vara bungas: Bijušais kolēģis padalījās vērtīgās atmiņās par to, ka pirms 20 gadiem NBS vadība saskatīja nepieciešamību pēc, plānoja un kalkulēja ilgtspejīgu mobilizācijas rezerves sagatavošanas sistēmu (OMD). Varbūt kādam AM ierēdnim (zinu, ka daži iemet aci VB) šis ieraksts pasviedīs labu, kaut arī nedaudz pārakmeņojušos ideju. Lai nenovirzītu fokusu no lietas būtības, autora vārdu un viņa polēmiskās piezīmes par aktuālo VMD tēmu pievienošu turpinājumā pēc pāris dienām.
Īsumā:
- Tika pētīta ārvalstu pieredze
- Tika plānots ļoti garš pārejas periods no OMD karavīra pamatapmācības posma līdz speciālista sagatavošanai
- Plānotais OMD laiks (visi posmi kopā) 10 mēneši, boot camp – nepilni trīs mēneši
- Rezerves karavīra “derīguma termiņš” – līdz 45 gadu vecuma sasniegšanai, no tiem 27 gadi dienestā rezervē.(VB- kājnieku kareivja vecumam ir nozīme! Valstij neatmaksājas investēt 2.jaunībā!)
- Papildapmācība, speciālistu apmācība ieplānota.
- Neparedzēja vispārīgo karaklausību, faktiski izlase
Kā var saprast tuvošanās NATO un kopējā uzvaras atmosfēra neatstāja šim projektam nekādas izredzes tikt īstenotam. Kā raksta pats autors:
[..] šī sistēma tika veidota rezerves karavīru sagatavošanai izmantojot Zemessardzes iestrādes un principus, cenšoties ievērot OMD karavīriem maksimāli labvēlīgus nosacījumus. Par pamatu šai sistēmai kalpoja Šveices armijas rezervju gatavošanas sistēma, un Zviedrijas armijas mobilizācijas sistēma, kuras esmu labi iepazinis arī klātienē. Protams, ka divdesmit gadu laikā ir notikušas daudzas izmaiņas militārajā vidē, bet galvenā koncepcija joprojām ir atbilstoša un aktuāla. [..]
Sīkāk šeit:
vara bungas 
Būtu interesanti redzēt nbs kom./politiskās vadības vīzu: “maisiņš/rezerves nevaig”
Valsts iestādēs “no apakšas” ģenerēti papīri, kas nav tīkami, nonāk šrēderī un nekādas vīzas tur netiek liktas. Tikai pēc galējās novīzēšanas papīrs nonāk lietvedībā un iegūst birokrātisku numuru, kas nodrošina tā dzīves cikla uzsākšanu.
Ņemot vērā, ka varētu trūkt PD karavīru VAD/omd jauniesaukto apmācībai, kā daļēju risinājumu varētu ieteikt pamatapmācībā kā nodaļu komandierus izmantot VAD iesauktos karavīrus pēc 6 mēnešu dienesta (pamatapmācība+instruktora kurss). Protams, stingrā PD seržanta uzraudzībā. Tā reizē būtu arī laba prakse.
Protams, daudziem būs iebildumi, jo kas viņš ir par sūda instruktoru bez nevienas misijas un tik mazu stāžu, bet šis ir viens no variantiem, kā no rekrutētajiem izlasīt labākos un iezīmēt perpektīvos. Kara laikā instruktoru trūkums būs liela problēma. Te arī norāde ar mietu, kāpēc VAD/omd rindās vajag izglītotus pilsoņus ar vidējo un augstāko izglītību.
P.s. jau 90-to vidū līdzīga sistēma darbojās un nekādas ģedovšķinas pat tuvu tur vairs nebija. Varēja būt labāka apmācību kvalitāte (līmenis kā tagadējā ZS), bet toreiz arī vadu seržanti bija no omd vidus. Vada komandieri īsos posmos bija Aakadēmijas kadeti, bet pārsvarā iztikām tikai ar seržantiem.
Līdzīgi savulaik man bija učebkā(krievos) – labākie(arī līderības ziņā), no tikko beigušjiem-nodaļas kom. (iedots jaunākais seržants), pēc tam par vada kom. (seržants, vec. seržants).
“Pamatapmācībai izmantot VAD iesauktos karavīrus pēc 6 mēnešu dienesta (pamatapmācība+instruktora kurss)” – manam vectēvam 1943. gadā apmēram tā arī sanāca: 2 mēneši pamatapmācība Cekulē, pēc tam 2 mēneši instruktoru kursos Bolderājā, tad vēl 2 mēneši specializācija (“izlūki-riteņbraucēji”) Polijā, pēc tam nepilnus 2 mēnešus jau pats mācīja jauniesauktos Ventspilī un tad Ziemassvētkos visi kopā draudzīgi uz austrumu fronti.