vara bungas: Šis būs neplānots ieraksts par Geopolitical Futures dibinātāja Džordža Frīdmena cik pareizajiem, tik acīmredzamajiem ieteikumiem Baltijas valstīm. Izlasiet, kurš vēl nav paspējis. Tik vien mums vajadzētu iegaumēt, ka:
- “Baltijas valstu izdzīvošanai izšķiroša ir spēja uz sevi skatīties kā uz vienotu un savstarpēji integrētu stratēģisku veidojumu”
- “Izraēlas un Singapūras modeļi ir tie, kam jābūt paraugam Baltijas valstu drošības politikai. ”
- ”pelnīt lielu naudu ar tehnoloģiju palīdzību, lai šo naudu būtu iespējams izmantot sevis apbruņošanai”
Par 3.punktu neizteikšos kā būs tā būs, bet pirmie divi punkti sen bija izdarāmi un atkarīgi tikai no politiķu gribas. Tieši 30 gadus nearts lauks mūsu priekšā… Valdības, prezidenti nāca un gāja, bet neko tālāk par deklarācijām militāras sadarbības jomā neesam panākuši. Ak, jā, NATO esam visi trīs kopā, bet tas neskaitās, jo tad būtu jāatzīst, kas esam “integrēti” arī ar, piemēram, Turciju vai Islandi. Var minēt protams dažus projektus ar burtiem BALT – nosaukuma sākumā, bet tie nav šķērslis pretinieka kājniekiem, tātad neskaitās.
Vēl gribu piebilst, ka bikli mēģinājumi vērst uzmanību uz tiem pašiem Frīdmena norādītajiem punktiem ir atrodami Baltijas valstu ekspertu pētījumā, ko apmaksāja Džeimstaunas fonds. Lieki teikt, ka neviens tos netaisās tulkot no angļu valodas. Savējie tāpat sapratīs, a bauri, lai stāv pie ratiem. Domāju Frīdmens lasīja šo darbu un īsumā mums tagad to pārstāsta saviem vārdiem. Arī tā ir māksla, gluži kā Geits ar saviem bridinājumiem par pandemiju.
30 gadus mēs stāvam (mūs notur) uz 1940.gada grābekļiem.
[..] It has already been fourteen years since the Baltic States joined NATO, but a difficult and challenging path for defense systems development in each state has complicated the improvement of interoperability between even these closest of neighbors. This gap has frustrated efforts to leverage greater advantage from Alliance membership for effective and efficient national self-defense. This situation must be seriously evaluated and addressed for improved national and regional defense[..]
[..] However, to achieve this goal, the right level of regional political will to unite the effort is essential. This is a vital precondition before a Regional Defense Strategy can be formulated. Five years ago, this idea would have been thought impossible; but since then, this issue has become a matter of survival. The states of the region simply do not have another choice.[..]
[..]Unsurprisingly, the lack of a commonly accepted, long-term regional Defense Strategy will lead to a reduction of NATO’s strategic depth. This is already visible. For example, each Baltic State is purchasing a different model of Infantry Fighting Vehicle (IFV). Lithuania invested the largest sum in its history for defense acquisitions when it agreed to the Boxer platform. Estonia invested in the CV90, and Latvia is purchasing the UK-produced CVR. Poland has its own agenda as well—with its relatively sizeable national defense industry complex, it is capable of supplying the Polish Armed Forces with its own homemade military hardware. Thus, unsurprisingly, it tends to use different weaponry in comparison to many of its regional NATO neighbors; for example, it produces and supplies its own troops with the Rosomak IFV. Differences are also visible in the acquisition of howitzer artillery systems: Lithuania has purchased the PZH 2000, while Estonia acquired Korean made K9s, etc. The presence of competing weapons systems in the region come with some obvious problems, including the need for different types of ammunition and logistics to operate and maintain them. This reduces the maneuver capability within NATO’s territory and is much more expensive for each Baltic country.[..]
…un tā tālāk. Lasiet pirmavotu. Ne velti taču ļaudis pūlējās
Franklin’s quotation “we must indeed all hang together, or most assuredly we shall all hang separately” is absolutely relevant in the Baltics today given the circumstances in the region. The improvement of regional interoperability via a long-term Regional Defense Strategy is crucial.
vara bungas 
Kā teica polittehnoloģijas guru Edgars Jaunups – “Zinātnes jautājums politikā ir neadekvāts. Mums ir tikai daži tūkstoši zinātnieku. Tas nav elektorāts.”
Radīt jaunu realitāti? Kam tas adresēts? Cilvēkiem, kas ieņem amatus pateicoties tam, ka meistarīgi prot pielāgoties esošai realitātei (būt trendā)?
Tikai okupācijas pārvalde – UK, Kanādas un Vācijas(?) zonas, vienīgie aborigēni – kultūras ministri. Neba jau LV krīt ārā – LT un EE arī neko kopīgu nav sadarījušas.
Problēma ar nelegālajiem un legālajiem kickback/otkatiem – kur taisīt remontbāzes(darbavietas), vietējās industrijas iesaiste/offset…
Pie besī labi sader arī sarga ziņa “Šogad rezervistu militārās apmācības kurss notiks no 3. līdz 23. jūlijam, un tam var pieteikties līdz 20. maijam. Šogad plānots apmācīt līdz 60 rezervistiem.”
Nacionāla līmeņa ziņa – 20 dienu apmācība apmēram 45 kakliem. Visi aplaudē un sajūtas daudz drošāk.
Mazāk. 18 dienas. Pirmā un pēdējā diena pilnībā adminstratīvās lietas un ekipa saņemšana-nodošama.
Toties pateicoties covid beidzot ir precīzi līdz pēdējam karavīram saskaitīts cik mums ir kopā NBS un ZS un cipars ievietots vakcinācijas plānā
Paldies, beidzot ir cipars NBS(PD+ZS+civilie?)=11 721.
kādi 7000 PD+civ darbinieki Paliek nepilni 5000 ZS. Varbūt jau ir ieskaitīts nevakcinēto ZS procents, bet 40% nevakcinējamo liekas padaudz, lai iegūtu vajadzīgo 8000ZS
jāskatās abus kopā
Click to access vmzin_p_050121_covid_vak.pdf
jāņem vērā, ka kādi >500 ZS sarakstos ir PD. Tāpat no pavēles saprotams, ka eFP uc gluži uz civilām poliklīnikām nedzīs, tātad arī vieskaravīri ierēķināti >1 500, kas tur paliek pāri ZS?
nē, kaut kur lasīju, ka vieskaravīri jau braucot nopotēti. Tā kā tur būs tikai mūsu kakli
LV jau ir pēdējā vietā eiropā pēc vakcinācijas, #paldiesIlze
Nopotēti pret visu tas gan, tikai diez vai pret covid paspēja. Skat pavēles 3.4.apakšpunktu.
Nesaprotu, kas tur ir pēkšņi ieraudzīts “slikts un sensacionāls” par obligāto vakcīnu karakalpiem!
Jau sen visas pretdifterijas, pretērču vakcīnas bija obligātas! Tāpat kā pirms misijām obligāta dantista karte (salaboti zobi), vēl tur visādas “Āfrikas slimību” vakcīnas (tūristi maksāja nosacīti lielu naudu par to), kā arī bezmaksas vakcīnas tam C(?) hepatītam.
NEREDZU TUR NEKĀDU SENSĀCIJU un iemeslu lamāt “slikto valsti”, gluži pretēji.
Daugavmalā to “apspiež cilvēktiesības” mītiņu rīkoja Arvīds Bebris (apzināti “sajaucu vienu burtu, negribu tiesas darbus, par “goda un cieņas aizskaršanu”), kurš bija VDK štata darbinieks, pēc tam SAB izpalīgs; Arvīds Ulmeklis (čekas stukačs), kurš atklāti pateica, ka mēģina uzņemties lomu vadīt sabiedrību (tas bija jau VAK laikā), tad vēl tas islama aktīvists, papildus tam virsorganizatori bija kremļa ietekmes aģenti ar krievinieciskiem uzvārdiem, kuri bija no tā sauktās “tautas varas frontes”, kura izkārtne ir Kaspars dimiter”ovs”, kurš tagad raksta savas dziesmas krievinieciski, kur vārdi ir – latiši s ruskimi braķja na veki, latiši serp, ruskiji molot!
Savilku to visu kopum, Drošības Policija (VDD) izlasīja un sāka reaģēt, es pat brīnos, ka operatīvi un adekvāti!
Grūti jau vienoties ar Igauņiem un Leišiem, kad mūsējie ilgu laiku (līdz pat 2014. gadam) vispār neko nopietnu pašmāju aizsardzības lietās neplānoja un nedarīja. Par ko tur varēja vienoties, par kopīgu lentīšu griešanas vienību priekš dažām kazarmām? Kopīgu Baltijas tuksneša pikseļu izstrādi priekš tiem 100 cilvēciņiem kas uz Afganistānu brauca? Vairāk jau īsti nekas nenotika, ne tur bija kādi vērā ņemami tehnikas pirkumi ne arī ieroči pirkumi. Tad kad Latvieši sāka pirkt savu pirmo kaujas tehniku un smagos ieročus (2014. gads tikai) , pārējiem ja bija izstrādātas savas doktrīnas ar jau iepirkto bruņojumu (Igauņiem jau bija Patria, leišiem M113). Viens sāk 2005. gadā, otrs 2014. gadā. Tāds lūk bardaks, artilērijas ziņā vēl trakāk (mums liekas ka pat plānu pirkt jebkādas haubices pirms Ukrainas nebija nemaz, kamēr igauņi jau šauj ar velkamajām)
Turklāt pie mums daudz ko pirka nevis atbilstoši doktrīnai, bet tāpēc, ka kaut ko humpalās izmet pa lēto. Piem. gan haubices, gan CVRT bija pieejami un viss. Starp citu, igauņiem ar CV90 bija analoģiska situācija.
Turpmāk jāsāk runāt kā mēģināt standartizēt. Piem. sākumā par mazākām lietām, piem. kopīgi pāriet uz jauno 6,8 mm kalibru, vienotu pistoli, vienotu mašīnpistoli un PDW, vienotu vieglo un smago transportu. T.i. padarīt daudzgadu iepirkumu plānu un citus aizsardzības plānošanas dokumentus par dokumentiem, kas tiek skaņoti ar kaimiņiem.
Neviens nenoņem daļu vainas par nenotikušu militāro integrāciju no LT un EE, esam vienā laivā, aktīvāk vajadzēja dīdīties visiem.
3 neatkarīgas valstis ar neatkarīgiem politiķiem un līdz ar to arī 3 neatkarīgām armijas vadībām (kura katra protams ir piesieta savai politiskajai bagāžai un dejo pēc to melodijas : vienam tango, otram valsis, trešais ar tīneidžeru VAM hip-hopu).
Savā ziņa jautājums tas jautājums par 3B armiju reālu integrāciju ir līdzīgs ar visu to EU armijas diskusiju. To ka vajag visi saprot, bet katrs grib deķi uz savu pusi. Diez vai Pabriks jebkad atļautu un piekāptos, ja kāds igaunis vai lietuvietis dotu viņam pavēli armijas lietās (vienprātības Baltijas armijās nav, līdz ar to kādam būtu spirinoties pretī jāpiekāpjas un tas kauns janorij). Varbūt, ja gadījumā parādītos spēcīgs grūdiens no lielā onkuļa, tad maybe lietas notiktu un vietējie dumpinieki tiktu nogrūsti malā, kā piemēram notika ar Lembergu (viens ASV brīdinājums par sankcijām un Lembergs ļoti operatīvi izmests pār bortu dienas laikā)
Nu tad tie, kurus vēlējām kopš 2008.gada nav izpratuši vai pareizi novērtējuši riskus. Pirmais princips, ko šādai 3B militārai konfederācijai būtu jāpiekopj būtu katra dalībnieka pienesuma proporcionalitāte (nekādu pārmetumu par free ride), otrs spēju pietiekamība (būvejam to, kas nepieciešams, nevis to kas sanāk), trešais – sacensība izcilībā.
Palabošu, ka izpratne situāciju nemaina. Vairākumam pie varas esošajiem sanāk labi vērtēt politiskos riskus šeit un tagad, garākais līdz nākošajām vēlēšanām. Globālos riskus viņi nevērtē un ja vērtē, tad neko nedara, jo “mēs esam nekas un neko nevaram, mēs varam grābt kamēr var” (A.Šķēle, Jurģa Liepnieka politiskais krusttēvs). Galvenais nav nekompetence, galvenais ir nevēlēšanās. Tas, kas pa daudz braucis stratēģijās, ātri izlidoja no politiskās skatuves, jo zaudēja taktiski tam, kas netērēja laiku stratēģijām, bet izmantoja mirkli. T.i. viņi izvērtē un pareizi novērtē, ka politiskās karjeras labad ilgtermiņā labāk nevērtēt (jo paņem laiku), ja jau vērtē, tad tīri prāta vingrināšanai un nedod dievs sākt tērēt resursus īstenošanai, tos citur izmantot ir daudz rentablāk.
I agree with the fact that LT and EE also carry some responsibility for the lack of co-operation.
That said, one of the spoken goals of the new EE government is to significantly deepen co-operation within the Baltic states. This goes along with the goals of the current military leadership, who would like to start developing joint capabilities, like medium-range air-defence, rocket artillery and naval patrol.
We are pretty saturated with EE strategic messaging towards LV – there are more interviews with EE chief of defence than with LV counterpart.
And short introduction to latvian admin-speak:
co-operation means lots of smart talking and no action
priority means an item in a bullet list containing EVERYTHING
and last but not least – discussion panel contains at least 15 persons, each giving a presentation and no questions at all
Lv tagad ir kopīgi iepiekumi gan ar Lt, gan ar Ee. Par LT un EE kopīgiem iepirkumiem gan neko neesmu dzirdējis. Kas arī agrāk viņiem liedza vienoties par doktrīnām un iepirkumiem?
Visu trīs valstu “ģenerāļiem” patīk mērīties ar bibīšiem, nespējot vienoties visaptverošā sadarbībā.
A ko ģenerāļi, kšatriji, otrā varna. Brahmaņi, tiem būtu jāsaprot kopīgās intereses. Vobsčem kāds priesteris tāda draudze.
vienīgais reālais savietojamais/kop-projekts ir gaisa telpas novērošana. jo stratēģiskais partneris atnesa sagatavotu līgumu, un ar pirkstu iebakstīja: “paraksties šeit!”
LT un EE sadarbībai ir mazāka/nav jēgas, ja LV izkrīt – nav kopīgas robežas, pie tam LT gāja LV viedceļu, kamēr apmetās otrādāk pēc Ukrainas krīzes
Vajag Baltijas kara apgabalu 2.0 ar štābu Visbijā.
Tieši tā. Šobrīd gan tā dīvaini, ka Latvijai, Igaunijai un Lietuvai kopīga divīzija ar Dāniju (priekšējais štābs Ādažos un aizmugurējais Dānijā), bet leiši pie poļiem. Būtu Baltijai vienotā sauszemes divīzija, no Latvijas un Igaunijas pa divām brigādēm, leišiem – trīs. Divīzija ietilpst poļu korpusā.
Ļoti mazi un diezgan nesvarīgi tie iepirkumi……jaunus Carl Gustavus un munīciju pērkam kopā, OK. Bet skatoties uz lielo bildi, tas ir mazs piliens. Tiešām lielajos iepirkumos kā tehnikā , kuru pašizmaksa un it īpaši uzturēšana katrai pundurvalstij atsevišķi izmaksā daudz, vienotībā un sadarbība nav bijusi nemaz (tagad pat no Patria 6×6 Igauņi noleca). Gandrīz liekas, ka ja tomēr nopērkam vienu un to pašu preci (piemēŗam G36 ar leišiem), tad tā bija pilnīga sagadīšanās un nebija speciāl.
Leišiem un Igauņi abiem ir Jevelini un smagās Sisu E13TP mašīnas radariem (kurus abi nopirka jaunus apmēram vienā laikā), plus vel humpalu Mercedesi un G-wagen džipi. Bet atkal, labs jautājums vai tas bija speciāl plānots vai vienkārši sagadīšanās.
Un kamēr skatījos wikipēdiju pa tehniku uzdūros ka Igauņi tik tikko parakstījuši līgumu par jaunām kravas mašinām : https://www.autoleht.ee/uudised/uudised.php?uid=63753 . Jauni Mercedes-Benz Arocs 8×8 konteineru vedēji , 10 gabali nāks klāt viņu parkam (mums un leišiem tādu nav, atkal).
https://mil.ee/kaitsevagi/tehnika/transport/#t-veok-man-tga : Un arī tikko 2021. gadā parādījusies info ka viņi būs MAN TGA (atkal, ne mums ne leišiem tādu nav).
Pagājušogad nopirka 40 gabalus jaunu Volvo konteineru vedējus : https://www.auto24.ee/uudised/uudised.php?uid=62022 . Atkal, ne mums ne leišiem tādu nav.
Tātad zooparks turpinās pat tagad un tikai paplašinās.
10 mašīnu iepirkumi IMHO nav svarīgi – svarīgas ir lielās lietas – 4×4, 6×6, kāpurķēžu tehnika.
Atļaušos atzīmēt, ka pašu igauņu tehnikas iepirkums ir raibs kā dzeņa vēders – MAN (volkswagen grupa), Mercedes, Volvo(lielākais akcionārs ķīniešu Geely, lai gan tikai 8%akciju/15% balstiesību)
Ja viņiem būtu kaut kāds plāns, tad viss būtu no viena ražotāja, lai ir savstarpēja mezglu savietojamība un mazāka rezerves daļu nomenklatūra vajadzīga
Būtu labs jautājums viņu vadībai, kāpēc pērk to ko pērk (droši vien noraksta un maina tos vecos DAF, kuri bija jau pirkti second-hand un vecums liels)……interesanta nianse : viņi, kā jau daudzas citas modernas armijas, lēnām iet uz konteineru vedējiem priekš loģistikas. Gada laikā būs dabūti 40 gabali mazāku Volvo, un 10 gabali lielo Mercedes konteineru vedēju.
It is because the EDF doesn’t buy specific brands or products. Military specialists compile a list of requirements, which are passed to the military procurement agency, and then an open procurement is conducted. Whoever offers a product or service that meets all the requirements for the best price, wins. That is why we end up with such equipment. Some items, like howitzers or IFV’s, are procured through country-to-country deals, which is quite different.
In any case, I don’t really think it matters what trucks are purchased, as long as they do what they are supposed to. Ammunition and weapons systems are a different matter. That is where co-operation could pay off.
It has always been difficult to co-operate with Lithuania, because their doctrine and resources were quite different for a long time. They also tend to go for more expensive options…
We couldn’t dream of buying brand new Boxer APC’s or JLTV’s, purely because of the cost/benefit ratio. We need to equip a large number of conscripts after all.
Nevajag arī aizmirst, ka aiz robežas šī bardaka virzienā ne mazums sviedru liets..
Nekāda integrācija te nespīd, kamēr LV nebūs OMD un izskatās, ka nebūs vēl daudzus gadus. Vispirms Pabriks aizies pensijā vai pāries uz citu partiju un netiks beidzot ievēlēts, tad RU paņems BLR un sāksim domāt. Ukraina un Gruzija mūsējiem liekas par tālu.
vai nu būs ļoti drīz (ja ASV prezidenta administrācijā būs vēlme atturēt rašku), vai nebūs nekad (ja administrācija baltiju norakstīs zaudējumos; tad gaidāma baltkrieviskošanās esošo valdošo biedru vadībā)
Piedāvāju iepazīties ar zemāk pievienotā video saturu, ar nosaukumu (nosacītu) “NATO jaunie plāni”. Galvenās tēmas (vispārīgi):
1. RU kā drauds NATO- dalībvalstu dažādā RU kā agresora uztvere atkarībā no dalībvalsts ģeolokācijas un attāluma līdz RU robežai.
2. UA izredzes iestāties NATO un UA partnerības ar ASV arhi-svarīgums savas neatkarības nosargāšanā potenciāla RU pilna mēroga militāra iebrukuma gadījumā.
3. ASV militārā kontingenta klātbūtnes loma (īpaši neafišēta) GE 2008. gadā RU uzbrukuma GE apturēšanai nepilnas stundas attālumā no Tbilisi.
4. Potenciālie iemesli (vairāk militārie, mazāk- politiskie) RU militārajai ne- klātbūtnei AM pusē AZ unAM/KK nesenajā karā.
5. RU PU izšķiršanās par vidēja rādiusa mazjaudas kodolieroču pielietošanai bruņota konflikta gadījumā ar NATO- iespējamība.
6. Iespējaamā LT-PL-UA-RO savienība kā 3 – jūru ” drošības josta pret RU ( alternatīva INTERMARIUMam, varbūt?).
Te nu būs:
Labs apkopojums, pieci punkti vairāk vai mazāk zināmi, bet 6. interesants.