Taburetočņika* mantojums


vara bungas: * RU iepriekšējā aizsardzības ministra Serdjukova iesauka.

RU mācās karot, pielāgojas un adaptējas kara reālijām.  Lai kāda būtu mūsu personīgā attieksme, kā pielāgošanās piemēru var minēt novēlotas, bet nepieciešamās “pārgrupēšanās”, “labās gribas žestus”, dronu efektivitātes “atklāšanu”, apgaismību par personāla skaita un kvalitātes nozīmi, kā arī “parketa ģenerāļu” aizvietošanu ar kara laika komandieriem. Jaunākais pavērsiens varētu būt bataljona taktisko grupu (battalion tactical group – BTG) koncepta pakāpeniska norakstīšana un pāreja uz brigādes kaujas grupām (brigade combat team – BCT).  

BTG koncepts ir radīts, lai piešķirtu kājnieku bataljonam lielāku autonomiju no savas “mātes vienības” brigādes, pulka vai divīzijas vienlaicīgi un netipiski palielinot tā uguns jaudu. Šim nolūkam klasiskai kājnieku vienībai no “mātes vienības” tiek iedalītas uzdevumam atbilstošas papildu kaujas atbalsta apakšvienības, t.sk., tanki un artilērija, kas parasti neietilpst “normālā” kājnieku bataljona struktūrā. 

Idealizēta un aptuvena BTG struktūra var izskatīties šādi:

  • 2-3 strēlnieku rotas
  • 10 tanki (piedalīti)
  • 6-12 haubices (piedalītas)
  • 6-8 mīnmetēji
  • ZRK vads (piedalīts)
  • PTVRK nodaļa vai vads
  • sakaru, inženieru, izlūkošanas apakšvienības līdz vadam (savas un piedalītās)
  • UAS, EW nodaļas (piedalītas)
  • remonta apakšvienības (piedalītas).

Šāda BTG “konstruktora” priekšrocības ir semi-autonomu vienību radīšana, kas ir brīvas no  lielāku vienību tūļīguma un to smagnējās pārvaldīšanas. Pēc definīcijas BTG fokuss ir ļoti šaurs, autonomās darbības laiks īss, dziļums sekls, bet konkrētam uzdevumam pietiekošs – triecienspēks tīrā veidā.  BTG komandierim tiešā pakļautībā  tiek nodoti visi kara instrumenti, lai izpildītu uzdevumu nenovirzot uzmanību uz nesaistītām problēmām. Vadoties “pēc grāmatas” BTG jebkurā brīdī var pieprasīt uzdevuma izpildei nepieciešamu, bet konkrētā brīdī iztrūkstošu kaujas atbalsta elementu  un “māte”, cik nu ir tās spējās, cenšas pieprasījumu izpildīt.  RU brigāde vai pulks parasti spēj izdalīt no sevis ne vairāk par vienu BTG, divīzija – divas vai trīs BTG. BTG karo, pārējie kolēģi sniedz tai visa veida kaujas atbalstu. Pretinieks sev priekšā tad redz ātru manevru ar abnormālu uguns jaudu. Izklausās vilinoši, bet tomēr kaut kas RU aizgājis greizi. Pirmā problēma – dzenoties pēc BTG skaita (bija ap 170)  RU “ietaupīja” uz resursiem, kas tiek nodoti BTG rīcībā. Tas nekavējoties atspēlējās ar to, ka BTG simbols  uz kartes ir, bet tās sastāvs, piešķirtie spēki un līdzekļi jau sākotnēji nepietiekami kaujas plānā noteiktā mērķa sasniegšanai. Ļoti raksturīgs postpadomju sindroms. Loģiski, ka “mātes” vienības nespējot  izpildīt visus BTG pieprasījumus pēc , piemēram, papildu aviācijas, artilērijas, izlūkošanas atbalsta sāka šos pieprasījumus prioritizēt, tas ir” šai BTG došu, šai nedošu, šai būs jāpagaida”. Otra problēma, ka “mātes” vienības nepiešķīra BTG visus nepieciešamos resursus nevis tādēļ, ka taupīja, bet tādēļ, ka nebija, ko dot. Kaujas atbalsta ieroču sistēmu stāvoklis,  apkalpju apmācības līmenis  un reakcijas laiks neatbilda kaujas gatavības standartiem par kuru sasniegšanu tika ziņots “uz augšu” gadiem ilgi (cik pazīstama situācija!). Rezultātā  brigāžu un pulku štābi , kā arī  BTG komandieri iedzīti stresā, pie “mātes”resursiem tiek tas, kurš skaļāk bļauj vai kurš prot organizēt zvanu no Šojgu, uzdevumi viens pēc otra netiek izpildīti, kas izraisa domino efektu. RU vajadzēja gandrīz gadu, lai saprastu, ka te kaut ko ir jāmaina.

Ko RU dos pāreja uz BCT konceptu? BCT būs skaitliski daudz mazāk, bet tās būs “resnākas”. BCT komandieru rīcībā būs jau divīzijas nevis tikai attiecīgās brigādes /pulka artilērijas un smagās tehnikas uguns resursi. BCT manevrēs smagnēji, bet aizsardzības kaujās, kādus RU acīmredzot tagad paredz, zibenskara ātrumi un manevrs nav vajadzīgi. Vajadzīga optimāla pieejamo spēku un līdzekļu izvietošana un vienpersoniska atbildība par to pareizu  izmantošanu. Ukraiņi, starp citu, kopš paša sākuma karo BCT formātā. Turklāt jāņem vērā, ka nekas neliedz BCT un divīzijām vajadzības gadījumā veidot BTG konkrētiem uzdevumiem, protams, ievērojot BTG idejas  pamatprincipu – mērķa sasniegšanai pakārtotu un pietiekamu kaujas atbalsta struktūru.

Vēsturiski bija tā, ka BCT ieviešanu RU armijā atbalstīja aizsardzības ministrs Serdjukovs, bet ar Šojgu atnākšanu BCT ideju nahrenizēja par labu virtuālajām BTG. Kas sanāca? Labi sanāca. Pamācoši.

Pirmskara slavas dziesma BTG

[..] В эпоху Сердюкова в армии РФ была почти мания на бригады, и даже знаменитая Таманская дивизия была временно превращена в 5-ю гвардейскую мотострелковую бригаду в 2009 году. У военных это вызывало много протестов, шли жаркие дискуссии. Точка была поставлена приходом на пост Шойгу, в 2013 году, а сердюковские изменения аннулировали.Боевые действия в Чечне достаточно давно показали, что прежняя структура вооружённых сил слишком громоздкая в конфликтах нового формата — отчасти из-за того, что масштабы войны уменьшились до локальных конфликтов, а не «вставай, страна огромная», как в былые времена. Отчасти — из-за существенного технологического прогресса в последние десятилетия.[..]

avots

26 domas par “Taburetočņika* mantojums

  1. Nedomāju, ka BTG vai BCT bija izšķiroša nozīme, ka ru armija karoja “stulbi un apdirsās”.
    Problēma drīzāk ir tajā, ka ru armijā neievēro subordināciju un nespēj izveidot darbojošos komandvadības ķēdi. Trūkst apmācīts instruktoru/seržantu un jaunāko virsnieku sastāvs. Turklāt ierindnieku vidū autoritāti spēj nodrošināt tikai sākot no batkoma līmeņa. Tas nav normāli.
    Ir dzirdēts pārāk daudz, ka komandieri pamet savas vienības uz nokaušanu un paši aizlaižas kkur uz aizmuguri. Var jau lolot ilūzijas, ka šādā veidā no karavīru/čmobiku vidus radīsies lauku komandieri, bet tad nevajag cerēt, ka izveidosies kaujasspējīgas bataljona vai brigādes līmeņa vienības. Iemesls būs lauku komandieru akadēmisko zināšanu iztrūkums, kas liegs izsaukt netiešo uguns atbalstu, saprotami noziņot par situāciju, izplānot uzbrukuma operāciju un izskaidrot to padotajiem utt.
    https://www.unian.net/war/rossiya-sobiraetsya-popolnyat-poteri-dosrochno-vypushchennymi-kursantami-iz-vuzov-12062520.html jau pavasarī ru meta kaujā savus ne līdz galam apmācītos kadetus, kas neefektīvi iznieko šo vērtīgo resursu.
    Jau iepriekš bija Ždanova un Rajeva video, kur abi apgalvo, ka karot mazākās vienībās ir ok un NATO ukraiņus šādi apmācīja iepriekšējos gados. Priekšrocība, ka iespējams ātri modulēt vienības nepieciešamajam uzdevumam un komandvadība no tā necieš.

    • Neviens neapgalvo, ka BCT vai BTG modelim ir izšķirošā nozīme. Bet BTG gadījumā tās komandieris saņem lielākas pilnvaras un lielāku rīcības brīvību, jo viņam taču piešķirti papildu resursi. Atbildība attiecīgi arī tiek deleģēta “uz leju”. Te arī atklājas BTG trūkums – to komandieri un stābi neprot/nav kvalificēti rīkoties autonomi. Selekcija no šiem virsniekiem prasīja citas kvalitātes. Tādēļ BCT formāts ir parociģāks, bataljoni var karot kā ierasts – stingrā brigādes/divīzijas štāba vadībā.

      • Lab, nav mans līmenis, bet pieļauju, ka citiem ir vēl grūtāk izprast plānošanas, komandvadības un uzdevuma izpildes atšķirības starp bataljonu un BTG (pastiprināts bataljons), jo cik es saprotu Nato pamatā ir bataljoni, no kuriem komplektē brigādi, izejot no uzliktā uzdevuma.
        Un, cik saprotu, arī Lv nbs ir veidoti pēc šāda principa.

        • Aizsardzībai pret pārāku vai līdzvērtīgu pretinieku -BCT, uzbrubukumam pret vājāku pretinieku – BTG, bet ar adekvātu nodrošinājumu un uztrenētu štābu. No tā kā Šojgu būvēja RU armiju varēja saprast kur, pret ko un kā viņš gatavojas karot.

      • There is definitely a clash of concept and execution. BTG would require well trained officers, who are autonomous and -competent- in their decision making process. However, this whole war has been a top-down “project”, which does not allow, much less reward independent action. Ironically, Serdyukovs ideas are probably currently being executed by Wagnerites.

  2. Anoloģisku situāciju noteikti varētu novērot arī daudzās NATO armijās, kuri arī diezgan naivi uzkatīja (cerams ka tagad vairs neizkata) ka ”mūsdienu kari būs tikai mazi, lokāli, partizānu kariņi kā Afganistānā/Irakā” un līdz ar to veidoja savu vienību struktūras un ieroču klāstu atbiltoši šādai realitātei…….Rus bija pirmie kas uz savas ādās parādija visiem kas notiek kad iemet ”partizānu karam” domātu armiju ”lielo puišu klopē”. Nekādi super duper uztrenētie Specnazi/PD profiņi tev nepalīdzēs, ja uz galvas krīt 300mm Smerch un Uragan raķetes
    Šim visam vajadzētu arī mūsu NBS visu pēdējo 15 gadu ”doktrīnu” pēc būtības izmest miskatē un sakt no jauna, bet nu par to runat ir atklāti vēl negribās.

    • Pilnīgas muļķības! Ne smerčus, ne uraganus, ne himarsus uz galvas nodaļai nemet. Ja tomēr met, tad tas ir neefektīvi.
      Azeri pierādīja, ka ar mazām grupām var uzvarēt armēņus. Arī 60 km garo kolonnu pirms Kijivas utilizēja ukraiņu mazās vienības. Tāpēc neredzu jēgu mūsējiem mest kko miskastē.

      • Azeri ieguva gandrīz pilnīgu gaisa dominanci pret savu oponentu un viņiem bija kaudze Bajraktaru un Su-25 plus daudz smagās artilērijas ar ko bombīt Armēņus…..NBS ir analogs?

        Arestovičs pats stāstīja, ka tieši ar smago artu un raķetēm UA spēja noslaucīt no zemes vesalas krievu kolonas un ir atrodami attēli no kara pirmajām dienam kur tieši tas arī ir noticis : visa Rus kollana saplēsta gabalos, milzīgi krāteri asfaltā, visas mājas apkārtne bojatas, tiešām domā to izdarīja ”daži mazie Pipari ar vieglajiem RPG rokās”??

        • Jap, NBS-am ir analogs- sabiedrotie ar lidlaukiem Vācijā.
          Es nemaz nenoliedzu UA artilērijas lomu. Arta vienmēr nodarīs pretiniekam vislielākos zaudējumus. Bet ir ļoti daudz video pierādījumu, kur ru tehnika tiek utilizēta ar ptvrk ieročiem. Īpaši daudz slēpņos apdzīvotās vietās.

      • Azeru uzbrukuma formātu pēdējā etapā noteica kalnains apvidus, kur lielās vienības vispār iebraukt nevar. Uz līdzenuma azeri karoja kā reiz BCT formātā.
        RU kolonna tika iznīcināta tieši tādēļ, ka bija kolonna nevis vienība, kas izvērsta kaujai. Tas vispār nav rādītājs.

        ņemot vērā mūsu resursus par BCT šobrīd nav ko sapņot un mācība tikai viena – jāmācās tā kā karosim un jākaro tā kā mācījāmies.

      • Mazās vienības tostarp koriģēja resno artilēriju, nevis visus 60km ar pārnēsājamām trubām izkvēpināja

  3. Brigādei būs vieglāk uguni izsaukt ?

    Var noslogot sakarus līdz pēdejam, vai arī kā pie ukraiņiem dabūt artilērijas uguns atbalstu 5 minūsu laikā.

    Artilērijas diviziona komandieris strādā ar dronu un artileristiem derīgas koordinātes nomet vacapa . 10 cipari un viss. Atliek tikai panākt lai abas puses starlinks strādā un no darba brīvaja laikā baterija māk slēpties.

  4. Visiem ir sava nozīme… Jāspēj tik redzēt likumsakarības 🙂 Gan mazās vienības, gan arta, varēja strādāt tikai tad, kad lielās vienības tur fronti 🙂 konkrēti Kijivas operācijas laikā 72.Bde turēja lielu daļu no frontes. Tikai šādos apstākļos varēja izveidoties mazkustīga kolonna, kuru varēja kvēpināt mazas vienības gan ar trubām, gan koriģējot arty, gan bairaktari, gan arī viss pārējais…

    un Pipar, manuuprāt nav nekādas “plānošanas, komandvadības un uzdevuma izpildes atšķirības starp bataljonu un BTG”, un pat BCT. Vienīgā atšķirība varētu būt kompetentu komandieru skaits, kuri ir spējīgi darboties patstāvīgi, un ja ir BCT – tos vajag ~3x mazāk… Savukārt zemākā ešelonā var likt tagad kaut vakardienas kapteiņus, kuriem arī pārņemot bataljonu nekas diži nemainīsies, jo viņam nebūs jāveic neatkarīgas operācijas, bet gan jāiekļaujās kopējā brigādes nodomā.

  5. Par pirmo daļu piekrītu, ka visiem ir sava nozīme. Ja mazās vienības nepalīdzētu novājināt lielo ru kolonnu, iespējams, ka 72.bde fronti nenoturētu.
    Ok, btg vai btc nav mans zināšanu līmenis. Galvenais, ka mūsu bataljona vienības, pēc Ždanova un Rajeva teiktā, iekļaujas kopējā Nato sistēmā.

        • BCT. Viens no iemesliem – nav “mātes” augstākā līmeņa vienības – divīzijas vai korpusa. combat team/task group ideja ir radīt uzdevumam pakārtotu un autonomu vienību balstoties uz augstākas vienības resursiem. Citiem vārdiem kanibalizē divīziju lai radītu super brigādi,kanibalizē brigādi/pulku lai radītu super bataljonu.

            • Tāpēc, ka tas ir divīzijas štāba (HQ) struktūas iedīglis, kurš pēc izvēršanas būtu spējīgs vadīt sabiedroto divīziju, ja tāda sanāktu kopā. Kā direktoru padome uzņēmumam, kas vēl nav sācis saimniecisko darbību. Pagaidām HQ paši mācās un koordinē eFP mācību procesu, kas ir diezgan intensīvs, lai ar to nodarbotos tikai NBS. Vai un kā HQ plāno veidot BCT un BTG, tas ir noslēpums, kuru gan var nolasīt, ja seko mācībām.

              • Mana pārliecība ir, ka mēs neesam īpaši un tāpēc pilnveidojamies pēc Nato standartiem/plāna un esam savietojami ar pārējām Nato vienībām. Un šī brīža ģeopolitiskās/politiskās realitātes nepieļauj situāciju, ka mēs varētu palikt vieni vismaz nākošos 10-20 gadus.

                • Es neliktu ķīla visu NBS attīstību lai pierādītu šo tēzi. NBS ir jābūt gataviem palikt vienatnē un nesabrukt. Bet, ja, lidz šim viss liberālais un sociķu tusiņš tieši tā arī pamatoja nekā nedarīšanu, mēs tak nato…

            • NBS arī neko nesaprot no tankiem u.c. smalkas/smagas tehnikas, kas sabiedrotajiem ir šeit, tāpēc nevar to vadīt un plānot. Redzēt ilustrētos žurnālos neskaitās.

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.