vara bungas: Pamācošs stāsts par UK centieniem aizpildīt bruņumašīnu nišu starp KKM/bruņutransportieriem un minimāli aizsargātiem apvidus auto (“džedajiem”mūsu gadījumā). Nišu sauc par MRV-P “multi role vehicle-protected”. MRV-P kā izriet no nosaukuma jābūt aizsargātam (protected), samērā vieglam masas ziņā (deployable), universālam (employed by all Force Elements) automobīlim, kas var izbraukt jebkurā apvidū, pildīt vairākus uzdevumus (modulārs vai virsbūves varianti), izmantots pa visu kaujas lauku izņemot priekšējo līniju. Papildus tam briti grib to ražot paši un ražot lēti. Tē arī slēpjas problēma, viss kopā kaut kā nesanāk un eksperimenti turpinās. Es vēršu uzmanību uz šo britu pieredzi tādā nozīmē, ka ar neveiksmīgu 4×4 projektu NBS acīmredzami centās aizpildīt tieši MRV-P robu, lai gan specenē pasūtīja prastu apvidnieku. Tagad ar 6×6 projektu risinām bruņutransportieru iztrūkumu, bet tik un tā atgriezīsimies pie tā ar ko sākām, jo APC būs par lielu un par dārgu visiem uzdevumiem, turklāt būs rets zvērs mūsu mežā, bet profesionāla armija nekaro bez mūsdienu prasībām adekvātas aizsardzības, kas ir dārga un smaga. Uz plika entuziasma tikai zemessargi var braukt. Tā kā tas būs nākotnes specifikāciju rakstītājiem vēltīts lasāmgabals.
[..] It is hard not to see MRV-P as one of those British Army vehicle programmes that seem to have been going for a very long time but delivered very little, look back at the reasons why, and they will always be fair, Operational Utility Vehicle System was overtaken by Iraq for example. Certainly, MRV-P are much larger vehicles than their predecessors, will consume much more fuel and combat service support resources, and require more space on strategic air and sealift, but if this is the way vehicle designs are being pushed due to increased demand for protection, we just have to accept that Land Rover style utility vehicles are now as large as a Bedford 4 tonner.[..]
PS Aizkustinoši, cik rūpīgi un uzmanīgi UK Lordu palātā post factum apspriež patruļmašīnu modeļu kaujas raksturlielumus.
[..] My Lords, I am sure the House will wish to join me in expressing our sincere condolences to the families and friends of the soldiers killed and injured in Afghanistan yesterday. We do not comment on the level of protection of specific vehicles, for obvious reasons. Protected patrol vehicles are only one of a range of vehicles available to commanders to allow them to balance mobility, protection and profile based on the threat, the terrain and the task. PPVs offer a level of protection commensurate with their weight, size and role, together with good mobility and a low profile. My Lords, I do not accept that Snatch Land Rovers are not appropriate for the role. We must recognise the difference between protection and survivability.[..]

Lordu palātā gadījumā nav ievērojams ex-militārpersonu īpatsvars, virsnieka karjera aristokrātiem nav izņēmums?
Ja pats esi bijis dienestā, pavisam cita runa.
https://en.wikipedia.org/wiki/List_of_military_veterans_in_British_politics#House_of_Lords
Pašreizējā Saeimas sasaukumā vispār ir kāds ar dienesta pieredzi, varbūt pāris ZS???
Ādamsons
jā, Akula laikam vienīgais virsnieks
Vīriešiem pēc 50 lielākajai daļa vajadzēja būt izgājušajiem OMD.
No man zināmajiem Jānis Iesalnieks ir gājis studentu militāro apmācību un ir rezerves kaprālis, Rihards Kols šobrīd ir zemessargs. Romāns Naudiņš ir bijis policists. Edvīns Šnore ir strādājis Aizsardzības ministrijā.
Raimonds Bergmanis bija PD dienestā, bija ZS, tagad īsti nezinu kāds viņam statuss.
Jā, švaki ir.
A.Lejiņam dēls itkā esot PD karavīrs… Tas skaitās?
Lejiņš vecākais pats… Tainos agentos
Neskaitās. Gribēju norādīt, ka virsniecība nav lv politiskās elites sastāvdaļa, atšķirībā no uk. Nevērtēju vai labi, vai slikti.
Bet bija! Vectirāns vien bija klāt visās bērēs, kāzās un svinīgajos brīžos. Neskatoties uz invaliditāti.
ja Ziedonim uz blakus krēsla sēdēja viņa gars, tad Vectirānam – invaliditāte
Bijušie NBS komandieri Dalbiņš un Turlajs bija Saeimā. Bijušais štāba priekšnieks Krēsliņš arī bija.
Dalbiņš nav ne padomju virsnieks ne arī Nato.
jāsāk ar to, ka pašiem jāspēj nodefinēt savas vajadzības un uzdevumi.
ja ar vienu modeli visas vajadzības apmierināt nevar, tad viens no risinājumiem ir divasīgajam t/l-im piekombinēt trešo asi, kas samazina manevrētspēju, bet palielina kravnesību un caurgājamību. kā piemērs ir ZS autoparkā esošie Volvo (c303/c304/c306 jeb tgb11…, tgb13…, tgb21…).
p.s. lai nodrošinātu vienību apgādi no pārapgādes punkta līdz frontei, cvrt parku ieteiktu papildināt ar kravas platformu ar bortiem aka shielder bez mīnmetēju sistēmas.
Pēc idejas, šī tipu tehniku var kategorizēt kā ”Infantry mobility vehicle” : https://en.wikipedia.org/wiki/Infantry_mobility_vehicle
Nekāds ”džips” tas vairs nav, bet pilntiesīgs APC arī vēl īsti nē. Mūsu gribēto/izbrāķēto Sisu GTP arī varētu likt zem šīs klases
Par bruņu nevajag pārspīlēt. Iedod večiem “spitfairu” ātru un ar lielu ugunsjaudu. Diez cik daudz tur bruņas nebija.
Labi aizsargāts, lēti un daudz – nemēdz būt. Mašīna ir liela un vienā kontaktā 4 cilvēku vietā cietīs 8. Un pamainīt taktiku, lai vieglo transporta vietā medītu nedaudz smagāku ir diezgan viegli. Ja brauc uz rajonu kur karavīri mirst, viņi tur mirs jebkurā gadījumā un 2 reiz smagākā bruņa ko īsti pat nevar atļauties nebūs nekāda brīnumnūjiņa.
Ir dzirdēts ka kritušo ziņā diezgan daudz bruņumašīnām ir noslīkušie. Spridzekļus liek ceļa malā lai sprādziena vilnis mestu bruņumašīnu upē vai aizā. Lielākam mērķim ir grūtāk aizšaut garām.
Interesanta statistika būtu no Jemenas viņi nomainīja nedrošos hammerus pret “drošajiem” oskoš. Viņiem diez samazinājās kritušo skaits?
Visās valstīs patīk apgūt naudu 😎 mēģinot pārdot kaut ko krietni dārgāku un kura priekšrocības ja tādas vispār ir, var būt ne pārāk lielas. Papildus iegrūžot lielu piķi bruņās, var pietrūkt artilērijas un cits atbalsts. Jo naudas vienmēr ir tik cik tās ir .
Par to ir stāsts britu rakstā. Tikko kā sūrie veči, kuriem dod tikai ugunsjaudu, aiziet debesīs, tā lordu palāta pieprasā valdībai skaidrojumu kādēļ vīkls bija neaizsargāts. Iespējams patiesas rūpes, iespējams korupcija, lai pārdotu nodokļmaksātājiem kārtējo bruņukroplīti. To visu atliekot malā tikpat skaidrs, ka intensīvam konfliktam vajag kārtīgu bruņu un daudz. Citādi ne SY, ne UA nebūvētu improvizētus šušpancerus, kad nebija ar ko pakaļu piesegt.
Man gan rodas kā visi lielie iepriekšējie konflikti kājniekiem tika izkaroti ejot kājām, sēžot vagonā vai kravas auto. Pašā lētākajā iespējamā veidā. Viena iemesla dēļ ka neviens to nevar atļauties.
Bruņās pa lielam sēdēja tikai tankisti un daži artilēristi. Ja nevari iedot bruņas ir jāiedod augsta mobilitāte bez bruņām un ugunsjauda. Jau viduslaikos saprata , ka visiem bruņas neizkalt. Angļu strēlnieki bija bez bruņām un ar savu nedaudzo bruņinieku atbalstu pārsvarā izdzīvoja. Tā kā neko jaunu neizdomāt. Karā cilvēki mirst un jo intensīvāks ,jo vairāk mirs.
Ja Tev ir mehāniķis kura darbs “kaujas laukā nemaksā neko” tikai paiku un cigaretes – izmanto. Tas par suspanceriem. Citādi ir kā ar kā ar valsts konkursiem IT neviena sūda programmā lētāk par miljonu nemaksā.
Uz pagātnes kariem nav vērts atskatīties. Citi cilvēki un standarti, kā arī sabiedrības priekšstati un sāpju slieksnis.
pat RU eksperimentē šajā virzienā, šiem gan bija vienmēr pajāt uz zaudējumiem
https://www.militarynews.ru/story.asp?rid=2&nid=545541&lang=RU
krieviem arī gribās apgūt naudu 😉
Uz vēsturi es atskatos komplektā ar fiziku un ekonomiku. Neviens nav spējīgs masveidā atļauties apstrādāt vairākas tonnas metālu uz vienu kājnieku. un pat tad, kad to izdara ierobežotos apjomos atklājas, ka tas kaujas laukā nedod milzīgas priekšrocības. It sevišķi pēc tanku dūres izgudrošanas. Ja prettanku mīna/fugasa lādiņš maksā 1000 eiro, tad glābiņš nevar būt 500 reizes dārgāks transports, kurš tāpat ar noteiktu regularitāti ies bojā.
Uzskatīsim, šo par vielas nezūdamības likumu 😉 jeb naudas vienmēr ir par maz, lai spētu atļauties nopirkt/uzturēt visu ko vēlas. Tad nu ņem kalkulatoru rokā un rēķini kā pēc iespējas sabalansēt.
Nopirksim 100 gab smagāk bruņotos, tie pietiks laikam x . Ko pēc tam ? tāpat brauks bez bruņām? ja var pēc tam bez bruņām, tad visticamāk var arī pirms tam.
Pasaules karos galvenie dzīvā spēka zaudējumi bija no artilērijas. Kopš tā laika tai ir nākuši klāt kasešu šāviņi, tostarp ar izkaisāmajām šķembu mīnām, bultiņu šrapneļi un citas labas lietas. Neaizsargāts dzīvais spēks neaizsargātā transportā ne līdz tanku dūrei, ne pat līdz fugasam vienkārši netiks un arī atpakaļ uz hospitāli arī vairs nē. STANAG 4569-1 (kādus 7 mm biezas tērauda bruņas ekvivalents) ir tas minimums, bez kā nekam vispār jēgas nav.
Jap, izskatās ka S grib ietīties brezentā un, skaitīdams tēvreizi, izbraukt no bāzes uzdevumā, galvenais ka Gustavs un 50cal iekrauts kravas kastē.
Jautājums kāds karš? Mobilajā karā mūsu mežainā apvidū galvenais nāves iemesls droši vien nebūs artilērija. Ja būs kauja par Rīgu ar izteiktām pozīcijām, tad būs.
No kurienes 1k par mīnu??? Internets saka <100