vara bungas: Par RU kājnieku BnKG (bataljona kaujas grupa) ORBAT jau rakstīju, tomēr ar lielu ticamību pirmie iebrucēji mūsu gadījumā būs GDK (VDV) apakšvienības. GDK sauszemes operāciju ietvaros tāpat karo BnKG formātā, kuras izdala no katra GDK pulka/brigādes. Pieņemot, ka pirmajās kara dienās mums būtu jāsatiek pretinieks vismaz 1:3 attiecībā (preiniekam pirmajā ešelonā ir vismaz 3 BnKG no 76. DTD) , retorisks jautājums, kura NBS brigāde var izveidot no saviem resursiem skaitliskā sastāva, struktūras un bruņojuma ziņā salīdzināmu apakšvienību? Un ko darīt, ja attiecība ir 1:6 vai vairāk? Un ja uzbrukums ir pēķšņš (1-3 diennakšu brīdinājums)? Retoriska atbilde – divas NBS regulārā karaspēka (PD+OMD) brigādes varētu sākt operēt ar divām BnKG pēc ļoti īsa brīdinājuma., ļaujot sabiedrotajiem noorientēties, bet ZS mobilizēties.
автв – autovads
бпла – bezpilota lidaparāts
воб – atbalsta vads
вс – sakaru vads
рр – izlūkrota
ребатр – reaktīvās artlērijas batareja
рэб – radioelaktroniskās cīņas
Дшб – desanttrieciena bataljons
Дшр – desanttrieciena rota
ов – liesmumetēju vads
птур – PTVRK
пзрк – ZRK
садн – pašagājēju artilērijas divizions
сабатр – pašgājēju artilērijas batareja
св (сн.) -?
спн – speciālās nozīmes
тр – tanku rota
исв – inženieru-sapieru vads
зрабатр -zenītraķešu artilērijas batareja
зрв – zenītraķešu vads
vara bungas 
Mums pat tā 1 PD brigāde vēl nav pabeigta līdz galam……tas ar tāds skaudrs fakts.
Bet vēl jau ir 4 ZS brigādes tomēr.
Tak mums būs vēl brigāde no NATO (varbūt) un vai ta katra ZS brigāde nevarētu nokomplektēt vienu bataljona kaujas grupu?
Būs. Nebūs. Cik ilgi būs. Uz kādiem iesaistīšanās kaujā noteikumiem. Kādi politiskie spēki vadīs us,uk,de,fr pēc 10 gadiem vari droši pateikt?
”un vai ta katra ZS brigāde nevarētu nokomplektēt vienu bataljona kaujas grupu?” – pirmkārt jau atceramies ka Zemessardzes ”brigādes” un ”bataljoni” tādi skaitās tikai uz papīra…….Nav nevienos NATO standartos tāds ”bataljons” kurā nav pat 300 cilvēku . Plus ZS nekad nav pat meģinājuši mācības izveidot tik lielu kaujas vienību vienkopus
Daudz interesantāks jautājums ir ko tā bataljona kaujas grupa “var izdarīt” ?
Un cik jūtīgi viņi ir pret 10 stinger raķetēm un 20 spaika apkalpēm?
Maiku Taisonu pagrūti būtu vinnēt uz dūrītēm, bet ja man ir pistole – ir jau nesliktas izredzes. Nevajag censties pretinieku uzvarēt viņam ērtāja disciplīna. Tā kā pieņemsim, ka pretinieka bataljona kaujas grupu var izvalet vada kaujas grupa ar modernu bruņojumu.
Un tad kad pretinieka tehnika izvaleta. Daudzdzīvokļu nama pagalmā iedzen pāris mikroautobusus ar triecienšautenēm un izdali visiem , kas runā latviski. Tā lai rodas pretiniekam psiholoģiskais spiediens, ka jebkurš var viņu nošaut jebkur.
Nez kādēļ ukraiņi šobrīd karo iedaloties ar bnkg salīdziāmās brigādēs nevis PT vados. Turklāt nu izsitīsi tu ar 20 spike 20 vai mazāk bt vienības, tas nav kritiski bnkg kurai ir ap 100 bt vienības un kura uzbrūk no busa apbruņotiem civilistiem.
Nevis dali visiem, bet apmāci iepriekš un liec glabāt ieroci mājās (pārapgāde slēptuvēs). Kad sāksies, būs maz laika dalīt un mācīt.
Spike un Stinger and Jevelin un NLAW protams ir forši un spejīgi…….bet tie ar nav nekādi super ieroči kuriem nav trūkumu un kurus nevarētu neitralizēt vai viņu effektu apspiest ar citām spējam. Plus pret tiešām masīvu uzbrukumu, ar pārnēsājamo kajnieku raķeti (kuru var izšaut tikai 1 reizi un tad ir ilga pārlade) vienkārši nepietiks. Ja paskatās uz Ukrainas kaujam, parasti ar PTRK tiek neitralizeti kaut kādi 3 tanki no 10 , pārējie 7 brauc tālāk un turpina uzbrukumu. Ļoti maz ir redzēti video vai photo kur vesels uzbrukums vai vesela kolonna būtu apstadināta tikai ar vieglajām kājnieku raķetēm (tieši otrādi ir redzams ka galvenais firepower ukraiņiem ir viņu smagā artilērija kas tur izdara lielāko darbu, raķetes tikai piepalīdz un nobeidz atlikušos vai nokniebj vertīgākos mērķus).
Tas pats ir ja paskatamies uz mūsu kaiminiem Somijā…….viņu armijā ar ir NLAW un Spike, bet taja pašā laikā somi joprojām stipri vairāk resursu un naudas iegulda lai uzturētu sev nopietnu brunu tehnikas parku un dahuja artilēriju. Somija sev iepirka vairak nekā 200 Leopard tanku, 100 CV90, un 100 BMP-2……ja jau NLAW un Spike ir tik zajebis un spēj visus nobeigt, tad kapēc somi lielu daļu no sava militarā budžeta tērē šādiem pirkumiem?
Pārāk nonivele spaikistu spējas paredzot viena uzbrukuma 1 sašautu tehniku uz apkalpi.
A iedomājies ka 20 spaikus apkalpes viena diena nobliez 40-60 tehnikas vienības + vēl kāds helikopters. Un nākošā dienā gatavi atkārtot.
Un diez vai ukraini kaut kur mobili operē uz viena ceļa vairāk par vienu vadu+ , vai rota – (50 cilvēki rota kara laikā ir normāla rota). Pieņemsim , ka 50 cilvēki ir 10-15 džipi. Nav redzētas viņiem lielākas kolonas.
Spēki ir viegli ar potenciāli nenormālu ugunsjaudu. Tā kā skaitliski nedaudz ir vieglāk slēpties un dabūt uz sevi artilērijas/ aviācijas uguni.
Tā ka nevajag skaitīt vienības, vajag skaitīt ko viņi reāli var izdarīt. Cik tankus neitralizes pilna brigāde, cik tas izmaksās uz vienu sašautu tanku. Tad grāmatvedis/uzņēmējs pajautas , vai ir iespējams samazināt viena tanka iznīcināšanas izmaksas ? Un visticamāk , ka varēs. Daudzkārtīgi. Izvēloties komplektāciju dzips + 3 prettanku raķetes.
Lai apkarotu krievu floti, mums nevajag uzbūvēt līdzīgu floti. Daudz lētāk būs nopirkt pa zemi vizinamas pretkugu raķetes. Tieši tas pats attiecas arī uz pretinieka tankiem.
“Lielākās kolonnas” sēž aizsardzības pozīcijās, nodrošina reidu/slazdu grupu darbību. Par flotēm un raķetēm slikts piemērs, lai ko tur artilērija iekarotu, teritoriju ieņem dismounted kājnieks un neko pret to ar prettanlku ieročiem nepanāksi, pretlīdzeklis ir tikai tāds pats kājnieks (skat Mariupoles kaujas).
Sašaujot kolonas ar BMP tur daudzi motivēti karavīri paliks dzīvi un ja paliks, tad tikpat motivēti ? Jau teicu, ka kājnieku kaujas mašīna ar kajniekiem ir vērtīgāks mērķis par tanku.
Un tie kuri izdzīvo no degosajiem BMP nonāk pie varonīgā latviešu folksturma 😁
Kā saka “vīri, ne mūri ir pilsētu aizstāvji” . Laba ugunsjauda ir vislabākās brunas.
Neesmu mil eksperts, bet teiktu, ka pret kājniekiem itin labi darbojas tēvoča Gustaf, ja nemaldos, brizantais/šķembu HE441.
Ja vēl paņem moderno M4 stobra versiju un, kas zin, dabū arī kompjuterizēti programmējamos lādiņus, tad pat operatoram atkrīt darbs noteikt pašam attālumu un lādētājam vēl uzgriezt pareizo attālumu!
Gustava rādiuss ar M2 dzimto optiku gan tāds mūsdienu kājnieku spēlēm riskants. Reālistiski 200m, max 300m kustīgam mērķim, un šķembai vēl jāspēj uz aci noteikt air burst attālums un uzstādīt uz šāviņa. Tā jau ierocis kruts, M4 pie tam ļautu staipīt apkārt vairāk muņas variantu.
Nu, nez, uz aci nav problēmu noteikt attālumu, ņemot vērā kill-rādiusu no škembām, ar to problēmām nevajadzētu būt. Mācīsies procesā, ja kādam būs līkas acis. Šķembas tomēr var lidot diezgan patālu un tur super precizitāte nav nepieciešama, plus/mīnus 5-10m uz 600-800 metriem neko nemainīs, pie tam es runāju tikai par šaušanu pa kājniekiem, kas ir stacionāri/pārvietojas kājām, nevis brauc transportlīdzeklī.
Ukrainas kara pieredze liecina, ka Javelin efektivitāte ir aptuveni 50%. Starp citu, diezgan daudz tehnisko brāķu – raķetes nenostrādā, izkrīt no caurules, izlido, bet aiziet līkumiem pa neprognozējamo trajektoriju, nesprāgst virs tanka, uzsprāgst kur pagadās.
Ir kāda atsauce par to 50% braki?
Tagad javelinu varēs dabūt ar 50 % atlaidi. Un gan jau uz Ukrainu veda pašas vecākos noliktavas krājumus. It kā ierocis tāpat, bet noliktavā stāvējis 5-10 gadus ilgāk.
50 % trāpījuma iespēja joprojām ir ļoti solīda. Pareizās zāles ir modernu un vienkarsu ieroču parsatinajums kājniekiem.
Izskatās, ka arī mūsējie no NATO pagaidām cer ne uz ko vairāk kā igauņi:
1. EFP tiek drusku palielināts un pārveidots par brigādi (bet tad mūsējā brigāde attiecīgi kļūs mazāka, ja izņems EFP no tās struktūras 😦
2. Plus amerikāņu ieroči un tehnika LV. Uz Jeņķu karavīriem, laikam īpaši necer.
https://www.delfi.lv/news/national/politics/latvija-plano-veidot-vel-vienu-starptautisku-militaru-bazi.d?id=54278082
Nu re, kopā 2 bde, bet ja ne to, ne tur, ne tā ievēlēs, tad var gadīties atkal viena.
Bet bez šīm 2 BDE vēl nepieciešama 50 tk mobilizācijas rezerve? Kopā šīs 2 BDE maximums būs 5 tk durkļu
Liela intervija ar Lietuvas galveno militārpersonu.
Galvenās tēzes:
1. Pēc 5 gadiem Rus būs atpakaļ;
“There are many factors at work, economic sanctions […], but I think it will take five to ten years before it can be a conventional threat [again]. After this war, it will definitely have lost conventional forces and power. In wars, armies evolve, gain momentum and strength if the state is not economically weakened.”
2. Lietuviešiem vajag vismaz 3 manevra brigādes.
“In case of war, we should have at least three manoeuvre brigades. We need to develop a medium infantry brigade to an international standard, so that it is equipped with all [modern] platforms. The defence [budget] will be made available to develop this.A light infantry brigade would be a bit simpler. […] As a commander, I would be happy to have everything, even tanks, and I can see the need, but with the price has to be weighed up.”
3. Tankus vajag, bet nebūšot.
4. Pāreja uz vispārēju karaklausību – no atbildes izvairījās.
https://www.lrt.lt/en/news-in-english/19/1680125/ukraine-gave-us-time-to-prepare-for-war-interview-with-lithuanian-chief-of-defence
1. un 2. punkts norāda, ka atbalsta VK, bet šobrīd politiķi vēl nav izlēmuši.