BY vs UA?


vara bungas: Būsim pazīstami. Manuprāt šobrīd labākais militārais apskatnieks par BY tēmu – Jegors Lebedoks. Dzīvo, protams, brīvajā valstī. Fiziķis un rez. virsleitnants 😉 Pie reizes sižetā var ieklausīties jautājumos pareizā baltkrievu valodā, atbides saprotamā valodā.

19 domas par “BY vs UA?

  1. https://www.ft.com/content/214a08e4-b50c-43e3-8cb6-8818ec5bd5f2?shareType=nongift

    Nu vaitad vēl tiešāk nevar:

    “Russia sent a clear signal that in the current context of the deterioration of US-Russia relations, Moscow is not prepared to make any more concessions regarding Ukraine,” said Ruslan Pukhov, director of the Centre for Analysis of Strategies and Technologies, a Russian defence think-tank. “The message was: we either stop where we are now, or we will move forward.”

    “With the current state of Russia-Ukrainian relations, we have no other tools to influence Kyiv except the threat of force and the use of force. The other diplomatic tools are really limited,” said Pukhov, who is also a member of the Russian defence ministry’s public council.

    “Russia does it not because it is cruel by nature, but because it is the only way to exert any pressure or influence on them,” he added.

    Tas nav kaut kads blogeris vai youtube eksperts, bet Ruslan Pukhov, director of the Centre for Analysis of Strategies and Technologies, member of the Russian defence ministry’s public council.

    • Katrai valstij ir savas intereses un skatu punkts, un tas ir normāli. Nav normāli, ka Krievijas vadība nespēj izprast citu skatu punktu. To pašu Rietumeiropas valstu rīcība tiek prognozēta tikai lai to bezkaislīgi izmantotu savās interesēs, nevis empātiski izprastu. Tas ir raksturīgi Bismarka reālpolitikai, svarīgi ir mūsu mērķi, pārējais, kā vērtības vai sabiedrības viedoklis ir mazsvarīgs, ar to var bez sirdsapziņas pārmetumiem manipulēt. Tas bija normāli līdz 2. pasaules karam, bezkaislīgi vienoties ar jebko par jebko, galvenais, lai savu mērķi sasniedz. Krievija, manuprāt, nespēj izprast, ka atņemot Ukrainai daļu tās teritorijas vardarbīgā ceļā, attiecības būs sagandētas uz ļoti ilgu laiku. Šķiet pastāv viedoklis – nu labi, bija nesaskaņas, atņēmām Krimu, izliksimies, ka tas nav noticis, runāsim tālāk. Kaut kā neaptverot, ka ja pašiem kas tāds būtu noticis, tas būtu novedis pie kodolkara. Tāda kā neizpratne – viņi uz mums ir apvainojušies, negrib, redz, runāt… Krievijas diplomātiskās uzvedības modelis ir visai agresīvs un bieži noved pie tā, ka ar sarunu partneriem, piemēram Ukrainu, nonāk pie situācijas, kad pašiem vairs nekas cits nepaliek kā draudēt ar ieročiem. Pat Krievijas viedokļu sabiedrībā ir tik normāli runāt par karu, it kā tas būtu kaut kas pavisam vienkāršs… Karš ir politikas turpinājums, bet 19. gadsimtā, ne tagad… Neesmu naivs, arī ASV manipulē ar faktiem, ar viedokļiem, bet tā tomēr nedraud puspasaulei ar saviem kodolieročiem. Putins pēdējā laikā liek man justies nervozi, sajūta, ka viņš visu laiku tur roku uz kodolpogas ar domu: “nospiedīšu vai nē, mīl, nemīl…” Kā cilvēks no cita gadsimta. Ķīna ir piemērs daudz gudrākai politikai, spēja iet uz mērķiem bez tiešiem draudiem.

      • jūs izklausaties pēc mis pasaule uzvarētājas runas – par world peace kā lielo mērķi.
        Tā nav bijis un nekad nebūs – karš bija politikas turpinājums 2020. pmē, ir tagad, un būs 4040.g arī

        nacionālās intereses stāv pāri morāles un ētikas jēdzieniem – skat. DE un FR “atbalstu” mieram un stabilitātei Ukrainā

      • Man ir aizdomas, ka Ķīnas politika nākotnē nemaz ar tik miermīlīga nebūs.
        “Ķīna ir piemērs daudz gudrākai politikai, spēja iet uz mērķiem bez tiešiem draudiem.”
        Aizbrauc uz Taivānu un šito ar nopietnu ģīmi pastāsti publikai.
        Stāstīt, ka vardarbība nav risinājums, var pamatskolā skolmeistaram. Man arī gribētos dzīvot vidē, kur visi viens otru respektē, empātija utt. Bet tā ir iedomu pasaule no sērijas “es gribu, lai ir šitā, jo nemāku pats kauties”. Skaidrs, ka nīkuļi visi būs kvēli pacifisti. Faktiski vienīgais, kas ierobežo mūs – tie ir fizikas likumi un viss.
        Tikko Azerbaidžāna ar speku atrisināja 30 vai pat simtus gadu ilgu problēmu, ko visas pasaules empatiskākie diplomāti nevarēja atrisināt.
        “Putins pēdējā laikā liek man justies nervozi, sajūta, ka viņš visu laiku tur roku uz kodolpogas ar domu: “nospiedīšu vai nē, mīl, nemīl…” Kā cilvēks no cita gadsimta.”
        Tā ir Tava, nevis Putina problēma. Un nekur nav rakstīts, ka šis gadsimts būs mierīgāks par iepriekšējo, pilnīgi iespejams, ka uztaisīsim kārtīgu grautiņu, kā jau cilvēciskam cilvēkam pienākās.
        Vajag domāt kā krieviem EFEKTĪVI pretdarboties, nevis raudāt par aizejošo kārību, kas mums bija tik ērta. Nebūs vairāk ērti. Bet nekas, senatnē mums, Latviešiem, ir bijis vēl krietni neērtāk. Un draugu, paziņu daudz mazāk.

        • … un filipīnām, vjetnamai arī, kur 9 dashes line ķīnas teritoriālie ūdeņi sākas, kad iebrien līdz nabai okeānā. Tas, ka latvijas pamatstraumes “medijos” nenonāk nekāda informācija par pasaules aktualitātēm – mucā augam, ap aspundi baroti

      • Tāpēc Putinu jāsūta dirst, publiski par viņu jāņirgājas un jāizliekas, ka tāds mīkstais, kurš tāpat neko nevar (reālajā darbībā jāgatavojas sliktākajam).

    • savā ziņa viņi paši sevi iedzinuši stūrī…..2014 un 2016. gados vēl varēja ”sarunāt”, jo Ukrainai armija bija ļoti maz-spējīga un maz-skaitlīga, līdz ar to visādi kompromisi ar agresoru arī pašiem ukraiņiem bija pieņemami (nebija jau īsti izvēles).

      Es nezinu cik naivam ir jābūt, lai domātu ka ukraiņu valdība un sabiedrībā kopumā , atstās lietas tādā līmeni un nemēģinās savas pozīcijas uzlabot tajā pašā militārajā jomā, lai nākamreiz kad ”krievi nāk runāties” nebūtu gļēvi jāpadodas Rus kompromisiem un Rus pusei izdevīgā vienošanām. Vismaz man bija skaidrs, ka ukraiņi to ņēma pie sirds un tuvākajos gados nikni bruņosies lai kas tāds vairs neatkārtotos (tieši kā tas arī notika). Tagad Ukrainas armija apbruņojusies līdz zobiem un protams ka viņu valdība nekādas ”Minskas vienošanās” vairs netaisīs…..Bet Rus tikmēr šoks un neizpratne pret šo neparedzamo notikumu pavērsienu. Nu dien tālredzīgi politikas manevri no Kremlis puses lol

      • hvz līdz kurienei apbruņojusies – patriotiska propaganda arī no UA puses tiek spēlēta. Tests jau būs tikai klope

      • Es nekādu niknu bruņošanos neredzu. Priekš kara laika var teikt ka vispār nekas nenotiek. Kara laikā niknā bruņošanas nozīmē ekonomikas mobilizāciju, 12 stundu darba dienu, pārtikas kartiņas un soda bataljonus par plāna neizpildi.

        • Salīdzini Ukrainas armijas tehnikas parku no 2014. gada sākuma ar 2021. gadu, un atšķirība ir acu priekšā……..pirmkārt jau tas fakts ,ka viņi ir 5 gadu laikā atremontēja un uzlika uz strīpas vairākus simtus tehnikas vienību kas pirms tam bija pilnībā nelietojama un pat bez plāna kaut ko darīt (drīzāk bija plāni turpinot pārdot visu tālāk uz Āfriku un pa savu armiju nedomāt, kā to regulāri darīja pirms Maidana).

          https://en.wikipedia.org/wiki/List_of_equipment_of_the_Ukrainian_Ground_Forces#Tanks : ” – parādījās +130 T-80 tanki, T-72 vispār nebija bruņojumā vienībā vienība pirms kara un tagad ir ap 300 gabali, ap 200 gabalus T-64 zaudēja kara laikā bet vēlāk atremontēja atpakaļ 300 gabalus tā kā +100 klāt arī tie. Ap +500 kaujas spējīgi tanki viņiem klāt, tas nav mazs skaitlis pats par sevi. Papildus tankiem, vesela jūra visādu veco BTR/BMP tiek uzlikti atpakaļ uz strīpas.

          Plus vēl uzražoja kaudzi pilnīgi jaunas tehnikas kuras vispār iepriekš nebija. Piemēram jaunais BTR-4, pirms kara bija tikai 10 testa modeļi, tagad jau pāri 200 gabali bruņojumā. APC Novator, pilnīgi jauna mašīna 100 gabali. Kaudze Humvee, Dozar, Kozak un tā tālāk. 40 Mi-8 helīši atjaunoti un uzlikti uz strīpas (kara sākuma bija tikai 16), 10 mazie Mi-2 atjaunoti, vairāki desmiti Mi-24 atjaunoti. No turkiem iepirkta 12 Bayraktarus, ASV iedeva kaudzi mazo dronu. Jauni radari, pret-tanku raķetes, loģistikas mašīnas, pilnīgi jauns formas tērps, bruņu vestes, strēlnieku ieroči.

          • Saproti, tas viss ir normālās miera laika armijas līmenī. Saremontēja tankus – jā, protams, bet viņiem tāpat bija jābūt kārtībā bez visa kara. Pirms kara brauca 1/3 no bruņutehnikas. Bet norma ir, ka brauc 90%. Neatkarīgi no kara. Bruņuvestes, formas tērps, loģistika. Tam visam tāpat bija jābūt bez jebkāda kara. Kara laikā ir krietni augstākas prasības.
            Tas tāpat kā Latvijā IFAK aptieciņu parādīšanos uztver kā WOW. Tā ir norma.

            • ” Tam visam tāpat bija jābūt bez jebkāda kara. ” – nu ideālā pasaulē maybe, bet Austrum Eiropa un visa Eiropa kopumā (izņemot protams Rus un vel dažas izņēmumus kā Somija, Polija, Igaunija) dzīvoja pasaulē, kur par armiju domāt baigi nevajadzēja un nekādu kaujas gatavību arī. Ukraiņi reāli visos tos 25+ gadus kopš PSRS sabrukuma nevienā momentā nebija domājuši vai mēģinājuši uzturēt jebkādu kaujasspējīgu armiju. 2014. gads viņiem bija otrā armijas dzimšanas dienā vārda tiešākajā nozīmē.
              Bet pat ar to visu, ir diezgan iespaidīgi cik daudz viņi ir izdarījuši 5 gados, jo uzcelt uz pekām simtus tehnikas vienību (saremontēt main battle tanku un izveidot viņam apgādes ķēdi nav nekas vienkāršs vai lēts, mēs te Latvijā pat ar CVRT mokāmies) un reāli piepildīt ekseļa vienības ar cilvēkiem lai to visu darbinātu ir daudz. Plus atceramies, ka Ukraina nav nekāda baigi bagāta valsts, viņiem budžets kopumā ir mazs un atbalsts no rietumiem armijas lietās protams ir, bet tehnikas un ieroču ziņa viņi gandrīz pilnīgi operā ar pašmāju ražojumiem un krājumiem.

              • Var teikt, ka ukraiņi tuvojas miera laika normai. Manā skatījumā absolūti neadekvāta reakcija kara laikam. Latvijas armija 1919. gadā izauga no dažiem simtiem līdz 70 tūkst. Lūk tie ir kara laika tempi!
                Ukrainā KARA laika temps būtu 1 milj. armija MINIMUMS. Tāpat kā LV kara laika armijai jābūt minimums 50 tūkst.

                • Es gan negribētu baigi spekulēt ar 1919. gada cipariem un pielīdzināt viņus mūsdienām. Atceramies, ka tie ”70 tūkst” bija arī uz papīra : ne jau visi bija rūdīti un ekipēti frontes līnijas bermontiešu rīkļu griezēji, plus apmācība tā laika karavīriem bija gandrīz nekāda (dažas patronas izšāvi ir oke gatavs, davai mauc uz fronti). Tad arī tehnikas un tehnikas apkalpoju speciālistu īpatsvars uz armiju bija ļoti limitēts un brutāla cilvēku masa kā kājnieki bija arī vienīgais uz kā tā Latvijas armija spēja paļauties.

                  Tiklīdz ienāk armijā iekšā sarežģīta tehnika/ieroči un nepieciešama ilgākā un nopietnāka apmācība lai tas karavīrs būtu vispār uz kaut ko spējīgs modernajā kaujas laukā , tas vispārīgās cilvēku masas arī jūtami samazinās jo pašas armijas uzturēšana arī paliek stipri dārgāks prieks (1919. gadā nebija jāpērk un jāuztur tanki/BMP/radari/raķetes/utt, plus arī apmācības ilgums un sarežģītība un līdz ar to izmaksas pat mazākajam kājniekam ir augušas vairākas reizes). ASV armija ir labs piemērs ; jo vairāk ”high-tech” armija, jo mazāk cilvēku gan kopumā gan vienībās.

                  Ukraiņi spētu gan jau saražot 1 miljonu kājnieku uz papīra, bet kāda jēga saražot dahuja prastāko kājnieku ja tev nepietiek artilērijas un tanku un PGA ar ko viņus atbalstīt? Viņiem jau netrūkst kājnieki, viņiem trūkst tieši tās dārgās tehnikas spēļmantiņas : lidmašīnas, kuģi, lielās distances pret-gaisa raķetes, viss no tā ir šausmīgi dārgs prieks. Lai to visu nopirku, ar Ukrainas ekonomiku nepietiks.

                  • Ukraina cik tērē aizsardzībai? 3,4% (2019). Jā, padaudz priekš miera laika, bet absolūti nepietiekami lielā kara laikam. Kara laika ciparam jābūt 40%. Piem. Izraēlas tēriņi 1975. gadā sasniedza 30%, pie tam Izraēlai tai gadā vispār lielā kara nebija, bet tam intensīvi gatavojās. Izraēla tajā brīdī bija diezgan nabadzīga valsts. Bagātāka par Ēģipti un citiem kaimiņiem, bet salīdzinot ar REiropu un ASV – nabadzīga, maza, pilnībā atkarīga no jūras piegādēm.

                    • Pārāk radikāls piedāvājums. Konflikts kopš 2015(?) ir lielās līnijās iesaldēts – Ukrainai jātērē tik, lai frontes līnija nevirzītos uz rietumiem + gaida momentu, kad līniju varēs pabīdīt uz austrumiem.

                      Ne Izraēlai, ne arābiem 75. gadā nebija kodollietussargi

                    • Tak nevajag saldēt konfliktu! Vajag atbrīvot savu teritoriju! Tam nepieciešams miljons armijā un 40% no IKP.
                      Un pajāt uz lietussargu. Ne jau kodolieročus Krievija izmantos pret Ukrainu Ukrainas teritorijā.

            • Bundesvērs būtu ļoti priecīgs par 1/3 tehnikas vienību gatavību, tur ir aizekonomēts līdz klinķim, vienīgi korupcija mazāka kā UA

  2. Vara bungas nepievienoja manu komentu, laikam tāpēc, ka tur bija atsauce uz kremļa ziņu saitu. Varbūt, ka pareizi darīja. Bet – mans mērķis bija informēt, ka Latvija un pārējās Baltijas valstis (ap 12 aprīli) tika atslēgtas uz vairākām dienām no Baltkrievijas augstprieguma (lasi – visas elektroenerģijas) piegādes no Baltkrievijas. Latvijas ziņu saitos par to bija klusums. Bet – Latvijas valsts iedzīvotāji šo atslēgšanu pat nepamanīja! Un tas ir labi.
    Elektroenerģija ir viena no valsts stratēģiskajām būšanām. Un Latvija, kā arī Lietuva un Igaunija arvien vairāk integrējas Rietumeiropas energoapgādes tīklos.
    Un lai iet galīgi dir..st zaļie vaļu glābēji un kaķu un suņu tantes, kuri uztraucas, ka Latvijā tiek veidoti vēja parki ar autonomu elektroenerģijas apgādi, kas palielina Latvijas valsts STRATĒĢISKO drošību!

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.