Off topic

Šeit var likt komentāros visu ko sirds vēlās. Kas zina, varbūt tas būs iemesls jauna ieraksta/topika tapšanai. Ja off topic ir vairāk kā viens links + paris teikumi un velk uz pāris rindkopām – sūtiet uz VB e-pastu, ieliksim kā ierakstu, kas sāks jaunu tēmu.

8 191 doma par “Off topic”

    • Daļēji viņi ar lielu steidzību pērk jaunu lai beidzot pilnībā aizvietotu visu veco PSRS ražojumu hlamus, daļēji viņi pērk jo vajag aizvietot visu to kas atdots Ukrainai (un Polija dod ļoti daudz no pašu krājumiem)……plus protams tagad arī tā problēma, ka ja tev bruņojumā stāv PSRS ražots tanks un BMP un lidmašīna, var sākties lielas problēmas ar apkopi jo Rus tagad tev rezerves daļas nedos un Ukraina (kas pirms kara bija alternatīva krieviem PSRS tehnikas apkopē) arī ir sabombīta un neko daudz nevarēs apgādāt. Var sanākt ka Polijai nav baigi izvēles

      Atbildēt

        • Pērkam, bet atšķirībā no Polijas, mums viss tiek šobrīd veidots no nulles jo iepriekšējos 25 gadus NBS acīmredzams vispār nebija plānojis nopietni karot ka armijai pienākas, un līdz ar to nekādi normāli iedīgļī smagajiem ieročiem vai tehnikai arī nebija veikti (IFV mums nebija, artilērijas mums nebija, APC ar mums nebija kā sugas)…….parsēdinat jau gatavu un noformētu mehanizeto kājnieku bataljonu no BMP-1 uz CV90 vai AS21 Redback, ir stipri vienkāršāk un ātrak nekā izveidot to bataljonu no tukšas vietas.

          Atbildēt

  6. Visdrīzāk leišu/igauņu un citu NATO onkuļu pendeļi aiz ausīm aizvilks mūsējos ar līdzi, šobrīd mūsējie vēl spītīgi mēģina pretoties un izdarīt pašu minimumu (lai nezaudētu dārgos vēlētaju popularitātes reitingus starp mammām un vecmammām) bet tak visiem redzams ka apkārtējās tendences uzspiedīs savu. Neļaus latviešiem iztikt tik ar 600 gadā ilgtermiņā , kamēr leiši un igauņi izdzen tūkstošus gadā. Piespiedīs Mūrnieci pie sienas tāpat ka piespieda Pabriku

    Atbildēt

      • Aizšauti ir visi, jau Madrides samits un Lemberga arests ļoti atklāti parādija ”kurš majā ir saimnieks”. Mūsu vietējo politiķu spēja pretoties un uzstāt uz saviem ”veidajiem/šmeitajiem mazās profesionālas armijas” aizsardzības plāniem kuri 15 gadus bija itkā netraucēti stiprināti kā akmenī iecirsti , tika saplēsti lupatās 5 minūšu laika aiz Madrides konferences durvīm un Pabriks ar visu savu partiju tika aizsūtīts mājās bez žēlastības…..ar to arī viss pateikts.

        Atbildēt

    • Mēs diemžēl esam īpašs gadījums – noturēsimies pretī pendeļiem, tendencēm un jebkādai objektīvai nepieciešamībai rīkoties, un sačakarēsim jebkuru pasākumu.

      Atbildēt
  7. Pretmobilitātes mācības Latgalē

    Uz Patrijām no fabrikas nāk līdzi brunu plāksnes priekš ložberiem uz jumta……..bet uz mūsu CVRT kā neredzam pilnīgi nekādu aizsardzību ložberiem, tā arī neredzam (kaut gan entie gadi jau pagajuši, ekipāžas joprojām sēž uz CVRT jumta bez nekā kā Rembo)……..Mūsu dārgie seržanti un komandieri baidās kaut ko ”modificēt” savām izsniegtajām mašīnām, jo reglamentā nav ierakstīts vai kā ?

    Atbildēt

      • No angļu tehnikas vispar turēties pa gabalu. Ajax ir problēmu kā klaidonim utu, savukārt Warrior IFV ir vecas humpalas(bmp1 līmenis), kas būtu vēja izmesta nauda gan lietderīguma, gan nākotnes potenciāla ziņā.

        Atbildēt

        • Skatoties kā lietas notiek, tie Warrior visdrīzāk arī ātrāk aizies uz Ukrainu nekā tiktu pārdoti mums. Briti rāda ka ir gatavi UA dot visu ko vien var no saviem krājumiem, un UA tos Warrior vajag vairāk nekā mums. Es pat nebrīnītos, ja Briti šobrīd mēģinās ar mums kaut kādu secret deal noslēgt ka mēs savus CVRT arī atdodam uz UA un dabūjam pret to kaut kādu atlaidi vai atmaksu citai tehnikai.

          Atbildēt

    • Stoltenbergs apšauba lv doktrīnu, kas balstās uz trīskāršu patriotismu, kārsietu ar lielvārdes jostu

      Atbildēt

  12. Sprūds tikko paziņoja, kā Latvijā iegādāsies 4 Little bird helikopterus.

    Atbildēt

    • Es parasti paziņoju, ka kaut ko iegādāšos, pēc saziņas ar pārdevēju un cenas noskaidrošanas, nevis pirms. Varbūt es viens tāds…

      Atbildēt

  13. ”Mūsu” Kirils Fedorovs piedalās intervijās ar krievu propogandistu , man patīk tas viņa apraksts zem profila ”военный эксперт”…….kā random civilais no Latvijas kurš nekad nav ne studējis ne strādījis nekādā militarā sfērā var būt ”eksperts” protams ir smieklīgi 😀

    Atbildēt

  14. Garisons ielicis vakar šādu tekstu feisbukā:

    “Pēdējie notikumi Izraēlā spiež mani paskatīties uz notikumiem mazliet plašāk. Manuprāt, nu ir skaidrs, ka mēs esam iegājuši jaunā vēsturiskā periodā un ASV/Rietumu centriskais pasaules modelis, kas bija izveidojies pēc Aukstā kara beigām, ir noslēdzies. Vienlaicīgi arī jāatzīst, ka visa pasaules drošības sistēma ar Apvienoto Nāciju organizāciju priekšgalā vairs nespēj ietekmēt notiekošos procesu. Lielā mērā tas arī ir pašsaprotami, jo esošā sistēma pēc Otrā pasaules kara tika izveidota kā uzvarētājvalstu modelis pasaules pārvaldībai. Līdzīgi kā Tautu savienība, ko 1920 gadā dibināja 1.Pasaule kara uzvarētājvalstis, vienā brīdī vairs nespēja ietekmēt procesus. Runājot vēsturiskās līdzībās, acīmredzot mēs pašlaik atrodas Tautu savienības noslēguma dekādē, kad sākas kari un teritoriju aneksijas Āzijā, Āfrikā un Eiropā. Kaut gan jāizrada zināms gods Tautu savienībai, jo tā vismaz bija spējīga pieņemt cienīgu lēmumu un izmest PSRS no organizācijas pēc tam, kad tā iebruka Somijā. Bet arī mēģinājumu apmierināt Hitleriskās Vācijas apetīti, lai izvairītos no kara, tāpat noveda pie Otrā Pasaules kara. Kas, protams, liek uzdot jautājumu, vai sākotnējie mēģinājumi glaimot un nomierināt Krieviju, bet tagad izvairīties no tiešas sadursmes ar Krieviju nenovedīs tur pat.
    Bet nu šie visi ir teorētiski vēsturnieka spriedelējumi par pagātni. Galvenais jautājums ir kas tad mūs sagaida un kur esošie procesi varētu attīstīties. Manuprāt, mēs jau esam spēruši kāju periodā, kur dominēs valstu savstarpējā sāncensība, visbiežāk balstīta uz ideoloģiskiem/reliģiskiem apsvērumiem, autoritatīvu līderu iegribām/ambīcijām. Savukārt starptautiskajās attiecībās ekonomisko attiecību modeli, kam pamatā bija pieņēmums, ka, jo vairāk valstis kļūst ekonomiski atkarīgas viena no otra, jo mazākas kara iespējas, nomainīs tradicionālais varas balanss, kura veidošanā noteicošo lomu ieņems valstu vai valstu bloku militārās spējās un gatavībai tās pielietot. Kādēļ es neminu ekonomiskās spējas, jo tās savu lomu spēlē tikai demokrātiskās valstīs, kur varai ir jārūpējas par sabiedrību. Kā redzams no Krievijas piemēra, tad tur ekonomiskā dimensija nav diez ko ietekmējusi viņa vēlmi vest karu.
    Vienlaicīgi arī jāpasaka, ka mums, gribot vai negribot, ja vēlamies sevi pasargāt, būs jāatgriežas pie tradicionāliem militāriem principiem. Gan Krievija karā Ukrainā, gan Hamas kaujinieki Izraēlā demonstrē cinisku nežēlību pret civiliedzīvotajiem. Un nu jau jāatzīst, ka nežēlība pret civiliedzīvotājiem turpmāk visdrīzāk būs standarta konfliktu un kara sastāvdaļa. Kas nav nekas jauns, jo pat Rietumu kara teorijas pamatlicēja Klauzevica kara vešanas trīsvienībā viens no centrālajiem elementiem ir pirmatnēja vardarbība un naids. Tāpat kā skaidrs, ka starptautiski pieņemtos kara vešanas likumus ievēro tikai Rietumvalstis, kas visdrīzāk savā starpā nekaros.
    Tādēļ vēlamies to vai nē, bet mēs esam iegājuši periodā, kur, lai sevi pasargātu no tā, kas notiek tagad Ukrainā un Izraēlā, nosargātu savu kultūru, vērtības, bet arī savu ekonomiskās attīstības līmeni, militārā spēja aizsargāt savi un spēja nosargāt arī savas robežas būs izšķiroša. Vienlaicīgi šeit es arī atsevišķi minētu sabiedrības vēlmi un gatavību sevi aizsargāt, kas ir neatņemam militārās spējas sastāvdaļa, jo vieni paši dzelži neko nedod. Bet tieši ar šo vēlmi manuprāt būs lielākās problēmas, jo īpaši daudzās Rietumeiropas valstīs. Bet mums, kas dzīvo uz robežas ar valsti, ko pārvalda neskaidras Krievijas vēsturiskās varenības apsēst diktators, jo īpaši jādomā par to, lai nav jāpiedzīvo tās šausmas, kam cauri ir gājuši mūsu vecāki un vecvecāki.
    Bet, ja kādam ir šaubas kādēļ ir vērts sevi un Latviju aizstāvēt, iesaku aizbraukt uz Pleskavu padzīvot kādu mēnesi, gan jau tad sapratīsiet.”

    Atbildēt

    • Sārta stilā Garisona vārdiem “nu ir skaidrs, ka mēs esam iegājuši jaunā vēsturiskā periodā un ASV/Rietumu centriskais pasaules modelis, kas bija izveidojies pēc Aukstā kara beigām, ir noslēdzies.” Nu beidzot pat Garisonam tas ir skaidrs, kuram kā zināms “nav kristāla bumbas”(c). Un tas ir cilvēks, kurš tiek pie tāda līmeņa analītikas, pie kuras parastais mirstīgais pat sapņos netiks. Tomēr mirstīgie var būt attapīgāki par amatpersonām un nonākt pie pareizajiem secinājumiem gadus 10-15 ātrāk. Paradokss. Ciks skaistā pasaulē mēs dzīvotu, ja no amatpersonām prasītu būt attapīgām.

      Atbildēt

  15. https://www.delfi.lv/193/politics/56051820/pasreizeja-geopolitiskaja-situacija-latvijai-tuvakaja-laika-nekas-nedraud-doma-kozlovskis

    Seja vēl labāka par virsrakstu. Vai tik tieši aiziepriekšējā ministra Kozlovska (vārda sakritība – nejauša) vadībā robežas izbūves plāns neiebuksēja uz gadiem 3-4 vai vairāk?

    Pēdējo pāris nedēļu laikā vairāki uzbrukumi kritiskajai infrastruktūrai Baltijas jūrā.

    Iespējams vienkārši viņa stratēģiskās plānošanas horizonts ir 3h max

    Atbildēt

    • ”Tomēr Valsts drošības dienests lieliski tiek ar visu galā, regulāri monitorējot situāciju pēc konflikta Izraēlā” – lieliski tiekam galā, kad nekas nav jādara un nav jauzrada nekādi rezultāti par padarīto vai attaisnojumi par neizdarīto. Es ar tā gribētu strādāt savā darbā 🙂

      Atbildēt

    • Diskusija prasās par katru Leonīda tēzi. Nu piemēram, kas ir šīs “patiesības” autors “viena militārā patiesība – no maziem un gana spēcīgiem pretiniekiem lielvaras baidās pat vairāk nekā no citām lielvalstīm.” Vai, cik ilgi NBS izpratnē turpinās “šobrīd”? Vai kāpēc cilvēkiem jautājumu “cik ilgi mēs noturēsimies?” – vispār vajadzētu izslēgt no savas retorikas,” Utt

      Atbildēt

  19. Vai Dagestānas prezidenta un iekšlietu ministra dzīvības apdrošīnāšanas prēmijas pēkšņi uzleca debesīs?

    Atbildēt

    • Nē. Visu noteiks viņu spēja kontrolēt situāciju, kas šaubas nerada. Kāds noticēja, ka izlēkāties uz IL pilsoņiem “jau drīkst”, bet pārprata Maskavas signālus, laiks vēl nav pienācis.

      Atbildēt

    • Viņš kko zina. ko mēs bauri nezinājām. Kādēļ LV teritorijā nevar izmantot, vispār nav skaidrs. ATACAMS mums nav jāpērk, bet jāsaņem. Prioritāšu ir tik daudz ka ar pirkšanu tālu netiksim,

      Atbildēt

      • Iespējams realitāte ir stipri vienkāršāks, un konkrēto jautājumu uzdod cilveks ar diezgan bieži sastopamo ”mēs taču mazi latvieši, neko nevaram neko nespējam , daram tikai to ko atļauj Brisele/Vašingtona pašiem iniciatīvas nekādas nav utt” Latvijas sabiedrības mentalitāti……nebūtu brīnums, daudzi mūsējie tā arī domā it īpaši kad runa iet par armijas lietām. Ideja ka Latvijas valdība pati no sava prāta izdomātu uzšaut ATACMS uz Peterburgu viņiem liktos neiespejama fantastika

        Atbildēt

  23. Dabisku procesu grafikos ļoti reti ir redzams straujš lēciens.
    ZS skaits pēdējos 5? gadus bija “nedaudz pāri 8k”, bet te uzreiz no 8 uz 10 (sagadīšanās pēc tieši tik, cik prasa papīri).

    Nebutu pārsteigts, ka 24-26 gadā būs stabili nedaudz pāri 10k, un 27. gadā lēciens uz 12k.

    Atbildēt

    • 8k ilgstoši stabils rādītājs, kas acīmredzot demonstrē optimālo sab.attieksmi miera laikā. Kad notiek gruzija, krima, donbsa tā uz emocijām nāk pieplūdums kuram seko plato un atplūdums -emocijas ir īss motivators. Tomēr daļa no emocionāļiem paliek un ZS ir plusā. Cik no tiem nāks uz nodarbībām vēl pēc gada to zina Valsts kontrole, bet neteiks. Kopumā šāda staigāšana ir norm paramilitārām organizācijām, bet tādēļ tās nevar būt aizsardzības kodols, mugurkauls vai tml.

      Atbildēt

  24. https://www.sargs.lv/lv/viedoklis/2023-11-07/brunoto-speku-apgade-ieviesam-ukrainas-pieredzi-saruna-ar-nodrosinajuma
    ”Komandieris atzīst, ka NBS rīcībā nav pieejami mehāniķi, kas kvalificēti tieši kaujas laukā bojātas tehnikas vienību labošanā. Kā arī, piemēram, jaunais kājnieku bruņutransportieris “Patria” nav ticis testēts kaujās, līdz ar to mehāniķiem nav bijusi iespēja tos remontēt pēc pretinieku lādiņu radītajiem bojājumiem. Kā norāda komandieris, šīs spējas ir tikai attīstības sākuma posmā. Līdz šim arī nav apkopota statistika, kādas rezerves daļas konvencionālā karadarbībā tiek patērētas visvairāk. Šī iemesla dēļ nav iespējams savlaicīgi paredzēt, cik plašas un kāda tipa rezerves daļas Nodrošinājuma pavēlniecībai ir nepieciešams uzturēt.” – wtf kungi kas tas tāds tagad atklājas. Armija kas nedomāja karot un nav gatava remontēt tehniku kara apstākļos? Kā tad remontēja tos hammerus kas bija Afganistāna un Irākā?

    Atbildēt

    • Loģiskas un paredzamas sekas remonta nodošanai ārpakalpojumā – visas zināšanas akumulējas tur. Saprātīgs risinājums valstīm ar dziļu aizmuguri, bet nejēdzīgs priekš absolūtā kara scenārija

      Atbildēt

    • lūk, kā “kara apstākļos Afganistānā un Irākā laboja hammerus”: https://www.youtube.com/watch?v=gvwUii0bJOU
      Njā, vajadzētu uzspert gaisā dažas scanias un patrias, lai mehāniķi paaugstinātu kvalifikāciju…
      starp citu, ir atšķirība starp ru/psrs armijas skolu un Nato armiju skolu. ru armijai ir speciāli remontu bataljoni.
      Nato armija vairāk liek lielāku uzsvaru uz bojātās tehnikas evakuāciju no kaujas lauka, aiztransportēšanu uz aizmuguri un tur arī bojāto tehniku labo. šķiet, uz katru vadu (~6-8 transportlīdzekļi) rēķina vienu recovery. Arī mums jāliek uzsvars uz recovery transporta brigādēm un nevis remontēšanu kaujas laukā vai piefrontē.
      Tāpēc Limpenes interpritētais jautājums/uzdirsiens vispār ir kkas “pazudis tulkojumā” par tēmu “kaujas laukā bojātas tehnikas vienību labošana pret gatavība remontēt tehniku kara apstākļos”…

      Atbildēt

    • Paldies, visiem bundziniekiem novēlu možu garu. Jūtu, ka trūkst.
      Pirmkārt, raksta nosaukums ir nešpetns klikbeits, jo Rietumi nevis “baidās”, bet “kalkulē”, otrkārt nevis “Rietumi” kā valstu sabiedrības, bet “Rietumu līderi”, kas šīs sabiedrības pārstāv. Vai kalkulēt ir labāk nekā baidīties ir cits jautājums. Savukārt Rietumu līderu kalkulācijas balstās uz mazliet šķībiem pieņēmumiem par “72 stundām”, brīnumieročiem, sankciju iedarbību, RU iekšējo opozīciju karam, krājumu izsīkumu utml. Ja vienādojumā visu laiku vadīt nepareizus skaitļus, to nāksies visu laiku koiģēt. Kas arī notiek.
      Rietumu līderi noteikti zina vienādojuma otru pusi,tas ir stavokli ko viņi grib panākt – netiek pielietoti kodolieroči, UA saglabā neatkarību, karadarbībā neiesaistās NATO valstis, karš nepārmetas uz Rietumvalstu teritoriju, RU pie varas nenāk kāds vēl sliktāks par Pu, RU kodolarsenāls paliek RU centrālās varas kontrolē. Iespējams te var vēl var kaut ko pielikt pie vēlamā “end state”, bet galvenais ir saprast, ka Rietumu līderi dotajā situācijā (par kuru tie nav laimīgi un kurai nebija gatavi) cenšas piedzīt vienādojumu pie viņiem zināmas pareizās atbildes. No tā izriet apsvērumi:
      “vai karš beigsies UA sasniedzot 1991.gada robežu – nē” ,
      “vai UA spēj ar spēku, bet kontrolēti nomainīt režīmu RU – nē”,
      “vai mēs esam gatavi ar spēku, bet kontrolēti nomainīt režīmu RU -nē”
      “vai atgriešanos pie 1991.gada robežām RU sabiedrība uztvers kā sakāvi karā – jā”,
      “vai Donbasa+ okupāciju RU sabiedriba utzvers kā apmierinošu uzvaru – jā”
      “vai expadomju valstu sabiedrības miera labad gatavas samierināsies ar teritoriālajiem zaudējumiem par labu RU – jā (skat. Krimas, Dosetijas, Transnistrijas piemēru),
      “vai starp mums ir konsens kā atbildēt, ja RU pielietos TAKTISKOS kodolieročus – nē”
      “vai RU var pielietot taktiskos kodolieročus, lai paturētu Krimu – jā (augsta varbūtība, bet ne 100%)”

      Tātad zinot vēlamo sasniedzāmo rezutātu un dažus mainīgos, Rietumu līderi savos aprēķinos nonāca pie risinājuma: “darām tā, lai UA nesasniedz 1991.gada robežas, bet nezaudē neatkarību, lai RU nenotiek nekontrolējama režīma maiņa, lai RU kodolarsenāls netiktu izvazāts starp vairākām bandām, lai mums nebūtu jāisaistās karā tieši, lai mēs tajā nezaudētu”. Vēl vairāk apkopojot šo stratēģiju to var aprakstīt kā “vilks paēdis- kaza dzīva, tas nekas, ka bez vienas kājas”. Kā šo vienādojumu būtu jārisina manuprāt? šādi: “Plaša Rietumvalstu koalīcija iesaistās karā tieši, ar spēku, nerēķinoties ar zaudējumiem, pārņem RU teritoriju un kodolarsenālus kā draudu pasaules eksistencei, sadala RU vismaz 3 okupācijas zonās un izveido tajās pagaidu valdības. RU tiek denuklearizēta. Notiek koalīcijas karaspēka izvešana un vēlēšanas.” Neiespējami, bet pareizi. Tāpēc šobrīd Rietumu līderi aprēķinos operē ar a priori nepareiziem apsvērumiem, kas nekad nenovedīs pie stabila miera, visi atrisinājumi būs patālu no patiesības un visi to saprot. Tieši par to ir autora raksts, kurā viņš pats baidās nosaukt vienīgo pareizo atrisinājumu, jo diplomāts.

      PS Šitais labs “…Hitleram tika atņemta Austrijas Anšlusa” , nedomāju, ka autora pērle, drīzāk tulkotājs pie vainas.

      Atbildēt

      • Es vēl piebilstu, ka svarīgs faktors ir visa tā kara dārdzība, par kuru jāmaksā ir tieši Rietumiem……….Rietumu līderi to negaidīja, un arī negribēja. No plika gaisa mainīt savas valsts budžetu (un diezgan kardināli) lai palīdzētu kaut kādiem tur austrumeiropiešiem karā ir liels lūgums. Nav vairs Aukstā kara laiks kad 300 tankus un 50 lidmašīnas neviens pat nepamanītu (jo visi gan Eiropā gan Amerikā tērēja lielas summas armijai tā vai tā). Atdot humpalas un vecus lūžņus no armijas noliktavām ir viena lieta, maksāt par jauniem tankiem un lidmašīnam ukraiņiem ir cita. Apelēt pie sirdsapziņas varam cik gribam, bet nauda paliek nauda

        Atbildēt

      • Paldies par izvērsto atbildi!
        “Vilks paēdis,kaza dzīva-tas nekas,ka bez vienas kājas”-ne uz ko vairāk “Rietumu”varenie šobrīd nav spējīgi.
        Vēsture atkārtojas,mēs(cilvēki) no tās neko nemācāmies,viss kārtībā.
        Ņemot vērā mūsu(Latvijas,arī EE,LTU)ģeolokāciju un pārējos aspektus-laiks mums vēl ir,bet “kazas kāja” ir ar lielu varbūtību(labi,lai būtu 50/50).

        Atbildēt

  27. FOXu šogad parādē nepalaida, vai tas nozīmē, kā nekāda progresa attīstībā nav? Vispār maz jaunumu.

    Atbildēt

    • LT arī nolohojās, bet laboja kļūdu jau 2015. Visi ar nozari saistītie to redzēja, zināja un saprata. Graubes problēma ir tā ka viņš kalpoja politiķiem, kas viņu stutēja amatā. Ņemot vērā pašreizējo ģeopolitisko situāciju viņa kļūdas sekas vēl nav pārvarētas.

      Atbildēt

      • Jāgaida kļūdu atzīšanu par “mazu, bet profesionālu, viedo armiju”, “zemessardzi kā mugurkaulu”, CVRT projektu, kā arī VAD noliedzēja ievilkšanu amatā. Jāatzīst gan,ka daļā par “mazu” viss izdevās.

        Atbildēt

    • “Kāpēc mums atkal tā veicas?”-tāpēc ka:kļūdīties ir cilvēcīgi;kurš tad nekļūdās;kurš tad to varēja paredzēt.Arī-netraciniet tautu;tauta nesapratīs.Arī-mēs būsim tilts starp Austrumiem un Rietumiem;mēs būsim tranzītvalsts;mēs būsim Šveice utt.utjp.Katrs var piemest no sevis vēl kādas “pērles”.

      Atbildēt

    • LOL protams viņš savu ”kļūdu” atzīst tikai tad, kad visi pārejie spēlētāji ir mainījuši savu viedokli un viss lielais vilciens jau ir mainijis savu trajektoriju, kāda nejauša sakritība…….rūdīts zaglis savu kļūdu pēksņi nožēlo arī tikai tad, kad jau atrodas Policijas apcietinājumā, nevis pirms tam.

      Atbildēt

  29. Vācieši domā, ka nākamais Krievu gājiens pēc Ukrainas situācijas iesaldēšanas būs uzbrukums NATO:
    “Ja karš Ukrainā pārvērtīsies par “iesaldētu konfliktu”, Krievijas sauszemes spēki varētu būt gatavi uzbrukt NATO vidēji sešu gadu laikā, liecina jauns vācu analītiķu pētījums, par to vēsta “Deutsche Welle”. Līdzšinējās tendences Ukrainā rāda, ka Krievijas kaujas jauda var pārsniegt pašreizējo NATO atturēšanas potenciālu konvencionālā karā Eiropā.”
    “Eksperti un izlūkdienesti lēš, ka Krievijai būs nepieciešami seši līdz desmit gadi, lai atjaunotu savu armiju līdz tādam līmenim, lai tā varētu uzdrošināties uzbrukt NATO,” savās pārdomās dalās DGAP analītiķis Kristians Mellings. Līdz ar to aliansei ir tikai pieci līdz deviņi gadi, lai bruņotos pietiekami, un atvairītu iespējamo Krievijas uzbrukumu. “Krievijas uzbrukumu NATO teritorijai vairs nevar izslēgt,” sacīja Mölings. –
    “Tas nozīmē, ka jautājums vairs nav par to, vai Vācijai un NATO jābūt gatavām karam, bet tikai par to, kad.”
    https://www.tvnet.lv/7900769/krievijas-uzbrukums-nato-jautajums-vairs-nav-par-to-vai-bet-gan-kad

    Atbildēt

    • Suns ir aprakts šeit:
      “Vairāki militārie eksperti uzskata, ka Ukrainas fronte kļūst par kaujas lauku, kurā darbojas arvien vairāk augsto tehnoloģiju ieroču. Aizvien biežāk tiek runāts par mākslīgā intelekta izmantošanu militārajās operācijās.”

      Bet mēs uz to varam tikai noskatīties.

      Atbildēt

  30. https://www.sargs.lv/lv/viedoklis/2023-11-07/nbs-nakama-gada-budzets-sola-attistibu

    “Tāpat nākamā gada budžeta pasākumi paredz turpināt īstenot prioritāri attīstāmo spēju ieviešanu, proti, raķešu artilērija, slāņveida pretgaisa aizsardzība, krasta aizsardzība, bezpilota lidaparātu sistēmas un vadāmie lādiņi, kājnieku kaujas mašīnas, loģistikas transportlīdzekļi un lielkalibra munīcijas krājumu izveide.”

    Kājnieku kaujas mašīnas šeit ir domātas Patrias? Vai ne? Vai ne?

    Atbildēt

      • Sasniedzot plānotos VAD apjomus apgrozījumam jābūt 4K VADisti gadā. Tas ir iespējams, ja skatāmies uz LT un EE sasniegumiem VAD jomā. PD tad specializējas un tiek rūpīgi uzglabāti rezervē, VAD veic vienkāršos regulārās armijas darbus. ZS stutē aizmuguri.

        Atbildēt

  31. Piezīme pie delfinārija raksta par Zalužnija eseju – dažkārt ir noderīgi, ja armijas komandieris prot rakstīt

    Atbildēt

    • EE nav tādas brīvprātīgo kategorijas, iesauc un viss. LV sistēma nokopēta no LT, kur vismaz pirmos iesaukumus veidoja tikai brīvprātīgie. Tagad LT gan/gan, drafts arī ir. Bet LT iesauc 3,5k… ir atšķirība no 600 mūsējiem. Vislielākie akmeņi metami Jaunsardzes un VAM virzienā to pienesums ir niecīgs salīdzinot ar to cik līdzekļu ir ieguldīts un cik jaunieši apgrozīti.

      Atbildēt

      • Ej un tagad mēģini sisties ar tiem VAMiešiem un jaunsardzniekiem 🙂 , kad valsts institūcija ir ”ielaista” tad vēlak no viņas tikt vaļā ir ļoti grūti jo protams viņiem arī tagad pašaizsardzības instinkts cīnīties par vietu zem saules un algām no valsts budžeta.

        Atbildēt

        • Varbūt VAM īstais mērķis bija dažus desmitus fizkultūras skolotājus pierakstīt rezerves karavīru tabulā?

          Atbildēt

  34. https://www.sargs.lv/lv/nozares-politika/2023-12-09/2024-gada-aizsardzibas-budzets-sasniegs-112-miljardus-eiro-prioritates

    Interesanti skatīties, kā no attīstības tekstiem beidzot ir pilnība pazuduši tādi ierasti AM saukļi, kā piemēram ”profesionaļi” un ”PD” un ”Zemessargi” (ne reizi nav pieminēti nekur)…….tā vietā pēkņi redzam 30 gadus neredzētus un svešus terminus, kā ”rezerve” un ”raķetes” un ”uguns spējas”. 180 grādu maiņa no tā ko 20 gadus klucināja Graubes un Kalniņi. Šis plāns jau sāk līdzināties Igaunijas armijas attīstības plāniem

    Atbildēt

    • Necik – runāšanas fāzē. Līguma parakstīšana, n gadi ražošana. Ja vien nepērk Bradley no onkuļa sema noliktavas

      Atbildēt

    • bundesi te runā par armored versijām, kas tiešām var kaujā noderēt. hvz cik mums to scimitaru ir atlicis. Pašiem vaig. Citus CVRT modeļus gan varētu ziedot ambulancēm.

      Atbildēt

  36. Avots, nav pievienots, bet interesanti ja patiesi. Korejiešu K-21, ASCOD un Turku Tulpar pieminēti.

    Atbildēt

    • Korejiešiem varētu pat būt jauda diezgan ātri saražot, ja iedos līgumu…….cena viņiem visiem ir ap 2-3 miljoni eiro, ja pērk jaunu no fabrikas.

      Atbildēt

      • No korejiešiem pat varētu visu apjomu dabūt uzreiz no dkorejas armijas noliktavas.

        3B vienotība un harmonizācija – ja info patiess, katriem būs sava KKM.

        Korejiešiem dīlerserviss būtu Polijā (lielapjoma korejas tanku iepirkums), par pārējiem???

        Atbildēt

      • ”kopējā cena vairāk nekā 2,8 miljardu eiro” oho, izklausās kaut kā bišku par sālītu. Tad jau vajadzība laikam ir ļoti spiedīga. Nesaistīti, bet pirms gadiem 5…7 par to pašu summu varēja nopirkt tanku brigādi vai manpads + atgm katrai nodaļai.

        Rumānija rudenī par 2,5 miljardu dolāru nopirka pilna Abrams bataljona (54 gab.) komplektu mīnus šāviņus. https://www.dsca.mil/press-media/major-arms-sales/romania-m1a2-abrams-main-battle-tanks

        Pirms gada Slovākija par 1,3 milj nopirka 152 CV90….

        Atbildēt

        • Vismaz CVRT pirkumā summas bija ar uzturēšanu, remontbāzi utt – nezinot detaļas, nevar salīdzināt.
          Šīgada cenas ar 5g vecām nevar salīdzināt tāpat – visur smird pēc sviluma, sellers market.

          Atbildēt

          • Vecās cenas pieminu ar nožēlu, ka tas viss tiek pirkts tikai tagad, kad vajadzība un cenas burtiski svilst.

            Pat ja tur ir iekļauta apkope un viss nodrošinājums nākamajiem 10 gadiem, veselu trīs gadu aizsardzības budžetu izgāšana ~100 ifv dēļ nav adekvāti.

            Atbildēt

            • Adekvāti nav gan, bet ko darīt kad armija neplāno savu attīstību tā, kas tās būtu jādara……..šādus IFV pirkumus būtu jāplāno 10+ gadus iepriekš , nevis jāskrien un panikā jāgrābj kas plauktā pieejams kara priekšvakarā. Mūsējie neplānoja, tagad visi maksāsim sodu ar savu armijas budžetu

              Atbildēt

              • Ja vajag, tad neko nepadarīsi… šis jau sāk atgādināt 1939.gadu, kad Latvijai tik izmisīgi vajadzēja bruņojumu, ka bija gatavi atdot teju vai visu, lai dabūtu pārdesmit T-26 no PSRS, beigu beigās arī visu atdeva un neko nesaņēma…

                K21 izskatās no tiem 3 apskatītajiem vienīgais īstais produkts, pārējie – prototipi. Negribētos, lai mūsu KKM izvēršas kā lietuviešiem ar viņu Vilkas, kam pagāja 5 gadi, līdz atrisināja tehniskās problēmas. Tik tam K21 pēc wikipēdijas ir kaut kāds ar NATO nesaderīgs 40mm lielgabals, kuram ir kaut kāda sava muņa.

                Atbildēt

                • Nesaderīgs kalibrs ir mūsu knowhow kopš cvrt laikiem.
                  Torni jau citreiz var piekombinēt pēc pasūtītāja vēlmēm

                  Atbildēt

                  • CV90 jau ar 40mm stroķis- Bofors. Neesmu specs, bet iespējams munīcijas ziņā K21 nav unikāls

                    Atbildēt

                    • K21 arī ir 40mm K40 puška, drīzāk retums pagaidām. Nākotne zīmējas kā cased telescoped ammunition, uz ko arī mums jātēmē.

                    • Teorētiksi, ja tās mašīnas pasūta jaunas no fabrikas, pušku var arī nomainīt uz standarta 40mm Bofors ka uz CV90 Zviedrija (vai pat 30mm vai 35mm, jauna tehnika visa tagad ir modulāra un var puškas pasūtīt kā kungs vēlas)…….ja izdomās pirkt lietotas pa tiešo no Korejas armijas esošā parka, tad gan var būt ka pipec nesakrīt.
                      Vēl interesants moments : K21 ir vienīgā no tam pieminētajam mašīnam kura māk peldēt un ir amfībija standarta komplektācijā……ņemot vērā ka savulaik priekš Patria peldēšanas spēja bija uzsvērta kā svarīga no NBS puses, iespējams šeit būs tas pats. CVRT bundžas ar visu savu mazo svaru un izmēru peldēt nevarēja

  37. Taisnība, lai gan jāņem vērā ko ietvertu iepirkums, vai tikai KKM, vai arī iekļauta munīcija, atgm, simulatori, uzturēšanās izmaksas utt. Un jāņem vērā potenciālā iespēja ražot uz vietas Latvijā.

    Atbildēt

    • Decentralizācija – ok. UA tas tiešām ir trends attiecībā uz visu. Tuvāk nullītei, arī ok, helikopteru mums… tik cik ir. Tomēr visa šī mobilitāte un decentralizācija notiek uz kaut kā cita rēķina. Lai atrastu optimālu līdzsvaru jāvec daudz reālistisku(!) mācību ar sekojošu rūpīgu analīzi. Vai tas notiek? Raksta varonis izteikts “viss ir čotka” kluba pārstāvis, tādēļ es personīgi šaubos.

      Atbildēt

      • Ar to decentralizāciju ir kā ar 72h somu – kaut ko decentralizēsimies, grauzīsim 72h ziedputekšņus, bet tālāk ta ko – a neko. A ir, B nav. Pēc 72h padoties no meža iznākot tuvākajā asfalta krustojumā kur BTR stāv ar URAL, kur maizes kastes, bet ar antibiotikām izmarinētos ievainotos atdot krievu mediķiem vai marinēt pagrabos pa laikam taisot brūču revīzijas izlejot strutas ar drenu, jo “būs evakuācija pa jūru, kuru nodrošinās NATO”. Vēsturiski jau tālāk pa 72h šeit izsenis Berlīne, Stoholma, Maskava vai Vatikāns izlēmis. Vēsturiski mantots selekcijas rezultātā iemantots ierobežotājs domas lidojuma augstumam un tālumam, kas aprobežojas ar 72h.
        Vai tiešam kāds skaidrā prātā, situācijā, kad VUGD slēdz ciet depo uz laiku, jo nav resursu, domā, ka pēc 72h kāds tos vāķīs no brikšņiem, kur tumsā skrienot no “krievu diversantiem” katrs ceturtais būs izdūris uz zara aci un aiz celma izmežģījis kāju stiepjot 72h somu?

        Atbildēt

      • pēc mācībām izskatījās, ka shēma daudzmaz strādā, bet… jaudas/personāls ir kārtīgi jāpalielina, lai nerastos sastrēgumi, kur sarkanie pārvēršas par melnajiem. kaut sadali jau neviens nav atcēlis…

        Atbildēt

    • Viss svarīgais pateikts ievadrindkopā – “Pēdējos gados pastiprināti strādāts pie dokumentu, plānu un koncepciju izstrādes”. T.i. tavu brūci pārsegs ar koncepciju.
      Tālāk mazliet cerīgāk, ka raška uz ženēvas konvencijām liek mīksto

      Atbildēt

  39. https://www.youtube.com/watch?v=-WD99XeZQ6c
    stunda gara runāšana beztolkā, ka ”kaut kas ir jādara” bet neviens (arī pats Garisons) īsti negrib neko baigi darīt vai mainīt , ”sabiedrībai ir jādomā” bet ko un kā īsti neviens negrib pateikt. Visi plāni ir aptuveni, nekādu deadlinu nav, nekādas konkrētības nav. Ķipa visi sēž bariņā nobijušies skatās uz kaimiņmājas ugunsgrēku un bļauj lai ”kāds kaut ko dara!!!!”

    Atbildēt

    • Izskanēja – “robežas militarizācija”
      00:11:00 Neizskanēja skaidra atbilde par Otavas līgumu, bet priecē kā sargs.lv uzdrošinājās pieminēt šo ĀM svēto govi. Jāizdiskutē… alternatīvas…

      Atbildēt

Leave a reply to limpene Atcelt atbildi

Šajā vietnē surogātpasta samazināšanai tiek izmantots Akismet. Uzziniet, kā tiek apstrādāti jūsu komentāru dati.