vara bungas: Lai gan lostarmor vietnes autori parasti aprobežojas ar tiešo trāpījumu uzskaiti un to sekām tehnikai dažādos konfliktos, šoreiz pēc kara KK, ir tapis kaujas notikumu apkopojums (daudz video), kuru noslēdz secinājumu sadaļa ar kuru vērts iepazīties. Visu lieko atmetot pat kaujas tehnikas gīki nonāk pie tā paša VB izdiskutēta secinājuma, ka AM neizmantoja visus savus kara resursus un uzvedās tik dīvaini (maigi izsakoties), ka pat atzīstot AZ un TR pārsvaru gaisā, noteicošais AM zaudējumā tomēr ir AM nevēlēšanās (pamatota vai noziedzīga) aizstāvēt Arcahu. Ja AM būtu novilcinājusi karu līdz sniegiem kalnos un veikusi pilnu mobilizāciju, tad arī AZ tagad būtu dilemmas priekšā – uzbrukt AM teritorijai vai nē, lai pārtauktu AM pretuzbrukumus. Arī TR UAS krājumi nav bez maksas vai bezgalīgi. Kā jau agrāk teicu- Pašiņans šobrīd izskatās kā tāds “ulmanis”, kurš atdevās, lai izdzīvotu, jo zināja to ko mēs nezinām, piemēram, ka RU nenāks palīgā (atverot 2.fronti no Dagestānas) pat tad, ja AZ ieņems Jerevānu.
“Основной проблемой армянской армии, которая наложила чёткий отпечаток на все операции этой войны, был жестокий дефицит пехоты.”
avots
Kas mums no tā visa? Kājniekus jāgatavo, labus un daudz.
UPD1 Ļoti pareizs akcents, laiki tiešām mainās – vērtība ir kājniekiem, nevis līgumiem. Armēnis raksta, ja kas…
“[..] How that balance between Armenia and Azerbaijan broke down is by now well understood: the Armenian leadership vastly – and fatally – underestimated the disparity between its own capabilities and those of Azerbaijan, pursuing an assertive foreign policy it could not afford. Armenia also misjudged the willingness and ability of both Russia and the West to intervene in the conflict and furthermore was caught off guard by changes in regional politics – most importantly, a much more interventionist Turkish foreign policy. Combined, those developments all made it possible for Baku to undertake the war that ended in a decisive victory. But what this account – centered as it is on power-political shifts – leaves out is how the decline of the liberal international order enabled it all. [..]”
vara bungas 
Šie un līdzīgi secinājumi noteikti nonāks/ir jau nonākuši AM mediju un plašākas publikas redzeslokā. Nešaubos, ka pēc šāda zaudējuma tiks veikta plašs un visaptverošs situācijas izvērtējums. To nevarēs aizliegt; lai gan AM nav gluži Vācijas tipa demokrātija, tā arī nav valsts, kur iedzīvotāju interesi var apspiest ar stekiem un autozaku. Ņemot to vērā, būs interesanti redzēt šo diskusiju un Pašinjana & co pretargumentus.
Jau kara laikā, arī no Jāņa Vingra reportāžām, bija redzamas pretrunas – brīvprātīgos (pat ar militārām prasmēm) kara komisariātos noraidīja, jo “neesot nepieciešams”. Bet pēc tam tika secināts, ka “trūka kājnieku”.
To brīvprātīgo arī pārāk daudz nebija.
Varēja brīvprātīgo vienības saformēt.
Es teorētiski un no seniem un zaudētiem info avotiem zinu, ka Latvijā padomju okupanti atstāja slēpņos ieročus un un munīciju kara gadījumam. Un ņemot vērā rašas militārā kompleksa darbības metodes, esmu PĀRLIECINĀTS, ka šie slēpņi tiek atjaunoti un pilnveidoti. Man ir iemesls tā domāt un nebūt ne vismazāko šaubu par to. MIDD vienkārši ir par slinku un NETICĪGU (TĀ JAU NEVAR BŪT, GAN JAU TĀ NAV), lai kaut vai čekotu, kur un ar kādu kravu braukā rašas “diplomāti”.
Bet par citu – esmu jau rakstījis – Latvijas armijai, jo sevišķi Zemessardzei ir jābūt visvisādās vietās plastmasas mucās saraktām rezervēm… .