Vieta progresam


vara bungas: Pāris citāti no M.Andžāna raksta LIIA gadagrāmatā “Latvian Foreign and Security Policy. Yearbook 2021” (72.lpp). Protams, neko jaunu (vimaz VB burbulim) šīs atziņas netklāj, jo nīkuļošana aizsardzibas jautājumos turpinās jau gadus 15. Tomēr jauzteic akadēmiskā autora drosmi atzīt, ka “karalis ir pliks”, lai arī “caur puķēm”. Tekstam ir ENG versija (salīdzināju, atbilst), iespējams, tas palīdzēs sabiedrotajiem saņemties kārtējam zelta pendelim pa visaptverošo aizsardzības spēju dekorāciju.

[..] Aizvadītajā gadā aktualizējās jautājumi par faktisko zemessargu skaitu. Saskaņā ar NBS informāciju Latvijā ir 8,3 tūkstoši zemessargu. Tomēr VK ieskatā faktiskā situā-cija ir citādāka: četru gadu laikā novērots, ka trešdaļa zemessargu Zemessardzes akti-vitātēs nepiedalās ne dienu, bet 2018. gadā vairāk nekā 30 dienas viena gada laikā ak-tivitātēs piedalījusies ceturtdaļa aktīvo zemessargu (pēdējais rādītājs esot uzlabojums pret iepriekšējo periodu).28 Šie dati, visticamāk, liecina, ka faktiskais zemessargu ap-joms ievērojami atpaliek no aizsardzības resora sniegtās informācijas. [..] Tomēr ceļš uz jau nākamo Valsts aizsardzības koncepciju atstāj vietu progresam. Pirmkārt, 2020. gada koncepcijā trūkst tālejošu Latvijas ambīciju ārpus savas aizsar-dzības. Lai gan tiek uzstādīti virkne uzdevumu aizsardzības spēju stiprināšanā, tomēr nekas no tā Latviju neizceļ citu valstu starpā. Proti, ar ko Latvija vēl bez savas aizsar-dzības varētu un vēlētos izcelties globālā vai vismaz reģionālā kontekstā – vai tās būtu uzbrūkošās kiberspējas, jaunu militāro tehnoloģiju radīšana, jūtams ieguldījums starp-tautiskajās misijās un operācijās vai kas cits.Otrkārt, koncepcija daudz runā lozungu līmenī. Lai gan lozungi šāda veida dokumen-tiem nav netipiski, tomēr ne mazāk svarīgi ir ievērot līdzsvaru starp reāliem un mazāk reāliem izteikumiem. Maz ticams, ka ar maz pamatotiem lozungiem var tikt mainīts potenciālo pretinieku novērtējums par situāciju, tomēr Latvijas sabiedrība un lēmumu pieņēmēji gan var tikt maldināti. Starp tādiem atzīmējami pieņēmumi gan par NBS spējām, gan par sabiedrības gribu aizsargāt valsti. Attiecībā uz NBS dokumentā tiek runāts par potenciālā pretinieka novājināšanu, būtisku zaudējumu radīšanu, kā arī ilg-stošu pretestību, vienlaikus atzīstot pašreizējo rocību “attīstīt tikai visnepieciešamākās spējas.”[..]

PS Gadagrāmatā ir vēl citi vērā ņemami raksti, piemēram

[..] Ikreiz, kad NATO sabiedrotie agrāk tika saskārušies ar kritiskām situācijām, viņi meklēja jaunu vienprātību attiecībā uz mainīgo stratēģisko vidi un to, kā tajā kopīgi rīkoties, izstrādājot vadlīniju dokumentu, ko sauc par alianses “Stratēģisko koncepciju”. Pašreizējā NATO Stratēģiskā koncepcija, kas ir sestā pēdējo sešdesmit gadu laikā, tika pieņemta 2010. gadā. Tā ir ārkārtīgi novecojusi.

Stratēģiskās koncepcijas pārskatīšana var palīdzēt sabiedrotajiem pārveidot NATO par aliansi, kas nepārtraukti pielāgojas nākotnes draudiem. Tas var būt arī veids, kā piesaistīt jaunu iedzīvotāju un vadītāju paaudzi, kuri uz aliansi neraugās caur Aukstā kara un Afganistānas “nebeidzamā kara” kopējo prizmu. Viņi vēlas uzzināt, kāpēc NATO ir svarīga nākotnei, nevis kāpēc tā bija svarīga agrāk. Viņi ir pelnījuši atbildi [..]

***

[..] Cita aptauja, kurā 2018. gadā piedalījās Igaunijas militārie eksperti, atklāj, ka ASV ie-guldījums tiek uzskatīts par kritiski svarīgu Igaunijas drošības garantēšanā. Tādējādi visi eksperti, kas piedalījās aptaujā, īpaši minēja trīs aspektus: ASV militāro klātbūtni reģionā, augsta līmeņa politisko pasākumu koordinēšanu un tehnisko sadarbību mili-tārajā un izlūkošanas jomā. Lielākā daļa ekspertu arī uzsvēra, ka ASV kompetence teh-noloģiskās informācijas un zinātības jomā ir ļoti vērtīga Igaunijas aizsardzības nodroši-nāšanas kontekstā, savukārt puse no viņiem uzsvēra ASV kodolspējas.[..]

[..] Kā vairāki eksperti, tostarp Svens Biskops, ir norādījuši, galvenā drošības problēma Eiropas valstīm ir saistīta ar to, ka samazinās ASV loma attiecībā uz tās iesaistī-šanos Eiropas drošību skarošu jautājumu risināšanā. Citējot Svenu Biskopu: “Mēs vairs nevaram paļauties, ka mūsu Amerikas princis mūs izglābs no visām briesmām. Ne jau tāpēc, ka mēs princim vairs nebūtu svarīgi: ja Eiropas teritorija atkal tiktu tieši apdraudēta, viņš steigtos palīgā, jo tas tieši skar Amerikas vitālās intereses. Bet, šādiem draudiem nepastāvot, ASV stratēģijas galvenā uzmanība šobrīd ir vēr-sta uz Āzijas un Klusā okeāna reģionu.[..] Tādējādi Vašingtona sagaida, ka, izceļo-ties krīzei mūsu kaimiņos, Eiropa uzņemsies iniciatīvu un nekavējoties reaģēs, iz-mantojot pati savus rīkus un ASV atbalstu noteiktās jomās, lai novērstu eskalāciju un nozīmīgāku ASV aktīvu piesaistīšanas nepieciešamību.”26 Igaunijas ārpolitikas analītiķi ir nonākuši pie līdzīgiem secinājumiem, norādot uz pieaugošo nenoteiktī-bu par ASV lomu Baltijas jūras reģionā.[..]

avots

17 domas par “Vieta progresam

  1. nepiekrītu andžāna vēlmēm pēc globālas izcilības. Vajag no sākuma tikt līdz kaut kādai kārtībai ar pamatspējām. VK izmantošana ir oi-oi-oi cik sāpīgs gājiens, nebrīnīšos, ja nākamo revīziju rezultātus gribēs noklusēt pavisam. Jaunas Vkontrolieris arī varētu būt uzņēmīgāks pret politiskiem lūgumiem, kā nekā bijušais biedrs.

  2. “Attiecībā uz izlūkošanas, gaisa telpas novērošanas un pretgaisa aizsardzības spējām
    būtiski iepirkumi bez pienācīga izvērtējuma pārcelti vēlāk, un netiešās uguns atbalsta
    spēju attīstībā svarīgas iegādes būtiski kavējušās. 21”

    nebiju pamanījis tādu VK ziņojumu, jāpalasa.

    vispār interesanti – kiviča krāns ir nacionāla līmeņa ziņa nedēļu (ok, konkrēti virs vidējā), bet LV vadoša eksperta viedoklis par katastrofu aizsardzības resorā ir nenozīmīgs notikums.

  3. “Saskaņā ar NATO apkopotajām prognozēm Latvijā 2020. gadā būtu jābūt gandrīz septiņiem tūk-
    stošiem karavīru 24 (skatīt 4. diagrammu; NATO statistikā netiek ieskaitīti ne Latvijas,
    ne citu valstu zemessargi). Tajā pat laikā NBS mājaslapā pieejamie dati vēl 2020. gada
    nogalē liecināja vien par sešiem tūkstošiem karavīru. 2”
    sadirst par 1000 kakliem jeb 18%… vai arī tā ir VK aprakstītās metode, ka plānus pieskaņo realitātei ar atpakaļejošu datumu, tik vien ka NATO iesniegtos plānus vairs nevar pārlabot?

    “2020. gadā arī Latvijas aizsardzības ministrs kļuva par zemessargu. 30 No vienas puses,
    šāda piemēra rādīšana un Zemessardzes rindu papildināšana ir vērtējama atzinīgi. No
    otras puses, šī situācija rada jautājumus par civilās un militārās jomas šķirtību, kā arī
    hierarhiju aizsardzības nozarē. Rietumos lielākoties pieņemts, ka aizsardzības sektora
    politisko vadību nodrošina civilpersonas.”
    tātad Pabriks un Ļoņa NBSā ievieš/turpina austrumu tradīcijas?

    “Lieki minēt, ka koncepcijā ne-
    tiek apskatīta iespēja sekot pārējo Baltijas un Ziemeļvalstu piemēram personālsastāva
    paplašināšanā un sabiedrības plašākā iesaistīšanā valsts aizsardzībā ar obligātā militārā
    dienesta palīdzību”

    Paldies M.Andžānam. PS tas viss izdevumā, kura priekšvārdu rakstījis ĀM 🙂

      • noteikti pamatoti, vel vairāk – viņiem būtu jāaptur darbība ZS uz augstā krēsla sildīšanas laiku. Vai arī izveidot kaut kādu “soda rotu”, kur visādi VIPi salikti, kas krīzes gadījumā tāpat nav mobilizējami.

        Nav normāli, ka leitnantam ir pakļauts viņa priekšnieka priekšnieka priekšnieks – tur salūzt visa komandķēdes hierarhija

  4. ”Latvijā ir 8,3 tūkstoši zemessargu. Tomēr VK ieskatā faktiskā situācija ir citādāka: četru gadu laikā novērots, ka trešdaļa zemessargu Zemessardzes aktivitātēs nepiedalās ne dienu” – tātad varam rēkināt nost -2490 cilvēkus kā minimums, paliek 5800 cilvēki kas kaut ko maybe dara un darīs ja reāli būs jādara.

    Sanāk, ka mums ir 4(!) jobtvai ZS brigādes….kurās dien zem 6000 karavīru. Lai visi NATO terminu plānotāji iet ieskrieties , mums te pašiem savi termini.

    https://en.wikipedia.org/wiki/Brigade : tiem kuri nezin, visu ZS personāli teorētiski varētu tad sabāst 1 brigādē. ”The typical NATO standard brigade consists of approximately 3,200 to 5,500 troops.”

    • Teorētiski jā, praktiski tā nesanāks brigāde, jo kolektīvām mācībām savākt nereāli. Mums ir aptuveni 20 pastiprinātās ZS rotas pa visu Latviju.

      • Starp citu igauņiem Kaitselītā arī ir atsevišķas rotas. Viņi uzskata, ka vairāk par rotas līmeņa sagatavošanu Kaitselītā viņi nespēj nodrošināt.

  5. Man sanāk ap 1400 ZS ar 30 dienu apmeklējumu.
    Vajadzētu dažus “divīziju štābus” noīsināt 🙂

      • 10 dienu apmeklējumu nedrīkst nekur ņemt.
        Tas ir daudz par maz. Un vēl jau neviens neatšifrē, kas tās ir par dienām. Viens otrs viņas lasa “sēžot apķēdējumā”. Līdz ar to piļītāju statistika iet vēl dramatiskāk uz leju.

    • Naftas rezerves tauta uz savas ādas nejūt. Līdz ar to var palobēt sponsorus pēc pilnas programmas.

    • principā var par metāllūžņu cenu nopirkt ventspils (u.c. sausos tranzīta) naftas bunduļus, un tur pildīt degvielas rezerves. Droši vien iespaidīgi starpniecības % ienāk EM resora darboņu kabatās, “Šveices” kompānija noteikti prot bīdīt biznesu šeit tradicionālos veidos. Nez, kurš izdomāja šo uzdevumu uzgrūzt BKVB – to vajadzētu zem tribunāla.

Atbildēt uz Gvardes Leitnants Atcelt atbildi

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.