticās ekspertiem. US vēlēšanu process sen prasās pēc modernizācijas, ja tas notiks, kur tas vedīs? Ja “drošu e-vēlēšanu” virzienā, tad visi gali ūdeni un slikts piemērs demokrātiskai pasaulei+grandoza iespēja nākotnes backām. Lai pārbaudītu rezultātus vēlētājam stipri jāuzticas kādam IKT speciālistam, kuru loks ir ļoti ierobežots un vajadzības gadījumā kontrolējams.

      • Piedošanu, bet ir sanācis iedziļināties ASV vēlēšanu procesa problēmās, reālajās?

        Tur burtiski vietām ir 1 uz Rīgas izmēra pilsētu – teiksim Luijvilla, Kentukī. 2012. gadā 5 miljoni balsotāju gaidīja ilgāk par stundu. Ar to vajadzētu sākt, nevis sapņot par e-vēlēšanām kā vienīgo risinājumu. Kas, tur skolu trūkst, un mums ir pārbagātība? Vecmīlgrāvi var balsot Širhanā, jobtvaju.

        • A es ko saku? Ka vajag pāriet uz e-vēlēšanām? Tieši otrādi. Pirmkārt US jāpārskata elektoru institūta nepieciešamību, tie frukti var balsot pretēji mandātam un nekas viņiem par to nebūs. Tālākais atkarīgs no štata īpašās situācijas.

          • Kollēga runā par modernizāciju, es cenšos norādīt, ka pietiktu nedirsināt iedzīvotājus un darboties pēc mērķa – lai maksimāli daudzi var nobalsot maksimāli ātri. Palīdzēs arī pie skaitīšanas, un nekas moderns nav vajadzīgs.

            Bet fakts – anglosakši ar nekodificētām tradīcijām paņemti rakā no modernās pasaules.

            • Anglosakšu ASV šobrīd ir priekšā visai pasaulei ar moderno tehnoloģiju attīstību. Nabadzīgo un neattīstīto anglosakšu valstu nav.

        • ASV tradicionāli ir traucēt izpildīt vēlēšanu tiesības, it sevišķi dienvidu štatos – konstitūcija paģēr nēģeriem vēlēšanu tiesības, bet vietējie baltie varturi nosaka detaļas, kā šīs tiesības var īstenot – t.i. nēģeru rajonā izveidot vienu iecirkni nekurienē ar debilu darbalaiku.
          ASV nav pases, un lai vēlētu, ir jāreģistrējas – attiecīgi tur arī var likt žonglēt ar 5 bumbiņām un atnest izziņu, ka neesi kamielis

          • Visnotaļ, un attiecīgi risinājumi ir nevis nepieciešami moderni, bet kādam 1921. gadam atbilstoši. Būs gana labi.

  4. Es viņiem to nenovēlu, protams, bet igauņi būs spiesti nožēlot, ka ieviesa balsošanu internetā. Mūsdienās nav iespējama droša IT sistēma! Un pats sliktākais, ka viņi pat tagad nevar būt pārliecināti, ka tā sistēma nav jau uzlauzta un kāds negaida piemērotu brīdi, kad parādīsies piemērots kandidāts. Skatiet kaut vai pēdējo case ar SolarWinds https://en.wikipedia.org/wiki/2020_United_States_federal_government_data_breach kad breach netika pamanīts daudzu mēnešus! Neviens mani nepārliecinās, ka šobrīd ir iespējamas drošas, aizklātas vēlēšanas internetā.

    Es ceru, ka Latvijā paliksim pie papīra un urnām.

  5. Lielākā daļa nopietnu IT speciālistu pauž, ka faktiski e-vēlēšanas aizklātumu nevar nodrošināt. Turklāt drošība e-sistēmām diemžēl ir nekāda – pasaulē regulāri tiek uzlauztas visu iespējamo veidu IT sistēmas

    • Ja Tev ir drošs elektronisks paraksts, tad Latvijā nav bijis gadījumu, kad kāds to uzlauztu (ja nu noklonē jau izgatavotāja rūpnīcā).

      • Aiz uzlauzējiem var stāvēt palielas valstis ar to resursiem, kas var atļauties noklonēt pašu rūpnīcu. Nevajadzēs melot, pietiek iemest patiesu informāciju un re, varas leģitimitāte 0 vērta un nepārbaudāma.

      • Ar elektronisko parakstu var droši parakstīt hvz-ko, iesnieguma par bērnu pulciņu vietā vari pārrakstīt māju.

  6. Baidenam un Demokrātiem ir pilnīgi pajāt, vai Baidenu uzskata par leģitīmu vai neleģitīmu. Viņi ir pie varas. Un vairs to neatdos

    • kā neatdos – uztaisīs koncentrācijas nometnes visiem konservatīvajiem? Baidens no ādas lien laukā, lai pēc iespējas vairāk savāktu zem savas platformas, paklausies inaugurācijas runu, coutrymūziķa performaci etc

      • ASV vienas partijas varas maiņa uz otru ir ciklisks process. Nedomāju, ka kaut kas būtiski mainīsies.

    • Labi, ka Eiropai nav nekādas teikšanas par aizsardzības lietām. Mūsējie pieklājīgi pasūtīs nahuj, vai kā lohi pirmie pievienosies kārtējai Vankūveras konvencijai?

    • 364 balsīm par, 274 pret un 52 atturoties – ne pārāk pārliecinoša uzvara. Žēl, pagaidām nav redzams kā balsoja mūsējie, kuriem nav ko zaudēt un francūži, kuriem ir.

      • mūsējie ir norūpējušīes par LGBT problemātiku. Pat Niluška reinkarnējies mēdijos.
        Kāpēc viņiem iespringt par sarežģītām lietām 🙂
        Un RU taču arī nevajag attīstītu EU militāro komponenti…

Atstājiet atbildi uz varabungas Atcelt atbildi

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.