Patrias aizsardzībai (papildināts 13.06.)


vara bungas: kontekstā ar Patria 6×6 prototipa prezentāciju, atgādināšu, kā notika somu ieiešana LV.

Milrem ir igauņu zīmols (anno 2013), kas piederēja Mootor Grupp no kuras tika atvasinātas vairākas kompānijas, kas tagad iteilpst Patria Group (Patria Group FI valdībai pieder 50,1%, Norwegian Kongsberg Defence & Aerospace AS 49,9%):

Milrem Robotics attīsta un ražo slavenos UGV,

Milrem LCM OÜ( 60% pieder Patria Group, Mootor Grupp 40%) pamatā remontē EDF tehniku un 2020.gada tika pārdēvēta par Milworks, lai netraucētu atpazīstamību Milrem Robotics.

Latvijā reģistrēta Milrem SIA (anno 2014.) atvasināta no Milrem LCM OÜ (tagad Milworks) un kādu laiku bija neaktīva. 2020. gadā 100% Milrem SIA nopirka Patria Group. Līdz ar to Milrem SIA nosaukums tika mainīts uz Patria Latvia SIA. Patria Latvia SIA acīmredzami piedāvās plašāku pakalpojumu spektru, ne tikai ap un par hardware.

“This acquisition is part of the execution of Patria’s strategy in which one of the main growth areas is international maintenance and life-cycle support business. Through Patria Latvia, Patria enters the Latvian defence market and is there to stay. Patria will offer a broad scope of services to the Latvian National Armed Forces and to international OEMs operating in Latvia”, says Jukka Holkeri, President, International Support Partnerships, Patria”

“In the past few years Latvia has acquired a wide range of military capabilities that have unprecedented sustainment requirements for the Latvian Defence Forces. Milrem SIA in Latvia will offer sustainment methods and tools particularly tailored to the Latvian operational requirements and is ready to become an integral part of the National Defence System,” explains Ugis Romanovs.”

Gandrīz vienlaicīgi ar Patria Latvia SIA Patria Group kopā ar Cēsu SIA Unitruck dibina SIA Defence Partnership Latvia (70% pieder Patria), kas, acīmredzot, arī nodarbosies ar 6×6 projektu.

“Establishing SIA Defence Partnership Latvia is a part of Patria’s strategy to grow its international maintenance and life-cycle support business. This joint venture is a long-term commitment to support Latvia’s National Armed Forces. Would Latvia decide to procure Patria 6×6 vehicle platform, we believe SIA Defence Partnership Latvia will be a very capable key contributor to the Latvian security of supply in the program and for ensuring long-term sustainment of the vehicles”, says Jukka Holkeri, President of Patria’s International Support Partnerships business unit.”

vēl

UPD1 Bildes šeit

UPD2 Kā sauksim tautā ? “Vienradzis”? “Varāns”?

UPD3

UPD4 Latvijas armijas rīcībā aptuveni desmit gadu laikā nonāks 300 “Patria” bruņmašīnas, un ir būtiski, ka ar tām tiks ekipētas arī Zemessardzes vienības. avots

UPD2 Milrem Robotics nu ir igauņu-vācu uzņēmums

184 domas par “Patrias aizsardzībai (papildināts 13.06.)”

  1. Iepriekš 40% SIA milrem piederēja Mootor Grupp un 60% patria, varētu būt biznesu pārstrukturēšana. Bet tikpat labi caur Mootor Grupp var otkatus izshēmot. Nez cik M samaksāja par SIA, kas sastāv no direktora un sekretāres, iespējams vienā personā?

    Gads 2020
    Kopējie maksājumi valsts kopbudžetā 56.18 (tūkst. EUR)
    Iedzīvotāju ienākuma nodoklis 22.91 (tūkst. EUR)
    Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 38.25 (tūkst. EUR)

    Atbildēt

  2. Pirmo reizi Latvijas armijas atjaunotajā vēsturē, NBS būs pienācīgs skaits nopietnas tehnikas ko apkalpot un remontēt……..protams, ka gan vietējā/ārvalstu privātā biznesa cilvēki uzreiz uzož iespēju un izdoma kā var uz tā rēķina arī papelnīt un izveidot kompānijas. Viss kā vajag normālā tirgus ekonomikā.

    Igauņiem tas pats bija, kad paziņoja ka grib savus armijas CV90 remontēt un uzturēt pašmāju spēkiem (uzreiz uzradās apņēmīgas vietējo kompānijas, kas pieteicās un bija gatavas ar to ņemties). Ja kapitālismā ir pieprasījums, būs arī piedāvājums. Pat tepat mazajā Baltijā.

    Atbildēt

    • izskatās ka bākas pārnestas uz pakaļu (kas ir labi, mazāka iespēja ka trāpīs un aizdegsies), pasažieru krēsli stiprināti uz korpusa malām nevis grīdas (palielina izredzes nedabūt traumu ja uzbrauc uz mīnas) , arī uzmontētas kameras lai šoferis un komandieris labāk redzētu kas apkārt notiek

      Atbildēt

      • Interesenti uz viņas kādi atbalsta ieroči arī tiks uzstādīti savādāk tāds liels mērķis bez aizstāvības iespējām.
        Satiksies ar BTR 90 bāzes komplekatcija un viņa 30mm patriu uz šrotu bez variantiem nosūtīs.

        Atbildēt

        • skat. UPD4, bet vispār viss ir nosaukumā – Armored Wheeled/Modular Vehicle. Modular nozīmē, ka var būt modelis ar kādu zvērīgu kaujas torni, bet pamatā tomēr tas ir bruņu autobuss nevis KKM.

          Atbildēt

            • šis būs idejiski tuvāks btr-mdm, nekā bmd-4. Nevar izslēgt, ka neradīsies hibrīds ar kādu esošu torni, tāpat kā btr-90 ir bruņots bmp-2 torni. Bet nedomāju ka tas būs tuvākās nākotnes jautājums.

              Atbildēt

        • Likt virsū lielu šaujamo ir kompromiss, uzreiz pazudīs vieta desantniekiem un pasliktināsies mobilitāte……un pats galvenais mums : cena uzreiz būs X2 tam pasākumam (nekādi vairs 800,000 pa mašīnu nesanāks).
          Ja tiešām plāns ir dabūt lielu skaitu mašīnu, lai varētu pilnvērtīgi nosegt visu NBS kājnieku prasības (ap 300 gabalu), tad nekas dārgs tas nevar būt jau principā. Leišiem un Igauņiem uz viņu masveida APC mašīnām (vecās Patrias un M113) arī nekas lielāks par 50.cal nestāv tā paša iemesla dēļ. Būtu pārāk dārgi un arī pārāk sarežģīti uzturēt un apkalpot.

          Atbildēt

            • Modern BTRs are fairly compromised designs. BTR-90 and BTR-82 definitely lack room. In addition, entering and exiting the vehicle is difficult due to the unique layout and lack of space. The 30mm cannon adds about two tonnes, which is quite significant. Meanwhile, the armor remains very thin for such weight and could technically be penetrated by .50 cal rounds from certain angles. If it had all-around protection against .50 cal (like Boxer or even Pasi XA-188) then it would easily weigh over 20 tonnes, perhaps even close to 30 tonnes. That is also one of the reasons why I don’t really like wheeled IFV’s – you have to make very significant sacrifices in mobility and armor. Tracked IFV’s might be logistically challenging, but they are definitely a lot better on the battlefield.

              Atbildēt

      • ņemot vērā, ka NBS-ā ir ļoti daudz latgaliešu, tad Varāns harmoniski iekļautos nodaļas sastāvā! 🙂
        p.s. es dotu Mošķim (kā kultūras speciālistam) pēdējo vārdu… 😀

        Atbildēt

        • Liels paldies par man izrādīto godu!

          Mans piedāvājums būtu šo auto saukt “Kiukucāns”. Pilnais modeļa nosaukums varētu būt “Ģenerālis Kiukucāns”.

          Šādi mēs:

          1. Turpinātu Jūrnieku iesākto tradīciju saukt tehniku dižu karavadoņu vārdos;
          2. Godināto leģendāro ģenerāli (ZS komandieri J.Kiukucānu)
          3. Atdotu godu daudzajiem latgaļiem NBS dienestā.
          4. Liktu mocīties ārzemniekiem mēģinot izrunāt modeļa nosaukumu.

          Atbildēt

  8. 1. Par autiņu.
    1.1. Uzskatu, ka bruņojumam jābūt ne sliktākam kā BTR-90. Ieskaitot PTRK.
    1.2. Es liktu šaujamlūkas un iespēju krēslus izvietot pa vidu.
    2. Orķestris. Atkārtošos, ka manā skatījumā prof. orķestris varētu būt viens uz divīziju (~15 tūkst.). Mums varētu būt viena štāba bataljona rota, kas būtu orķestranti. Kara laikā viņi būt viena parastā apsardzes rota štāba bataljonam.
    3. Kalniņam kaut kāda jauna formas jaciņa. Vispār kaut kāds softshell mūsu NBS derētu. Līdz šim tāda nebija.

    Atbildēt

  9. Parunājos, palamājos, modelējām situācijas ar saviem čomiem par patriot – trūkumi Latvijas apstākļiem konkrēti – neder meža stigām (ļoti svarīgi Latvijas apstākļos). Liels frontālās apgriešanās rādiiuss . Nav ūdensmetēju ūdensšķēršļu pārvarēšanai, dzenskrūves ar lielu ticamības procentu tiks pierautas pilnas ar meldriem, citiem svešķermeņiem un nosprūdīs.
    Nav testēts purvainā vidē, visdrīzāk dzneskrūves fizikālu iemeslu dēļ neizturēs slodzi un atlūzīs. Nav zināms, kā pārvarēs purvainu vidi.
    Nav šaujamlūku sānos (salīdzinot ar krievu BMD), līdz ar to max neaizsargātība no sānu uzbrukumiem.
    Kā saglabā kaujas spējas, kad nefunkcionē priekšējais ritenis (pāršauta riepa, uzkāries priekšējais pustilts, pārkarsis gultnis…?) – vai transportieris spēj turpināt kustību?
    Vēl citi trūkumi, bet par šiem konkrēti jautājumi – stigas, agriešanās radiuss, šaujamlūkas no sāniem…. .

    Atbildēt

    • Pa tām šaujamlūkām sānos, es nezinu un nesaprotu kāpēc tik daudziem vēl liekas ka tā jebkad ir bijusi ”laba” doma un ka tādas vajag…….iespēja ka tu kā kājnieks iekšā sēdot ar savu automātu kaut ko tur redzēsi, izšausi un trāpīsi ir niecīga (nevienā 20. gadsimta kara zonā arī tās lūkas nav sevi pierādījušas kā ”noderīgas”). Piemēram jaunajos krievu BMP/BTR ar tādu nav un nebūs, rietumu tehnikā arī nav (ne Boxerī, ne Strykerī)

      Atbildēt

      • Šaujamlūkas sānos, pirms iziešanas aiz bruņas, vienmēr un visur, norokot pretinieka uguni no sāniem, ir glābušas caur desanta lūku izejošo dzīvības. Nestāsti to ko tu nezini.

        Atbildēt

        • Modern AFV’s have roof mounted 50 cal machine guns for that purpose. Side hatches have never been particularly useful because there is practically no visibility and they compromise the armour and amphibious capabilties of the vehicle. A remotely operated machine gun is infinitely better for such tasks.

          Atbildēt

          • Ja desanta lūka atveras kā žoga vārtiņi, tas ir ļoti labi un pareizi. Tas pie desantēšanās dod papildus aizsegu.

            Atbildēt

          • Tu kādreiz esi šāvis caur sānu šaujamlūkām un caur tām esi novērojis apkārtni, lai teiktu, ka “tās nav efektīvas un ierobežo redzamību”? Un amfībijas spējas sānu šaujamlūkas nekādi neietekmē, jo ir virs “waterlīnijas”. Un torņa ložmetējs ir efektīvs tikai vienā virzienā (uz kuru tas ir pagriezts, bet sānu šaujamlūkas sedz sānus, līdz ar to dodot procentuāli lielāku iespēju dzīvības saglabāt tiem, kuri desantējas. Tas taču ir tik vienkārši un praksē aprobēts. Nesaprotu, kāds ir mērķis tavam neloģiskajam komentāram!? Uzsveru – neloģiskajam!

            Atbildēt

                • Skaidrs, ka scary. Laikam mācību nolūkos priekšējo logu arī aizklāja (sk. 36 sek), lai vairotu scary izjūtas. Nevarētu taču būt, ka ūdens nāca iekšā…

                  Atbildēt

              • Igauņu kamrāds ar savu video ietaupīja lērumu laika un nav jādeldē pirksti rakstot pretargumentus liktoram, video viss ir redzams kā tur ir ar tām šaujamlūkām.
                Vienīgais, kas jāatzīst – neba visu laiku APC pa ūdeņiem braukās.

                Atbildēt

    • Ūdensmetējs purvainā apvidū? Kungs, ko jūs pīpējat? Dienēju uz verķiem ar ūdensmetējiem – labi, bet ne purviem. Purviem vislabāk der kāpurķēdes.

      Atbildēt

      • Jā, tieši tā, purvainā vietā vislabāk malties uz priekšu vai nu ar kāpurķēdēm, vai riteņiem. Un par “pīpēšanu” – nez kāpēc narkomāni vienmēr cenšās visus pielīdzināt savai dzīves pieredzei… .
        Un atgriežoties pie ūdensmetējiem un dzenskrūvēm – ūdensmetēji ir daudz efektīvāki un drošāki arī piesārņotā ūdenī, salīdzinot ar dzenskrūvēm. Maz esi dienējis un maz ūdens šķēršļus pārvarējis ar kaujas tekniku, kurai ir ūdensmetēji, “ekspert”…

        Atbildēt

      • prasās, bet tas sadārdzinātu pasākumu un uzliktu papildu svaru uz aizmugurējo asi. jau tagad izskatās, ka ir disbalanss starp priekšu un aizmuguri- priekša ceļās uz augšu. ķēdes vajadzētu sakarināt vairāk uz priekšu.

        Atbildēt

        • to pašu durvi piekārt kā rampu – izsvarojums jau nemainītos.
          bet dzenskrūves gan piedzītas ar dubļiem – ja sakaltīs, varēs ar lauzni dauzīt ārā

          Atbildēt

          • ja durvis piekārtu kā rampu, tad pliki ar rokām nepaceltu. ja pieliktu trīsi, tad attaisīšana būtu pārāk lēna.
            pats neesmu braucis ar hamviju, bet esmu dzirdējis stāstus, ja bruņu hamvijs stāv bik zem leņķa, tad durvis ar kājām jātaisa vaļā…

            Atbildēt

          • Dzenskrūves ātri atmirks un nomazgāsies. Viņš jau kust pa ūdeni arī tikai ar riteņiem. Bet ja kaut kas iestrēgst ūdensmetēja kanālā (kā krievu btr-os), tad gan ir hemorojs.

            Atbildēt

      • Both options have their pros and cons. A ramp tends to be bigger, slower, mechanically more complex and dependent on hydraulics. It is usually used because of heavier armor, not necessarily because of convenience. However, they are definitely better for MEDEVAC vehicles. If you are going to procure APC’s for medical evacuation, then I fully and absolutely recommend getting them with a ramp.

        On a lighter note, ramps are better for disabled people. 😉

        Atbildēt

          • Vēl par to, rampa, vai uz augšu ceļama desantlūka, vai “privātmājas vārtiņi”…, kurus pieminēju komentārā iepriekš – tiem vārtiņiem gan ir viens liels trūkums – tiem pa vidu ir, tēlaini sakot, stendere, pret kuru atdurās kreisās un labās puses horiziontāli veramās durvis, līdz ar to šajā kaujas tehnikā NEVAR IEVILKT kvadrociklus (platums neļauj).

            Atbildēt

            • Ņemot vērā, ka “vārtiņi”, kā tās desantizejas durvis nosauca vara bungas, var būt bez vidējā durvju balsta, jo durvju konfigurācija ir tāda, ka ieguļās ailē, kura uzņem slodzi, es atkārtoju – durvis ir labākais variants, jo pie iziešanas no kaujas tehnikas dod papildus aizsegu no sāniem.

              Atbildēt

              • Uz BMP jā, jo durvju apakšējā mala ir apmēram ceļu līmenī, bet pāri augšējai vēl var skatīties. Iz Patria apakšējā ir ap vidukļa līmenī, tāpēc aizsardzība jau ir visai relatīva

                Atbildēt

                • Jā, piekrītu, precīzi.Tomēr labāk, ka ir, nekā nav vispār. Pilsētas apstākļos viena no bīstamākajām lietām ir pretinieka apzinātie rikošeti no asfalta/bruģa.
                  Bet atkārtošu – svarīgi ir arī tas, lai iekšā varētu ievilkt kvadrociklus, “Teodorus” (robotus, tagad jau Teodori ir vectētiņi, strādā viņu mazbērni), lai varētu palaist izlūkdronus, pārāk nebaidoties no sānu lodēm. Kaut kā tā.

                  Atbildēt

                  • Jā, vēl – karavīri visneaizsargātākie ir tieši tad, kad jādrūzmējas pie durvīm – ievilkt kvadrociklus, iekāpjot kaujas tehnikā. Tāpēc sānu aizsardzība dod papildus procentuālu iespēju izdzīvot.

                    Atbildēt

                  • Jā, par manu iepriekšējo komentu, par rikošetu no bruģa – USA saviem sīliem laivām izstrādāja papildus kelvāra gar borta malu nolaižamu bruņu. Vai ir sarežģīti šādu aizkaru piekabināt arī pie patriot desanta durvīm , kurš nolaižas līdz zemei?
                    Un vēl – man ir nācies Latvijas miesniekus pamācīt, ka apdraudējuma gadījumā, lai Pirmā Persona tiktu līdz evakuācijas auto, ir jātaisa tunelis no palagiem, lai iespējamais snaiperis nepaņemtu un neredzētu kas ir kas un kurš ir kur (kevlāra lietussargi ir figņa, nosedz pārāk mazu laukumu).
                    Un es ar pilnu pārliecību saku, ka kevlāra palagi valsts augstāko personu apsardzei vēl nav radīti, lai gan maksā lēti un ir efektīvi.
                    Un te ir tāds testa jautājums – kāpēc japāņu samuraji, krustneši, Kaukāza kalnu džigiti nēsāja “burkas” (aitādas apmetnis), japāņi un krustneši zīda apmetņus, kuri auļojot uz zirga plīvoja…? Atbilde ir vienkārša – testos pārbaudīta – pat arbaleta bulta nobremzējās šajā gaisa spilvenā.
                    Ne pa velti maskavā, mauzoleja tribīnē, kad bija boļševiku svētki, kur stāvēja visi socbriesmoņi, gar priekšējo malu tribīnei tika laista spēcīga gaisa strūkla ar sānnovirzi.

                    Atbildēt

                  • Jā, par apzinātajiem rikošetiem – te bija vairāki hipsteru komenti, kur tika pausts, ka sānu šaujamlūkas nevajagot, jo esot tornis ar ložberi. Protams, ka nevajadzētu hipsteru muļķību apkarot, ja viņu muļķība nebūtu bīstama.
                    Torņa ložmetējnieku snaiperis (dzeguze/kukuška) noņem ar vienu smaidu. Bet sānu bortu šaujamlūkām dzeguze praktiski netiek klāt. Līdz ar to zēniem caur šaujamlūkām ir laiks bremzēt dzeguzi un pārējiem zēniem aiz bruņas ievilkt ievainotos un pašiem nosegties.
                    Es nedomāju, ka tos dumos komentus rakstīja kremļa troļļi, vienkārši parasti idioti, kuri reālā situācijā tur nemaz negrib būt un nebūs. Parasti hipsteri, kuri dzīvo pēc principa – ir tiesības un nav pienākumu.

                    Atbildēt

                    • Peldošai mašīnai ambrazūras prasa vēl arī nesalaužamu un nepazaudējamu hermētiskas aiztaisīšanas mehānismu. Ja ņemt piemērus, tas mūžīgi netīrais un noskrāpētais zatičkas stikliņs, kas bija uz BMP, nekādu snaiperi protams redzēt neļāva. Bet vēl vajadzēja čaulu uztvērēju kabināt klāt un mēģināt kaut ko saskatīt piedūmotā desanta telpā kaut caur periskopu.
                      Tagad ir moderni nomaināmi ārējie bruņu moduļi, kurus sarežģīt un vājināt ar caurumiem ambrazūrām ar neskaidru mērķi arī nevinam nav intersanti.
                      Savukārt uz plašās un augstās nepeldošās MRAP ambrazūras protams ir must have. Augstais novērotāja stāvoklis ar labu redzamību caur lielu bruņustiklu slēpņiem pie ceļa atstāj maz izredžu.

          • All the doors have dampers on them, otherwise they would already be impossible to open, regardless of which side of the vehicle is up. Earlier Pasi models had double-sided doors, so even if one them was too heavy, the other one should open just fine. In that regard, there is no issue. In addition, mechanized infantry generally doesn’t dismount with backpacks. Firstly, because there is no room to use them, and secondly, because the vehicle is an integral part of the unit and carries the units equipment.

            An interesting side note – Estonia is currently procuring an emergency simulator to practice exiting an overturned Pasi.https://www.kaitseinvesteeringud.ee/avariisoomuki-simulaator/

            Atbildēt

      • ”Uzstādījums, radot bruņutransportieri Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, bija, lai tas būtu mazcenas bruņutransportieris, kas būtu domāts visām mūsu vienībām. Ņemot to vērā, mēs skatāmies un vērtējam visus variantus, kā “atvieglot” šo mašīnu, bet reizē iegūt tās spējas, kas ir nepieciešamas mūsu karavīriem karalaukā par iespējami mazākām izmaksām.” – vajag pa lēto, nolaižamā desanta rampa ir dārgā gala mašīnu pazīme. Tā kā visdrīzāk nebūs

        Atbildēt

          • 300 mašīnām 200 miljonu budžets nav nemaz tik daudz, ja skatās cik tāds tiešām nopietns jauns APC maksā tirgus cenā (piemēram Stryker un Boxer APC versijas cena ir kaut kādi 3 miljoni gabalā, mūsējie grib pa 800,000 dabūt). Ja tev nauda tikai goliņam, gaidīt Mercedes ādas sēdekļus un klimata kontroli laikam būs nedaudz naivi.

            Atbildēt

            • Pilnīgi piekrītu, labs pirkums.
              Bet neatbildēts paliek mans un manu kolēģu jautājums – kā šamējais iederas meža stigās, kas ir būtiski Latvijas apstākļos?

              Atbildēt

              • Vai meža stigas mūsdienās vispār ir faktors ko ņemt vērā? LVM ir sataisījuši šosejas cauri visiem mežiem. Šobrīd faktiski vairs nav tādu mežu masīvu pie kuriem nevarētu komfortabli piebraukt un caurbraukt. Izņēmums purvi, bet tajos iekšā nebrauks neviens ne ar ko.

                Atbildēt

            • Nevis pa 800000, bet gan ~670000 gabalā. Lietuvai viens Boxer izmaksāja gandrīz 4,4 miljonus, bet ar torni.
              Mūsējiem cena tiešām izskatās ļoti pievilcīga, bet, ņemot vērā, ka metālam cena pēdējos mēnešos uzleca vismaz x1,5-2, tad pieļauju, ka būs atkāpes no sākotnēji plānotās summas.

              Atbildēt

              • 20t x 500 eur = 10keur. Mašīnbūve nav celtniecība, izejmateriàlu izmaksas cenā ir mazs procents. Pat ja metāla cenas pieckāršosies, gala cenā tas nebūs pamanāms

                Atbildēt

                • You are way off base on the price. The cost of one ton of amor-grade steel is closer to 2000 euros per tonne. That was before the prices rose two-fold.
                  However, you are correct in that most of the price consists of expensive items, like the engine, gearbox, etc and labour. We have built heavy equipment in our company (like harvester frames etc) and the cost of metal was perhaps 10% of the total cost of manufacturing. Labour costs are the biggest ticket by far.

                  Atbildēt

        • Rampa var būt parastas durvis, tikai simetriski atveramas uz augšu un apakšu un savstarpēji līdzsvarojamas ar elementārām svirām. Tāda sistēma ir uz Merkavas pakaļdurvīm, var redzēt, ka karavīrs tos masīvos klučus atver burtiski ar vienu roku neatkarīgi no tanka stāvokļa. Apakšējo sekciju var iztaisīt saliekamu kravu/ievainoto iekraušanai vai var durvis sadalīt šķērsām ar uz apakšu nolaižamu pusrampu un uz augšu paceļamu pusjumtu.

          Atbildēt

      • Pakaļdurvis tā ir domātas, kā vertikāla plakne. Par to inženieri ir padomājuši, lai varētu to bundžu ūdenī stūrēt kā kuģi. Vai ne liktor?

        Atbildēt

        • Jā,(… )kremļa trolli, kurš te sen nebija manīts, “pakaļdurvis ir priekš tam, lai stūrētu”,

          Atbildēt

            • Viņa gadījumā tas būtu jebana brīdinājums, cik var lasīt tās žultainās Tvaika ielas atziņas par to cik visi stulbi un kremļa aģenti. Viņš gadījumā nav Pabrika šizofrēniskais ego dvīnis?

              Atbildēt

          • Es un kremļa trollis – ha, ha, haa, hāāā, āāāāā. Ui, žoklis iesāpējās ….
            Ja nopietni, liktor – iemācies komunicēt ar citiem. Piemēram, Gvardes leitenantu, kas noteikti nav mazāk zinošs par Tevi, ir prieks lasīt, jo viņš kvalificēti runā par lietu un nemēģina visiem pateikt, ka pārējie te ir “eksperti”, kremļa troļi, iesācēji un lūzeri, bet no Taviem tekstiem brīžiem sāp acis.

            Atbildēt

              • Es esmu novērojis šeit vienu lietu – varabungas ar lielu prieku publicē mazintelektuālus komentus (izņemot Gvardes leitnantu, jo viņam tiešām ir augsts intelekts un viņš tiešām māk apiet “asos stūrus”).
                Bet tiklīdz parādās komenti, kuros parādās lietas, kuras ir būtiskas, kuras ir nopietni svarīgas, lai Latvijai būtu stratēģiski labāk, tā uzreiz komentos parādāk kremļa troļļi un vara bungas aktīvi nostājas viņu pusē.
                Jautājums – kas īstenībā ir vara bungas un kā interesēs viņš kalpo…!?
                Tas ir mans viedoklis.

                Atbildēt

  11. Vel viena ne-mazsvarīga spēja kas izpeldēja Patria sakarā :https://www.sargs.lv/lv/nbs/2021-06-01/patria-6×6-ieviesana-nodrosinas-kvalitativu-nbs-speju-lecienu

    ”Papildus vērā ņemams ir fakts, ka “Patria 6×6” bruņumašīna ir savienota ar dronu, kas tajā braucošajiem karavīriem ļauj izlūkot apkārtni arī no braucošas mašīnas vismaz viena kilometra attālumā.” – šo te gan nekur citur nebiju piefiksējis. Ja katrai mašīnai dotu līdzi dronu izlūkošanai, tas tiešām būtu neredzēts ”high tech” veidums mūsu platuma grādiem.

    Atbildēt

    • Ja tas ir komplektā ar prettanku ieroci, kas spēj šaut pa mērķi aiz aizsega, tad pat ļoti labi. Redzi ar dronu – šauj, pretinieks Tevi neredz vai ja arī redz, tad nevar sašaut.

      Atbildēt

    • “pabeigts CVRT bruņumašīnu ieviešanas process” – SPIKE bija daļa no projekta – cik un kā aprīkoti, tā arī paliks

      “ar to[CVRT] ir apbruņoti tikai divi no Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes bataljoniem.”
      “vairāk nekā 300[Patria] mašīnu – ļaus ar bruņu transportu ne tikai pilnībā apgādāt Sauszemes spēku Mehanizēto kājnieku brigādi, bet arī visas četras Zemessardzes brigādes.”

      Vārds “pilnībā apgādāt” nav skaidrs – pilnībā apgādāta KBr, vai vai arī ZS brigādes. Ar kādām 50-60 mašīnām pilnībā apgādāt brigādi nevar, tikai “brigādi”.

      Tad jau redzēsim, kas par dronu – lētuči jau arī pieejami

      Atbildēt

  12. https://www.armyrecognition.com/defense_news_june_2021_global_security_army_industry/protolab_unveils_new_6x6_pmpv_protected_multi-purpose_vehicle_variants.html
    Šis laikam viens no 6×6 konkurentiem, (vairāk piemērots LV stigu bridējiem (platums 2.5 metri), kas būtībā tāpat ir par platu ,jo pēc normatīviem stigu platums ir paredzēts uz 2m, nerunājot par LVM kvartālenēm, caur tām iet arī 6×6 cauri.
    tikai uzsvars laikam spiests uz to lai Afganistānā ar šo dzelzi varētu 5 IED pēc kārtas pārbraukt pāri.

    Atbildēt

    • Nu, skaisti, patīkami lasīt.
      Tik interesanti, cik tad būs oktobrī piegādātu, cerams, ka pret mīnām uzlabotās versijas un nevis nojāti prototipi ar neuzlaboto aizsardzību.

      Atbildēt

      • diemžēl ZS kā uzņemošajai pusei arī ir savi mājasdarbi jāizpilda, tāpēc visi gribētāji (ZS bataljoni) bez izpildītajām prasībām Patrias tā nemaz nedabūs.

        Atbildēt

          • Dabūs tikai tie, kuriem žogs riņķī un jumts virs galvas. Pakasam pakausi un padomājam, kuri varētu būt šie pirmie laimīgie. 36.bataljonā un Szs 3.bataljonā arī ir zemessargi, bet 1. un 2. itkā ar cvrt apgādāts.

            Atbildēt

    • Jā, laba ziņa. Tomēr kā jau paudu kaut kad atpakaļum – man nepatīk, ka nav šaujamlūkas sānos un tā īsti nepatīk dzenskrūves. Kā jau paudu – dzenskrūves purvainos ezeros nolauzīs viens un divi, dubļainā vidē dzenskrūves būs pilnas ar māliem, kuri apžūstot darbosies kā līme un cements un dzenskrūves sprūdīs. Manuprāt, labāk būtu ūdensmetēji. Ceru, ka ir testēti un par labu atzīti!
      Izņemot, ja testēt sanāk uzvalciņos tērptie klerki, uzklāj kafijas galdu un dzerot kafiju ar atstieptu mazo pirkstiņu un uzkožot kanape maizītes, nevis spriež par kaujas tehnikas lietderību, bet sāk sacensties senangļu valodas vārdu zināšanā un stila izrādīšanā pārdodošajai pusei, aizmirstot, kāpēc vispār atnākuši.
      Es to neteiktu, ja nebūtu to dzīvē pieredzējis.
      Bet šķiet, ka būs labi. Nebūs ideāli, varēja būt labāk, bet ņemot vērā iepriekšminēto klerku idiotu nospiedošo vairākumu, labi, ka tā.

      Atbildēt

      • Būs torņi, vai nebūs, bet es esmu šaujamlūku piekritējs. Labi nosedz sānus gan no granātmetējiem un tamlīdzīgi.
        Kaut kad atpakaļum jau bija diskusija, kur daži neapšaudītie jaunekļi pauda, ka būšot ložmetējs uz augšas un tas aizvietošot šaujamlūkas. Cileki nesaprot, ka nevajag pat snaiperi, katrs no krūmiem glūnošais ienaidnieks ar savrupšāvienu, , , ložmetējnieku no nesegtā torņa noņems, ka pat nebūs kuku, bet labākajā gadījumā ku… .
        Savukārt no šaujamlūkām sānos ir iespēja “vest” intensīvu uguni.
        Bet gan jau būs labi, mēs jau daudz ko nezinām. Varbūt iedzīs boksos, pieliks trafaretu un ar lāzergriešanu, ūdens strūklu, vai autogenu nobeidzot, tās lūkas izgriezīs un iemetinās šaujamlūku ligzdas.
        Bet pirkums labs, nav ne vainas!

        Atbildēt

        • Jā, ņemot vērā kaujas tehnikas bortu garumu, ideāli būtu, ja būtu desantlūkas sānos (vērtos, lai sānu desantlūkas durvis vērtos kā bruņa vai nu divdaļīgi, vai kā frontāls vairogs; protams desantlūka arī grīdā). Un tās nav nekādas kosmisko tehnoloģiju prasības, pavisam vienkārši un palielina drošību kaujas apstākļos desantējoties no borta.

          Atbildēt

          • Jā, aizmirsu – par to jau bija runa iepriekš – šī tehnika iet pa mežu stigām – abās pusēs cukgrāvji, vai pa platu? Jautājums vara bungām un Aizsardzības Ministrijai?

            Atbildēt

  15. https://www.sargs.lv/lv/uznemejdarbiba-un-inovacijas/2021-09-01/patria-latvia-no-2023-gada-6×6-transportlidzekli-tiks

    Pēc mēneša gaidām pirmās Patrias no Somijas…….letiņi paši sāks saviem spēkiem ražot pēc 2 gadiem (ja viss ies labi), pilnībā tas pasākums prasīs ap 10 gadu. Par skaitu runājot : mēs esam pasūtījuši ”ap 200 gabalu” (nez kāpēc nav precīzi nosaukts skaits?). Salīdzinājumam, Igaunijai šobrīd ir 136 vecāki Patria modeļi bruņojumā.

    Man personīgi šis pasākums protams priecē (sev vajadzēja normālu APC bruņojumā), un tajā pašā laikā arī uzjautrina atceroties politiķu un AM ruporu teikto agrāk……uhh kādas runas un teksti mums nāca ārā kad bija CVRT pirkums (”Latvijā smagā tehnika nevar darboties”, ”viss nogrims purvos”, ”mums vajag special super vieglu tehniku savai ļoti īpašajai Latvijas videi kādas citur nav”). Un tagad bladācs : pērkam tieši to pašu ko igauņi un somi (laikam mūsu īpašā vide un daba pārmainījās dažu gadu laikā). Konsistence runās nekāda.

    Atbildēt

    • man vairāk uzjautrina indivīdu vēlme lasīt tikai virsrakstu līmenī, piedzejojot sev vēlamās interpretācijas, turklāt apšaubot kāda runas konsekvences…
      “…tanki mežainā apvidū nevar izmantot visas savas priekšrocības…”- https://www.delfi.lv/news/national/politics/asv-tanki-latvija-mezaina-apvidu-nevar-izmantot-visas-to-prieksrocibas-atzist-ministrija.d?id=46442279
      ja salīdzina Patria 6×6,tad cvrt ir daudz mobilāks mežos un vietās ar nestabilāku grunti. toties Patria peld. visdrīzāk Patria reti kad nobrauks no ceļiem, kamēr katrai brigādei nebūs piegādāts pienācīgs recovery transports. Scania” NM154 tehnikas evakuācijas mašīna teorētiski varētu izvilkt un evakuēt, ja vien spētu piekļūt notikuma vietai. pozitīvi, ka pašām Patriām ir vinča, bet tas nepasargā to no tehniskām problēmām… kā risinājums varētu būt cvrt Samson iegāde.

      Atbildēt

    • Izbīdīt jebko vajadzīgu valsts iestādē, ja to neatbalsta “spalvaina roka”, ir mission impossible, lai cik tas būtu akūti nepieciešams. Ja karā viss notiek 10x grūtāk, tad valsts iestādē iegādāties ko vajag ir 500x grūtāk. Parasti var iegādāties kaut ko, kas īsti neder. Tad izv’ēlies starp neko un kaut ko. Tam pie vainas ir sabiedrības kopējais attīstības līmenis – mums līdz igauņiem vēl ir tālu ko augt. Bremzējam viens otru, nemākam sadzīvot, sastrādāties, bīdīt pareizas ambīcijas, pareizā brīdī piekapties. redzēt kopejo mērķi(!) utt.

      Atbildēt

      • ZINTNIEKS

        02/09/2021 at 15:35

        Izbīdīt jebko vajadzīgu valsts iestādē, ja to neatbalsta “spalvaina roka”, ir mission impossible,
        —————–
        Mission impossible var pateikt arī latviski. Tā Tev ir iespējama misija. Zemessargiem, ja Tu tas esi, ir jāsargā sava valsts, sava valoda, sava tradīcijas. Maķ tvoju, v očereģ sukini ģeķi, v očereģ! Abirvalg, abirvalg, revoļucija!

        Atbildēt

    • mainījās potenciālās darbības ģeogrāfija, no airlift misijām šitistānās pret talibāņiem uz lv mežiem un laukiem pret rašku

      Atbildēt

  16. Jautājums, ja kādam ir info: kāda ir Patria ražotāju motivācija 1) ražot daļu APC šeit uz vietas; 2) kā Pabriks teica, nākotnē piedalīties konkursos kopā ar LV kompānijām?
    Agrāk aizsardzības iepirkumos tika izmantoti “offsets”, jeb noteikumi vietējās industrijas atbalstam. Tas tā arī bez cēliem mērķiem tika formulēts: atbalsts vietējai industrijai. Pircēja valsts izdevīgums ir skaidrs: attīstas vietējā industrija, daļa naudas tiek tai un atgriežas kaut vai nodokļu veidā.
    Tagad “ofsetu” vietā ir piegāžu drošības mērķis. Ar šo vēl kaut kā varētu pamatot ražošanu uz vietas (lai gan APC īsti nav munīcija, ko var štancēt lielos apjomos). Taču nākotnes sadarbība – proti, Patria ražotāju motivācija iesaistīt LV metālapstrādes kompānijas tās nākotnes biznesā – man nav izprotama.
    Protams, es tikai priecātos, ja mūsu biznesam būtu šādas iespējas, un, ļoti labi, ja tas ir kaut kā panākts. Taču kas tieši liedz Patria kādas valsts nākotnes iepirkumos par APC piegādi iesaistīt somu, nevis LV kompānijas?

    Atbildēt

    • Hz, būtu jāprasa Patria valdei, iespējams, ka tas uzņēmums knapi turās virs ūdens, kas nebūtu brīnums, jo IFV/APC uc mi.tehniku tagad štancē “uz katra stūra”, līdz ar to, varbūt tāpēc Patria arī piekrita šādiem noteikumiem, lai tikai dabūtu pasūtījumu, samazinātu darba spēka izdevumus un cerētu uz pasūtījumiem arī ārpus LV ar šo visu(attiecīgi, LV 200 pasūtīja, pasūtīs gan jau ka vēl to pašu vai ko citu no Patria un citās valstīs arī radīsies interese, kad redzēs, ka šitais projekts ir aizgājis tautās).
      Mans minējums.

      Atbildēt

    • 200 mašīnas, 1 miljons gabalā……sounds about right. Mēs pa 4 nabaga Black hawk helīšiem gandrīz tikpat samaksājām (nu oke tur gan ASV piemeta klāt labu atlaidi), bet tik un tā liek aizdomāties kas ir svarīgāks : 4 helīši vai 200 APC.

      Atbildēt

  18. https://www.sargs.lv/lv/nbs/2021-11-03/nbs-mehanizeta-kajnieku-brigade-lietosana-sanem-pirmas-patria-6×6-brunumasinas
    “…Šī primāri nav kājnieku kaujas mašīna, ko var nolikt aizsardzības pozīcijās un ar to operēt, taču šis ir auto, ar kuru droši nokļūt līdz šīm aizsardzības pozīcijām,” skaidro Mehanizētās kājnieku brigādes komandieris.”- tas, lai atkal neizveidojas bezjēdzīgas diskusijas par definīcijām…
    “Viņš uzsver – šīs pirmās četras bruņumašīnas nonāk Mehanizētajā kājnieku brigādē, lai profesionālā dienesta karavīri varētu pamatīgi apgūt to uzbūvi un lietošanas īpatnības, lai jau vēlāk varētu apmācīt arī Zemessardzes vienību zemessargus, kuri arī būs šo transportlīdzekļu lietotāji.”- gribētu, lai zemessargu apmācība neaprobežotos tikai ar savu 3.bataljonu un transporta vadīšanu un tiktu izstrādātas un ieviestas daudzmaz vienotas standarta procedūras taktikā visā NBSā.

    Atbildēt

Leave a reply to Truecounter Atcelt atbildi

Šajā vietnē surogātpasta samazināšanai tiek izmantots Akismet. Uzziniet, kā tiek apstrādāti jūsu komentāru dati.