Talu aizgāja brālis? -2


vara bungas: 2.sērija, sākums šeit. Kriss turpina 3B armiju apskatu ar EDF. LV AM piaršķikiem laiks sazināties ar autoru, lai nākamajā video viņš nesamēlo kaut ko par LV viedo aizsardzību, rez.karavīru gatavošanu vidusskolās un LV armijas attīstības īpašo ceļu, kuru ejam lepnā vientulībā, jo esam labākie reģionā, bet visi pārējie mūs apskauž. Pagaidām 700K + Task&Pupose skatītāju var uzzināt, ka: 90% EE pilsoņu atbalsta OMD, EDF attīstā divas BCT (vieglo un mehanizēto), Kaitselītā ir 25K+ zemessargu, kas ļauj igauņiem būt elastīgiem un ātri reaģēt uz apdraudējumiem. Daudzas apakšvienības ir kadrētas, taupības nolūkā, bet rezerves karavīri ir piesaistīti konkrētiem amatiem un mobilizējami ļoti ātri.

Kopumā apskatu var uzskatīt par paviršu, bet jāņem vērā raidījuma formātu un to, ka lielākā daļa auditorijas atrodas US, kur vispār par 3B BS zina diezgan maz. Ar nepacietību gaidīšu 3.sēriju.

Viena doma par “Talu aizgāja brālis? -2

  1. 1. Igauņi malači, vēlu mūsu brāļiem mieru! VB pašu valsts kritika, kā vienmēr augstā līmenī.
    2. Pēc UA piemēra izskatās, ka Igauņu jūras mīnas un pretkuģu reķetes atstumj KF kara floti 300 km attālumā, kas Baltijas jūra jau ir “gandrīz otrā krastā”.
    3. Par to ļeņinekļu nojaukšanu salīdzinājums ar ASV pieminekļiem manā ieskatā galīgi garām.
    4. Pie visa Igauņu kaujas spara neatbildētie jautājumi tie paši, kas mus:
    4.1. ja KF iebrukums būs pekšņš cik tālu viņi tiks iekšā 48 stundu laikā, kamēr 25000 Igauņu armija savācas kopā;
    4.2. ja KF iebrukums ar desantu Igauņu “ZS batiņos” tāpāt kā mums (par ko te laiku atpakaļ aktīvi diskutējāt), tad vai Igauņi tiek pie saviem stroķiem? Jeb viņiem viss sāvādāk kā mums?
    Gribētu cerēt, ka Igauņi šīs problēmas ir apdomājuši un risinājumi ir!

  2. Galvenais indikators par to kādu tad armiju latvieši ir spējuši izaudzēt 30(!) gadu laikā, in tas fakts ka Latvijas AM un NBS oficiālie rupori ļoti negrib runāt un pat pieminēt Igaunijas un Lietuvas armijas struktūras un kaujas spējas…….nekad neesmu Sargā vai citos latviešu pašmāju mēdijos dzirdejis Pabrika/Kalniņa vai citu aktīvi dienošu NBS personu runas vai jebkādas nopietnas analīzes saistībā ar objektīviem cipariem Igaunijas vai Lietuvas bruņotajos spēkos. Un es nedomāju, ka tas ir tāda nejauša sagadīšanās.

    Mums tikai runā par to, ka ”aug un tiek attistīta PD brigāde/Zemmsardze” un tā tālak……par to cik tad liela un cik spējīga tā musu izveidotā vienība ir objektīvi salīdzinot to ar piemēram igauņu analogu, par to neviens runāt negrib. ”Latvijas Zemessardze ļoti attīstīta, ļoti spejīga, ļoti liela!!”: aha, salīdzinot ar ko viņa ir attīstīta un ar ko vina ir liela??? Mums Zemmsardzē ir 8000 cilvēki, Igauņiem Kaisleītā ir 25,000(!). AM rupori par so faktu nekad nerunās un tas ir tikai viens tāds piemēram, es varu vel 100 nosaukt.. Mums joprojām AM izliekas ka dzīvojam vieni paši okeāna vidū un informācijas vakumā pilnīga izolācijā.

    • Šeit gan prasās nedaudz precizējums. Igaunijas zemessardzē (Kaitseliitaa) 25 tk ir pieskaitot viņu sieviešu organizāciju un jaunsargus.

      Reālais Kaitseliit skaits ir 12000 tk. Pieņemu, ka pēc Ukrainas kāds 1-2 tūkstoši ir nākuši klāt (tā var noprast pēc viņu ziņām).

      • Tas tiesa par 12K kā daļu no 25K. Labi, pieskaitīsim mūsu 9K zs vēl arī jaunsargus, kuru mums ir 6K, bet sieviešu militarizētās organizācijas mums nav. 15K vs 25K pie tam EE ir mazāka valsts.

          • Jā. Taču jāsalīdzina ir salīdzināmas lietas. ZS nekādā gadījumā nav jāsalīdzina ar PD un pat ne aktīvā OMD vienībām,

            EE kara laika struktūras pamats būs ex-OMD rezerves karavīru vienības Līdz ar to, šobrīd salīdzināmās lietas būtu – vidējais ZS bataljons vai rota VS EE rezerves bataljons vai rota, kuru veido karavīri pēc 5-6 gadu dienesta OMD.

            • Nav jau obligāti igauņiem jāsauc karavīri no tiem kuri dienēja pirms 5-6 gadiem , var saukt arī tos kas savu OMD izgāja pirms tikai 1 vai 2 gadiem. Viņu ”Sill” un ”Kevadstorm” gada mācības tas tiek aktīvi darīts

              Noliksim tīri hipotetiski mūsu vidējo Zemmsargu rotu (tādu kura nav ”undercover” PD personāla, bet tīri godīgs Zemessargu sastāvs) pretīm jaunu 21-23 gadīgu igauņu OMD dembeļu rotu, kuri savu OMD dienestu pabeidza tikai pirms 1-2 gadiem………Kāds būs rezultāts? 40 gadīgais Janka no Dobeles spēs turēt līdzi 23 gadīgam Akselam no Tartu? Neviens nav pat uzdrīkstēties publiski pajautāt šādu lietu, vai (Dievs pasargi!) pārbaudīt dabā.

            • Vidējais zemzāgs nav 23g.v.(18+5), un apmācībās arī pusgadu nav sabijis. Abos kritērijos zaudējam. Patriotisms, protams, kompensē.

      • Pat 12,000 ir stipri vairāk par mūsu ap 8000 ZS……un atceramies ka Latvijas republikā ir 2 miljoni iedzīvotāju, Igaunijā ir tikai 1,3 miljoni. Iet runa par 700,000 iedzīvotaju atšķirību kungi, te nevar būt vairāk attaisnojumi un ”atmazgas”

    • Tas ir viens no politikas izdzīvošanas likumiem. Ja tauta problēmu neredz, bet problēmas risināšana prasa resursus – nestāsti tautai par šo problēmu! Citādi sāks pieprasīt kaut to risināt un tērēt resursus, kurus citā gadījumā varētu izlietot politiski rentablākās aktivitātēs.
      2014. gadā vidēja termiņa budžetā bija plāns, ka 2016. gadā aizsardzībai vispār būs 0,77% no IKP (absolūtie cipari puslīdz paliktu, bet procenti samazinātos, jo budžets aug). Uzreiz Piparam – Dombrovskis un Āboltiņa to ļoti labi zināja, viņu FM to plānoja un viņiem tas neinteresēja.

      • >Ja tauta problēmu neredz, bet problēmas risināšana prasa resursus – nestāsti tautai par šo problēmu!
        Tauta nekur citur pasaulē šādas veida “problēmas” vēsturiski nekad nav pieprasījusi risināt vai redzējusi. Tauta ir tāda pati Latvijā, Somijā un Izraēlā. Nekur pasaulē vēsturiski tauta nav gājusi pie saimas, parlamenta, radas, senāta un pikitējusi lai ieviešs OMD.
        Ierosme vienmēr nāk no “tautas elites/augšas/”. Elites un politisko spēku konsensus ir nepieciešams. Tuvākais piemērs gan laikā gan telpā ir Lietuva.
        Tad galvenais jautājums ar ko atšķiras Latvijas un Lietuvas tautu politiskās “elites”.

      • nu, kkādā veidā jau tā ekonomika bija jāuzliek uz sliedēm, ko gāzētāji, ieskaitot nacionāļus, bija treknajos gados sa.isuši. diemžēl ekonomēšana uz aizsardzības rēķina bija viens no instrumentiem, kur ekonomēt līdzekļus citām vajadzībām. bet tas bija sen! man vairāk kremt, ka pavisam nesen, kad Kariņš gribēja palielināt rezerves karavīru skaitu, 2.persona valstī, kura pat bija kā iespējamais kandidāts uz AM amatu, ar tās pārstāvēto partiju izlikās par beigtiem…

        • Tak esošais FM ministrs Reirs pats bija “gāzētāja” Kalvīša valdības ministrs. Pēc tam iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces padomnieks. No 2004. gada decembra līdz 2006. gada aprīlim V. Dombrovskis bija arī ekonomikas ministra padomnieks.
          “kad Kariņš gribēja palielināt rezerves karavīru skaitu, 2.persona valstī, kura pat bija kā iespējamais kandidāts uz AM amatu, ar tās pārstāvēto partiju izlikās par beigtiem…”
          Lūdzu izstāsti sīkāk par ko ir runa.

        • “Kariņš gribēja palielināt rezerves karavīru skaitu”. HA, HA, HA. Kas viņš taisījās atvaļināt profesionālā dienesta karavīru skaitu vai VAM skolniekus pēc izlaiduma ieskaitīt rezervē?!!!! Ko vēl Kariņš gribēja. …. Kas attiecas uz NA (lūdzu tos nesaukt par nacionāļiem, viņi sen vairs tādi nav), tad aizsardzības un drošības jautājumi šai partijai NEKAD nav interesējuši.

          • A kuru partiju tas interesēja ārpus PR? Vēlētājiem neinteresē, tad arī netiks vēlēti tie, kurus interesē.
            Precizēšu, interesē kādiem 1,5% no populācijas.

          • Nav sabiedrībā pieprasījuma pēc īstāka/radikālāka nacionālisma kā ir NA. Pat NA vēlētājs vairākumā balso par tām NA personām, kuras samiernieciskākas.

          • Ir arī citi veidi. Piemēram, visus OMD(gan PSRS, gan brīvvalsts) līdz 55 gadiem iebliezt rezervē, tad visus ex-policijas akadēmijas un VUGD koledžas absolventus līdz 50 gadu vecumam. Tad paskaidrot, ka tos regulāri sauks uz mācībām, viedi piemeklējot īpaši efektīvas apmācības metodes ar datorsimulācijām un liekot uzsvaru tikai uz reāli pielietojamām zināšanām, šādi samazinot nepieciešamo laiku, nepaskaidrojot ne termiņus, ne apjomus, neko. Ekselis burtiski uzsprāgs. Un kādu laiku būs labi. A tad jau manīs.

  3. Varat saukt mani par stagnātu, bet man labāk patīk uz kāpurķēdēm braucoša tehnika, ieskaitot pasgājējlielgabalus. Francūžiem visa apkalpe ārpus bruņas to tehniku apkalpo. Var atļauties, tie ar kuriem viņi raduši karot bezmaz ar bultām šauj.

    • Patīk vai nepatīk, bet kāpurķēdes ir lēnākas. Ja ir attīstīts ceļu tīkls – riteņi SP artilērijai ir priekšrocība, ja nav – traucēklis.

      • Pilnīgi piekrītu! Valsts mums maza, gan jau paspēs. No ceļa vajadzēs nobraukt krūmos slēpties no tiem krievu droniem. Tur kāpurķēdes noder.

    • Leišiem jau ir kapurķēžu PZH 2000……visdrīzak tie Ceisar būs domāti viņu jaunizveidotajai 2. Žemaitijas brigādei, kura ir tikai motorizeta līdz ar to puška uz riteņiem tīri labi iederas struktūrā.

    • Esmu jau izteicies, ka haubices (baterija vai divizions- tas no rocības) ar lielāku tālšāvību vajag Zemgales līdzenumiem. Der gan pzh2000 un k9, gan caesari un arčeri.

      • Kāda šķirba, vai lādiņš lido tālāk pāri zemgales laukiem vai vidzemes mežiem? Jo garāks, jo labāk!

        • ir atsķirība starp IR un NAV. pagaidām ir tikai m109, kas šauj ~10km tuvāk. ja pagaidām vēl nav atdevuši, tad vienu bateriju tagad atdotu ukraiņiem un intensīvi sāktu domāt par citu ar tālāku tālšāvību pirkšanu vietā.
          p.s. šī ir tikai tāda mana prātuļošana par tēmu…

          • Es domāju loģiskāk ukraiņiem atdot BS-3 lielgabalus. Var būt kaut ko no zviedru humpalām, ko paši vairs nelietojam. Un tad dot nelielā daudzumā visus ekipējuma un bruņojuma paraugus izmēģinājumiem.
            Tad es taisītu mūsu Lendlīzi kur būtu augsti tehnoloģiskie ieroči uz kredīta (droni, ieroču platformas), kas primāri būtu atspaids mūsu industrijai. Kaut kādu daļu no kredīta ukraiņi uzreiz varētu dzēst ar resursiem, piem. lai aizvietotu Krievijas un Baltkrievijas koksni.

              • Jā, UAV factory, jo viņiem ražotne šeit. Vēl daži dronu uzņēmumi, papildinātā realitāte, mazizmēra lidmašīnas.

                • Nav neviena aspekta kur tas vecais BS-3 vai čehu 100mm butū noderīgāks salīdzinot ar to pašu Jevelin vai NLAW…….milzīgs čuguna gabals ar mazu saušanas rādiusu, kuram vēl klāt vajag kravas mašīnu transportam (kravas mašīnas Ukrainai ir deficīts un ir vajadzīgas nopietnākam artilērijas sistēmām). Jēga no ta visa beigās būtu apšaubāma, it īpaši salīdzinot ar loģistikas un personāla izmaksām lai to smago štruntu vispār dabūtu līdz frontei.

                  • BS-3 ir lauka lielgabals, ne tikai prettanku, reāli Grabina šedevrs. “Šaušanas rādiuss” ir 20 km. UA Aktīvi izmanto arī d-44 un vispār visu, ko var. Sevišķi stepē supernoderīga manta.

                    • Tieši tā!
                      Neesmu artas speciālists, man bija cita profesija(pad. arm.), paskatījos kas par zvēru-normāls klapētājs ar labiem raksturlielumiem.
                      Ukraiņiem pašreizējā situācijā ļoti noderētu(kamēr augustā sagaidīs 18 haubices ar munīciju 7 dienām).
                      Ieroči viņiem vajadzīgi kaudzēm!

                    • Viņi frontē šauj ar visu kas ir pa rokai…..atsķirība ir ka tie D-44 jau ir pa rokai (bija jau laicīgi sagatavoti), stāv tur pat noliktavā Donbasā un gatavi darbam ar munīciju un apmacītām apkalpēm un ta talāk. Kamēr tu mūsu lūzņus dabūsi līdz turienei paies laiks un atkal jārēķina vai čakars ir to vērts, tur sobrīd plūst iekšā arī visādas citas puškas un minmeteji kuru jēga un prioritāte no apkalpju un resursu puses ir noderīgāka.

                  • Ukrainā piesātinājums ar Javelin un NLAW ne tuvu nav tāds, ka visur pietiktu. BS-3 būtu labs atspaids teritoriālajai aizsardzībai, kura iemesta frontē pret krievu bruņutehniku.

    • Ir savas priekšrocības, bet vai to baigi vajag, ja tāda šauj 20 km. Mums pat mežu ceļu tīkls ir blīvs.

    • Nav ne vainas arī ritenīšiem attiecīgā izpildījumā:https://www.youtube.com/watch?v=v7LHQOTXVgw

      Haubice ir skārdene, tāpēc bruņas ir visai iluzora aizsardzība, toties trāpījums piekrautai pašgājējai haubicei vai kaut šķemba pulvera lādiņos ir katastrofāls. 152-155 mm šāviņu šķembas sit cauri to no metriem 50. Gan Sīrijā, gan nu Ukrainā baterijas labprātāk manevrē starp pozīcijām ar izliktu munīciju un šauj no turienes, ņemot munīciju no zemes pa lādiņam (jau bija kadri ar krievu triecienu pa m-109 bateriju, kur visdrīzāk cieta tikai munīcija uz grunts).
      Riktīgai tālšāvējai haubicei, kā Cēzars, praktiski nav situāciju, kur tā nevarētu strādāt no ceļa tādā zemē ka Latvija. Bet konstruktīvi haubice uz mašīnas šasijas nav daudz daudz sarežģītāka par ceļamkrānu, tāpēc tās nu ir tik populāras.

      • To TRUECOUNTER
        Katrai sistēmai savas priekšrocības un savi trūkumi, arī kāpurķēdēm, par kurām iestājos. Cēzara tālšāvība ir nenoliedzama šīs sistēmas priekšrocība!
        Dažas pārdomas:
        1. Video jau smuki izskatās, nez kā tas izskatītos pavasara šļūdonī vai 2m sniegā?
        2. Par to skārdeni, jāsaka ka arī PATRIA tāda skardene ir bez “tankam līdzīgā stobra” turklāt. Tomēr labāk kā M-109 un PATRIA ka vismaz kāda bruņa, kas no kaut no 5,45 mm pasargā. KF iebrukuma gadījumā drīzākais būtu daudz diversantu vienības un 5. kolonnas pārstāvju ar jura lentītēm un AK – 74 uz katra stūra. Gostomeļas gadījums tādu ainu rāda. Tad šāda bruņa būtu nozīmīga, īpaši pārvietojoties.
        3. Ceļu jau mums daudz, bet KF ir helīši, kas izber mīnas uz tiem ceļiem un aptur kolonnu. Un tad tomēr būs jābraukā pa apvidu.

        • Pavasara šķīdonī arī kāpurniekiem labi neiet, re cik krievi pie Kijevas tā arī palika dubļos iestrēguši. Haubicei tomēr ir iespējas nelīst visur, kur jālien tankiem.
          Cēzarveidīgā haubice praktiski ir kits šasijas apgreidam (to pašu Cēzaru piedāvā 3 šasijām) un principā ir pat pārnesama no iznīcinātas šasijas, loģistikas un apkalpošanas priekšrocības ir milzīgas. Bruņota kabīne arī var būt opcija komplektā. Praktiski zūd tiešā tēmējuma opcija, tas gan.
          Zviedriem sniega netrūkst, bet tāpat pāriet uz Ārčeriem.

          • To TRUECOUNTER
            1. Jā pavasarais nevienu bruņas gabalu nežēlo. Tomēr kāpurķēdes izskatās ar labāku caurgājamību.
            2. Bruņota kabīne ļoti vajadzīga – vienalga cēzars vai K9.
            3. Tas ka stobru var pārnest uz citu šasiju, ja tas nav cietis, ir labi. Domājams tā var izdarīt ar jebkura veida artilērijas tehnikas stobru. Diez vai kādu speciāli metina klāt, lai nevarētu noņemt. Tomēr uz kuru katru kravas auto jau to nevarēs pārnest, gan jau ir nepieciešama pastiprināta šasija, lai šaujot nesalūzt.
            4. Piekrītu, Zviedri izvēlējās šo risinājumu un domāju viņi ir gana pragmatiski. Bet tas tomēr drusku cits stāsts – vispar 1 laikam operators, kurš nemaz ārā nekāp no bruņu kabīnes, viss notiek automātiski. Citi izvēlas kāpurķēdes un arī viņiem savi argumenti

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.