Dienas grauds


vara bungas: Manuprāt ir pienācis laiks sākt uzdot mūsu valdošajiem politiķiem pareizos jautājumus kā viņi taisās aizsargāt Austrumeiropu Z-kara apstākļos. Pats arī plānoju uzmest jautājumu sarakstu, ko uzdot spēkiem, kas pretendēs uz vietām Saeimā, bet to mazliet vēlāk. Pagaidām iesaku iepazīties ar rakstu, kas publicēts pēc 24.02.22., bet tapis iespējams pirms SHTF. Profesors ķeras bullim pie ragiem – mums, studentiem, nav jāatpaliek:

[,,] In terms of posture, British and Canadian ground forces should return permanently to the continent at brigade scale of roughly 4,000 troops each, building on their relatively small contingents in Estonia and Latvia, respectively. Meanwhile, German ground forces should also expand to brigade size in Lithuania.

In addition to recent temporary increases in U.S. rotational presence, Washington should shift toward permanent presence of armor, combat aviation, electronic warfare, drone, engineer, and air defense units. Additionally, Italy, Spain, and France—given their military size and importance in the alliance—must commit interoperable, battalion-size units of around 800 troops each to permanent basing in Poland or Lithuania as well. [..] When it comes to infrastructure, the weight of modern tanks—including the American-built M1A2 that Poland recently announced it will purchase—is likely to overwhelm many of the roads and bridges of northeastern Poland and Lithuania, which need to be replaced or reinforced. Additionally, the limited highway and rail capacity in the region cries out for substantial, immediate investment.[..]

avots

150 domas par “Dienas grauds

  1. Man liekas, ka laiks ir izdalīt visiem karavīriem un rezervistiem strēlnieka ieročus uz mājām! Lai nebūtu tā, ka sambumbo noliktavas, un visiem būs jāaizstāvas ar slotas kātiem.
    Tiem karavīriem, kuriem ir lauka viensētas jādot armijas transports, mēs nedrīkstam ļaut mūsu tehniku un ekipējumu iznīcināt pirmajās stundās.

    Plāniem, kā aizstāvēt austrumu robežu jau sen bija jābūt gataviem, Ukrainas krīzes laikā, tos vajadzētu tikai nedaudz papildināt vai uzlabot, attiecīgi skatoties, kādu taktiku mēs domājām krievi pielietos un kādu īstenībā pielietoja.

    Mēs redzam, ka Ukrainā ir problēmas ar dzeramo ūdeni, vai mums katrā Latvijas pilsētā ir artēziskā spice? Nedomāju viss… Akas ūdeni var ātri saindēt un parasti dzeramā ūdens akas ir lauka viensētās.

    Vai nebūtu laiks domāt par to, ka varētu netikai uzņemt triecienu, bet arī to dot pretī? Pleskava un Ostrava tik tālu nemaz nav, un ar MLRS vai artilēriju vajadzētu takā aizsniegt.

  2. Vari uzdot jautājumus un publicēt atbildes ar vērtējumu?
    Vai arī tieši masveida jautājumu uzdošanā ir spēks?
    Ābramsus jāieved laicīgi, pa jūru.
    RB vajag vienalga.
    Visu tiltu un caurteku rekonstrukcija – būvnieku lobijs ticis līdz DC? 😉

    • >Ābramsus jāieved laicīgi, pa jūru.

      Ja amerikāņu bāze būs Polijā, tad kopā ar poļu nopirktajiem Abramsiem varēs šturmēt Suvalkus un Kaļiņingradu.

      Galvenā problēma ir nevis civilie tilti, bet inženier-tehniskā aprīkojuma trūkums tanku brigādēs priekš darbības austrumeiropas apstākļos.

      Ne velti poļi būs vienīgie visā NATO! (ja neskaita sovoku BMP), kuriem jaunie KKM Borskuk spēs šķērsot ūdens šķēršļus. Tikai ilgs laiks paies, kamēr saražos.

      • Vai nav tā, ka spēcīgu tiltu trūkums būtu problēma pārvietoties NATO bet arī KF tankiem. No aizsardzības viedokļa varbūt pat labi? NATO spēks taču gaisa flotē, tiem tilti nav vajadzīgi.
        Mums jau pašiem tāpat labākā gadījumā būs kvadrocikls un NLAW vai SPIKE.
        Lai nav tā, ka pirmie pa tiem LV tiltiem KF spēki atskrien. Vai arī, lai tie neierodas, mēs uzspriedzinam visus tiltus, kuru izbūvei būsim iztērējuši lielāko daļu no aizsardzības budžeta.
        Vismaz līdz šim (varbūt ne pēdējos dažus gadus) izskatās, ka mēs aizsardzības budžetu gribam tērēt jebkam tikai ne bruņojumam. Kalibrs virs 12,7 un moderni prettanku ieroči uzdzen tirpas mūsu militārai vadībai.

          • Ko darīt? Būvēt jaunus, kas iztur Abrams? Bet tad visa nauda iztērējas tiltos. Vai pirkt kaudzi ar pontonu pārceltuvēm.

            • Stiprinat esošos tiltus, būvējot jaunus pielāgot teh. specifikāciju, pontona tilti arī. Tam ir jābūt EU līmeņa projektam ar ES fondu atbalstu.

                • LV gribu šajā jautājuma formulē un spēj formulēt ļoti mazs cilvēku skaits. Līdz ar to jēdziens “VISI” neder.

              • Nebūs te lielo tanku. Tanki ir jāpielej, jāapkopj, jāremontē. Tanki krieviem var vizināties savā nodabā, NATO tie bez orķestra nekustās. Orķestris ir vēl daudz dārgāks par tanku.

                Būs labi, ja mūs piesātinās ar strēlnieku prettanku un pretgaisa ieročiem. Lieliski, ja būs bruņa kājniekiem un artilērija. Kara laikā RU mūs 1-3 dienu laikā iebāzīs maisā. Savukārt maisā vajag lietas, kas ir lētas, daudz un neprasa sarežģītu apkalpošanu.

                No mums cilvēki kuri spēj karot.

                • Man gan liekas, ka tur runa poar tiem tiltiem ir ne jau ar domu, ka LV pirks tankus, bet lai ASV unm PL var piebraukt ar Abrams. Bet militāro budžetu – stroķiem, ne izpriecām un jaunām šosejām.

  3. Profesors uzrakstīja ļoti vispāri labu pārskatu, kas būtu jādara. (Es tikai iebilstu par manuprāt bezjēdzīgajām bataljona līmeņa internacionālajām vienībām).

    Prasības kā jau rakstīts ir milzīgas no infrastruktūras un loģistikas viedokļa. Un daudz jādara, lai brigādes līmeņa formējumi nebūtu vienkārši uzpūsti tripwire spēki.

    Vienu lietu gan viņš palaida garām – Par pašu Baltijas valstu “mājasdarbiem”, kas jāizdara militārājā jomā. Domāja ka, ja viņš iedziļinātos, tad viņam noteikti būtu ko teikt.

  4. VB-varbūt zini atbildi – ir idejas kā oficierim. Pieņemot ka LV robeža ar Ru un BL ir aptuveni 450 gara. Cik lieliem būtu jābūt aizsardzības (ne atturēšanas) spēkiem, lai varētu noturēties vismaz tās 72h līdz ierodas lielie NATO spēki? Protams, atkarīgs no reljefa, gadalaika utt., bet iespējams ir kāds koeficients – kaklu, tehnisko vienību skaits uz 1 km utt. Paldies!

    • Atbilde vienkārša, nedēļas laikā jāspēj pakāpeniski sasniegt maksimumu ko teorētiski varam sagatavot un apbruņot – ap 70K PD, ZS un aktīvās rezerves (šobrīd 10K-15K). 70K nozīmētu, ka RU/BY būtu jākoncentrē vismaz tikpat daudz spēku cik atvēlēja UA karam (vismaz 1:3). Nekāps taču uz UA grābekļiem startējot ar uzdevumam neadekvātu resursu. Vai kāps? Ja nekāps, savāks 150K-200K, bet apdraudējuma laiks mūsu pusē tiks izniekots, tad paši varam noturēties nedēļu vai divas (UA piemērs), kamēr tiks līdz Rīgai (200-250 km no robežas), ja mums būs tie 70K, kuru šobrīd nav. NATO ātrās reaģēšanas spēki (NRF), kas ap 40K lieli būs pieejami mēneša laikā, ātrāka ir NRF daļa – VJTF (72 h), bet tā ir tikai 10K liela. Klāt var rēkināt US spēkus Eiropā, bet cik to būs, kad būs un vai būs nav skaidrs, jo tie nav NATO dežūrspēki. Secināms, ka pat teorētiski ir acīmredzams laika un pašu spēku defcīts, kas nozīmē, ka vai nu NATO sabiedrotajiem būs jākustās ātrāk (nereāli), vai priekšlaicīgi jāizvieto šeit lielāki spēki nekā tagad ir (reāli izdarāms) + strauji jaaudzē nacionālo komponentei (OMD) . Baltijas Okinava visu atrisinātu.

    • 450 km robeža nav vienīgais ceļš. Vēl ir gaiss. No turienes var mest gaisa desantniekus un piekraste, no turienes jūras desantu var sēdināt.

  5. Labs vakars!
    Mājas darbi, protams, jāpilda cītīgi. Bet, domājot par krievu iebrukumu, teiksim, B.V. un/vai Polijā. Vai tad šobrīd krieviem ir tā īsti palicis sauszemes spēku, lai pēc Ukrainas kampaņas vēl tā droši dotos mūsu – NATO virzienā? cilvēkus, kautkādus Volgas strūdziniekus varbūt salasītu, bet sauszemes kaujas tehnika, šķiet, liela daļa iesaistīta Ukrainas kampaņā, dažādos agregātstāvokļos. Nn jaunu saražot, cik lasīts, krieviem šobrīd problemātiski dēļ rezerves daļu piegādēm.. Vienīgais, manuprāt, ar ko tuvākajā laikā krievi mūs var pārsteigt, ir dažāda kalibra un aprīkojuma raķetes. Atvainojos, ka nepārvaldu militāro leksiku. neesmu militārās jomas pārstāvis. (D.M.B. 87)

    • Es arī DMB’87. RU atkopšanās citā plānošanas un konvencionālo resursu kvalitātē var notikt pēc gadiem 5. Bet īstermiņā varam sagaidīt ultimātu par taktisko ņukošanu, ja neatcels sankcijas un neizpildīs citas agrāk izteiktās prasības.

  6. Nevajag aizmirst jautājumus par civilo aizsardzību. Par reālu aizsardzību, nevis sirēnu darbināšanu. Problēmas ar evakuāciju un civilajiem, kuri bez ūdens un siltuma sēž pagrabos Ukrainā spilgti parāda cik tas ir svarīgi.

    • Jautāju skolā, kāds plāns. Skolotāji teica, ka prasa direktoriem. Nav plānu. Neviens neko nezina. Bērnam zāles dabūt, ja viņš aizbrauc uz ārzemēm. Jāraksta dakterim papīrs, tad jātulko un tad notariāli jāapstiprina. Un tad jau tagad jāsarunā pie kura daktera kurā valstī brauksi. Ja bērns aizbrauc uz citu valsti, neviens nezina, kas ar mācībām. Neviens neko neplāno pie mums. Liekas Žagars prasīja, beidziet mūs ar 72h somām močīt. Kāds ir civilās aizsardzības plāns? Mana ģimene ar somu uz mežu ies?

      • Esmu pārliecināts, ka pat ja civilās aizsardzības plāns eksistē, tad tikai uz papīra. Kā jau tas mūsu valstī pieņemts. Būtu interesanti zināt cik IeM noliktavās ir telšu, gāzmasku, krāsniņu. Vai ir alternatīvas dzeramā ūdens ņemšanas vietas vismaz viena katrā pilsētā? Šūnu apraide joprojām nav ieviesta. Kur plānotas bumbu patversmes? Vai katrs iedzīvotājs zina kur viņam iet, kad notiek raķešu uzlidojums? Kur patverties? Rezerves ģeneratori katrā slimnīcā? Vai stratēģiskās degvielas rezerves joprojām mums glabā putina oligarhs kaut kur ārzemēs kur tās neviens nav redzējis?
        Viss šis ir rezultāts nu jau 30 gadus ilgajai “draudu nav” politikai. Mēs šausminājāmies par ukraiņiem 2014. gadā cik ļoti viņi bija negatavi, baidos, ka mēs paši esam vēl negatavāki. Ja ukraiņiem bija attaisnojums ka līdz tam pie varas bija pro-kremlini, tad kāds attaisnojums ir mums?

        • Abās pašvaldībās, kur esmu strādājis, plāns bija uz papīra un tāda arī bija deputātu nostāja – rakstīt visu ko, bet tā, lai nekas nav jādara (nav jātērē nauda) un nav jātracina tauta.
          Principā Latvijā ar ūdeni nav lielu problēmu ārpus lielajām pilsētām, jo gruntsūdeņi augsti un privātajā sektorā aku daudz. Šūnu apraidei noslēdzies pētījums pagājušā gada beigās (vismaz tā bija plānots). Laikam uz nākamo gadu plānos iepirkumu un naudu. Bumbu patvertnes nav plānotas. Latvijas iedzīvotājs nezina. Rezerves ģeneratori slimnīcās ir, bet tie domāti īslaicīgiem elektrības piegādes traucējumiem, no dažām stundām līdz dažām dienām. Nē, degvielas rezerves lēnām tiek pārceltas uz Latviju.
          Mums attaisnojuma nav. Pie viņiem – kremlini, pie mums – cilvēki, kas darīja nevies to ko vajag ilgtermiņā, bet to ko vajag ievēlēšanai šeit un tagad. Viņi ir ļoti fokusēti uz to, kas dod politisko pievienoto vērtību un nedomā par lietām, kas nedod.

    • Tieši tā, to es arī augstāk pieminēju… Labi, ka mums nav gazefikācija tik liela, kā Eiropā, un mēs jebkurā brīdī varam pāriet uz malkas apkuri… Nekad nebiju domājis, ka ar ūdeni var būt tādas problēmas, bet Ukraina, parādā, ka var…

  7. Acīmredzami jautājumi:
    1. Ko darīs, ja 2023. gada beigās Krievija sāks lokā Ivangorod – Pleskava – Polocka – Grodno izvietot armijas lauka apmetnes un būtiski palielinās grupējumu Kaļiņingradā?
    2. Vai plānojat izstāties no Otavas konvencijas un iepirkt kājnieku mīnas, neskatoties uz starptautisko nosodījumu? (Toties tas pievērsīs uzmanību Latvijai, parādod, ka esam nopietni par sevis aizsardzību)

    3. Jautājuma nr.2 saasinātā versija. “Vai plānojat izstāties no kodieroču neizplatīšanas līguma un kopā ar Poliju un citām Centrāleiropas valstīm attīstīt savu atombumbu, kā vienīgo reālo aizsardzības rīku pret Krieviju?” (Ar domu apturēt šādu programmu, apmaiņā pret maksimāli reālām aizsardzības garantijām no visām ES un NATO valstīm, ieskaitot Krievijas draugus Rietum- un Austrumeiropā.)

    • 1. Runāt par Otavas konvencijas atcelšanu vai atombubas projektu ir tabu, jo garantijai mums taču atsūtīti pāris simti kājinieki, kas ir nopietnāk, kā kāda tur atombumba!
      2. Atombumbu un parikti, kura to ātri un precīzi nogādātu pie oponenta nevar uzveidot ātrā laikā.
      3. Diemžēl tas ko redzam rada vēlmi nosliekties par labu atmobumbai. UA, pēc tam, kad tā atteicās no kodolieročiem lielās līnijās “ir uzmesta”. Z-koreju savukārt, lai kādas šausmas tur nenotiktu kaut kā neviens nezkapēc negrib aiztikt. Un ne jau to draudīgo traktoru, kas velk “kaķušas” militārā parādē dēļ.
      4. Atceramies, ka viena lieta to atombumbu saražot, bet vēl vajag spēt tās bāzi nosargāt no diversijām, teroristiem utt.
      5. Jo vairāk pasaul;ē atombumbu, jo lielāks risks, ka kāds varētu kļūdas pēc to palaist.

    • 2. Vispār nesaprotu, kurš umņiks izdomāja, kaut ko tādu parakstīt, zinot, ka mums ir tāds kaimiņš, kurš katru gadsimtu ienāk mūsu sētā pieķēzīt… Vajadzēja vispār visu robežjoslu nomīnēt, salikt zīmes, ka viss ir mīnēts.
      3. Tā būs ķēdes reakcija visā pasaulē, ja kāds to izdarīs… Drīzāk, jādomā, kā atteikties visai pasaulei no šiem ieročiem, bet izskatās, ka tas nebūs iespējams tuvāko 100 gadu laikā…

    • Par 1. Piemirsu uzrakstīt.
      Nedaudz jau to pieminēju, pie sava 1. komentāra šajā sadaļā.

      Man liekas, ka par Kaļiņingradas apgabalu vispār nevajag uztraukties, lai tik tur met iekšā tehniku un karavīrus, ja nav žēl… Galvenais, lai NATO izlūki tur roku uz pulsa, un lai leišu un poļu MLRS ir notēmēti uz to apgabalu. Ja krievi bloķēs suvalku koridori, kāpēc NATO nevarētu uztaisīt savu koridori caur Kaļiņingradu?

  8. Par LV infrastruktūru attiecibā uz karadarbību man arī ir jautājumi. Piemeram vai visi tilti ir spējigi noturēt moderna tanka svaru, nerunajot par vairākiem vienlaikus pari braucošiem.
    Tāpat par civilo aizsardzību man liekas neviens nav aizdomajies sen. Bumbu patvertnes un tā talak butu tā kā janodrošina
    Parejais – kamēr nebija draudu, visiem bija vienalga. Tagad – sāka tempos domāt. Nu … Labāk tagad nekā nekad. Jo ja ( es ļoti ceru ) Ukraiņi izdzīs krievus ar kaunu arā, tad mums būs nikns, novajināts krievs, kas centīsies pēc iespējas atrāk dabut atpakaļ savu spēku un sist vēlreiz

  9. Kāpēc ir tāds klusums par pretgaisa sistēmām? Ar ko mēs plānojam gāzt lidmašīnas un raķetes? NASAMS un Iron Dome maksā ap 50mlj.Euro, ar mūsu militāro budžetu varētu mierīgi tos pavilkt. Kur ir tā problēma, ka šos visus gadus neesam stiprinājuši pretgaisa aizsardzību?
    Kas notiek ar jūras spēkiem? Mums vispār ir pretkuģu sistēmas? Visdrīzāk nav. Izskatās mums gaisa spēki un jūras spēki ir tikai ķeksīša pēc, bet reāli nav kaujas gatavībā. Ok zemu lidojošus objektus varētu nogāzt ar RBS70 un stinger, bet nu nejau raķetes un lidmašīnas, kas lido virs 5 km…

    • Uzņemšoos nelielu valdības advokāta lomu uz paris komentāru apjomu.
      Pēc 2014. gada jau kaut ko sākuši darīt arī bruņojuma jomā beidzot, bet novēloti un apkaunojoši pēdējā vietā starp 3B. Tomēr, ja 2014. gadā mums nebija nekā, tagad kaut kas jau ir (atļaušos pielikt klāt jau nākotnes pirkumus arī): Patria, M109, CVRT. Ar M109 pateicoties Austriešu dāsnumam, mums ir vērienīgākā pašgājējartilērijas grupa starp 3B. Kāda ir tādas sistēmas nozīme kaut vai UA / KF karā domāju nav jāskaidro?
      Tagad kat vismaz kaut kāda sauszemes spēku bruņa un šaušanas spēja ir, NATO ģenerāļi norādija uz nākošām neatliekamām lietām: tieši tās ko minējāt krasta aizsardzība un pretgaisa aizsardzība.

      • Bruņas vērtība bez adekvātas “šaušanas spējas” ir apšaubāma. Vairums CVRT (izņemot Scimitar) ir bruņuķeblis ložmetējam, par Patria kaujas torņiem nekas nav dzirdams, M109 iegāde ir drīzāk Bergmaņa veiksme nekā likumsakarība.Turklāt EE ar K9 un LT ar PzH2000 stobru skaita ziņā maz atpaliek un pirks vēl.
        Nato ģenerāļi saprot, ka mūsu iepikumu saraksts finanšu iespēju dēl iesniedzas 22.gadsimtā, tādēl opcijas ir a) izvietot šet sabiedroto karaspēku pietiekamā daudzumā b) aizdot mums šo tehniku ļoti garajā operatīvajā līzingā vai vnk uzdāvināt. Pagaidām novēroju, ka noskaņojums sliecas uz izvietošanas pusi, bet samazinātā apjomā, lai nekaitinātu RU.

        • Es tikai priecāšos ja EE un LT būs daudz modernu ierocu! Panzer 2000 un K9 ir augstākā klasē. Bet nu kā maz no mums atpaliek? EE 12 gab. LT 16 gab. Mums 60, ok no tiem daļa vadības centri, daļa apmācībai, bet tomēr neteiktu ka maz.
          Tas ka tā bija veiksme ka dabūjām, protams, tāpēc jau minēju par Austriešu dāsnumu.

          • Estonia will have 18+18 K9 howitzers according to updated plans. Both brigades will operate a battalion.

          • Smerch atsevišķs stāsts, Gradam no maksimālās distances palielināta izkliede (tātad mazāks efekts) , turpretī M109 var salikt precīzi pa tiem pašiem gradiem.

    • Iegādāties pretgaisa sistēmas, lai aizsargātos pret visiem lidoņiem ir loģiski dažām valstīm, bet vai Latvijai? Kura sistēma būs lētāka un efektīvāka, tā, kura:
      1) mēģinās notriekt uz Tevi lidojošu lodi vai;
      2) mēģinās trāpīt ierocim no kura izlidoja lode vai;
      3) mēģinās trāpīt šāvējam?

      Jeb militāri:
      1) likt aizsardzību visā Baltijā pret Pleskavas desanta divīziju un specnaz brigādi un helikopteriem?
      2) iegādāties sistēmas, kas nolīdzina desantnieku kazarmas, noliktavas, Ostravas lidlauku ar visiem mehāniķiem?
      3) iegādāties ieročus, kas iznīcina nozīmīgas ekonomiskas struktūras – elektrostacijas, naftas pārstrādes uzņēmumus Baltkrievijā, ap Sanktpēterburgu sabūvētās ostas?

      • Pieļauju, ka visu kombinācija. Mums vajadzīgi spēki visā teritorijā, kas spēj karot pret desantu visā teritorijā, vajadzīgas raķetes, kas spēj šaut 500 km attālumā.

  10. Ir jābeidz nodarboties ar impotentu darbības imitāciju no sērijas “prasiet politiķiem”- 30 gadus tiem prasa tādā un citāda formātā- bez jēgpilniem panākumiem un cieņpilniem rezultātiem. Rezultāts ir redzams- a RU UA vietā izvēlētos LV( šeit es uzņemos Paša Nelabā Advokāta lomu) LV ar visu tās dalību NATO- tās būtu NATO beigas- kā organizācijas. Jo- LV ir vājākais posms. Objektīvi un subjektīvi.. Mums (un NATO) par laimi, PU izvēlējās UA. Un mūsu valdīkļiem tas ir mānīgs mierinājums.

    Tas ka NATO te būtu “jābūstē” no BN uz BDE līmeni ( kas arī ir tikai simbolisks), ir skaidrs. Jautājums ir cits- ko mūsu politiķi ir darījuši mūsu pašu kaujas spēju audzēšanai, lai NATO būtu motivācija šeit audzēt spēkus mūsu ( un viņu pašu) aizstāvēšanai?!

    Izteikšu nepopulāru un ķecerīgu viedokli- nevis politiķiem jājautā un jācer uz Laimes Lāci rudens vēlēšanās, bet gan sistēma ir jāmaina, jo esošā jau 30 gadus kā nefunkcionē -evidently. Jo, kā teica klasiķis dialogā: “Землю-рабочим, а фабрики -крестьянам!” – “Уважаемый,а может – наоборот?”. “Наоборот уже пробовали – ПОЛНАЯ ФИГНЯ получается!!!”

      • Varbūt ir auglīgs brīdis izmantot sabiedriskas iniciatīvas – manabalss.lv u.c. Vajadzētu tikai kādam speciālistam sastādīt vērtīgu un praktiski realizējamu priekšlikumu un iespējams notikumu kontekstā tas aizietu. Plus 10k atbalsts parādītu arī politiķiem, ka šāds virziens piesaista gana lielu elektorātu un ir attīstāms no viņu puses.

    • >bet gan sistēma ir jāmaina, jo esošā jau 30 gadus kā nefunkcionē

      Ukrainai grūdiens bija 2014. gads. Bez kara tur viss būtu turpinājies kā ierasts.
      Kas būs grūdiens Latvijai, jo acīmredzot mācīties no citu kļūdām Gruzija 2008, Ukraina 2014 nav gribējuši?

      Lietuva OMD ieviesa 2015. gada pavasarī un rudenī jau pirmie iesauktie tika apmācīti. Tieši tagad pavasarī ir iespēja Latvijai to ieviest, nevis gaidīt vēl veselu gadu.

    • Tauta nefunkcionē. Ukrainā arī nefunkcionēja, kamēr nedabuja pa purnu no krieviem. Jautājums, vai šeit būs citādi. Pagaidām tīmekļos un medijos pārsvarā vērojams naivums, stulbums un nodevība, kuru cenšas apkarot arvien skaļākas saprāta balsis, daudziem kaut kas ir atausis, bet ar to vēl nepietiek, lai pārvarētu inerci.

      • Šeit būs citādāk – un krietni uz “Dienvidiem” no Ukrainas situācijas-Tevis aprakstīto un manis vēroto (30 gadu garumā) apstākļu dēļ. Kā arī citu objektīvu un subjektīvu iemeslu dēļ. Pagaidām mūs izvelk dalība NATO. Un pa lielam- tikai. Pārējais viss šeit aizsardzibas jomā ir tā rezultāts, kā to uzskatāmi un saprotami apraksta VB- situatīva veiksme, “zelta” pendeļi un rosīgas darbības imitācija- ar atbilstošiem sasniegumiem “uz sejas”. Un joprojām neesmu saņēmis uz jautājumu ” Kurš atbildēs par noguldītajiem puišiem?!” Un meitenēm, starp citu… Jo jebkuras tautas un tās valsts svarīgākais resurss ir cilvēki – skaitliski, profesionāli un garīgi sagatavoti. Viss pārejais ir “fuflometīns”- atvainojiet par žargonu.

        • Mūsu rozā cerība, ka paklājbombardēšanas un začistku ceļaruļļa vietā ir hibrīdnemieri, kuros vate visiem nodemonstrē patieso būtību, struktūras nodemonstrē patiesās spējas un politiķi – patieso lomu, dodot iespēju publikai mobilizēt izdzīvošanas instinktu un organizēties.

        • Pendeļa nav. Atliek izdarīt secinājumu – sabiedrotie saprot, ka esošā vara pendeli veiksmīgi sabotēs, bet laika vairs nav; tiesa, iespējams, ukraiņi tomēr būs nopirkuši ar savām asinīm, un atkal daži gadi mums būs. Mums šobrīd pat nav iespējas “nomainīt politisko eliti” – burtiski visi ir ievilkti zampā, visi strādā sistēmā vai lētticīgi atbalsta imitāciju. Piemēram, ko mēs varam izdarīt ar NA? Ir vērts stāties iekšā un mēģināt kārtējo restartu? Iepriekšējā restarta iesaukums jau adaptējies politiskajai realitātei, kompromatu mapītēm materiāli sagādāti. ne tā?

          • Tieši tā, notikusi adaptācija atbilstoši vēlētāju prioritātēm un pārējo partiju nostājai. Būtu citi cilvēki savēlēti, būtu savādāk (nav teikts, ka labāk). Iespējams principiāli sēdētu opozīcijā un iespējams vispār netiktu ievēlēti, jo vēlētājiem citas prioritātes.

            • Es esmu NA vēlētājs, bet tās nav manas prioritātes. Es neticu, ka vēlētāji noteica NA vadošo biedru iegrimšanu Latvijas politiskās ko… konformisma purvā no sērijas “visiem jau par ģimenēm jāgādā”. Lūk, pārējās partijas, pašu finansu ģēniji, tie gan, tas bija faktors, tos ņēma vērā.

              • Par aizsardzības tēmu kaut ko domā 1,5% populācijas. Citiem ir citas prioritātes. Citi puslīdz tic tam, ko saka AM.
                Kādas ir alternatīvas “nenogrimšanai purvā”?
                1. Sēdēt ārpus Saeimas. Jo Saeimā ievēl tos, kuri patīk vairākumam.
                2. Sēdēt opozīcijā. Un neko neietekmēt. Tā ātri var izlidot. Jo ārpus 1,5% prasa, lai būtu darbi.

      • Vispār cilvēki, kas agrāk vispār “peldēja”, tagad man stāsta, ka pēc UA mēs būsim nākošie. Tā jau nav, ka galīgi tupi. Tupi ir tas, ka stundā X būs gribēšana, bet mācēšanas nebūs. Un neesam arī Irānas/Irākas līmenis demogrāfijā, kad apmācība bija 3 dienas un aiziet – kā senajos laikos bars pret baru. Demogrāfija nevelk.

    • jāvēl par tādiem politiķiem kas ir lojāli LV un paši arī dienē zemessargos. ZZS ar Lemberga zināmo vāvuļošanu par nato laikam nebija tas labakais variants priekš AM?

    • Nevajag laimes lāci, vajag sistemātisko lielas tautas interesi par šo tēmu, iepazīšanos ar tēmu, jautājumu virzīšanu politiskajā līmenī.

  11. manuprāt ja Latvija kaut vai 10% no IKP veltīs bruņojumam un pilnīgi visi vīrieši izies OMD apmācību arī ar to būs par maz lai apturētu koncentrētu uzbrukumu vienā teritorijā. Manuprāt austrumu robežas stiprināšānā ir jāpiedalās pilnīgi visām eiropas un nato dalībvalstīm jaiegulda sava artava. Nepieciešams nopietns bruņojums, PGA, aviācija, abrams tanki utt, tur vajadzētu 100% LV budžetu investēt. Tikmēr bagātās Rietumeiropas valstis turpinās gulēt ? ar nepacietību gaidu Nato un eiropas sammita rezultatus.

    • Pilnīgas muļķības. Tu atver karti un paskaties, cik maza ir Latvija un cik daudz tehnikas reāli Latvijā spēj izvērsties. Skatoties pēc tā, kā Krievi pārvietojas, tad no austrumu robežas uz Rīgu ir 2 ceļi.

      Arī par noturēšanos, līdz NATO sauszemes spēki ierodas, nevajag aizmirst, ka NATO aviācija slēgs debesis un veiks uzlidojumus Krievu spēkiem uzreiz, nevis pēc nedēļas.

      • Arī NATO aviācija vajadzīgā daudzumā neparādīsies uzreiz. Gan tehniski, gan politiski tas prasīs vismaz dažas dienas.

        • “Debesu slēgšana” ir savāds lozungs, sevišķi Ukrainas kontekstā. Vienīgais līdzeklis, kā “slēgt debesis” virs Ukrainas pilsētām Krievijas pierobežā 800-1000 km (VAIRĀK kā iznīcinātāja rādiuss) no NATO valstu robežām, ir atbilstošo krievu lidlauku apšaudīšana. Tehniski ASV aviācija protams to var izdarīt tik ātri, cik bumbvedējiem jāpārlido no ASV.

            • Tas ir ferry range – pārdzīšanas tālums ar piekarināmajām bākām. Rādiuss ir mazāk par 1000. Reāli jāsūta iznīcinātāji virknē apmest cilpu virs Ukrainas, cerībā tajā 1 piegājienā kaut ko atrast gaisā un mēģināt notriekt ar 1 mēģinājumu (degvielas kaujas manevriem nebūs). No savas teritorijas novērot 1000 km attālumā ar lidojošajiem radariem var tikai virs 10 km.

        • Kāpēc visi pieņem, ka NATO sāks runāt tikai tad, kas krievs būs ienācis Baltijas valstīs/Polijā? Un tikai pēc pāris dienu runāšanas sāks kraut lidmašīnas/kuģus un doties mūsu virzienā?

          Tas tiks darīts kā pie NATO robežas sāks kaut kas pulcēties un kā redzam, pulcējās mēnešus.

          • LV gadījumā pie pašreizējām NBS spējām un ģeogrāfijas zibenskaram pietiktu ar Pleskavas divīziju, Ostrovas helikopteriem un speciālo operāciju spēkiem. Otrkārt viss ar ko NATO var operēt dažu dienu griezumā ir NRF un VJTF ko var uzdzīt no 10K līdz 40K mēneša laikā.Bet kopumā doma pareiza, lai gan nebija acīmredzama lidz Z-karam.

            • miljarda dolāru jautājums – kādi ir minēto vienību tehnikas un cilvēku zaudējumi UA, un cik ilgā laikā tos var kompensēt

              • nevajag miljardu. Tur viss tagad ir dibenā.
                Taču, pēc 5-10 gadiem spēle sāksies no gala. Viss čotka politika, kas tiek piesegta ar ZS vieglo kājnieku rotu katrā novadā pārāk atturoši neizskatās.

              • Ņemot vērā, ka ielu kaujas vēl nav sākušās pilnā mērā, UA zaudējumi veicot mobilu aizsardzību un hit&run taktiku noteikti ir mazāki nekā uzbrucējam. Pesimistiski uz pusi mazāki, optimistiski 3 reizes mazāki. Tehniku tā nevar skaitīt, jo UA tās ir mazāk un tādēļ tiek taupīta.

            • Bet arī nevajadzētu pieņemt, ka NATO un ASV nezinātu par to, ka Pleskavas Divīzija ir saņēmusi pavēli uzbrukt Baltijas valstīm. Tas viss nav tik zibenīgi un neredzami.

              ASV un Vācija nevar atļauties NATO sabrukšanu, kas notiktu, ja būtu bezdarbība Krievijas iebrukuma gadījumā.

              Protams es šeit nevēlos minēt faktu, ka tāpat, kā lielākā daļa VB auditorijas un komentētāju, uzskatu, ka AM un NBS vadība ir nekompetenta un nespēj pieņemt vajadzīgos lēmumus.

              Personīgi es uzskatu, ka bruņa NBS ir pilnīgi bezjēdzīga. Patrijas, ir pilnīgi neloģisks risinājums. To aizsardzība ir pret strēlnieku ieročiem, bet tās izmantos, lai aizvestu kājiniekus līdz frontei, kur tikai sāk parādīties strēlnieku ieroči. Tad kāda atšķirība no skāņa un patrijas?

              1. Mobīlas pretgaisa aizsardzības sistēmas;
              2. Mobīlas raķešu artilērijas sistēmas;
              3. TB3 droni (nav nepieciešams lidlauks);
              4. Definēts un atstrādāts civilās aizsardzības plāns kopā ar NBS, kā un kur laicīgi izveidot šķēršļus, mīnas, demontē tiltus, etc ( ņemt piemēru no Somiem );
              5. Veidot uz ZS bāzes apmācītus kaklus. Nospraust mērķi, piemēram, 3k Zemessargu katru gadu. Sākumā aizpilda ar brīvprātīgajiem, pārējo izlozē un aizpilda ar 18-50 gadīgajiem līdz sasniedz 3k. Ierašanās obligāta.
              6. Esošajiem ZS katru gadu obligāta 2 nedēļu nometne, viena nedēļa kaujas spēku refresh, otra nedēļa Namejs( likumā palielina papildus darba devēja obligāti apmaksātās brīvdienas no 5 uz 10 kolektīvajām mācībām) kurā atstrādā reāli 4. punktu visas Latvijas teritorijā ( jā, uz nedēļu ikdiena apstājas, civilie pārkravā 72h somas, aizstaigā līdz bumbu patversmēm, iesaistās aizsardzības pozīciju izveidē )
              7. PD operē 1. 2. 3. un citas specializētas sistēmas;
              8. Zemessargam katram mājās strēlnieku ierocis ar vairākām kaujas devām. Decentralizēti pa visu Latvijas teritoriju glabā AT4, Stingerus, Javelin, Spike, etc. Vienā lokācijā ne vairāk kā vienai rotai nepieciešamais. Katrai rotai 3x šādas lokācijas.
              9. Visa aizsardzības sistēma strādā uz konkrētu uzdevumu, bloķēt un aizkavēt.

              • “Zibenīgi” ietekmē vai kāds ar mums dalīsies ar informāciju pirms tā kļūs acīmredzama mums pašiem, kā arī tas vai vienībā nenotiek “plānotās” mācības aiz kurām parasti slēpj sagatavošanos. GDK vienībās bieži notiek kaujas gatavības pārbaudes, kuru laikā personāls nezina vai tā ir tikai pārbaude vai reāla operācija. Nomocīsies rīkot mobilizācijas katru reizi.

                • Es arī nekad nesapratīšu absurdos Latvijas AM lēmumus.

                  Kaut vai pēdējos. Patriju un Black Hawk iegādi. 200mil un 175mil respektīvi.

                  Jautājums. Priekš kam mums šīs spējas? Tiešām, lūdzu, izskaidrojiet man?

                  Patrijas, bruņa pret vieglajiem strēlnieku ieročiem. Pielietojums – nogādāt karaspēku līdz frontei. Vieglie strēlnieku ieroči šaus FRONTĒ, nevis pa ceļam uz to! Tad jēga no tā vispār? Ja pa ceļam būs slēpnis vai aviācijas trieciens vai artilērijas trieciens tad nav atškirības vai brauc skānī vai brauc patrijā. Vai arī es kaut ko nesaprotu?

                  Black Hawk helihopteri. Atkal, jēga? 1-2 balastiskā raķete un to vairs nav. Ja arī izdosies ar tiem lidot, tad ar kādu mērķi? Casevac? Tiešām mums ir nepieciešams 175mil vērts casevac? Priekš miera laika civilā pielietojuma ir krietni lētākas opcijas un īsti nevajadzētu būt NBS atbildība.

                  Līdz ar to, redzu šos kā pilnīgi bezjēdzīgi izlietotus 400mil.

                  100mil par 20 TB2 droniem ar 5-6 vadības komplektiem, 100mil un katram zemessargam somā pa vairākiem klejojošās munīcijas droni un 200mil par pāris baterijām ar mobīlajām artilērijas sistēmām nebūtu nedaudz labāk izlietoti līdzekļi?

                  Un vispār, pērkam licenzes un investējam naudu ražošanā un paši ražojam TB2 un klejojošās munīcijas UAV.

                  • Pirmkārt pat tad, ja ZS esam vieglie kājnieki bez bruņas tas nelien nekādos XXI gs garažas vārtos. IFV atļauties nevaram attiecīgi atliek APC, ko arī pērkam + ražojam. Otrkārt LV NBS vienmēr jābūt gataviem 2 scenārijiem – konvencionāls karš un insurgency zem 5.panta sliekšņa. Otrajā gadījumā APC atbilst vajadzībām. 4 UH-60 ir domāti lai aizstātu tos 2 Mi-17, kas nokalpojuši visu ko var nokalpot. Diemžēl būs nevis kaujas, bet SAR izpildījumā, tāpat kā norakstāmie. Bet, ja būtu bruņoti pēc štata, tad arī četri tādi verķi 2.secenārijā ir ļoti vēlama spēja. Ceru ( bet neticu) ka pie nākamā ministra SAR funkciju atdos IeM, bet UH-60 apbruņos ar raķetēm kā pienākas.

                    • Un atkal, tad šie 400mil ir izmantoti, tikai lai strādātu COIN operācijās.

                      Starpcitu, Latvijas likumdošana nav sakārtota un nemaz neatbalsta COIN operācijas.

                    • Nu, ieviešot izņēmuma stāvokli visu ko var dabūt gatavu. Pats galvenais, ka pat ar visu to COIN nekas no šiem iepirkumiem neparedz platformas spējām adekvātu bruņojumu.

              • 4. punkts – civilistu izmantošana aizsardzībā nav civilā aizsardzība

                8. punkts – skapītī jāglabā arī pārnēsājamie ieroči – ja jau totālā aizsardzība, tad kā šveicē, un patronas arī – tik cik var panest

                • Kur tas skapītis ir, masveidā, visiem ?
                  visvienkāršākais ko pie bada varētu izdarīt, pateikt, ka ZS apliecība = civilo ieroču iegādes un nēsāšanas atļauja.
                  Bet… nesaka.

    • Baigi labi. Lai citi maksā par manām izklaidēm. Un, jā, sava valsts un karogs ir luksuss lieta, kas ir ļoti maz tautām pieejama. Ar OMD un pareizo komandēšanu mēs varam pietiekami sacelt adatas, lai būtu ļoti nepatīkams oponents. Un tad arī NATO pieslēgsies. Nevis otrādāk. NATO nāks sliņķus aizstāvēt.

    • Mums vajag KAKLUS nevis ieročus. Ieročus var atsūtīt mums var dienu, nedēļu laikā. KAKLU sagatavošana aizņem gadus, desmitgades. Kāda jēga mums diskutēt par to, vai mājai labāks koks vai gāzbetoms, ja pamatu jau nav kā tādu. Ir kaut kāda loģiska secība jāievēro. OMD vispirms.

  12. Izstāties no Otavas līguma būs problemātiski, ja gribam, lai Kanādas karavīri te paliek, bet to ir vērts darīt. Mūsu interesēs būtu nomīnēt visu pierobežu, jo pārskatāmā nākotnē no tās puses nekas labs nav gaidāms. Šajā kontekstā vienīgi nav skaidrs, kas notiek ar briežiem, aļņiem, kas uz šādām mīnām uzkāpj. Vai viņu svars ir sadalīts atšķirīgi, vai visi uziet gaisā?

    • VAI TU TIEŠĀM TICI, KA ŠAJĀ SITUĀCIJĀ KANĀDA KĀDU VĀKS PROM PAMATOJOTIES UZ OTAVAS KONVENCIJU???

      • Ne jau tā kā vāks prom, bet palūgs tā nedarīt un Pabriks uzreiz piekritīs. Šo jautājumu AM vajadzētu izrunāt ar ASV, kas šķiet arī nav pievienojusies konvencijai, plus pacelt NATO līmenī. Ja Ukraina būtu nomīnējusi savus dienvidu rajonus, tagad mēs redzētu pavisam citas cīņas tajā pusē.

    • Kādiem vēl aļņiem? Mīnu laukiem jābūt totāli nožogotiem ar lieliem “Achtung, Minen!” uzrakstiem. Mīnu lauki kalpo ienaidnieka spēku maršrutēšanai, nevis tam, ka kāds nomaldījies ienaidnieka kājnieks nejauši uzkāps uz mīnas.

  13. Lasot šodienas topikus no jaunajiem komrādiem, skaidrs, ka ejam pa apli. Atbilde visiem, kas šodien jautā: “ko darīt”? – priekšā vēlēšanas, prasiet, nē uzstājiet, partijām cikos (nevis kad, jo laika vairs nav) būs tas un tas no letālā bruņojuma iepirkts, cikos grupai x ar nākamajiem rezervistiem jābūt apmācības vietā (nekāds BMD, obligāti visiem večiem 1 mēnesis gadā apmācības nometne), utt.

    • Nekāds BMD tādā ziņā, ka vairs nav laika caur BMD gatavot rezervi. Paralēli to darīt var, bet tagad jau sūdi tik tālu sasmēlušies, ka visi veči jāsadala potenciālo rezervistu grupās un kā minimums 1 mēnesi apmācība, lai vismaz sasniegtu ZS sākuma apmācības līmeni. Gadā 12 mēneši, uz vietām batiņios cik šādas grupas var izlaist cauri? Tas viennozīmīgi būs labāk un vairāk nekā pliks patriotisms un nolaists karogs pār kapu kopiņām.

    • man personīgi kā tādam kas strādā algotu darbu no dienesta ZS attur tas ka tas apmācības mēnesis reāi ir jāņem bezalgas atvaļinājums. (Kaut kādi 30 eur dienā man personīgi ir par maz lai uzturētu ģimeni un maksātu kredītus) Iespēja satraumēties un nekādu bonusu neesamība komplektā ar Ušakova un Ždanokas purniem kas pārstāv LV eiropā kaut kā nevieš pārliecību ka valdība to domā nopietni. Kamēr es personīgi riskēšu ar veselību un dabūšu vēl vienu valsts iestādi uz galvas kas mani reizi gadā drāž, tikmēr Saskaņas deputāti stāv rindā pēc varas un ņirgājas par mūsu valsti. Kaut kā rodas disonanse visā šajā bildē!?…

      • ZS apmācību var veikt pa nedēļas nogalēm + 10 dienu nometne. Nav obligāti jāiet mēnesis no vietas.

        Beidz meklēt attaisnojumus, ja kaut kas sāksies, tāpat Tev iedos ieroci rokās. Nedaudz patīkamāk to turēt, ja esi izgājis apmācību, kā ar to darboties.

        • B..d, šobrīd vairs nekāds “var veikt pa nedēļas nogalēm + 10 d nometne”! Skaidrs grafiks, cilvēki sadalīti pa grupām un OBLIGĀTĀ kārtā iziet minimālo ZS sagatavošanas kursu 1 mēneša garumā. Tikai tā un ne mazāk. Kāda tagad vairs brīvprātība un nedēļas nogales?!

      • Nu jā, bet vairums zemessargu strādā algotu darbu, un viņiem ir šī pati problēma (un jā, nav obligāti jāmācās mēnesis no vietas). Vairumam ir ģimenes. Visiem nav lieka laika arī bez ZS. Tā ka šis nav attaisnojums.

        Otra lieta ir tā, ka valsts aizsardzībā tomēr ir svarīgs solidaritātes jautājums. Ticu, ka arī PD karavīriem ir svarīgi zināt, ka viņi cīnās visas tautas cīņā, nevis citi viņiem samaksā, lai pašiem tās grūtības nebūtu jāpiedzīvo.

        • tas ir ļoti skaisti ka mēnesis apmācības katru gadu, es esmu tikai par! pie nosacījuma ka man ienākumi par šo mēnesi saglabājas iepriekšējā līmenī. Kā tas notiek pie baltajiem cilvēkiem – paskatieties uz Šveices likumdošanu. Mums kā vienmēr viss ir dirsā.

    • Izteikšu pieņēmumu, kurš atšķiras no meinstrīma, ka Latvija un Igaunija būs nākošās pēc Ukrainas. Nebūs. Ko stratēģiski dod trīs sīkvalstu iekarošana, izraisot trešo pasaules karu? Praktiski neko.
      Mans pieņēmums, ka nākošā varētu būt Polija. Gan teritorija pieklājīga, gan Baltija automātiski tiek atgriezta tik un tā, gan visas lielās ES valstis raķešu tiešas apšaudes diapazonā.
      Protams, pēc Ukrainas vēl gadi 5 vai pat vairāk paies, kamēr Krievija ko tādu spēs militāri atļauties, ja vien putlers vēl būs dzīvs.

        • Manīju kaut kādu aktīvistu runas par tranzīta bloķēšanu kaļiņingrada-baltkrievija virzienā. Karsti prāti

          Par attīstību:

          Long range targeting and intelligence

          Soli pa solim, ua pierāda darbos un dabū lielākus labumus

      • Dod. Pu 2.stratēģiskais mērķis pēc “Krievu pasaules apvienošanas” ir NATO (Kolektīvo Rietumu) pazemošana. To daudz vieglāk izdarīt 3B. Kāpēc PU riskēt sagrābt Varšavu, ja mērķasasniegšanai pietiek arī ar Narvas vai D-pils Tautas republikas izveidi

      • Kapēc Polija, nevis mazā Gruzija? Ir jau ap Krieviju arī citas militāri vājas valstis, kura nav ne NATO, ne ES. Kapēc ne tur?

      • Man šķiet, ka tas ir lielisks veids, kā anihilēt atlikušos RU bruņotos spēkus. Turklāt, arī Polija ir NATO.
        3B vismaz varētu būt patīkams uzvarošs karš.
        Man jau liekas, ka tieši šobrīd kara iespēja pie mums nav liela. Bet, ja RU netiks galīgi iedzīta zemē, un tā var gadīties, tad pēc dažiem gadiem viņi būs atpakaļ.

  14. Tas, ko parāda UA abās pusēs, ir tas, ka lietaskoki karošanai ir maz, varbūt 10% no apmācītajiem. Pat, jā, jā, ar pilnu apmācību. Tur ir jābūt kaut kādām novirzēm no vidējā cilvēka, lai aukstasinīgi sēdetu zem sprādziemiem, kas tirina visas iekšas nedēļām un spētu mierīgi pieņemt racionālus lēmumus, kuriem ir efektivitāte konkrētajos apstākļos, lai sasniegtu uzstādītu mērķi.

    Tas nozīmē, ka nevar izbēgt no lielas cilvēku masas iesaistes aizsardzībā. Praksē apmācīts VDV čalis, kas ir profesionālis, apģērbts, apmācīts, sāk gļukot, kad tiek pārsniegta kaut kāda izturības psihologiskā robeža. Arī virsnieki. Un visa sistēma sāk ļodzīties. Ukraiņiem taspats. Procents no lettiņiem, urāliem vai ukraiņiem, kas ir “born to kill” ir vienāds. Modernais karš konvencionālais ir daudz prasīgāks no psihes nekā staigāšana pa sīriju vai afganistānu, kur tā intensitāte ir salīdzinoši nekāda. Kad sāk uz galvas krist smagā artilerija, aviācija pluinīt, dronu vadīti mīnmetēji retināt cilvēkus apkārt, pretinieks spiež un spiež, tur jau aiziet citas prasības. Un daļa maza daļa tās pavelk dēļ psihes īpatnībām.

    Lai tos 10% kapātājus iegūtu ir jāatmet 90%, kas var būt palīgi un pieslegties, bet nekad nebūs urbja cietā smaile. A šito var atrisināt tikai ar OMD iesaistot maksimāli daudz cilvēku, apmācot basic līmenī un sagatavojot.

    • Tieši tā. Un tiem 90% ir jāpieslēdzas, lai nebūtu tā, kā tagad ukraiņiem Hersonā – jāstaigā ar plikām rokām un karogiem pret mentu automātiem. Būtu ļaudīm kaut kā jāpaskaidro, ka jādara viss iespējamais, lai okupāciju nepieļautu, jo krieviem bremžu pret neapbruņotiem civilistiem nav, visiem jāpretojas. Šādas izpratnes veidošanai būtu nepieciešama labi, talantīgi sagatavota PR un vizuālās reklāmas kampaņa.

    • Learn by doing. Tie kas izdzīvos vairs nebūs gaļa un būs pārāki par jebkuru omd. Ukraiņiem tāda pieredze ir jau desmitiem tūkstošu karavīru no 2014 gada, domāju tas ir viens diezgan svarīgs faktors, kāpēc rus ir tur kur ir tagad. Jāsaka gan jo ilgāks karš, jo šis vairāk šis faktors izlīdzināsies, jo otra puse arī mācās.

  15. Patiesībā, tie 2,5% no IKP valsts aizsardzībai ir tikai politisks lozungs un bauru nomierināšana, nekas vairāk. Paskatoties ES oficiālo statistiku 2020. gadā (jaunākas nav): https://ec.europa.eu/eurostat/statistics-explained/index.php?title=Category:Government_expenditure_by_function
    Mēs redzam to, ka jau 2020. gadā Latvija TĒRĒJA 2,5% NO IKP VALSTS AIZSARDZĪBAI!!! Tas ir tajā pašā laikā, kad vidēji ES visas valstis kopā vidēji tam tērēja 1,3% no IKP. Bez tam, NATO nemaz vairāk par 2,0% no IKP neprasa, šo rādītāju izpilda tikai Latvija, Grieķija, Igaunija un tagad arī Lietuva.
    Un NATO nav muļķi, labi saprot, ka Latvija pat ar 50% no IKP militāristiem neko nespēs paši likt pretī Krievijai. Pat ja nopirks trīs lidmašīnas, piecus helikopterus un desmit tankus par visu šo naudu. Turklāt tanki un bruņumašīnas aizsardzības karā ir samērā bezjēdzīgs pirkums.

    • Es vnk gribēdams nevaru šo pārtulkot. Vienīgais, kas pateikts, ka nekas nav jāmaina.
      “Mūsu stratēģijā, kādā Latvija būvē savu aizsardzības stratēģiju, nav nekas jāmaina. Tā ir – plašs spēku pielietojums, būvējot aizsardzības sistēmu.Mēs esam pasludinājuši par visaptverošu valsts aizsardzību, kas nozīmē, ka iesaistās visas valsts struktūras, nevalstiskās organizācijas, un, galvenais, visa sabiedrība,”

      Nebūtu pasludinājuši nebūtu iesaistījušās? Un vai no pasludināšanas vien kaut kas mainās?

      “Ja nepieciešams vērtēt no militārā viedokļa, kādas spējas jāattīsta, tad, tās attīstot, mēs esam pielietojuši tā saucamo pakāpenisko mūsu spēju ieviešanu – tas nozīmē, masveidā mēs ieviešam plaši pielietojamās spējas – prettanku spējas, pretgaisa aizsardzības spējas minimālajās distancēs, plašu bruņoto spēku un zemessardzes apbruņošanu ar vienādu sistēmu ieročiem un tā tālāk”

      Nav tāda termina “pakāpeniskā spēju ieviešana” ir termins “nav naudas”. Tālākais atgādina pārdevēja-konsultanta runu pārdodot čaiņikam putekļusūcēju – pasniedzot kā navarotus pašsaprotamus raksturlielumus.

      • Gudra atbilde “Tā ir – plašs spēku pielietojums, būvējot aizsardzības sistēmu.Mēs esam pasludinājuši par visaptverošu valsts aizsardzību, kas nozīmē, ka iesaistās visas valsts struktūras, nevalstiskās organizācijas, un, galvenais, visa sabiedrība”.

        To var interpretēs pēc vajadzības:

        1. Ja vajadzēs būtiski palielināt – NBS, tad “Es tak teicu, ka vajag plašu spēku pielietojumu ar visas sabiedrības līdzdalību””.

        2. Ja nevajadzēs neko mainīt, tad visaptveroša un plaša sabiedrības iesaiste ir jau tagad- ZS, VAM utt.

        P.S. Ko gan citu teikt, ne jau ka ir darbojies nepareizi 🙂

      • vienīgais, kas šeit ir tulkojams. “Viss čotka, būvējam kazarmas” trends nav mainīts.
        paralēlajā pasaulē čaļi pa bišķim taisa augšā decentralizētas noliktavas.

        • Skumji, lai neteiktu vairāk. Es domāju, ka viņš ir 100% pārliecināts, ka nebūs jākaro, jo viss būs čotka. Pret ticību un pārliecību neko neiesāksi. Jāmaina nost, citu variantu nav. Kad sāksies klope viņš teiks: “Bet kas tad varēja iedomāties, ka krievi uzbruks nato valstij?!?!?! NEVIENS!!!”

      • Man šķiet, ka Kalniņš nevelk savā amatā, jo vienkārši nav tik gudrs/izglītots. Diemžēl atliek gaidīt jauno maiņu 🤷
        Bet šis ir tas gadījums, kad viņš vilks līdz pēdējam…

  16. Te interesanta intervija ar Nac. Droš. Komisijas vadītāju Kučinski – par drošības dienestu, info iespējamiem nolējējiem, no Kroevijas bēgošajiem, nedaudz par aizsardzību – https://www.diena.lv/raksts/viedokli/latvija/sparana-grupejums-ir-nonemts-no-trases-14277677?fbclid=IwAR3NeMlQISQ2ffiRPjXJnxbIjcxteLJdJeMoaKXeYD9qSPOoGycMjzwNh6g

    “Runājot par Sparāna un Juraša loka aktivitātēm, kas gadiem netraucēti darbojās, – tikai viņi paši var pateikt, kā labā katrs no viņiem kurā brīdī ir strādājis un kādas ziņas nesis ārā no Latvijas specdienestiem. Vai arī kādu būtisku informāciju atstājis neievērotu.”

  17. An update on the Estonian situation.
    The government just approved a 600 million euro defence investment package. That is on top of the 300+ million that was approved. The new package will include medium-range air-defence (estimated cost is 350 million). They hope to reach operational readiness by 2025. It will be a very difficult and complex project because many other things need to be done for it to be successful (additional professional servicemen, more infrastructure, additional logistics etc). I haven’t seen any firm commitment for a permanent defence budget raise on top of the investment package, but that would also be necessary.

      • The Commander-in-Chief of the Defense Forces, Lieutenant General Martin Herem, told the ERR during an interview that the government’s additional funding will speed up the acquisition of weapons, but the Defense Forces will not have to change their plans directly. The financial allocations will allow for the additional acquisition of kamikaze drones and accelerate the acquisition of mid-range air defense. The government announced yesterday that it has decided to allocate 476 million euros to strengthen Estonia’s defense capabilities. This is in addition to the 380 million already decided in January, mainly for ammunition.

        • [..]But the shooting equipment [air defence -VB] itself – even if we put the shooting equipment in Tartu or Viljandi – would not protect the territory of Latvia. We cannot cooperate here in this regard. [..]

          what the problem? Lack of common operational space?

          • Maybe partly that, but I think mostly because we would need those assets ourself, and the range of them would not be enough to also cover Latvia. Anti-ship missiles and rocket artillery are different because they have up to 300 km range. We could easily assist Latvian from our own territory with those weapons. It is more of a tactical conundrum.
            Right now they are starting to evaluate all the possible options for medium range air defence. They should have a clear idea in four months, after which we will start the necessary procurements, whether to support an allied air defence unit, or to build our own. Apparently our prime minister has already kind of promised that the base defence budget will be 2,5% GDP. We will have to see. There has been a massive political shift in terms of national budget though. Before the invasion, we were still trying to reach a balanced budget and cutting unnecessary (or sometimes necessary) costs, but right now, all of that has changed. We are increasing the budget and taking loans like there is no tomorrow (both figuratively and kind of literally). This was a massive wake up call for our politicians, and pretty much everybody is on board. The general attitude is that we either do this now, or pay the price later.

              • The surveillance network should already be common in the region, but sharing resources (air defence equipment) that are scarce will be difficult. Latvia needs to start building its own air defence very soon as well. Lithuania has thankfuly already started, though their current equipment isn’t enough.

              • Fixed location radars should feed into common network – baltnet or something, US knew what they were doing 10-15 years ago

Leave a reply to garamgajejs Atcelt atbildi

Šajā vietnē surogātpasta samazināšanai tiek izmantots Akismet. Uzziniet, kā tiek apstrādāti jūsu komentāru dati.