Bad boys, whatcha gonna do?

vara bungas: Apjomīgs un pamatīgs IeM (VP) darbs uz 30 lapām par pirātisma apkarošanu tīmeklī. Daudz faktoloģiska materiāla:

[..] Saskaņā ar Centrālās Statistikas pārvaldes2019. gada aptaujas rezultātiem par informācijas un komunikāciju tehnoloģiju lietošanu Latvijā:- 2019. gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu par 4,5 % pieaudzis to mājsaimniecību īpatsvars, kuras lieto platjoslas internetu. Ja 2018. gadā platjoslas internetu lietoja 78,8 % mājsaimniecību, tad 2019. gadā – jau 83,3 %. Visvairāk platjoslas internetu izmanto Rīgas reģionā (87,2 %), bet vismazāk Latgalē – 76 %. Pierīgā, Vidzemē, Kurzemē, Zemgalē tas pieejams no 81,3 % līdz 85,9 % mājsaimniecību. Platjoslas internetu biežāk izmanto pilsētās, kur to lieto 85,5% mājsaimniecību, bet laukos šis rādītājs ir 77,9 %;- 2019. gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu par 2,5 % pieauga regulāro interneta lietotāju (lieto internetu vismaz reizi nedēļā) skaits. 2018. gadā internetu regulāri lietoja 81,2 %, 2019. gadā – 83,7 % iedzīvotāju. Salīdzinot ar 2010. gadu, šis rādītājs pieaudzis par 21,2 %;

– iedzīvotāji internetu izmanto dažādām aktivitātēm. Populārākās no tām ir elektroniskā pasta un internetbankas lietošana – vidēji 83 % iedzīvotāju. Sievietes biežāk nekā vīrieši iesaistās sociālajos tīklos (attiecīgi 79,5 % un 70,2 %), bet vīrieši – biežāk nekā sievietes klausās mūziku internetā (attiecīgi – 52,7 % un 49,4 %). Jauniešu (16–24 gadi) populārākās aktivitātes ir sociālo tīklu lietošana, ziņu sūtīšana ziņapmaiņas lietotnēs un elektroniskā pasta lietošana, bet senioriem (65–74 gadi) – ziņu portālu, avīžu un žurnālu lasīšana tiešsaistē un internetbankas lietošana[1].

Saskaņā ar Kantar (SIA “TNS Latvia”) 2019. gadā veiktā pētījuma rezultātiem vidēji 88 % jeb 1 376 000 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem ir lietojuši internetu pēdējo 3 mēnešu laikā, kas ir par 3 procentpunktiem vairāk nekā 2018. gada pavasarī šajā vecuma grupā. Vidēji 84 % jeb 1 309 000 Latvijas iedzīvotāju aptaujātajā mērķa grupā internetu lieto regulāri – katru dienu, un regulāro interneta lietotāju skaits ir pieaudzis par 4 procentpunktiem salīdzinājumā ar 2018. gada pavasara periodu.[2]

VB: Ziņojumā tiek citēts LMT viedoklis , kas labi raksturo situāciju kopumā:

“[..] Aizvien biežāk Latvijas valsts pārvaldes iestādes pievēršas satura kontroles jautājumiem digitālajā vidē, tostarp virzot likumdošanas iniciatīvas par interneta resursu pieejamības ierobežošanu. Jau šobrīd savas kompetences ietvaros tiesības ierobežot interneta resursu pieejamību ir noteiktas Izložu un azartspēļu inspekcijai, Nacionālajai plašsaziņas līdzekļu padomei un Valsts ieņēmumu dienestam. Elektronisko sakaru komersanti regulāri saņem arī policijas “paziņojumus” par tīmekļa vietņu pieejamības ierobežošanu, kas ir pamatoti ar vispārīgām tiesību normām par jebkādu pretlikumīgu darbību novēršanu. Diemžēl katras iesaistītās institūcijas tiesību apjoms ir regulēts atšķirīgi un fragmentāri, tādējādi radot riskus brīvai informācijas apritei digitālajā vidē. Ņemot vērā, ka satura pieejamības ierobežojumi digitālajā vidē aizskar personu tiesības brīvi iegūt un izplatīt informāciju, kā arī tiesības uz viedokļu daudzveidību, kā arī vairāku iesaistīto personu (autori, interneta vietņu īpašnieki, mitinātāji, elektronisko sakaru komersanti) tiesības uz īpašumu, būtiski ir nodrošināt lēmumu iepriekšēju tiesiskuma kontroli.Vienlaikus nepieciešams arī skaidrs regulējums par atbildības jautājumiem. Normatīvajos aktos nepieciešams tieši noteikt, ka elektronisko sakaru komersanti nenes materiālu atbildību par valsts pārvaldes iestāžu lēmumu izpildi un materiālajām sekām – par jebkādu kaitējumu interneta vietnes uzturētāja un trešo personu interesēm ir atbildīga iestāde, kura izdevusi rīkojumu par interneta vietnes pieejamības ierobežošanu. Lai nodrošinātu vienotu tiesisko ietvaru, kā arī objektīvu kontroli pār satura pieejamības ierobežošanas lēmumu tiesiskumu, tie būtu apstiprināmi ar tiesas vai tiesneša sankciju. [..]”

VB: Tas būtu viss, ko jāzina serfotājam parastajām, bet pirāti, viņu klienti un līdzzinātāji var lasīt ziņojumu šeit