vara bungas: Visi klausās Arestoviču, bet ko klausās pats Arestovičs? Viņš klausās filozofus Baumeisteru un Ščeļinu. Pēdējais piedāvā vielu pārdomām. Tēze: Civilizācija strupceļā. Mūs gaida vientulība pasaulē, kur viss pieslēgts tīmeklim un tēmeklim. Putinisms nav civilizācijas kļūda, Putinisms ir tās produkts.
Interesanta saruna. Protams, kungi kā lielas autoritātes runā augstos plauktos. Novēlu UA izdošanos kļūt par “radošās brīvības lielvalsti”, taču baidos, ka problēmas slēpsies nevis idejās, bet detaļās un katra indivīda izpratnē par to, ko tas īsti nozīmē, kā arī par nepieciešamo personisko pienesumu. Arī nebūtu tik optimistisks par to, ka karā iegūto vienotību izdosies pārnest uz miera laiku, jo visā cilvēces vēsturē kopējs ienaidnieks – jeb tas pats grēkāzis – ir bijis vienotības pamats. Tam izzūdot vai atkāpjoties, atkal izlien pretrunas, un tas ir pilnīgi normāli. Tāpēc arī LV gadījumā gaudulīgās runas par “Tautas frontes laika vienotību” vai pašreizējo “sašķelto sabiedrību” ir labākajā gadījumā intelektuāls slinkums. Bez ārēja ienaidnieka vienota ir tikai totalitāra sabiedrība.
Tomēr simbolu līmenī visai pabaisa ir putina RU sasaiste ar nāves civilizāciju un pašreizējo Z paaudzi. Vai “Z paaudzes” depresija un nihilisms un Z burts uz okupantu tankiem ir tikai sakritība? Vai arī tomēr RU savu nāves templi – militāro baznīcu – uzcēla, peldot dziļi pašreizējā laikmeta garā? Un visbeidzot – atgriežoties uz zemes – kad “Z paaudze” nostabilizēsies UK un US, vai šīm valstīm vēl būs interesants NATO 5. pants un “demokrātiskas un brīvas pasaules” aizstāvēšana?
UA problēmu risinājumi pie mums nav piemērojami, bet galvenais jautājums vai abi kungi pareizi nosaka diagnozi pastāvošai pasaules kārtībai. Ja viņi nekļūdās, tad mūsu drošības stūrakmeņi briesmās. Pasaules iekārta mainās un neviens nezina kāda tā būs pēc 20-50 gadiem. Pie šādas nenoteiktības saprātīgi inventarizēt savus drošības aktīvus, veidot uzkrājumus (spēju un resursu) un diversificet riskus. Bruņoto spēku jomā to jāsāk darīt jau tagad, attīstības plānus nevar pārorientēt dažu gadu laikā un vēl paspēt sasniegt jaunos mērķus. Nepieciešama vīzija kā pasaule mainīsies vidējā termiņā, kā tas ietekmēs mūsu valsts drošību un ko jāsāk darīt lietas labā jau tagad. Pārāk optimistiskas prognozes – negatavība krīzēm, atkarība no citu valstu labvēlības, pārāk pesimistiskas – nepamatoti izdevumi. Pagaidām ir sajūta, ka NBS attīstās saskaņā ar gadsimta sākumā izstrādāto optimistisko prognozi, bet visām poblēmām viens risinājums- eFP palielināšana. Trampa reinkarnācija, Šolca un LePenas kombinācija (ja izveidosies) var sagādāt mūsu otimistiem aukstu dušu.
Ne tikai Trampa reinkarnācija. Problēma varētu būt arī Bērnija Sandersa variants no Dem.viskreisākā spārna. Šī USA radikalizācija abos spārnos ir ļoti bīstama priekš Eiropas.
Ne velti ir dzirdēts Ir viedoklis, ka, iespējams, Baidens ir pēdējais ASV prezidents, kam ir neviltots sentiments pret Eiropu.
Pat nevajag Trampa reinkarnācijas vai radikālos spēkus abos spārnos. Pat tāds mērens politiķis kā Obama, kas sevi prezidenta vēlēšanās pieteica kā minoritātes (afro-amerikāņu) pārstāvis, balstīja praktiski visu savu politisko darbību uz ASV iekšpolitiku, neinteresētība par ārpolitiku, tik vien kā mantotā Irāka un Afganistāna no Buša jaunākā. Divreiz nobloķēja ieroču eksporta darījumus ar Ukrainu.
Paredzu, ka nākotnē ASV būs iesaistīta Eiropā galvenokārt nevis kā drošības garants, bet kā enerģijas eksportētājs. NATO nākotne ir miglā tīta, jāgaida samits jūnijā, kas droši vien būs visvarīgākais NATO liktenim kopš austrumeiropa masveidā iestājās 2000 gadu pirmajā pusē.
1. Es vēlu sekmes UA aizstāvot savu zemi un viņu nācijas izaugsmē un attīstībā!
2. Kungi jau runā lietojot plašu klāstu akadēmisku terminu, tomēr būtība parasti ir vienkārša.
3. Viņu uzdevība liecināja, ka īsti paši par to visu pārliecināti arī nav.
4. Katras kārtējās paadzes revolucionārās un ambiciozās domas, par to, ka tieši tā vai kāda konkrēta valsts izveidos jaunu civilizāciju atkārtojas visu laiku. Ideja par to, ka indivīdam tiks piedāvāta lielāka brīvība un tāpēc viņš tur varēs labāk justies arī nevarētu teikt ka ir jauna. Tā tas labi sākas, kamēr cilvēka vecie paradumi atkal ņem virsroku. Tāpēc nepietiek piedāvāt “brīvību savā rīcībā”, jāpiedāvā arī stratēģija, kā tas bīvības modelis noturēsies ilgtermiņā. Īsti neatradu atbildi, kas UA nākotnē būs tas unikālais un kāpēc tieši viņu nācija ir gatavo piedāvāt to, ko citi nevar. Varbūt Arestovičs to ir izdomājis, bet uzskata, ka vēl nav laiks to izziņot?
5. Gribētos būt piesardzīgi optimistiskam, ka Z-paaudze un arī nākošās ar visu depresiju izdzīvos. Visādām problēmām jau esam pēdējos 100000000000000 gadus gājuši cauri un senču atstātais izdzīvošanas kods nostrādās. Arī pirms Zpaaudzes bija hipiji, panki, utt. Un visi domāja ka viņi mainīs to pasauli. Savukārt viņu vecāki domāja, ka jaunatne galīgi traka palikusi.
6. Kas attiecas uz mums, domāju ir lietderīgi mūsu “nākotnes civilizāciju” balstīt uz visu to, labo ko mūsu senči ir iespējuši gadsimtu gaitā un pateicoties kam mēs vispār esam. Savstarpēja cieņa un palīdzība talkās, ļoti vienkāršas lietas, kas rasturo pasaules uztveri, bez lielas akademīsko terminu pielietošanas.
7. Gan jau NATO 5. pants kādu laiku noturēsies, vēl jau Somi un Zviedri tik taisās tam pievienoties. Bet skaidrs, ka nevar bezgalīgi uz to paļauties. Jārūpējas par savu drošibu pašiem. Godīgi sakot vienīgā perspektīva ir sistēmām, kuras mēs tā kā esam parakstījusies, ka netaisīsim.
Kaut kādā mērā Z paaudze noraida mileniāļu ironisko pieeju visam, tā kā grūti pat konceptualizēt kā tas aiziet pieaugot. Katrā ziņā jā – lielākā paaudze kas neironiski 60ajos domāja, ka karš būs pagātne, un atliek tikai LSD, nemazgāties un kopoties, jau aiziet, paspējusi pirms tam piekopt kaudzi karu un tagad ir lielākie Krievijas apkarotāji (aptaujās). Tā kā – nevajag aizmirst, ka viens ir paaudze, cits ir briedums. Man pašam par uzskatiem 17 gados prasītos sepukku īstenot.
Interesanti paklausīties, bet video ir arī daudz propogandas. Krievijā ir gandrīz vai sātanisms, bet Ukraina viņiem ir balta un pūkaina, ar brīnišķīgām perspektīvām, ne vārda par kļūdām un tumšajām pusēm. Acīmredzot Ukrainā dzīvojošie youtube blogeri arī ir mobilizēti. Vairāki ukraiņu blogeri, kurus iepriekš skatījos un kuri bija kritiski pret varu, tagad ir vai nu aizbēguši uz ārzemēm vai vienkārši kaut kur pazuduši vai pilnībā mainījuši savu vēstījumu saturu uz formālām pretkrieviskām frāzēm. Tie kas arī skatās ukrlife.tv arī noteikti ir pamanījuši, ka no turienes daudzi varas kritiķi ir pačibējuši.
krīze nav laiks iekšpartiju ķildām. Viss ir melnbalts. Katram, vai viņš to grib, vai negrib ir jāieņem viena no ierakumu pusēm. Pēc konflikta tas viss nāks atkal augšā ar 2 kāršu spēku. Sevišķi tāpēc, ka būs cīņa par to, kas kontrolēs daudzsimtu miljardu atjaunošanās fondu..
Nu nez, Somija kā valsts nesabruka ar visu neveiksmīgo Turpinājuma kara gājienu – parlaments vienbalsīgi nobalsoja pretoties 1939, abet gan bija vēlēšanas 1945. gada martā, gan neizjuka pa vīlēm 1948 – kaut kas līdzīgs gan jau būs arī UA: https://en.wikipedia.org/wiki/1948_Finnish_parliamentary_election
Nevis sātanisms, bet fašisms