ABC versija #1


vara bungas: Laba ievadlekcija gatavniekiem. Jāuzsver, ka tā ir tikai viena no versjām par to, kas ir būtiskākais un ar ko ir jāsāk. Šajā gadījumā pasniedzējs izceļ A- situatīvo modrību/plānošanu, B- resursus un prasmes, C- tīklošanos ar kaimiņiem. C ir visstrīdīgāka tēze un visgrūtāk organizējama, tomēr, ja izdodas un paveicies ar vietējo sabiedrību, krīzes pārvarēšanas būs daudz vieglāka. Un, jā, izmantojiet likumīgus ceļus, lai iegūtu šaujamieroču glabāšanas atļauju.

32 domas par “ABC versija #1

  1. “Un, jā, izmantojiet likumīgus ceļus, lai iegūtu šaujamieroču glabāšanas atļauju.”

    Slepkava Zikovs savulaik ieguva šaujamieroča glabāšanas un nēsāšanas atļaujas tieši tāpēc, ka aktīvi gatavojās kaut kādai nebaltai dienai (bija ar tipisku gatavnieka attieksmi). Ne tikai šaujamieroči viņu interesēja, bet arī pārtikas rezervju gatavošana utt.
    Jo vairāk civilpersonu vidū ir šaujamieroči, jo lielāks risks, ka kinoteātrī tiek nošauts nevainīgs cilvēks.

    Otrs aspekts – kā tieši vienkārša civilpersona (kurš, pieņemsim, nav pat zemessargs) varētu sev palīdzēt ar šaujamieroci kara situācijā, kādu mēs novērojam Ukrainā? Šaus ar pistoli pa raķeti, kas gaisā strauji tuvojas, vai pa tanku?
    Mans vienīgais minējums – tāda civilpersona būs pirmajās rindās izlaupīt veikalus… Pie reizes arī aplaupīt citas civilpersonas (savus tautiešus). Pirms vēl okupanti to sāks darīt …

    • Piebildīšu, ka sabiedrības aizsardzība pret marodierismu jānodrošina policijiai (vajadzības gadījumā piesaistot zemessargus). Kaimiņš ar legāli iegūtu šaujamieroci, kurš nav nedz policists, nedz karavīrs, ir lielāks apdraudējums, nekā drošības garants.

      • Ja kāds gribēs nodurs tagad arī ar nazi, masveidā nogalināt var arī ar mašīnu pūlī iebraucot vai dabūs tāpat ieroci nelegāli miera laikā. Ņemot vērā, ka Latvijā ir stingri ieroču aprites likumi, slepkavības pēc 2017 gada datiem ir 4,7 uz 100 000, salīdzinot ar Čehiju, kur ir 0.6 uz 100 000 un daudz brīvāki ieroču likumi. MAD princips balstīsies tāpat arī sadzīvē, neviens negribēs līst, cita īpašumā, ja var uzrauties uz kādu kam ir šaujamais. Ja būs tie pāris gadījumi klāt, kad ar legālu ieroci kādu nejauši vai tīši nogalinās, tad tas tāpat būs lielā mērā ok. Tas ir tas pats, kā alkohols nogalina cik simtus cilvēkus tieši un netieši Latvijā gadā, bet visi to uzskata par normu, jo tā ir cena par brīvību. Kā pašlaik sieviete vai 60 gadīgs var teorētiski aizstāvēt savu īpašumu vai dzīvību? Izsaukt pēc notikuma policiju? Tas, kas būtu jādara ir tieši janormalizē ieroču lietošana, jāveido, kas līdzīgs amerikāņu second amendmentam, jāattīsta šaušanas klubi un šaušana, kā hobijs.
        Kā civilpersona var palīdzēt? Teritoriju tāpat kādam būs jātur, patruļas, piegādes tāpat veiks, tur arī ir iespēja kādam mugurā iešaut. Varbūt bullšits, bet tagad nesen bija girkina intervija, kur viņš teica, ka bija epizodes, kur civilie ar ieročiem bija izdarījuši diezgan lielus zaudējumus.
        Katrā ziņā, ja Krievija iebruks Latvijā, tad skaidrs, ka nekāda brāļu tauta mēs nebūsim un civilos tāpat šaus nost. Ja nebūs paspēts nomirt kādā uzlidojumā vai artilērijas apšaudē un tādā gadījumā pat 10% paņemt varbūt vēl kādu ienaidnieku līdzi ir labāk nekā padoties un būt nošautam kādā bedrē.

        • tās 4.7/100k slepkavības lielākoties nav dzērumā sobutiļņiku ar cirvi? Pēc sajūtām ar šaujamieročiem ļoti reti.

      • neviens miera laika pakalpojums nemērogojas uz kara laiku. Pāpēc okupācijas laikā bija dažādi derīgu prasmju apguves mehānismi bērniem un jauniešiem – ugunsdzēšanas sacensības, pirmā palīdzība utt. Šaušanai jābūt tādam pašai pamatprasmei kā peldēšana.
        Piemēram – bobsleja un kamaniņu naudas ir jānovirza šaušanai, biatlonam u.tml. derīgām lietām.

      • Drīz arī nodzēst uguni vai patstāvīgi pamest degošu māju nedrīkstēs, un peldēt mācīties nedrīkstēs, jo jā(!)būt taču daudzskaitlīgam un perfekti ekipētam VUGD, kurš viennmēr būs sekundes attālumā, un uz kuru tad nu attiecas šādas lietas. Un par slīcēja glābšanas prasmu apgūšanu, vai ugunsdzēšamā aparāta un dūmu detektora iegādi un glabāšanu, neesot attiecīgu dienestu darbiniekam, būs jānokļūst VDD redzeslokā kā potenciāli bīstamam, radikalizētam subjektam. Savukārt pats “kaimiņš” (sabiedrība) attiecībā uz jebkādiem “gatavniecības” (bet patiesībā normālām lietām, kas tikai nosacīti ir “ārkārtas”) jau de facto arī ir šitik stulba – ugunsdzēšamie aparāti mājās un auto, bērnu iepazīstināšana, ar to, kas tie tādi ir, un kā tos lietot, kā arī labi peldēt, apgriezt apgāztu laivu un iekļūt tajā, ir lietas, kuras esmu izdarījis, un kuras pa reizei dažos gados atsvaidzinu, bet par kurām apkārtējie uzskata par ķertu. Šķiet, ka nozākājot darītāju, kompensē savu slinkumu un gļēvumu pašiem atzīt dažādu problēmu eksistenci dzīvē un savu atbildību to priekšā, un darīt ko lietas labā.
        Ja vēl es ieviestu ieroci, un tas nāktu zināms, tad vispār nodedzinātu kā raganu, ha ha.

        Tad nu par veselīgu mūsu sabiedrības attieksmi pret ieročiem un attiecīgām prasmēm kaimiņam vai pašiem varam vispār nesapņot. Pat par tīklošanos un nebruņotu gatavību nē. Ja notiks attiecīgs referendums, tad 98% palēkdamies aizskries nobalsot par šaujamieroču aizliegumu valstī. Cik ir tādu, kuri momentā automātiski neiecels Elbakjanu par varoni un skrējēju par ķertu nenormālo, un kaut vai pieļaus iespējamību, ka var būt citādi? (Es attiecīgo gadījumu nevaru iztiesāt,kā tieši bija, tas tīri piemēram. Visā savā radu un paziņu lokā neredzēju nevienu, kuram nākošajā sekundē pēc ziņas izskanēšanas nebūtu skaidrs, ka ja reiz skrējējam vispār bija pieejams ierocis, tad “viņš automātiski ir ķerts, vainīgs un sodāms”. Tīmekļos pa kādam kautrīgi pretējam viedoklim laikam bija gan.

        Starp citu, pa pusei humoram – varbūt jārēķinās, ka šāda sabiedrības muļķība ar attiecīgo “politisko pasūtījumu”, kuru šādos “pielādētos” jautājumos tomēr attiecīgās struktūras ar lielu inertumu, bet tomēr kādreiz pilda vai vismaz no tā ietekmējas, var skart arī iekšlietu struktūras un NBS – pēc gaškām nāks teizeri, ha ha.

        Tāpat arī sabiedrības spiedienam var izrādīties lielāks spēks nekā varētu šķist, jo principā neprasa arī lielas likumdošanas izmaiņas – civilieroču gadījumā pietiek ar attiecīgās politikas un darba stila maiņu VP vadībā un atbildīgajos inspektoros.

    • LV uz rokām ir tūkstošiem nereģistrētu ieroču, kam gatavojas to īpašnieki ? Ar ko viņi ir labāki par gatavniekiem, kas iegūst legālu ieroci? Žikovs ir ekscess, psihiatru brāķis, nevis tendence, gadu griezumā vispār statistiskās kļūdas ietvaros. Par savu rīcību ar ieroci likuma priekšā katrs atbild pats, viena cilvēka noz.nodarījums nav iemesks ierobežot citu cilvēku tiesības uz bruņotu aistāvēšanos. Otrs aspekts nerelevants, jo runa ir par civilperonas pašaizsardzību pret citu , bruņotu civilpersonu, vai kara noziedznieku close quarter battle apstākļos, kad īsstobrs ir labākā opcija. Veikalu izlaupīšanu galējās nepieciešamības apstākļos ir attāisnojama tāpat kā pašaizsardzība. Likums neparasa mirt bada nāvē pie pārtikas noliktavas durvīm,
      KL 32.pants. Galējā nepieciešamība

      Galējā nepieciešamība ir darbība, ko persona izdara, lai novērstu kaitējumu, kas apdraud valsts vai sabiedrības intereses, šīs personas vai citas personas tiesības, kā arī šo vai citu personu, ja attiecīgo kaitējumu konkrētos apstākļos nav bijis iespējams novērst ar citiem līdzekļiem un ja radītais kaitējums ir mazāks nekā novērstais. Galējā nepieciešamība izslēdz kriminālatbildību.

      • Nu palasi pats, kas tad tajā pantā ir rakstīts! Tur ir vārdkopa “lai novērstu”. Galējas nepieciešamības piemērs ir notriekt ar automašīnu cilvēku, kurš šauj uz citiem. Nevis nošaut legālās pašvaldības norīkotu sargu pie pārtikas noliktavu, lai legālā pašvaldība varētu pārtiku iedot arī tādām vecenītēm, kuras nav pievienojušās bruņotām bandām un kurām nav ieroča. Ja pie pārtikas noliktavas durvīm nevienu negrasies nošaut, tad no bada nāves var izvairīties ar vienkārša laužņa palīdzību.

        • Lasi no panta ne tikai to, kas atbilst tavai tēzei. Zagt vai piesavināties no jebkādas piederības noliktavas (kaitējums), lai nenomirtu badā (tiesības) ir attaisnojami. Piemērs ar “pašvaldības noliktavas sargu” ir tavs nevis mans, bet ja to ņem par pilnu, tad laupīšana pielietojot vardarbību vai ieročus netiks atzīta par galēju nepieciešamību, jo kaitējumu “bijis iespējams novērst ar citiem līdzekļiem” (prasīt pašvaldībai) un radītais kaitējums nev vērtējams kā “mazāks nekā novērstais” (ja rezultātā ir nogalinātie vai cietušie).

          KL 32.pants. Galējā nepieciešamība

          Galējā nepieciešamība ir darbība, ko persona izdara, lai novērstu kaitējumu, kas apdraud valsts vai sabiedrības intereses, šīs personas vai citas personas tiesības, kā arī šo vai citu personu, ja attiecīgo kaitējumu konkrētos apstākļos nav bijis iespējams novērst ar citiem līdzekļiem un ja radītais kaitējums ir mazāks nekā novērstais. Galējā nepieciešamība izslēdz kriminālatbildību.

      • Zikova rīcību norakstīt uz psihiatru brāķi nav korekti. Krimināllietā veiktā psihiatriskajā ekspertīzē viņš tika atzīts par pieskaitāmu nozieguma brīdī. Viņš nebija psihiski slims. Paštaisna attieksme un vēlme būt gatavam iespējamiem apdraudējumiem (gatavnieka attieksme) nav psihiska slimība. Viņš tajā kinoteātrī bija, vienkārši izsakoties, dusmīgs un augstprātīgs. Bet tas ir ļoti plaši izplatīts noskaņojums cilvēku vidū. Dusmas un augstprātība nav psihiatru kompetencē. Ja ieroču komisijas psihiatrs nesaskata psihisku traucējumu pazīmes cilvēkam, kurš laipni un argumentēti paskaidro lietderību iegūt ieroča nēsāšanas atļauju, tad tikai no valsts politikas noteiktiem kritērijiem atkarīgs, vai tādu atļauju dot. Psihiatrs rīkojas to kritēriju un savas – ārsta – kompetences robežās.

        • Atlikt. Zikovs bija oficiāli “ierobežoti pieskaitāms” statusā – nespēja visā pilnībā saprast savu darbību vai to vadīt, tas gan neizslēdz sodu kā būtu ar nepieskaitāmību, bet sods var tikt mīkstināts. Kā viņš dabūja ieroča atļauju palika noslēpums, iespējams tieši psihiatru brāķis.
          https://www.apollo.lv/5707842/tiesa-nevertes-ka-zikovs-ieguvis-atlaujas-sesu-kaujas-ierocu-iegadei

          LV ir 11000 tikai īstobra šaujaumieroču, 11 gadu laikā pēc/pirms Zikova keisa vari atminēties ko līdzīgu? Zikovi bija, ir un būs, tas nav pamats ierobežot tiesības aizstāvēties pret tādiem kā viņš. Būtu Eglem ierocis…

          • Ja Eglem būtu bijis ierocis, viņš tajā situācijā – cilvēku pilnā kinoteātrī to nemaz nedrīkstētu ņemt rokā.
            Ieroču aprites likuma 66 panta (4) daļa:
            “Aizliegts izmantot un pielietot šaujamieroci, ja to izmantošanas vai pielietošanas dēļ var ciest citas personas, pret kurām ierocis nav vērsts.”

              • Hipotētiskā brīdī, kad Egle, pieņemsim, saprot, ka cilvēku pilnā kinoteātrī labāk būtu paņemt rokā savu ieroci, jo pret viņu Zikovs ir pavērsis ieroci, sanāk, ka Zikovs jau varēja paspēt izdarīt pirmo šāvienu. Nezinu, ko par to domā militārpersonas, taču, skatoties vesternus par mežonīgajiem rietumiem, man ir radies tāds iespaids – ja divi cilvēki nelielā attālumā viens pret otru pavērš šaujamieroci, tad iznākumam pietiek ar vienu šāvienu. Kurš pirmais izšauj, tam ir lielāka iespēja uzvarēt. Citiem vārdiem – pat ja Egle hipotētiski izlemtu aizsargāt sevi ar šaujamieroci, jau varēja būt par vēlu.
                Daudz lielāku iespēju sevi aizsargāt sniedz tā sauktā ‘situational awareness’ jeb modra un adekvāta situācijas uztvere un tai atbilstīga rīcība.

      • Ir kaut kas mainījies psihiatra daļā ar visu veido ieročiem? Senāk tas bija formālisma iemiesojums, kur jābūt ar istabas temperatūras IQ lai izkristu.

        • Doma tāda, ka ar nopietnām psihes problēmām pacients agri vai vēlu nonāk mediķu predzeslokā. Veicot pārbaudi galvenais ir pārliecināties par pretendenta neesamību psihiatriskās vai narkoloģiskās palīdzības dienesta datu bāzē, nevis izmeklēt un diagnosticēt. Protams balto pelīšu tvarstīšana tiks pamanīta, IQ netiek mērīts un tam arī nav nozīmes. Vietējā policija gan daudz ko zina par pocienta dzīvesveidu.

          • Ļoti daudzi narkologi strādā privātpraksē un pieņem klientus anonīmi (paģiru un lomku atkačāšana), līdz ar ko nudien ne visi cilvēki, kuri bijuši psihotiskā stāvoklī, ir narkoloģiskā dienesta datu bāzē.
            Šī situācija gan pašlaik pamazām tiek risināta.

            Psihiatri ir ārsti; viņi ārstē slimības. Ja cilvēks ir psihiski vesels, bet viņam ir nihilistiska, kropla attieksme pret citu cilvēku interesēm, tad viņš psihiatra redzeslokā nenonāks.

            Policijas resursi nav pietiekami, lai uzkrātu informāciju par visu cilvēku uzvedību un vēl to analīzētu, lai novērtētu viņu personību.

            • Tu gan esi tēmā 😉 Tomēr zikovam līdzīgu gadījumu skaits ir statistiskās kļumes robežās, mēs nepaliksim drošāki aizliedzot civilos ieročus.

          • Nekas netiks pamanīts, saruna ar psihiatru ir 2 minūšu garumā, ar jautājumu “nu, kā jūtaties”. Ja nav uzraudzībā/redzeslokā, ieroču atļauju sistēma neizķers neko. Virkne augsti funkcionējošu diagnožu tai 3 teikumu sarunai izslīdēs cauri bez aizķeršanās.

            Tas līdzīgi kā pie narkologa visi gan uz tiesībām, gan uz ieroci, gan uz ZS melo par reālo alkohola patēriņu, jo citādāk nonāks uzskaitē. Visi to zina, attiecīgi ja neesi lohs – “glāze vīna pie vakariņām reizi mēnesī”.

            • Datubāzes pētīšana + īpaša uzmanība pret tiem, kuri melo par vīna glāzi pie vakariņām reizi mēnesī, tāda ir mana pieredze ar atļaujām. Vēlreiz, labs psihiatrs ir kā pieredzējis operis, uzvedības, runas, acu spīduma, gļotādu krāsas deviācijas pamanīs dažās sekundēs.

  2. Šaujamieroču apriti un politiku kūrēja un kūrē padomju miliči-FSB aģenti un viņu skolnieki. Vai viņiem ir izdevīga apbruņota tauta? Vatei ieroču slēptuves jau ir sagatavotas (ja vien nav notirgotas un noziņots uz augšu kā izdarīts) + pirms konflikta var atvest kādus jūras konteinerus pa kontrabandas kanāliem.

  3. kā var risināt to ka mums ir milzīgs procents 5.kolonna? psihiatram vēl vajadzetu noskaidrot cik bieži indivīds skatās krievijas tv!?..

    • Apdraudējumu valstij rada nevis indivīds ar ieroci, bet bruņota grupa, kas rīkojas saskaņoti kopīga mērķa sasniegšanai. Valsts redzelokā jābūt gan medību kolektīviem, gan šaušanas sporta apvienībām, kas atbilst noteiktiem kritērijiem. Kādiem? To zinās VDD.

  4. Tie cilvēki, kuriem ir nereģistrēti ieroči, nebūt nav labāki. Gluži pretēji – viņus, ja policijai izdodas atklāt, par to krimināli soda.

    • Ja izdodas atklāj, ja nezidodas bruņotam noziedzniekam ir nepamatota, bet būtiska preikšrocība pret likumpaklausīgu pilsoni. Īsstobrus iegādājas tieši pašaizsardzībai un ierobežot to nav samērīgi ar cilvēka tiesībām uz dzīvību un pretrunā ar tiesībām uz pašaizsardzību.
      KL 29.pants. Nepieciešamā aizstāvēšanās

      (1) Nepieciešamā aizstāvēšanās ir darbība, kas izdarīta, aizsargājot valsts vai sabiedrības intereses, savas vai citas personas tiesības, kā arī personu pret uzbrukumu vai uzbrukuma draudiem tādā veidā, ka uzbrucējam tiek radīts kaitējums. Kriminālatbildība par šo darbību iestājas, ja pārkāptas nepieciešamās aizstāvēšanās robežas.

      (2) Par nepieciešamās aizstāvēšanās robežu pārkāpšanu atzīstama acīmredzama aizsardzības nesamērība ar uzbrukuma raksturu un bīstamību, kā rezultātā uzbrucējam tiek radīts kaitējums, kas nav bijis nepieciešams, lai novērstu vai atvairītu uzbrukumu.

      (3) Kaitējuma radīšana uzbrucējam aiz neuzmanības, atvairot uzbrukumu, nav krimināli sodāma.

      (4) Personai ir tiesības uz nepieciešamo aizstāvēšanos neatkarīgi no iespējām izvairīties no uzbrukuma vai griezties pēc palīdzības pie citām personām.

      • Jēdziens “likumpaklausīgs pilsonis” ir ļoti plašs – tas iekļauj arī bērnus, vecus cilvēkus un ļoti daudzus citus, kuri šaujamieroci efektīvi pielietot nekad nespēs.
        Bez tam situācijas, kad tieši šaujamieroča pielietošana varētu būt efektīvākais pašaizsardzības veids, neaptver visas iespējamās bīstamās situācijas, kad noziedznieks uzbrūk ar ieroci. Kaut vai piemērs šajā video, kur uzbrukums ar ieroci bija negaidīts, straujš un uzbrucējs pieskrēja no aizmugures, savukārt auto sēdošais vīrietis, visticamāk, ieroci nevarētu pietiekami ātri satvert rokā, lai aizsargātos, pat ja tas būtu viņam bijis.

        Ar to es gribu teikt, ka šī ideja – šaujamieroču plaša legāla nēsāšana izlīdzina likumpaklausīgo cilvēku un likumpārkāpēju iespējas – ir ilūzija.

        Turklāt nepastāv skaidras robežas starp sabiedrības grupām “tādi, kuriem šaujamieroci nevajadzētu atļaut nēsāt” un “likumpaklausīgi pilsoņi”. Zikovs līdz slepkavībai nebija sodīts, citiem vārdiem – bija likumpaklausīgs pilsonis. Studēja doktorantūrā jurisprudenci.

        • Zikovs likumpaklausīgs, iespējams, bet ierobežoti pieskaitāms, noteikti. Kritēriji kā noteikt nederīgos ir un darbojas uz rokām LV ir 70+K privātie stobri, bet incidenti uz vienas rokas pirkstiem skaitāmi, ja neņem vērā drošības noteikumu neievērošanu medībās.

          • Psihiatrijā jēdziens ‘ierobežoti pieskaitāms’ nav ar skaidriem kritērijiem. Jēdziens ‘nepieskaitāms’ nozīmē, ka cilvēks ir psihotiskā stāvoklī – atrauts no realitātes, nespēj apzināties savas darbības un/vai nespēj tās vadīt. Ja cilvēks nav atzīts par nepieskaitāmu, tātad viņš vismaz daļēji spēj apzināties savas darbības un tās vadīt. Jēdziens ‘ierobežoti pieskaitāms’ ir ļoti, ļoti nosacīts. To mēdz pielietot, ja psiholoģiskajā izpētē konstatēts, ka cilvēks tajā brīdī bija emocionāla afekta stāvoklī (afekta piemērs – māte skrien iekšā degošā mājā, lai glābtu savus bērnus).
            Manuprāt, toreiz kinoteātrī Zikovs nekādā afekta stāvoklī nebija. Vienkārši dusmīgs un augstprātīgs. Man nav saprotams nedz tas, kāpēc viņam iedeva ‘ierobežoto pieskaitāmību’, nedz arī tas, kā konkrētajā gadījumā to vērtēt. Neizslēdzu, ka to viņam psihiatrijas eksperts iedeva galvenokārt tādēļ, lai tādā maskētā veidā koleģiāli novērstu nepatikšanas tam psihiatram, kurš bija viņam pirms tam bija iedevis šaujamieroča atļauju…

  5. Eiropā visvairāk ieroču rokās ir somiem, šveiciešiem, arī vāciešiem. Slepkavību skaits nekorolē ar ieroču skaitu, bet laikam kultūru.
    Baltijas valstīs ieroču skaits ir zem vidējā, bet slepkavību skaita ziņā Baltija ir pirmajās vietās. Bail pat iedomāties, kas notiktu ja ieroči būtu brīvāk pieejami.

    • Iespējams, ka nekas nenotiktu. Kontingents nosit viens otru ar cirvjiem, tad atšautu. Collateral damage risks lielāks, bet nedaudz

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.