vara bungas: Riskēšu apgalvot, ka civilo (hobija) dronu militārās izmantošanas ēra tuvojas beigām. Tuvākā laikā karojošās puses masveidā iegūs gana efektīvus un lētus c-UAS elektroniskās slāpēšanas līdzekļus, par ko liecina ziedojumu vākšanas kampaņas gan UA, gan RU, kā arī citu valstu MRK mediju ziņojumi. Tā tam ir jābūt un tā tas vienmēr būs – jebkura darbība agri vai vēlu sastop pretdarbību, pielāgojas vai neturpinās. Tas nenozīmē, ka civilie UAS modeļi pazudīs no kaujas lauka, tie vienkārši kļūs konstruktīvi uzlaboti un noturīgi vismaz pret primitīvu/paštaisītu REC aprīkojumu, tātad kļūs dārgāki, tātad mazāk pieejami plašai publikai un grūtāk aizstājami kaujas laukā. It īpaši tas attiecas uz civilajiem droniem, kas tiek izmantoti gaisa triecieniem (bumbošana, FPV-kamikadzes) elektroniskās pretdarbības līdzekļi padarīs tos neefektīvus plašai pielietošanai. Neuzlabotie civilie droni karā saglabās savu nozīmi kā taktiskās izlūkošanas sensori un speciālo operāciju instruments. A jūsu mājās/apakšvienībā/kolektīvā jau ir dronu slāpētājs? Retorisks jautājums.
[..] Man-portable, counter-unmanned aerial systems (C-UAS) have been around for some time, however, with the growing threat of weaponized commercial drones in recent years, their proliferation has accelerated. In a 2019 C-UAS database report compiled by the Center for the Study of the Drone at Bard College, out of 537 market products analyzed, 111 (21%) were hand-held solutions, offered by over 29 different countries. [..]
UPD1 Par pretdarbību UAS no 00:46
vara bungas 
1. Ar ironiju varu teikt, ka labā ziņa ir tā, ka mums praktiski nekā nav, tātad neesam izterējušies par I paaudzes droniem. Un varam uzreiz kāpt II paaudzē.
2. Latvijas lidmodelisti pasaules sacīkstēs ieņem pirmās vieta.s Tomēr nevarētu teikt ka esam dronu ražošanas galvaspilsēta. Telekomunikāciju studijas mums bija ir vai augstā līmenī, bet Nokia mums nav. LT piegādā UA EE ražotus dronus un LT ražotus pretdronu rīkus. Mums it kā ir ļoti augsts potenciāls bet rezultāta nav. Jaunais RTU rektors runā par to ka svarīgi izistrādāto ieviest ražošanā. Ceram ka kas mainīsies uz labo pusi.
3. Mācībām saskaņojot dronu un mīnmetēju uguni jau derēs arī civilie – lētāki droni. Plus pašu radīta vai no UA palienēta programma. To mums vajadzētu pat vadotiies peč doktorīnas mušu cīnīitāji – Rietumu ieroči (sargājot Bavārijas pilis no KF pasaules redzējuma).
Bet vai ir iiniciatīvas bagāti cilvēki, kas to visu ieviestu?
to Huans Pereras: Zināšanas LV ir, bet naudas nav. Tiem izslavētajiem telekomunikāciju speciālistiem ne visi grib / spēj maksāt, pat slavenais Bergs un Hansa maksā kapeikas. Un, kas būtiski – ne zemessargs / karavīrs vulgaris, ne vienība pat normālus DJI dronus ar termokameru vai Kīnas ražojuma lauksaimniecības UAS modeļus ar lielāku kravnesību nevar atļauties, par C-UAS pat nerunājot. Ebay brīžiem var nopirkt interesantas lietas – slāpētājus, un pirmās / otrās paaudzes pretdronu aprīkojumu. Lapprāt pāršūtu savu Mavic (softs ir), bet negribu zaudēt civilo pielietojumu. Kas pozitīvi – beidzot ZS novados parādās IT un sakaru apakšvienības, nepagāja ne 20 gadu kopš iepriekšējo likvidācijas. Stc, nevajag aizmirst, ka iniciatīva armijā ir sodāma. Cilvēki ar iniciatīvu un pieredzi gan jau atrastos, bet – kas apmaksās ballīti?
Telekomunikācijas bija 60to līmenī un lielā apjomā. Pēc labākajām PSRS tradīcijām, tā arī aiz-stagnēja līdz sabrukumam. Konkurēt nespējīga ražošana sabruka. Valsts subsidēta akadēmija turpināja malt to pašu. Labi speciālisti tagad ir tikai tie, kas paši apguva aktuālās zināšanas un tie akadēmijā nepaliek.
To BSO
1. Piekrītu, telekominikācijas praksē (rūpnīcu produkcija) PSRS laikā un LV pirmssākumos bija tieši tā 60-to gadu līmenī līdz viss sekmīgi sabruka. Diemžēl tas jau bija LV laikā, tad prihvatizācijas piekritēji neielaida VEF IBM.
2. Bet runa ir par to, ka mūsdienās speciālistus gatavo tīri ok, es nesaku kā labākos pasaulē utt, bet tomēr zināšanas, lai ko darītu ir. Izlaidumā būs daži labi un arī bars viduvēju speciālistu, bet tā tas drīzākais ir visur pasaulē, izņemot prestižākās skola. Un tas ka kaut kas pašam jāpiemācās, tādi tagad laiki – RTU ar karoti visam mūžam nesalies studentam mutē. Mūžu dzīvo, mūžu mācies.
3. Finansējums taisnība ir liela problēma, bez tā nekā, bet man izskatās, ka aiz tā sekmīgi tiek slēpts iniciatīvas trūkums un negribēšana kaut ko darīt.
Vai UA visiem volontieriem, kas kaut vai tos civilos dronus taisa sniedz bagātīgu finansējumu?
“tīri ok” nebūs speciālists, bet labs amatieris, kas pareizi saliks “konstruktoru”. No zināšanām par lampām un analogo televīziju nevar sakombinēt modernas, konkurētspējīgas iekārtas. Pie mūsdienu konkurences tempiem pusi no 3 gadiem izmest miskatē globāli nozīmē nokavēt vilcienu, jo jaunākās tehnoloģijas rietumos rodas jau univeristātēs.
To BSO
Kas tā par pusi no 3 gadiem kas tiek izmesti mizkastē? Mācību laiks kur?
Tajā pašā RTU. Visādi Inovācijas, Psiholoģijas, civilās aisardzībs u.t.t. kursi, kas nav brīvprātīgi, nedz īsti pilnvērtīgi un pielāgoti pielietošanai nozarē. Pat elektro drošības kurss ar obligātu apmeklējumu, eksāmenu un apliecību bija teorētiski-butaforisks. Bet juridiski un praktiski derīgu drošības klasi tā pat nācās kārtot darba laikā, par uzņēmuma līdzekļiem.
Ja tas nav izmests laiks, nezinu, kā labāk nosaukt. Izglītības programmas imitācija? Naudas atmazgāšana? Nenoliedzami bija izcili pasniedzēji un vērtīgi kursi, bet tur labi ja 2g programma sanāk.
Interesanti:
1. Vispār jau ar 80o pieredzi RRR vai VEF pietiek, lai 2000os strādātu EU elektronikas ražotnēs (pārbaudīts praksē). Tā ka .iršanai par atpalikušo līmeni nav pamata, speciālisti un aprīkojums bija labi.
2. Iespējams, ka LV gatavo izcilus inženierus un konstruktorus, bet visa pamats ir tehniķi, kuru nav. Profesionālās skolas (kā Popova, vai G.Gailes) ir likvidētas, RTK no koledžas pārtapis par mācību centru.
3. Mosh vajag uz VB bāzes veidot tehnoloģiju atbalsta centru? CNC, 3d printeri, lodēšanas stacijas utt. Vai darboties gatavi entuziasti un ziedotāji atradīsies?
Tak ir mums. Biezā slānī CNC/3d utt
https://www.sargs.lv/lv/uznemejdarbiba-un-inovacijas/2022-06-13/daif-latvija-aizsardzibas-industrijas-produktu-pieprasijums
un zinātnieki
https://www.sargs.lv/lv/nbs/2020-05-05/zemessardzes-zinatnieki-peta-jaunas-paaudzes-kara-darbibas-ierocu-ieviesanas
1. Par šo https://www.sargs.lv/lv/nbs/2020-05-05/zemessardzes-zinatnieki-peta-jaunas-paaudzes-kara-darbibas-ierocu-ieviesanas : es tā pieņemu Goliath mēs neplānojam sākt ražot.
2. Par Latvijas ražotājiem EUROSATORY – cik tur īsti armijas? Vairāk tā riņķi un apkārt, lietas ko varētu arī armijai izmantot.
3. Iniciatīvu centri administratīvi izveidoti ir bet kā ar rezultativitāti? Bet varbūt es ko esmu palaidis garām?
Nav riska naudas R&D. Ideomājies, ko teiks VK ja valsts finansejumu jānoraksta uz “nu, neizdevās”, kas principā ir normāla parādība inovācijās.
Pirmais “eksperiments” protams ir jocīgs. Jaudīgais traucējumu starotājs atrodas tieši blakus pults uztvērējam un rezultātā protams tieši nospiež ienākošo tālā drona signālu.
Ir daudzi kadri, kur krievi “tēmē” uz dronu ar saviem pretdronu rīkiem bez jebkāda efekta.
Pirmais eksperiments ir kontrolei. Es tā ro sapratu. Ukraiņu specializētās apakšvienības pilnveido savus dronus, tie gluži nav “no plaukta”. Bet tie ir speciālisti, tautas masas lieto dronus “kā ir”. Sekoju kam vāc naudu abās pusēs. c-UAS rīki ir topā.
Starp sapratni un spēju uz zemes ir laika intervāls. Sakari rusņai vēlaizvien ir neatrisināta problēma, lai gan risinājumi ir zināmi kādus gadus 40
Frekvenču Hopings te var palīdzēt :), Hedy Lamarr to jau otrā pasaules karā atrisināja.
Ziņa kaut kādā ziņā arī par droniem:
Nē šī ziņa iet kopā ar šo ierakstu, kur komentāros teicu par A-50. Liels UA sasniegums RU bija tikai 9 šādas lidmašīnas (6 jaunākās U), bez tām nekāds dižais gaisa karš nesanāks. Big deal, pielīdzināms Moskva noslīcināšanai.
Kāpēc crown jewels neturēt pie urāliem? Stundas lidojums un atrodies kaujas dežūras zonā, toties lielāka fiziskā drošība
Stunda vai vairāk, bet tā ir izlūkošanas pazīme, kas atklāj nodomu. Pacelties BY un momentā iesaistīties operācijā ir kas cits. Vēl jo vairāk, ka UA pagaidām neaiztika BY infru, lai gan sen varētu. Arī tagad tiks norakstīts uz BY partizāniem.
tie A50 tāpat regulāri nelido gar UA robežu, lai monitorētu UA gaisa floti?
To mēs nezinām, bet lidošana ir resurss. Lidošana veido paternu. Nelidošana arī.
Es ar tā kā mazliet mulstu par šo beigu pareģojumu… cik nu man sanācis ar droniem darboties, tiem iestata patstāvīgo misiju, ko izpildīt pazaudējot operatora signālu (pacelties 200m augstumā, doties uz gridiem XXX pa taisnu līniju). Lai nafigarizētu šāda drona atgriešanos saimnieka rokās, EW aprīkojumam tad arī jābloķē navigācijas satelītu signāls. Ja pielieto inerciālu navigāciju, tad arī tas nelīdz – drons pie EW darbības aizlidos pie saimnieka neizbēgami. Bloķēt ar EW nav tas pats kas iznīcināt
Nesaku, ka pretdarbībai nebūs sekas… bet nu nav tik iznīcinoši kā šis raksts liek domāt.
Noskaties video, drons ne tikai zaudē sakarus, tie tiek pārtverti un drons nosēdināts pie jaunā saimnieka. Beigu pareģojums attiecas uz neuzlabotiem hobija droniem, kas pa taisno nonāk frontē no veikala plaukta. Šobrīd abas karojošās puses pieprasa saviem volontieriem a) jebkādus dronus b)jebkādus pretdronu līdzekļus. Tās ir beigas.
Dronam ir antenas – ir kur iekšā dabūt jaudu. Ja ir radars un drons paņemts uz grauda, tad ar stobra antenu tur iepūtīs tādus “klikšķus”, ka viss vadības dators kā minimums resartēsies uz riņķi. Jābūt ļoti nopietnai FIZISKAI aizsardzībai, lai sēžot pāris kilovatu starā iekārta neaizdegtos.
Pret to nekādi algoritmi, alternatīvie sensori, autonomija, vai plašpatēriņa filtri nelīdzēs.
Nu, šajos vdeo minētajos pretdronu verķos ir tālu līdz kilovatiem. Lai pārsimts metru attālumā būtu kilovats, es par nevaru iedomāties cik raženam jābūt izstarotājam. Viss stars ir jādabū ļoti sakoncentrētā kūlī, kur, iespējams, Yagi nav labākais risinājuma.
Triks ir impulsos. Tev nevajag daudzas kWh, kā vistiņu sildot, bet dažu kW uzreiz! Tas ir kā 12V spuldzīti kontaktā iespraust – 0.1s 17kW BANG, bet tikai 0.5Wh, jeb 1/100 no laptopa accu.
To BSO
Tipa elektrošoks?
Drona vadības signālu vajag dot hopinga režīmā, bet GPS uztvērēja antenu ekranēt no zemes raidītajiem signāliem ar metālisku ekrānu un antēnu izveidot virziendarbīgu ar vērsumu uz augšu.
Ja strādā kādābrīvi pieejamajā joslā piemēram 2.4ghz tad manuprāt nekāds frekvenčhopings neko nepalīdzēs, glušīs visu 2.4ghz un viss. Savukārt ja grib plašu hopingu, tad tas brauc virsū regulētām frekvencēm un tādu īsti neviens nevarēs ne ražot ne ievest ne lietot ne pirkt ne testēt ārpus karalauka vai tuksneša, un attiecīgi tad rēķinies visam simtkārtēju uzcenojumu, jo tā būs mazas tirāžas prece tikai armijai.
Jautājums: vai visu minēto var īstenot uz civilā (hobija) drona bāzes? Kā tas ietkmēs UAS cenu?
Reālistiski, šis nav risinājums pat DJI un citiem hobija līmeņa kvadkopteriem. Problēma ir tas, ka viņš vispār ir jāpamana, jūs pamēģinat saredzēt un sadzirdēt mazo 250g dji mini izlūkošanai, kad tas ir virs galvas, nemaz nerunājot par nakti un, kas notiek, ja tiek izmantota zoom funkcija no km. Ar termālajiem un naktsredzamības brillēm visas grupas nevar aprīkot, kur vēl ar jammeriem. Pat, ja kvadkopters, kas maksā 1500 eur veiksmīgi nosviež un savaino kādu viņš jau ir atmaksājis savu vērtību. Šis izklausās pēc sērijas, tanki nav vajadzīgi, jo visiem ir prettanku ieroči.
https://www.youtube.com/watch?v=v62OUy32YlE&ab_channel=WarTranslated-UkraineWarArchive
Laikam nesaprotmi uzrakstīju. Runa ir par civilajiem droniem, kuru klātbūtni nosaka nevis uz aci/ausi, bet sensors. Tas ir viegli. Atsevišķi iekļāvu atrunu par izlūkošanu. Ja “grupas” spēj aprīkot ar droniem, tad spēs aprīkot arī ar pretdronu līdzekļiem. Drons neko nenosviedīs, bet nonāks pie pretinieka. Salīdzinājums ar tankiem un prettanku ieročiem nekorekts. Te drīzāk būs salīdzinājums, ka pateicoties prettanku ieročiem tanki tiek aprīkoti ar aktīvo bruņu, tos pavada kājnieki un kaujā tie dzīvo 17 min vidēji. Vēlreiz, nepārbūvēto civilo dronu izamantošana kaujas laukā samazināsies dēl to tagadējās efektivitātes, kas ir katalizātors pretlīdzekļu attīstībai.
Puisim var aiziet 3 droni dienā. 1 maksā sākot no 2k… Līdz 50 izlidojumiem dienā, ieskaitot izlūkošanu.
Salīdzinot, šķiet, viens 120mm mīnmetēja lādiņš maksāja ~3k, gmg 40mm- sākot no 40€…
120mm lādiņs nemaksā 3k
nestrīdos. ļoti iespējams, ka sajaucu ar granātmetēja lādiņu.
Nebija 1600EU par 1gab austriešu ražojuma 120mm šķembu fugasa mīnmetēja mīnu? Izraēlas maksāja lētāk, bet šaušanas attālums arī līdz ar to mazāks.
Niša aerostatiem vidējā dziļuma aizmugurē ar jaudīgiem ISTAR sensoriem?
Miera laikā, jā. Kara laikā būs gar zemi.
Pa tādu vēl jāprot trāpīt, ja radara šķērsgriezums kā baloža pirdienam. Amīšiem ar ķīniešu balonu arī neklājās viegli
Amīšīem ar ķīniešu baloniem gāja jautri citu iemeslu dēļ. Svēra notriekšanas ārpolitiskās sekas. 🙂
Mūsu kustības līderis turpina rakstīt aŗī digitālajiem laikrakstiem.
Krievijas iebrukuma Ukrainā gadadienā it kā pienāktos atskatīties pagātnē, apkopot konstatējumus un izdarīt secinājumus. Tomēr, ņemot vērā, ka šo darbu manā vietā izdarīs daudzi citi militārie apskatnieki, es labāk pievērsīšos nākotnes tendencēm, kas būs svarīgas mūsu reģionālajai drošībai, bet izriet no pašreizējās situācijas Ukrainas frontēs.
Pirmā un, iespējams, svarīgākā tendence no visām, kas ietekmēs nākotni, ir tā, ka Ukrainas kara rezultātā no Sarkanās armijas vairs nebaidās un to neciena. Krievijas armijas spējas ir neatgriezeniski demitoloģizētas. Krievijas bruņotie spēki vēlējās sniegt jaudīgu spēka demonstrāciju, bet panāca pretēju efektu. “Otrā pasaules armija” pasaules acīs tagad izskatās kā zombētu okupantu un asinskāru sadistu kopums, no kura ir vērts piesargāties, bet kuru nevar atzīt par līdzvērtīgu un cienīgu pretinieku. Noziedznieku bandas neuzvar karus, katrā gadījumā ne XXI gadsimtā.
Attiecīgi jebkuras valsts jebkāda militārā sadarbība ar Krieviju pasaulē tiks uztverta kā “īpašā viedokļa” manifestācija, kas var būt situatīvi politiski izdevīga tai valstij, kas iesaistās šādā sadarbībā, bet pats sadarbības saturs un vēriens no tā neglābjami cietīs. Papildus tam dalība kara noziegumos, motivācijas trūkums, bailes no soda neceļ arī pašas Krievijas armijas karavīru morāli visos t.sk. vadības līmeņos.
Ja iezīmēsies tādas kara beigas, kas neiekļaus Krievijas triumfu kaujas laukā, psiholoģiskais pagrimums un morāles lejupslīde vēl vairāk pastiprināsies. Gada laikā Krievijas armija pazaudējusi jebkādu “atbrīvotājas” plīvuru, starptautiskajā arēnā Krievija tiks klasificēta kā agresorvalsts un uz ilgu laiku izolēta. Tālākais Rietumu attiecību ar Krieviju veidošanas modelis līdzināsies Irānas vai Ziemeļkorejas gadījumam, jo demokrātisko valstu sabiedrības nepieņems neko citu. Tātad mūs gaida Aukstais karš 2.0.
Ļoti grūti paredzēt, vai un kā Krievija izmantos savus līdz šim gandrīz neskartos kara resursus – kaujas aviāciju un zemūdens floti.
Otrā tendence, kas izriet no pašreizējiem kara starprezultātiem, – Krievija centīsies modernizēt un paplašināt savu militāri rūpniecisko kompleksu, lai ražotu bruņojumu un ieročus tādos daudzumos, kas kompensēs Ukrainā zaudēto, bet pārpalikumi veidos pamatu nākamajai ekspansijai. Šis bruņojums, munīcija un ieroči nebūs pārāk piesātināti ar augstajām tehnoloģijām, bet nebūs arī no tām pārlieku atkarīgi, tie būs vienkārši, samērā lēti un kompensēs savus trūkumus ar palielinātu ugunsjaudu.
Šāda notikumu attīstība neizbēgami izraisīs atbildes procesus Rietumos, kas koncentrēsies uz augstas precizitātes modernām un dārgām ieroču sistēmām, autonomām un pusautonomām sistēmām, kas liks mainīt sauszemes karaspēka, flotes un aviācijas taktiku. Sāksies jauna bruņojumu sacensība, kurā Rietumi atkal uzvarēs. Kā tieši tas notiks Krievijā, pajautājiet saviem vecākiem (kurš pats nav to piedzīvojis PSRS).
Trešā tendence ir miglā tīta, jo ļoti grūti paredzēt, vai un kā Krievija izmantos savus līdz šim gandrīz neskartos kara resursus – kaujas aviāciju un zemūdens floti. Provokācijas ar to dalību vairāk nekā iespējamas. Katrā gadījumā šis “džokers” vēl nav spēlējis un kopumā drošības situāciju mūsu reģionā neuzlabo.
Ceturtā tendence saistīta ar Rietumu ekonomiskajām sankcijām, jo Krievija labprātīgi no Ukrainas neatkāpsies, Rietumi savas sankcijas vienā dienā neatcels un tās jau ietekmē un vēl ilgi ietekmēs Krievijas ekonomiku. Krievija, no vienas puses, centīsies sasniegt izcilību sankciju apiešanā (paralēlais imports, čaulas firmas starpnieki u. tml.), bet, no otras, traucēs (fiziski un kibertelpā) tādas infrastruktūras darbību, kas ļauj Rietumiem nodrošināt savu lēmumu par atteikšanos no Krievijas energoresursu pirkšanas. Citiem vārdiem sakot, ļoti iespējami sabotāžas un diversiju akti, vērsti uz enerģētikas objektiem.
Ņemot vērā augstās likmes “uzvaras” sasniegšanai, Kremlis cīnīsies, izmantojot visus pieejamos resursus (demogrāfiskos, militāros, materiālos), kas ne tuvu vēl nav izsmelti.
Sestā tendence nav jauna, bet tā turpināsies ar uzviju, – kodolšantāža. Krievija šobrīd nav izstājusies no startēģiskā (kodol-) bruņojuma ierobežošanas līguma NEW START, bet tikai “apturējusi” savu darbību tajā, tālākās diplomātiskās kustības Krievija centīsies iemainīt pret sev labvēlīgiem partneru lēmumiem. Tā ir spēle, kuras pamatā ir augoša nenoteiktība kodoldrošības jomā un situācijas eskalācijas–deeskalācijas cikli. Šobrīd esam augšupejošā trendā.
Septītais notikumu attīstības virziens saistīts ar Krievijas iegribu un spēju līdzsvara meklējumiem kara laukā Ukrainā. Ja mēs uzskatām, ka no kara iznākuma Ukrainā ir atkarīgs Kremļa režīma liktenis, tad to saprot arī Kremlī. Attiecīgi, pēc Krievijas loģikas, šādā situācijā tā drīkst tikai “triumfēt” vai “uzvarēt”. Kamēr turpinās Rietumu atbalsts Ukrainai (un tas ir garantēts, vismaz kamēr Rietumu lielvalstīs neatjaunosies elektorālie cikli), Krievijas “triumfs” Ukrainā (piemēram, ar galvaspilsētas un lielākās daļas teritorijas sagrābšanu) ir neiespējams, savukārt par “uzvaru” Krievija var atzīt jebkādu gala stāvokli, kas atšķiras no “1991. gada robežām”, par labu Krievijai, tātad stāvokli, kas saglabā Krievijas kontrolē daļu Ukrainas suverēnās teritorijas.
Ņemot vērā augstās likmes “uzvaras” sasniegšanai, Kremlis cīnīsies, izmantojot visus pieejamos resursus (demogrāfiskos, militāros, materiālos), kas ne tuvu vēl nav izsmelti. Pie šādiem nosacījumiem ukraiņu armijas uzdevums būs ļoti grūti sasniedzams un galvenās kaujas par uzvaru Ukrainas traktējumā vēl ir priekšā. Tieši tāpēc mūsu atbalstam Ukrainai ir konsekventi jāaug. Arī te mēs esam augšupejošā trendā.
Astotais trends būs saistīts ar to, ka Krievijai ir “kaut kas jādara” ar Somijas un Zviedrijas uzņemšanu NATO un attiecīgi kopīgās Krievijas–NATO robežas garuma divkāršošanos (līdz 2600 km). Ko tieši Krievija darīs šajā sakarā, šobrīd nevar paredzēt (pārāk plašs instrumentu klāsts), bet kopumā hibrīdkarš tiks vērsts pret NATO dalībvalstu vienotu ārpolitiku Krievijas virzienā (Turcija, Ungārija, Grieķija), uz atsevišķu NATO valstu “atšķelšanu” no alianses (Baltijas valstis ir galvenais mērķis), uz Krievijas militārā spēka demonstrēšanu un karaspēka pastāvīgās klātbūtnes palielināšanu pie Baltijas valstu un Somijas robežas. Šeit īsti vēl nekas nav sācies, bet situācija nepaliks pie nulles atzīmes, jo tā ir problēma, ko Krievija traktē savas nacionālās drošības kontekstā.
Devītais trends – Krievijas iekšpolitikas “sašaurināšanās” līdz diktatūrai, kas var ietekmēt Krievijas karadarbību jebkādā virzienā, gan padarot to efektīvāku un mobilizējot sabiedrību, gan pilnībā sagraujot, ja tiks pieļautas rupjas kļūdas un valstī izveidosies bruņota pagrīde vai pieaugs separātisms. Kopumā Krievijas kaimiņvalstīm nekas no tā nesola mierīgu dzīvi, jo ekonomisko un politisko migrantu plūsma pieaugs visos gadījumos.
Desmitais trends būs kardināls paātrinājums to jaunāko laiku kaujas sistēmu attīstībā, kas pierādījušas savu efektivitāti karā Ukrainā. Piemēram, civilo dronu izmantošana jau tuvākās nākotnes karos tiks ierobežota efektīvo elektroniskās pretdarbības līdzekļu dēļ, kas jau sāk parādīties Ukrainā abās frontes pusēs. Tas savukārt dos impulsu dronu vadības sistēmu elektroniskās aizsardzības pastiprināšanai, kas tos gan sadārdzinās, gan sašaurinās ražotāju loku, kas spēs “turēt līdzi” progresam. Tajā pašā laikā civilo satelītu izmantošana militāriem mērķiem (zemes attēli, sakari, cita veida izlūkošanas sensori) vērsīsies plašumā. Zaudētājos, kā vienmēr, būs tas, kurš nokavēs, nepaspēs vai nenovērtēs perspektīvos jauninājumus. Ceru, mēs nebūsim starp tiem, bet par progresu jābūt gataviem maksāt.
Nekas no tā, ko minēju, nav akmenī cirsts, bet vai jums nešķiet, ka lielākās vētras vēl priekšā?
Dronu mednieks stāvēs ka pimpis klajā laukā un mēginas medīt uz maksimālajam distancēm un dzīvot viņam negribēsies. Jo atklātajā vieta stavēsi jo vieglāk pammanīs. Cik ilgi noturesi ieroci rokas/tā lai netrīc?- gribesies trijkaji, būs vieglāk pamanāms.
Realitāte dronu mednieks sēdes ierakuma,aizsegā kas vismaz uz pusi samazinās viņa efektivitāti .
Drona mednieks neparādās ne no kurienes 😉 signāls viņu nodos. Būs dronu mednieka medības. Paprieksu viņam ir jāatrod drons, pirms tās viņam uzmet granātu. Un droni var strādāt grupā /spieta . Kur pirmais drons , ka māneklis un 1- 2 droni meklē mednieku, uz kuru uzbliezt ar mīnmetēju. Meklēs vērtīgu mērki.
Dronam sajūtot traucēkli, mierīgi var arī atkāpties un aizbraukt medības pāris kilometrus tālāk .
Protams vēl drona pistoles baterijas darbības laiks.
Dronu mednieks nestāv lauka vidū un nevēro debesis, jo pašu dronu saskatīt ir gandrīz neiespējami, ja tas ir pietiekošā augstumā. Tam domāts radars, kas novada info uz ekrāniem. Protams, var diskutēt par radara efektivitāti, jo vienreiz tas nopeilē, citreiz nē. Būs arī radaru medības.
Karš ir ekonomika.
Labs drons maksā 1000 eiro, cik pretdrona līdzeklis 15 000 eiro ?
Ir viena karavīra vidējas nogalinasanas izmaksas. Viena karavīra vērtība ir ap pusmiljonu, tas ko viņš visā savā darba mūžā spētu saražot stāvot pie konveijera. Tātad uz vienu orku pat būtu adekvāti iztērēt 200 dronus par 1000 eiro. Tā kā papist 5 dronus uz 1 nogalināto ir kapeikas.
Droniem ir signāla pastiprinātājs, šķiet ka maksā ap 300 eiram.
Sī tēma atgādina histerisku bābu histēriju 🤭 ja Tu esi pilnīgs nabags un Tev uz nodaļu ir tikai viens drons, tad ir nedaudz sapīgi, pazaudēt un tomēr droni ar savu efektivitāti ir tik efektīvi, ka uz vienu nodaļu varētu sapirkt 5 dronus. Turklāt pulti uz visiem vajadzētu tikai vienu, jo pults tomēr pārsvarā nepapisas.
Jā, ekonomika. Lai atmaksātos ew šautenei jānolaiž lejā 15 dronus (tavs piemērs par cenu) pēc tam tīrā peļņa. Turklāt neņemot vērā novērsto potenciālo skādi no viena kaut vai pirmā drona.
Būs arī veiksmīgas pretdronu apkalpes. Un drons ir tik lēts , ka nekas briesmīgs nenotiek, ja pāris dučus papis. Par vienu Patria brunmasīnu, kuru sasaus 1-2 dienā, var nopirkt 400 dronus .
Tā kā vienkārši pilnveidosies taktika, uzlabosies kameras un dronu tehnoloģija vienmēr būs 1- 2 gadus priekšā, pretdronu šautenēm.
Vienkārši jārēķina objektīva dronu aprite. 1 drons gadā uz rotu neskaitās.
Pēdējam teikumam pilnīgi piekrītu.
Runā, ka ru orkiem pretdronu signālu slāpētāju rokas “pannas” savairojušās biezā slānī… Šķiet, savu rūpnīcu atvēruši.
Tāpat ķīniešiem krievijā ir sava civilo kvadrokopteru rūpnīca, ko netaisās slēgt.
To PIPARS
Un tās pannass arī sstrādā?