Kompakts akts


vara bungas: Rasmusens un Jermaks izripināja UA nākotnes projektu. Kompaktu. Vērts iedziļināties. Tagad ZSU panākumus frontēs jāuzskata par obligātu priekšnosacījumu dokumenta sekmīgai virzībai, jo UA robežu konfigurācija netiek noteikta. Lai vai kā , bet šobrīd UA notur iniciatīvu un iet va bank visos līmeņos, politiskajā, informatīvajā, militārajā… RU atbildēs ar eskalāciju, vagnera zekiem un tiktokeriem.

VB ieskatā galvenais, ka šis dokuments vairākos aspektos var kļūt par melnrakstu NATO līguma 5.panta jaunajai redakcijai, jo esošā redakcija neglābjami novecojusi un vajadzības gadījumā nenodrošinās npārprotamu panta interpretāciju. Ir vēl jauninājumi attiecībā uz reakcijas (politisko lēmumu pieņemšanas ātrumu), kas arī nav mazsvarīgi. Jūtama NATO ex-ģen.sekretāra pieredzējusi roka.

Visādi citādi interesanti, ka kompakts īpaši uzsver teritoriālās aizsardzības, mob.rezerves un OMD nozīmi UA drošības struktūrā. Mūsu AM mainīja kursu ļoti savlaicīgi.

Kas vēl iekrita acīs:

  • Both NATO and EU membership will significantly bolster Ukraine’s security in the long-term. However, Ukraine needs security guarantees now.
  • The Compact will consist of a joint strategic partnership document co-signed by guarantor states and Ukraine (as well as bilateral agreements between Ukraine and guarantor states).
  • The security guarantees will be positive; they lay out a range of commitments made by a group of guarantors, together with Ukraine. They need to be binding based on bilateral agreements, but brought together under a joint strategic partnership document – called the Kyiv Security Compact.
  • The guarantees must not constrain Ukraine to limit the size or strength of its armed forces. Nor should they be drawn in exchange for a specific status, such as neutrality, or put other obligations or restraints on Ukraine.
  • Ukraine needs the resources to maintain a significant force capable of withstanding the Russian Federation’s armed forces and paramilitaries.
  • providing Ukraine with comprehensive defensive systems to protect key population centres and
    access points by deploying air and maritime missile defence, cyber capabilities, advanced radar capabilities. Those systems – so called antiaccess/area denial (A2/AD) – could incorporate a mix of home-based capabilities and foreign systems. In case of a threat of the use of force or aggression, they could be rapidly augmented by ear-marked systems provided by the key guarantors.
  • Access to EU’s capability funding to re-build Ukraine’s defence industrial base on EU/NATO standards – and develop with EU member states new defensive capabilities.
  • Modelled on countries with active conscription, Ukraine will need to maintain a large enough territorial defence force, including a reserve service that can be sporadically called for active duty.
  • Guarantors can engage in binding commitments [..] In addition to a joint document, guarantors should make continuous and bilateral legal and political commitments to Ukraine.
  • Security guarantors to use all elements of their national and collective power and take appropriate measures – which may include diplomatic, economic, and military means – to enable Ukraine to stop the aggression, restore its sovereignty, ensure its security, military edge, and capability to deter its enemies and defend itself by itself against any threat.
  • Triggers should be based on a joint threat-assessment structure: extended security guarantees should be activated through a mechanism that would require a request from Ukraine to the guarantor states, following “an armed attack or an act of aggression.”
  • Upon a request from Ukraine, guarantors shall gather for collective consultations within a very short amount of time (e.g. 24 hours) and decide on amplifying the guarantees on the basis of a coalition of the willing (e.g. 72 hours).
  • International sanctions should be an additional layer of the overall set of security guarantees, in case of aggression.

11 domas par “Kompakts akts

  1. Kolektīvā aizsardzība ir būtiska un mēs bez tās nevaram. Tomēr tieši KF iebrukums UA radīja jautājumus:
    1. Jautājums kā par visiem starptautiskiem līgumiem, a ja nu “partneri” paņems un uzmetīs? Viss tas tāpat balstās un partneru valdības un armijas vadītāju goda prātu;
    2. Uz šodienu jau ASV ir drošs atbalsta punkts, bet mums nav tiesību ietekmēt viņu iekšpolitiku. Nezinam, kas pie varas būs nākotnē? Ok, partneri būs ne 1 bet 5. Bet kas būtu UA armija šodien bez ASV un UK atbalsta? Viss atbalsts tad būtu Vācijas un Francijas 60 pašgājējliegabali plus 6 no LV?
    3. Tas kas ir pašiem, tas ir pa rokai un reāli ir. Pārējais ir labi, bet uz to nevar 100 % paļauties.

    • Varbūt nevis 5. panta update, bet Intermāriuma melnraksts

      1) vienīgā garantija pret uzmetienu ir līdzīga apdraudējuma situācija. Poļi neuzmetīs, portugāļiem pamatoti pajāt par rašku. NATO bija vērsta pret globālu rašku un risku peldināt tankus lamanšā, nevis reģionālu huligānu.
      2) polijai pēc impulsīvo pirkumu piegādāšanas būs konvencionālās spējas, kas salīdzināmas ar visu, ko US varētu reālistiski pārvietot uz Eiropu krīzes gadījumā.
      Ziemeļvalstis+3B ir 30M iedzīvotāju, vajadzētu pieprasīt līdzvērtīgu potenciālu.
      UA iespējams būs reģionāls spēlētājs, ja piegādās vairāk ieroču nekā tikai lai gandrīz-gandrīz atspiestu krievus.
      Jū-Kei arī cerams impērijas duka neaizgāja kopā ar karalieni.
      3) ar šo ir jāpresē vācijas u.c. resnie runči – lai BW noliktavas ir šeit

    • Būtu interesanti, ja varētu ielūkoties alternatīvajā realitātē un redzēt, kā notikumi būtu attistījušies, ja 24.02 pie varas ASV būtu Tramps un UK premjers būtu Džeremijs Korbins.
      Šī bija reāla nevis teorētiska varbūtība

    • Ir dažādi starptautiskie līgumi. Lielākā daļa ir labas gribas uzlikšana uz papīra, bet ne obligāti. Visobligātākie ir Eiropas Savienības līgumi, ja nepildīsi Komisija piedāvās sodu. Ja turpināsi nepildīt līgumus, ES Tiesa Luksemburgā uzliks pamatīgu sodu.

      NATO nav savas tiesas. Tāpēc var mēģināt par NATO līguma nepildīšanu iesūdzēt ASV valdību ASV tiesā, UK valdību UK tiesā. Varbūt kaut kas sanāk. Bet, ja mēģināsi Turcijā tiesāties ar Turcijas valdību, rezultāts ir zināms jau tagad.

      Mūs vairāk sargā fakts, ka esam Rietumu sastāvdaļa. Ja neizstāvēs Baltiju, tad būtiski mainīsies pasaules kārtība. Kad ASV rakstiskās garantijas izskatīsies bezvērtīgas, Taivānas, Korejas, Izraēlas un citi konflikti tiks risināti karojot. ASV/UK/Francijas militārās bāzes, kuras ir izkaisītas pa visu pasauli, būs zem sitiena. Tas Rietumiem maksātu dārgāk nekā karošana Baltijā.

  2. Lieliski ka tiek meklētas atbildes uz lēno konfrontācijas eskalāciju – līdz 0 bezgalībai. T.i.piespiest mobilizēt un tad iekārt situāciju.

  3. Ukraina vēlas, lai garantijas līgumu paraksta arī Latvija. Juristiem jāpēta, kas notiek gadījumā, ja Trumpveidīgs ASV prezidents pasaka, ka līgumu nepildīs. Vai Latvijai tad tik un tā būtu jāapšauda Ostrovskas militārais lidlauks un jāieņem Pleskavas desanta divīzijas bāzes?

    • Te ir divi varianti:
      1. Latvija apņemas pildīt, ja apņemas arī A,B,C un D valstis vai vismaz viena no tām.
      2. Latvija apņemas, pat ja paliksim Ukrainas vienīgais sabiedrotais un mēs izpildīsim ko esam apņēmušies līdz galam vai mirsim.
      Ir rūpīgi jādomā, ja mēs kaut ko parakstam, tad jābūt gataviem to arī izpildīt. Ja neesam – nevajag parakstīt. Es, kā Intermarium piekritējs, uzskatu, ka Latvijai pēc Ukrainas atbrīvošanas jāpiedalās miniNATO, ja tajā piedalās vismaz Baltija, Polija un Ukraina. Un jābūt gataviem iebrukt Pleskavā, ja notiek atkārtota agresija pret Ukrainu.
      Nezinu ASV regulējumu – ja Kongress/Senāts pasludina karu, tad vai prezidents tam var uzlikt savu veto?

  4. nu, forši, ka kāds kko raksta, trenējas, uztur možu garu… bet viss ideālais ir vienkāršs:
    UA iestājas NATO , NATO uztur (ļoti) ātrās reaģēšanas vienības, katra valsts velta vismaz 2% no IKP.
    vēl jāsaprot, ka galvenokārt katra valsts par savu naudu būvē savu armiju, ko citi var atbalstīt ar grantu/subsīdiju palīdzību, lai stiprinātu NATO bloka kritiskās nepieciešamības, piem., nostiprināt ārējās robežas, izbūvēt lidlaukus un munīciju glabātuves, izveidot PGA utt.

    • NATO jau kopš sendienām visi velta 2% aizsardzībai, jo tā prasa dokumenti…
      ja nopietni – kādam vācijas parakstam ticēt, ja visi iepriekšējie ir tukša vieta?

  5. To ROBERTRO
    LV būs divi varianti apšaudīt Pleskavas divīzijas bāzi ar HIMARS vai tikt apšaudīties no Pleskavas divīzijas jau savā zemē.
    Variants palikt savās vietās kā zināms no vēstures nestrādā.

Atbildēt uz Feld Atcelt atbildi

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.