vara bungas: līdz jūnijam būtu ļoti rūpīgi jāseko notikumiem kas pavada FI un , iespējams, SE iestāšanos NATO. Bez pārspīlējuma, šo valstu uzņemšana NATO nulificē jebkādus RU panākums neitrālās valsts statusa uzspiešanā UA. UA nekad ļoti ilgi nebūs neitrāla pret RU de facto, lai kas tiktu noteikts miera līgumā de jure. Savukārt SE un FI atteikšanās no neitralitātes politikas apdraud RU militāro kuģošanu Baltijas jūrā kara laikā, jo faktiski liedz kara flotei izeju no Baltijas jūras uz Atlantiju un atpakaļ. Tas ir big deal un būtu reāls RU ārpolitiskais fakaps, par to daudz ir rakstīts, negribu atkārtoties.
Vispārzināms princips, ka NATO var pieteikties jebkura valsts, bet uzņem tikai tās, kuras iestāšanās brīdī neved karu. RU šo principu diezgan veiksmīgi izspēlēja ar GE, UA un MD, jo RU pati var regulēt kurā brīdī šīs valstis karos un kad tur būs miers. Proti, lai iestātos NATO kandidātvalstij jābūt brīvai no konfliktiem karstajā fāzē – iestāšanās NATO nav līdzeklis tūlītēju drošības problēmu risināšanai.
Šobrīd zināms, ka SE nebūs pirmajās rindās uz iestāšanos, bet sekos FI procesam, jo abām valstīm ir savstarpējās militārās drošības garantijas, bez kurām SE nevar iztikt, bet FI kā NATO valsts tādas vairs nevarēs dot.
Tātad, ja RU gribētu nepieļaut FI un SE dalību aliansē, RU rīcībā ir šādi instrumenti:
- mēģināt ietekmēt kandidātvalstu sabiedrisko domu ar kodolieroču draudiem (done);
- radīt teritoriālu konfliktu karstajā fāzē jebkur kandidātvalsts teritorijā, piesedzoties ar jebkādu ieganstu (piemēram Olandes arhipelāgs ( autonomija FI sastāvā) ir labs mērķis strīdiem par Parīzes līguma ievērošanu);
- mēģināt ietekmēt politisko procesu kandidātvalstīs (kompromatu karš);
- mēģināt pārliecināt kandidātvalsts sabiedrību, ka dalība NATO neatrisina drošības problēmas, panākot (ar spiedienu vai spēku) vai veicinot NATO valsts (LV, FR, US vai citas) izstāšanos no alianses;
- izmantot kādas NATO vlasts veto tiesības (piemēram HU vai GR);
- diplomātiskā ceļā censties novilcināt iestāšanās procesu;
- izlikties, ka nekas nenotiek un jāutājums ir RU mazsvarīgs
- …
Lai gan SE un FI iestāšanās NATO veicinās 3B drošību, process LĪDZ viņu formālai dalībai aliansē palielina riskus tieši Baltijai. Visas apstākļu un gājienu kombinācijas šobrīd nevar paredzēt, tādēļ būs jāvadās pēc faktiem – indikatoriem. Pirmais no tiem: vai FI parlaments apstiprinās valdības white paper, kas satur atzinumu, ka FI dalība NATO palielinās nevis samazinās tās drošību. Tad jāskatās, kādi būs nosacījumi no kandidātvalstu puses – noteikti negribēs bāzes un kodolieročus savā teritorijā, iespējama arī tikai politiskā dalība. Skaidrs ir viens, ka arī RU šobrīd ir dziļā šoka un tai nav plāna kā apturēt SE un FI tuvināšanos NATO.
UPD1 Baumo ka FI parlamenta atbalsts ir 180/20
vara bungas 
Njā te nu bija ”draudu nav”, ja šī jezga iziet no kontroles konlfikta draudi te visā reģionā var rasties ļoti ātri (it īpaši reģiona visvājāk aizsargātajai teritorijai). Maz ticams ka krievi riskētu pakauties pa tiešo ar Somiju, tiem tomēr armija ir nopietna un sist pa purnu nekautrējies. Skats nervozi krīt uz dievidiem……
Es skatos uz Olandes arhipelāgu, tas ir demilitarizēts un to ir samērā viegli ieņemt (apdzīvo zviedriski runājošie (sic) , bet somijas sastāvā, ar vienu šāvienu divi zaķi). Kā reiz ap to jau sen spieto RU aģenti.
https://www.euractiv.com/section/politics/short_news/demilitarised-aland-islands-again-centre-of-security-debate/
ru aši jāizlemj, ar ko vienu konfliktēt. Divus karus pavilkt nespēs. Uz 3B skatīties vispār ir pašnāvnieciski dēļ Nato armijām, kas te ir uz mācībām…
>>>>>Tad jāskatās, kādi būs nosacījumi no kandidātvalstu puses – noteikti negribēs bāzes un kodolieročus savā teritorijā, iespējama arī tikai politiskā dalība.
Nevaru uzreiz uz sitienu atrast linku, bet somi esot jau “paziņojuši”, ka vēlas dalību NATO, bet ir pret NATO bāzēm Somijas teritorijā.
Somi ir, šķiet, vienīgā NATO dalībvalsts, kas robežojas ar parašku, kuri var arī atļauties dzīvot bez sabiedroto karaspēka vienībām un bāzēm savā teritorijā.
FI iestāšanās NATO, pie apstākļiem, ka sabiedroto bāzes viņi nemaz negrib, liecinātu, ka vismaz Somi tic 5. pantam. Jo kāda citādi jēga iestāties?
Viņi tic, ka RU tic 🙂 Atturēšana galvenais iemesls stāties.
Gaisa spēki, jūra abās pusēs un tīri teorētiski arī kodolvairogs.
Somi var nosegt savu sauszemi lokālā līmenī bet “stratēģiskās” lietas tomēr ir tik dārgas ka tur vajag kompāniju.
Lai krievam neienāktu prātā kāda “pakosķ” pierobežā?
Ja ne UA, būtu variants. Tagad FI bez problēmām var paņemt atpakaļ okupētās teritorijas un pēterburgu, jo tā atrodas pārāk tuvu helsinkiem. Sauszemes savienojums ar EE būtu apsverama ideja.
Bija vecs joks: pie Latvijas-Ķīnas robežas viss ir mierīgi 🙂
Tas ir vienīgais ilgtspējīgais variants – demilitarizācija un denacifikācija, sadalīšana okupācijas zonās + tautu pašnoteikšanās.
Pēc 50 gadiem var sākt uzmanīgi atlaist skrūves
Jā, ielikt krieviem pašiem pretī purnā variantu, jūs cērtat koridoru uz Moldovu, mēs tad uz Igauniju 😀 !
Un kēnigsbergā referendumu par pievienošanos vācijai. 99% būtu bez viltošanas un PR.
Vēl jau nav Nato! Pagaidām viņiem notiek cīņa ar saviem pagātnes rēgiem. Un tikpat droši var būt, ka neiestājas. Nebrīnītos.
Kas arttiecas uz žogu, gaidām ar nepacietību, ka arī mēs savus stabus tai žogā liksim, kā to dara mūsu brāļi EE https://www.sargs.lv/lv/tehnika-un-ekipejums/2021-10-12/forbes-igaunijas-jaunas-pretkugu-raketes-bus-specigs-ierocis
Žogs žogam, bet, vismaz pagaidām, izskatās, ka mūsējie neplāno OMD, vismaz ne skaļi:
https://www.tvnet.lv/7506872/baltijas-premjeri-rosina-katra-baltijas-valsti-izvietot-kaujas-gataviba-esosu-sabiedroto-diviziju
Muahaha, tas ir kā prasīt piestiķēt 1eur, ja pašam or 3 centi un dzēriens maksā 1.03
Šis ir tieši tas apts, ko kā savu vēlmi formulēja igauņi – Paplašināt EFP, izvietot ieročus valsts teritorijā un vienoties par vienībām, kuras krīzes gadījumā papildina EDF un EFP bataljonu/lbrigādi līdz divīzijai. Igauņu 2 brigādes (10 tk) jau nodrošina kādu pusi divīzijas personālsastāva (vismaz vieglo kājinieku).
P.S. LV es domāju, ka nekādu izmaiņu nebūs līdz rudenim- jāpaiet NATO samitam, jāpaiet vēlēšanām, jāsaprot, vai vēl var ko “izspiest” no atlikušā resursa PD rekrutēšanā (vai turpināsies lejupejošā tendence).
Bik atšķirība, pie – divām brigādēm piestiķēt līdz divīzijai, vai pie diviem bataljoniem
+;)
Šitā pieprasot divīzijas, bet realitātē labākajā gadījuma katra Baltijas valsts dabūs pa papildus bataljonam, vai arī visdrīzāk rotu.
Tā tas nestrādā, vajag uzreiz prasīt korpusus vai pat armijas, tad vismaz varētu realitātē dabūt pa brigādei.
Ta bija reakcija uz dzēriena iegādies īpatnībām par 1.03- labs!