Dienas grauds (papildināts 18.10.)

vara bungas: Mums ir Stratēģija. Block-Blunt-Break. Bloķēt-Notrulināt-Apturēt uzbrukumu NATO. Manai gaumei pietrūka vārda “counterattack”, bet šodien laikam to būtu par daudz prasīt no US ģenerāļa (NATO’s Supreme Allied Commander Europe (SACEUR)), kurš vienlaicīgi ir pakļauts Hegsetam, zina, kur virzās DE un kādas izvēles priekšā stāv FR. Kopumā kremli šāda stratēgija diez vai atturēs, jo tā pat teorētiski neparedz Sodu par Noziegumu.

Gaidu runas oficiālo transkriptu.

vēl pilnīgāks ieraksts (ar ievaddaļu +10min)

UPD1

NATO Sabiedroto spēku augstākais virspavēlnieks Eiropā (SACEUR) ir viens no diviem alianses stratēģiskajiem militārajiem komandieriem, kas vada Sabiedroto spēku operāciju pavēlniecību (ACO) no Sabiedroto spēku augstākās virspavēlniecības Eiropā (SHAPE), Monsā, Beļģijā.

__ Runas atreferējums :Runas ievads un “Uzvaras teorija” (Theory of Victory)

[00:43]

Paldies un labdien visiem! Ir patiesi lieliski atkal būt šeit, Varšavā, kopā ar jums visiem – vietā, kur atturēšana un aizsardzība tiek uztverta nopietni un kur vārdi saskan ar darbiem. Kopš pievienošanās NATO 1999. gadā Polija ir rādījusi piemēru. Šodien Polija turpina būt līdere ar vēsturiskām investīcijām aizsardzībā, apņemšanos paplašināt industriālo bāzi, strauju militāro modernizāciju un uzmanības veltīšanu sabiedrības noturībai šajā sarežģītajā un nestabilajā drošības vidē.

[01:19]

Kad Polija 1999. gadā pievienojās aliansei, tas bija Polijas suverenitātes apliecinājums. Polijas vadītāji toreiz runāja par nācijas apņēmību pašai izvēlēties savu likteni, un dalība NATO atspoguļoja viņu apņemšanos aizsargāt Polijas tautu un teritoriju. Mums šim lēmumam vajadzētu skaidri parādīt to, kas ir NATO un kāpēc NATO pastāv. Tas atgādina, ka NATO ir aizsardzības alianse, kas izveidota miera uzturēšanai, un tādējādi mums nav nekādu plānu, nodomu vai ambīciju ārpus mūsu iedzīvotāju aizsardzības un mūsu teritorijas nosargāšanas.

[02:07]

Tomēr nevienam nevajadzētu mūsu aizsardzības raksturu sajaukt ar vājumu vai apņēmības trūkumu. Ar savu kolektīvo spēku mēs cenšamies atturēt un saglabāt mieru. Bet, ja kāds būs pietiekami muļķīgs, lai mums uzbruktu, – mēs cīnīsimies. Mēs apturēsim uzbrukumu un liegsim viņiem iespēju sasniegt savus mērķus, lai kādi tie būtu. Īsāk sakot, mēs nodrošināsim, ka jebkurš uzbrukums pret jebkuru sabiedroto izrādās pilnīgi bezjēdzīgs. Šopēcpusdien es izklāstīšu, kā mēs to darām, – to, ko es saucu par savu “Uzvaras teoriju” (Theory of Victory).

[02:40]

Šī teorija balstās uz noliegšanas aizsardzības (denial defense) īstenošanu – pieeju, kas ir cieši saskaņota ar alianses stratēģiju, ko mēs dēvējam par Eiroatlantiskās telpas atturēšanu un aizsardzību (Deterrence and Defence of the Euro-AtlanticArea – DDA). Tāpēc, lai gan es to saucu par savu teoriju, tā ir kas vairāk — tā balstās uz stratēģiju, par ko vienojušās visas 32 dalībvalstis. Tātad tā pārstāv un ietver mūs visus. Citiem vārdiem sakot, tā ir mūsu uzvaras teorija.

Miera uzturēšana un lēmumu pieņemšanas pārākums

[03:10]

Pirms aprakstu šo teoriju sīkāk, vēlos skaidri uzsvērt vienu lietu: es neuzskatu, ka konflikts ir nenovēršams vai neizbēgams. Tas tāds nav. Mēs palīdzam izvairīties no konflikta, skaidri paužot savus aizsardzības nodomus un uzturot atvērtus sakaru kanālus, lai kliedētu pārpratumus un veicinātu caurskatāmību. Taču konflikta atturēšanai ir nepieciešama gatavība karadarbībai. Un gatavība prasa plānot ne tikai to, kas ir ticams, bet arī to, kas ir iespējams. Kā teica Amerikas pirmais prezidents Džordžs Vašingtons: “Visefektīvākais veids, kā saglabāt mieru, ir gatavoties karam.” Vai, kā saka pašreizējais ASV prezidents: “Tas ir miers caur spēku” (Peace through strength). NATO gadījumā tas ir 32 nāciju kopīgais spēks.

[04:05]

Viens no galvenajiem mūsu alianses spēkiem ir lēmumu pieņemšanas priekšrocība (decision advantage). Mēs uztveram un pārredzam vidi, izmantojot sarežģītu izlūkošanas slāņošanu no daudzu avotu vākšanas līdzekļiem, kas sniedz milzīgu datu apjomu. Mēs izmantojam šos datus un modernus algoritmus, lai izprastu šo ievadinformāciju. Galvenais rezultāts ir dziļa stratēģiskās un operatīvās vides izpratne. Tas nozīmē, ka aliansi diez vai izdosies pārsteigt nesagatavotu. Mēs redzēsim, ja tuvosies uzbrukums, dodot mums laiku novērtēt un ātri izvietot savus spēkus. Tādējādi mēs cenšamies atturēt, bet šī spēku pārvietošana mūs arī sagatavo atvairīt jebkuru potenciālu uzbrukumu, tostarp tādus, kuru mērķis ir sagrābt un noturēt NATO teritoriju kā paveiktu faktu (fait accompli). Īsāk sakot, tas sagatavo mūs izpildīt mūsu svētāko uzdevumu – aizsargāt mūsu cilvēkus un mūsu teritoriju.

Trīs pīlāri: bloķēt, atvairīt, salauzt (Block, Blunt, Break)

[04:59]

Pēdējās dienās daži to ir nodēvējuši par “plānu”, taču tas nav plāns – vismaz ne militārā šī vārda nozīmē. Drīzāk mūsu uzvaras teorija sniedz aliansei kopīgu redzējumu par to, kā mēs uzvaram atturēšanā un aizsardzībā. Tā sniedz manu komandiera nodomu (commander’s intent), lai palīdzētu fokusēt mūsu bruņotos spēkus uz galvenajiem kaujas uzdevumiem, un parāda, kā mums jādemonstrē šīs spējas, lai atturētu agresoru. Un tā balstās uz skaidru skatījumu par draudiem, ar kuriem saskaramies, un mūsdienu karadarbības mācībām no Ukrainas un Tuvajiem Austrumiem.

[05:31]

Mana uzvaras teorija ir vienkārša:

Bloķēt (Block): Mēs nobloķēsim sākotnējo uzbrukumu.

Atvairīt/Notrulināt (Blunt): Ja uzbrukums turpināsies, mēs to atvairīsim un novērsīsim ienaidnieka virzību uz priekšu.

Salauzt (Break): Ja būs nepieciešams, mēs salauzīsim ienaidnieka spēkus un visu pret mums vērsto operatīvo karadarbības sistēmu.

[05:47]

Bloķēšana: mūsu sauszemes spēki dosies dominēt jebkuru ienaidnieka triecienu saskares punktā. Manevrējot mēs piesaistīsim ienaidnieka formējumus un nepieļausim alianses teritorijas sagrābšanu. Sauszemes spēki uzbruks un iznīcinās uzbrūkošos formējumus, taču viņi to nedarīs vieni. Mūsu gaisa un jūras spēki sadarbībā ar kosmosa un kiberdomēnu ātri iegūs manevra brīvību. Tiklīdz gaisa un jūras pārākums būs nodrošināts virs un kaujas telpā, šie spēki pielietos masu un augstu precizitāti, atņemot ienaidniekam spēju noturēties.

[06:26]

Atvairīšana: pēc šīs sākotnējās bloķēšanas mēs atvairīsim jebkuras turpmākās ofensīvās darbības. Izmantojot modernas sensoru sistēmas, autonomās sistēmas un daudzdomēnu spēkus, mēs liegsim uzbrucējam iegūt inerci vai iniciatīvu. Sinhronizēti daudzdomēnu efekti taktiskā līmenī satrieks saskarē esošos formējumus, un viņu virzība pilnībā apstāsies.

[07:00]

Salaušana: ja pretinieks izvēlēsies turpināt uzbrukumu vai iesaistīt savas rezerves, mēs salauzīsim pret mums vērsto karadarbības sistēmu. Tas ietver ne tikai pašu uzbrūkošo spēku, bet visu, kas to apgādā, uztur vai kontrolē. Lai to paveiktu, mēs apvienosim augstas klases precīzo munīciju ar pieejamu, mērogojamu sistēmu masu. Mēs pielietosim pastāvīgu kinētisku un nekinētisku spiedienu visos domēnos – uz sauszemes, gaisā, jūrā, kosmosā un kibersfērā. Tādējādi ienaidnieka vienības nesaņems papildinājumu, komandieri nespēs kontrolēt spēkus un viņu spējas tiks sagrautas.

Eskalācijas kontrole un mērķi

[07:51]

To darot, mūsu mērķis nav panākt pretinieka stratēģisku sakāvi viņa paša teritorijā – mums tas nav nepieciešams. Mūsu mērķis ir tikai apturēt jebkuru uzbrukumu pašā saknē un nepieļaut mūsu teritorijas sagrābšanu. Mēs salaužam uzbrūkošo sistēmu, lai padarītu to nespējīgu turpināt agresiju, vai, kā teiktu Klauzevics, mēs piespiežam to kulminēt (reach culmination).

[08:43]

Tā kā mums ir jāuzbrūk tikai tai sistēmai, kas uzbrūk mums, un tikai tik daudz, lai aizsargātu savu teritoriju, mums nav nepieciešamības un stimula eskalēt. Tas nozīmē, ka visa eskalācijas nasta gulstas tikai un vienīgi uz agresoru pleciem. Viņiem jāsaprot, ka eskalācija tikai pasliktinās viņu stāvokli gan militāri, gan politiski. Draudi vai kodolieroču žvadzināšana nesadrumstalos mūsu aliansi, bet tikai ciešāk mūs saliedēs.

[10:01]

Ja mums uzbruks, mēs esam gatavi cīnīties šovakar (fight tonight). Taču mēs neesam pašapmierināti – mēs turpināsim gatavoties un vingrināties katru dienu. Katrs eiro, dolārs, zlots, krona vai mārciņa, ko ieguldām, stiprina šo gatavību bloķēt, atvairīt un salauzt. Ja karš pienāks, mēs zinām, kā cīnīsimies un ka mēs uzvarēsim. Un kopā mēs nodrošināsim, ka jebkurš pretinieks, kurš apsver uzbrukumu, nonāk pie vienīgā secinājuma: šodiena nav tā diena.

Jautājumu un atbilžu sesija (Q & A)

[13:30] Kāpēc nākt klajā ar šo koncepciju publiski tieši tagad un tieši Varšavā?

[13:47] Mēs pie tās strādājām diezgan ilgi un pabeidzām klasificēto gala versiju aptuveni pirms trim mēnešiem. Iemesls publiskošanai ir pašreizējā drošības vide – sabotāžas, dedzināšanas un hibrīduzbrukumi Eiropā rada satraukumu iedzīvotājos. Mana vēlme ir pārliecināt mūsu 1 miljardu pilsoņu: “Mēs kontrolējam situāciju (we’ve got this), mēs zinām, kas jādara un kā to darīt.” Un tikpat svarīgi – lai potenciālie agresori skaidri zinātu, ka viņiem nevajadzētu pat mēģināt.

[14:49] Vai teorijā ņemts vērā karš divās frontēs – Eiropā un vienlaikus Klusā okeāna/Āzijas reģionā?

[15:12] Jā, tas absolūti ir ņemts vērā, un tas obligāti bija jādara. Mēs guvām ļoti vērtīgu operatīvo ieskatu brīdī, kad vienlaikus norisinājās karš Tuvajos Austrumos un Ukrainā. Tāpēc teorijā liels uzsvars likts uz pieejamu masu (affordable mass) savienojumā ar dārgajiem augstas precizitātes ieročiem (t.s. high-low mix), kā arī investīcijām industriālajā bāzē, lai uzturētu ilgstošu apgādi.

[16:11] Par munīcijas krājumiem un militāro industriju:

[16:33] Neviens militārais komandieris nekad neteiks, ka viņam visa kā ir pietiekami. Taču šobrīd es ļoti rūpīgi sekoju krājumiem visā aliansē un jūtos komfortabli ar to, kas mums ir pieejams šodien, vienlaikus turpinot strauji kāpināt ražošanu ilgtermiņa noturībai.

[17:36] Kāds ir jūsu vērtējums par situāciju Ukrainā un gaidāmo ziemu?

[17:56] Ukrainas karavīri ir paveikuši apbrīnojamu darbu – fronte kopumā ir stabilizēta, pateicoties viņu cīņassparam un inovācijām, neraugoties uz resursu un dzīvā spēka atšķirībām. Krievijas uzbrukumi enerģētikas infrastruktūrai mērķēti salauzt sabiedrības gribu, padarot šo ziemu ļoti smagu. Taču tas nenostrādās – ukraiņus nedrīkst novērtēt par zemu, viņi izturēs un kļūs vēl apņēmīgāki.

[19:15] Ko NATO ir iemācījusies no pēdējo gadu kara Ukrainā?

[19:41] Pirmkārt, pieejamu masu (affordable mass) – milzīgo dronu apjomu (gan tuvas darbības, gan tālas darbības), kas ir mūsdienu kaujas lauka realitāte. Otrkārt, elektronisko karadarbību (EW). Šīs mācības mēs šobrīd integrējam savās brigādēs, bataljonos un gaisa spēkos.

[20:39] Kā reaģēt uz krievijas hibrīduzbrukumiem, sabotāžām un provokācijām Eiropā?

[20:46]

Tiklīdz valsts ir gatava un ir pierādījumi, uzbrukums ir publiski jādara zināms krievijai – lai viņi zina, ka nav nepamanāmi.

Tā kā viņu mērķis ir salauzt mūsu gribu atbalstīt Ukrainu, labākā atbilde ir palielināt atbalstu Ukrainai (piemēram, piešķirot papildu pretgaisa aizsardzības raķetes par katru sabotāžas mēģinājumu).

Sabiedroto vienota, saskaņota komunikācija un skaidru sarkano līniju novilkšana.

[22:03] Vai pastāv bažas par politisko gribu un 5. panta efektivitāti?

[22:48] Tas man neliek negulēt naktīs. Ankaras samitā visas 32 dalībvalstis parakstīja stingru deklarāciju par dzelžainu uzticību 5. pantam. Neviens vairs nestrīdas par to, vai Eiropai jādara vairāk, – mēs jau esam ieviešanas fāzē, un alianse ir vienotāka nekā jebkad agrāk.

[23:41] Vai uzbrukuma gadījumā starp sauszemes spēkiem uzreiz būs amerikāņu karavīri?

[24:03] Amerikāņu karavīri jau šobrīd atrodas Polijā un visā NATO austrumu flangā. Es pats esmu šeit – amerikāņu ģenerālis, kuru amatā virzījis prezidents un apstiprinājis ASV Senāts un Ziemeļatlantijas padome. Nevienam nevajadzētu šaubīties par ASV uzticību aliansei.

[24:37] Kas komandierim neļauj gulēt naktīs?

[24:50] Man patīk atbildēt tā, kā teica kāds bijušais ASV līderis: “Nekas man neliek negulēt naktīs. Mans darbs ir panākt, lai citi negulētu naktīs.”