Kārtējās pārdomas par karu pirms kara


vara bungas: Vispirms jāsaka, ka kopš 2015.gada mēs regulāri, apmēram ik pēc gada atgriežamies pie jautājuma “Kad un kā RU iebruks UA”, jo RU kustības nepārprotami par to liecina. Tā bija 2016.gadā, 2017., 2018. .. Nu ir pavasaris klāt un mēs atkal par to pašu. Katru reizi ticamība, ka konflikts tiešām sāksies, samazinās, iespējams tas arī ir RU aprēķins – atkārtot viltus piegājienus, kamēr pretinieka modrība samazināsies tiktāl, ka to varēs izmantot kā militāru priekšrocību. VB ieskatā, laiks lielam karam vēl nav pienācis, kas neizslēdz , ka notiks zemas intensitātes vai maza mēroga konflikts, kura formas var būt dažādas sākot no saasinājuma frontē ar ORDLO, RU mieruzturētāju parādīšanās vai artilērijas apšaudēm pāri robežai. Tomēr pirmais, kas iztrūkst uz doto brīdi RU pozīcijā ir adekvāts casus belli – iegansts karam, kuram noticēs vismaz liela daļa pasaules sabiedrības. Otrais iztrūkums ir mums redzamas pazīmes par loģistikas mezglu izvēršanu RU pusē. Trešais iztrūkums ir RU negatavība pazaudēt UA gāzes tranzītu (NS-2 vēl nav pabeigts). Ceturtais trūkums ir fakts, ka RU rudenī plānotas parlamenta vēlēšanas, kuras nav pamata atlikt, bet ievilcies, asiņains karš nu nekādi neveicinās jedrosu triumfu. Forši būtu neliels un uzvaru nesošs kariņš tas gan, bet gājiens uz Kijevu šāda tipa karadarbību nesola. Piektais faktors ir risks RU pazaudēt jebkādu Rietumu augsto tehnoloģiju un inovāciju importu, kas nozīmēs RU 100% atkarību no CN tehnoloģiskās bāzes situācijā, kad RU ir jāsāk domāt nevis par esošās armijas modernizāciju, kas ir pamatā paveikta, bet par XXI gadsimtam atbilstošas armijas attīstību. Lielība ar sava MRK spēju attīstību nav vērā ņemama, jo pa to laiku Rietumi būs tālu priekšā un jau ir. Sestais – pārsteiguma moments pazaudēts. Tomēr kopumā, gan spriedze, gan jebkāda mēroga konflikta iespējāmība UA un ap to pieaugs visu vasaru līdz Zapad-2021 mācībām un atslābs tikai ar ziemas iestāšanos.

Zemāk video viedoklis par to kā varētu attīstīties lielkarš starp RU un UA. Neakcentēšu tos momentus, kuros VB domas sakrīt ar cienījamā eksperta domām, bet atzīmēšu jomu, ko viņš nepiemin, bet VB uzskata par svarīgu faktoru līdzās tankiem, kaujas niknumam, aviācijas atbalstam, artilērijas spējām utml. Runa ir par automatizētām kaujas vadības sistēmām (AKVS) pareizāk sakot par to izplatības disproporciju UA un RU gadījumā (vienlaikus iztēlojamies pašu spējas ZS bataljonu līmenī). Daudzi kolēģi, atmetīs ar roku sak,cik šī tēma ir neinteresanta un šķietami maznozīmīga, bet tie, kuri strādājuši štābos sapratīs priekšrocību, ko nozīmē nonākt pie komandiera lēmuma (ar AKVS) 20-30 reizes (!) ātrāk kā bez AKVS. Tāpēc aicinu vispirms lasīt šo te rakstu.

… tad var sākt klausīties “veco krabi” 😉 PS paldies Gvardes leitnantam par operatīvu hipersaites piesviešanu.

Therefore no plan of operations extends with any certainty beyond the first contact with the main hostile force

Helmut fon Moltke

42 domas par “Kārtējās pārdomas par karu pirms kara

  1. Pavasarī karadarbībā pārrauti gāzesvadi var būt par pamudinājumu/ieganstu gejropiešiem pabeigt NS2 līdz ziemai

    • NS2 tiks pabeigts par katru cenu, jautājums vai un kādus DE izvirzīs nosacījumus RU par tranzīta saglabāšanu caur UA un vai spēs panākt šo nosacījumu ievērošanu (miera laikā). Vispār NS2 pabeigšana atraisīs rokas RU vēl vairāk.

  2. Pirmais, kas iztrūkst uz doto brīdi RU pozīcijā ir adekvāts casus belli

    Krieviem tas nav nepieciešams, kā rāda vēsture, uztaisīs provokāciju un miers. Ko par viņiem teiks eiropa, pilnīgi vienalga. Kā teica Lavrovs – attiecību nav. Notrieca pilnu ļopeni ar cilvēkiem. Pateica, ka to izdarīja UA un ar to arī viss beidzās. Viņiem regulari uzbrūk pāri robežai provokātori uz ko nākas atbildēt ar pilnu speku.

    Otrais iztrūkums ir mums redzamas pazīmes par loģistikas mezglu izvēršanu RU pusē

    Cik man sanāk sameklēt, tad mezgli ir, spriežot pēc dzelzceļa kustības ātruma nākošnedēļ viss būs pa pirmo zorti.

    Trešais iztrūkums ir RU negatavība pazaudēt UA gāzes tranzītu (NS-2 vēl nav pabeigts).

    Eiropa piespiedīs Ukrainu sadarboties, jo gāzi vajag. Arī gāzes nozīme ir pārspīlēta. NS2 krieviem tāpat neredzēt vēl 4 gadus. Ko tagad, gaidīs?

    Ceturtais trūkums ir fakts, ka RU rudenī plānotas parlamenta vēlēšanas, kuras nav pamata atlikt, bet ievilcies, asiņains karš nu nekādi neveicinās jedrosu triumfu.

    Pastāv tikai kontrolēta opozīcija un nenopietni klauni. Ieslēgt propogandu un viss notiks.

    Es skatos kādā overdraivā šobrīd ir aizgājusi RU publikas propogandas mašinērija un man viss top diezgan skaidrs. UA armija tiek praim taimā nodēvēta par žurkām, narkomāniem, slepkavām, fašistiem utt.

    • casus belli gandrīz vienmēr ir provokācija, tieši to rāda vēsture. NS2 pēc 4 gadiem? Kāpēc? š.g. septembrī plānota pēdējā posma pabeigšana. Opozīcijas RU nav, bet ir vēlētāju aktivitātes rādītājs, kuru grūti inscenēt. Kā jau teicu kremlim vajadzīgs triumfs. Visādi citādi varu piekrist, ka situācija nav labvēlīga.

        • Atlikšana nav izdevīga RU. Tieši otrādi jasastiedz, lai būtu brīvākas rokas pret UA un optimāla pozīcija sagaidot covid ekonomisko atsitienu. Turklāt jedrosu reitings turpina krist, var parādīties visādi brīnumi ar komunistiem vai žirinovskiešiem, kuri ir labi tikai noteiktā daudzumā. Visu uzzīmēt nevar pat RU.

      • Ja RU pie dirsas ko saka, domā, dara eiropa (starptautiskā sabiedrība) tad vini neapstātos 30km pirms Tiblisi un diezvai būtu Minskas u.c. miera sarunas

        • RU ir pilnīgi pie dirsas,ko saka viņa kabatas pūdeļi. Putinu apturēja Bušs. Jo aizsūtīja no Irākas mājās Gruzijas brigādi un iznīcinātāju pulkvedis ēterā paziņojis,ka šāviens lidmašīnu virzienā nozīmē karu ar ASV….neticās,ka viņš to varēja teikt bez komandieru akcepta

    • ”Krieviem tas nav nepieciešams, kā rāda vēsture, uztaisīs provokāciju un miers.” – lai tā provokācija izdotos, ir jābūt kādam kas uz viņu uzkožas…….Gruzija 2008. gadā bija labs veiksmes stāsts šajā lietā (priekš Rus), bet tagad var arī nesanākt , jo ukraiņi ar tomēr nav stulbi un seko līdzi notikumiem. Tā pa tiešu brukt iekšā (pat ja tēlo ”seperātistus” un ”ih tam ņet”) būs ļoti riskants gājiens, var arī nesanākt un/vai atbildes reakcija būs pārāk nikna.

      Klaju agresiju un offensiju svešā teritorijā zem tepiķa grūti noslēpt, vismaz uz Gruziju varēja velt vainu ka viņi pirmie veica lielu uzbrukumu un tur bija ”oficiāli Rus miera uzturētāji , kuriem itkā ļaunie gruzīņi uzbruka”. Ukrainā nekā tāda (vismaz patreiz) nav. Var mēģināt provocēt ukraiņus ar apšaudēm, bet tas neko baigi nav devis.

  3. Nav jēgas prognozēt būs vai nebūs – lēmums vēl nav pieņemts. Krievijas konvencionālais spēku pārsvars pār UA samazinās, pirms 7 gadiem ukraina bija valsts tikai uz papīra, tagad ir nesalīdzināmi labāk. Manuprāt raškas pirmais mērķis ir Krimas kanāls, ko iegūt šantāžas ceļā vai militāri. Piemēram eskalācija lugandonā, un ūdens apmaiņā pret deeskalāciju/urlu autonomās republikas iekļaušanu ukrainā ar īpašu statusu. No krimas raška neatteiksies, bet bez ūdens tā teritorija nav funkcionējoša.

    • Politiķu lēmumam tikai tad ir segums, kad karavīri padarījuši savu darbu un ir gatavi šo lēmumu īstenot. Kamēr neredzam armijas gatavību arī lēmuma nebūs. Ešelonu un kolonnu kustība ir pirmais zvans, vēl priekšā personāla atvešana, vienību papildināšana, noliktavu izveidošana, pat nelielas mācības var notikt, tas būs liels un nenoslēpjams burziņš. UA nav GE un nav vairs 14.gads.

      • Es Tev, vara bungas, nepiekrītu. Un nepiekrītu kāpēc – Tu autoratīvi apgalvo, ka taktiski var būt tika viens attīstības variants. Es saku – tie taktiskās attīstības varianti var būt dažādi. Ne jau pa velti PSRS armijas ģenštābs ieviesa taktiskos, taktiski operatīvos, operatīvi stratēģiskos, taktiski operatīvos attīstības variantus un vēl visādus tur. Es esmu piedalījies PSRS un visa SEP valstu mācībās “Šķit-82” (vairogs-82). Mūs izmeta Bulgārijā, pēc tam biju Čehoslavākijā un Polijā, Čekhoslovākija un Polija, kā es tagad saprotu, bija tikai PSRS spēka demonstrēšana. Mums nebija līdzi nekādas apgādes kolonnas, darbojāmies autonomi. Tehniku ar degvielu pildījām uz vietas, līdzi bija suhpajoki, papildus ēdināšanu saņēmām uz vietas. Ļaunuma Impērijas armija ir bīstama, nevajag pretinieku nenovērtēt! Tai pašā laikā – krievinieku armija joprojām ir dzimtcilvēku līmenī, ar primātu dzīves uztveri, ieskaitot elitārās daļas. Bet tomēr bīstami.

        • Jā, es neuzrakstīju būtību – mēs Bulgārijā parādījāmies negaidot (protams viss bija saskaņots, mēs parādījāmies negaidīti, kā zibens no skaidrām debesīm. Es to rakstu, lai mēs vienmēr būtu gatavi!

      • Jā, vēl viena lieta, par ko jau esmu rakstījis, nezinu kādēļ vara bungas to neņēma vērā un neuztvēra nopietni! Atkārtošu – toreiz es rakstīju, ka Ļaunuma Impērijas uzbrukums var būt pēkšņs, jo moskovijas kaganāts izmanto vienu metodi – visu laiku savu militāro spēku struktūras kaut kur pārmet uz citu dislokācijas vietu, no vienas dislokācijas vietas uz otru. Un tā ir taktika. Tādejādi cer, ka NATO un CIP ” neizsekos”.

  4. ir diezgan traģikomiski lasīt par sesto punktu. no ru vidienes vilcieni vedīs bruņojumu vēl nedēļu, lauku hospitāļi jau ceļās, lidmašīnās var pievilkties pēdējā brīdī un kas no tā? UA puse rīko savas mācības un US itkā no Vācijas bāzes ieved tikai dažas aviokravas ar aprīkojumu. izskatās mazliet disproporcionāli. lai tik nav tā, ka visi redz, bet nokavē kara sākumu, jo atkal nespēj noticēt ru agresijas iespējamībai. galvenais, lai vismaz atkal roka nenotrīc UA pusei atklāt uguni pa uzbrucēju!

    • Jā, balstoties uz Tavu komentu es sliecos domāt, ka Tu zini to no dzīves pieredzes un esi mācījies tādās vietās, ko šeit neakcentē! Un tas ir tas, ko Tu raksti savā komentā un no tā izriet – Ļaunuma Impērija Ukrainas pierobežā savelk milspēkus, bet Ukraina nerīko masveida milmācības savā teritorijā! Nekad tā nav bijis! Ir vērts aizdomāties par to, ko Tu “caur puķēm” norādi savā komentā…!

      • Jā, te var palaist garām man komenta esenci – nekad tā nav bijis! Nekad nav tā bijis, ka kad ir iespējams uzbrukums (karš) un valsts zinot, ka uzbruks, savā teritorijā nemobilizē aktivitātei savus militāros spēkus, imitējot mācības, lai milspēki uzreiz būtu gatavi karam.

  5. Es sliecos domāt ka RU plāns ir ievest oficiāli daunbasā “mieruzturètājus” – tas kā pirmā kārta
    (VB shito arī pieminēja)

    Kas plānots otrajai kārtai nezinu, bet tas nebūs tik drīz. (Salami stratègija)

    UA iesaku būt stipriem un gudriem.

      • Tiem, kuri jautāja, kas ir “lauka izgājiens” skaidroju, ka PSRS un RU armijā ar to apzīmē pasākumu, kas nav obligāti mācības, bet ir saistīts ar vienības pārdislokāciju ārpus pastāvīgās dislokācijas vietas kaujas, pārbaudes vai mācību nolūkos. Attiecināms uz visām ieroču šķirām un spēku veidiem.
        Полевой выход — участие личного состава подразделений (команд) воинской части (органа военного управления) вне постоянного расквартирования воинской части (органа военного управления), в занятиях, тренировках, лагерных сборах, боевых стрельбах (пусках), учениях, проводимых по планам подготовки органов военного управления и войск (сил) на учебных объектах и полях полигонов, объектах учебно-практических занятий транспортных войск, а также в иных мероприятиях, связанных с выполнением боевых и других задач в соответствии с предназначением, осуществляемых в полевых условиях.

  6. Rašā ir vispārpieņemtais ģenštāba plāns, kurš nosaka vadu (zvodu), rotu, batatajona, pulka, divīzijas mācības. Tāpat ir ar pārbaudēm, kuras ir galvenās ziemas un pavasara pārbaudes.
    Tas ko saka vara bungas, tās nav parastās pārbaudes pāriešanai no ziemas uz vasaras formu, tas ko vara bungas sauc par “izgājienu”, krievinieciski sauc par vihod un vārds vihod ir tikai specspēkos. Un vihod savā būtībā nozīmē DIVERSANTU UN IZLŪKGRUPU NOSŪTĪŠANU KONKRĒTU KAUJAS UZDEVUMU IZPILDEI!!!

  7. Par krieviem stratēģiski.
    Mājsēdes rezultātā izvērtu akadēmiska leveļa iedziļināšanos tajā, ko raksta krievi visus līmeņos, atmetot propogandu, ko raksta pa tv, bet domnīcas, akadēmiķus, diplomātus, kremļa krējumu utjp.
    Principā viss ir diezgan vienkarši. Rakstīšu kā to redz krievi, bez iedziļināšanās tajā, cik tas pareizi, nepareizi, pamatoti, pareizi ilgtermiņā utt. Protams, pa lielākai daļai krieviem izpratne ir diezgan atrauta no realitātes. Bet tā ir viņu lēmumu pamatā, lai kada tā būtu. Rakstu krievu izpratni:
    Krievi ir vīlušies eiropiešos un rietumos smagi. Viņi labi saprot, ka ir tuvāki eiropai nekā āzijai, bet eiropa viņus atstumj. Viņi grib dialogu, bet saņem norādījumus. Viņi meģina uzsākt dialogu, kurā tiek respektētas ABAS puses, bet saņem ultimātus. Putins jo īpaši neslēpj savus plānus un jau gadiem ilgi runā par to, ka ir nepieciešams dialogs, kura tiktu nosprausta eiropas drošība ilgtermiņā. Tā vietā pa vidu jaucās ASV, kas vispār neatrodas eiropā. Spilgts piemērs ir Putina referāts par 2.pk., kuru es izlasīju smalki. Tas referats ir par nākotnes vīziju un principiem, mazāk par 2.pk. Pamata doma ir ka vācieši uzsāka karu, jo tika čakarēti ar reparācijām un viņu pretenzijas uz “lebensraum” netika pienācīgi ņemtas vērā, kā rezultātā, lai lielvaras vienotos par dialogu ar vāciem, atļautu tiem nookupēt to un šo, dotu to, ko prasa, spēlēja netīras spēles, domāja tikai par sevi, kaitināja Hitleru un rezultātā visiem bija ļoti slikti. Nedrīkst neieklausīties tajos, kam ir spēks, jo eksplozija var būt briesmīga.
    Krievi vēlas, lai viņu intereses tiktu ņemtas vērā, tiktu uztaisīja jauna jaltas konference, kurā stiprie sadalīs ietekmes sfēras. Viss. Tad būs miers, družba, komuņizm. Valstij ir tiesības būt par subjektu tikai tad, ja tā ir suverēns – ar spēka projekciju uz ārpusi. Limitrofi(Baltija, Luksemburga, Monako, Melnkalne utt) ir vēstures artefakti, kuriem ir tāda kulturāla un dekoratīva nozīme, tās nav valstis. Tās var būt zem kādas citas valsts protekcijas tikai un vienīgi. Pašas nav subjekti. Tā domā krievi visos līmeņos. Jā, čihuahua ir formali suns, tam ir suņa tiesības, visi to sauc par suni, bet tas NAV SUNS. Un pat pilnvērtīgākas valstis īsti no limitrofiem neatšķiras – skat tos pašus Azerus, bez Turkiem viņi būtu pie citiem saimniekiem.
    Tātad par Ukrainu. Krieviem karš nav pašmērķis, bet merķis ir Jaltas konference. Ja to izdosies panākt mierīgi vai ar ieroču žvadzināšanu, – lieliski. Ja nē, tad karš ir NORMĀLA DZĪVES SASTĀVDAĻA, tas ir instruments, kam ir savi + un savi -. Jaltā krievi noteikti prasīs pusi Ukrainas, visu Baltkrieviju, kā arī pilnīgu Baltijas demilitarizāciju no ārvalstu spēkiem. Pretīm piedāvās garantijas(protams, paši krievi saprot, ka garantijas būs tik ilgi spēkā, kamēr tās pašiem būs izdevīgas), ka Baltija varēs bez problēmām uz papīra skaitīties NATO, EU, taisīt dziesmu svētkus vai jebko citu. Bet ne līdz galam. Piemēram, ja pec 20 gadiem Polija kļūs par milzu spēku, kas militāri apdraudēs krievu intereses pavisam reāli, tad Baltija tiks okupēta vai tajā tiks uzbūvētas piespiedu bāzes, bez jokiem. Ja tuvākajā laikā(nedēļas, mēneši, gads?), netiks sasaukta Jalta, tad krievi PIESPIEDĪS citus lielos ierasties. Vainu ar mazāku vai lielāku tesiņu Ukrainā, vai arī ar kādu Daugavpils/Narvas republiku, kas savā ziņā ir pat labāk – sitiens zem jostas vietas un momentāna panika visur.
    Ekonomikas sankcijas, visādus nosodījumus viņi uztver nenopietni. Ar katru gadu arvien vairāk pierādās tas, ka spēks ir tas, kas nosaka visu. Viņi uz to visu skatās baigi romantiski un uzskata, ka galvu nedrīkst noliekt un padoties, pat, ja grūti, ir jaturpina savs kurss. Zaldati mirs? Nu un? Krievija nav Eiropa, kur indivīds ir absolūts centrs, bet tikai pakārtots lielajam mērķim.
    Iepriekšminētais nav Kiseļovs, bet vidējais aritmētiskais domnīcās, amatpersonās, zinarniekos mūsdienu Krievijā.

    • Protams, tas ir krievu plāns. Bet plāni ir plāni, bet dzīve ir dzīve. Viss var, un, viticamākais, izvērtīsies savādāk. Esošās ekonomikas prognozes ilgtermiņā krieviem neko labu nevēsta. Dēļ 2014. gada ir robs investīcijās un zinātnē, kas izpaudīsies ar lielu laika nobīdi. Bet par to nav pieņemts pie krieviem domāt. Es par to, kas lācītim vēderā un kādi ir apstākļi, kas spiež krievus pieņemt to vai citu lēmumu. Domājiet nevar iebrukt Hersonā? A kas notika Krimā? Neuiebruka bez nekāda iegansta? Apēda Krimu, apedīs arī parējo. Tāds aprēķins. Mērķis ir Jalta, cik ātri to forsēs? Dievs vien zina. Varbūt zibenīgi, šovasar, varbūt lēnāk … Bet iespeja, ka viss ies pa gaisu, ar katru mierpilno dienu pieaug.

      • Tas, ko es redzu, no ES puses, ir tas, ka krievu signāli ir labi saprasti. Tajā pašā laikā ES nevar un DE, FR, sākt brutāli dalīt ietekmes zonas. ES ir birokratija, tā vispār maz ko nosaka, jo kvorumu savākt jebkam ir grūti. Erdijs Leijenai pat beņķi neiedeva aizvakar. Viņas priekšgājējam beņķis atradās. Tendences. Bet DE un FR, visticamākais, kā jau var redzēt, mēģina nezaudet ar krieviem dialogu, Makrons runā par strateģisko dialogu, DE akal flirtē ar NS2, ar Sputņik utt. Eiropas lielvaras arī saprot, ka katls kaut kad sprāgs, mēģina ar burkānu pa labam visādi kaut kā tā kā itkā runāt, bet ne īsti Jaltas stilā, ar cerību, ka krievi metīs mieru šovinismam. Vāciešu karavīri iekš LT atrodas nevis kā dislocēts karaspēks, bet “mācībās”. LT paši domā – a kā tas ira? Eiropas lielvaras centīsies krievus pielabināt visādi, bet arī gluži nepārdot kādu. Ar cerību, ka ekonomikas un citas problēmas krievus lēnām nomierinās, bet to visu saprot krievi, ka tā ir tukša laika novilkšana un acu aizmālēšana …

        • Mana sena pārliecība, ka RU ja grib dabūt gatavu PSRS-2.0 jārīkojas tagad t.i. XXIgs pirmajā ceturksnī. Ar katru dienu iespēju logs tai kļūst šaurāks. Ja industrializācijas plaisu varēja aizlāpīt ar komunisma ekstāzi, trieciendarbu, ieslodzīto spēku, pārstiepšanos un trūkumu akceptēšanu, tad jaunāko tehnoloģiju robu RU tik viegli aizpildīt neizdosies, tādēļ tik cik tagad paņems, tik tai paliks uz kādu laiku.

          • Viņi negrib PSRS-2. Vidēji. Liberāķi grib vispār visu pa mierīgo, a radikāļi PSRS-2 ar Baltijas, Ukrainas denacifikāciju. Realitāte ir pa vidu.

            Viņi grib sev pierobežu līdz robežai – Vistulas lejtecei, BLR, Dņeprai, Odesai kuru + – kontrolē. Ne obligāti ar spēku, bet ar pārliecību, ka lielie konkurenti neieskries iekšā viņu buferī ar nopietnu apdraudējumu avi kaut kādu destabilizēšanu. Tobiš, ka lielie speletāji droši garantē, ka šajās teritorijas netiks izvērsts kaut kas būtiski naidīgs pret krieviem. Tad tās teritorijas var droši saglabāt valstiskumu. ASV no eiropas ir jāiet bekot, vai jāiesaistās Jalta 2, kurā tiek nosprausta jauna eiropas drošības sistēma. Ne obligāti faktiski mainot robežas, ievedot karaspekus, bet pietiek formāli vienoties ar tiem, kam spēks.

      • Ne tikai krievi domā šajā virzienā. Skat. šodienas Dienas graudu. Kas attiecas uz ekonomiku, ar RU rēķināsies kamēr tai būs pasaulē lielākais kodolarsenāls un līdzekļi tā garantētai nogādāšanai līdz mērķim. Pēdējais aspekts var izzust ar laiku, bet šī diena ir tālu aiz kalniem.

        • Tā ir. Diemžēl liela daļa lec grāvī, ka krieviem gals nu tūlīt, tūlīt būs. Nebūs. Vēl labu laiku nebūs. Krieviem ir savas intereses un tas, ko viņi ir gatavi ziedot(jā, arī parastā tauta), eiropietiem neliekas racionāli un iespējami. Ledusskapis nekad nerunās skaļāk par TV, jo tik daudz, lai ēst pietiktu, viņiem būs vienmēr. Nu vidusslānis cietīs no ienakumu krituma, bet to ir maz. Ziemeļkoreja rullē bez problemām jau ļoti ilgi un cilvēku ciešanu slieksnis, ja tos labi, pareizi un intensīvi apstrādā, ir diezgan kosmisks. Krieviem, protams, ir vājas puses, ko viņi apzinās, ja sāksies globāls karš un maskavu nolīdzinās, tad visai krievijai ir beigas, jo maskavā ir neproporcionāli daudz no tā, kas nepieciešams, lai valsts varētu funkcionēt kā valsts. Tapēc arī taisa wunderwaffes, kas baida pretinieku, jo no globāla ASV kodoltrieciena baidās ļoti smagi.

Leave a reply to Liktors Atcelt atbildi

Šajā vietnē surogātpasta samazināšanai tiek izmantots Akismet. Uzziniet, kā tiek apstrādāti jūsu komentāru dati.