7.februārī Saeima skatīja grozījumus Militārā dienesta likumā. Kopā ar grozījumiem, kas paredz atļaut NBS Kājnieku skolā uzņemt kursantus bez vidējās izglītības, tika izskatīts deputāta J.Ādamsona (SC) priekšlikums par vidējo izglītību kā obligātu priekšnosacījumu stājoties profesionālajā militārajā dienestā NBS.
Priekšlikums netika atbalstīts, bet analizējot deputātu diskusiju un argumentus var secināt, ka problēma ar NBS komplektēšanu ir lielāka nekā varētu šķist, jebkādu prasību paaugstināšanu rekrūšiem NBS komplektēšanas sistēma neizturēs. Turklāt zīmīgi, ka profesionālo karavīru-deputātu (Ādamsons, Krēsliņš, Rūsiņš) īpašo viedokli šajā jautājumā centās atspēkot saucot to par mācību procesa “torpedēšanu” un izdarot mājienus partejiskās piederības virzienā.
Interesanti skaitļi izskanēja par šobrīd NBS dienošo karavīru skatu, kuriem nav vidējās izglītības „nedaudz vairāk kā simts”, „apmēram 120” beigās jau „144”. Starp citu, 144 veido 2,8% no visiem NBS profesionālā militārā dienesta karavīriem. VB mēs negribam neko pārmest šiem soldžeriem, kuri fiziski un psiholoģiski smagos apstākļos godprātīgi pilda viņiem uzliktos pienākumus. Bet kā bijušie profesionālie karavīri un Latvijas pilsoņi mēs gaidām no valdības un Saeimas risinājumus, kas balstītu NBS rekrutēšanas politiku nevis uz prasību pazemināšanu, bet uz motivācijas un militārā dienesta pievilcības paaugstināšanu. Mūsdienās profesionālam karavīram jābut ļoti motivētām, ļoti izglītotam un ļoti efektīvam kaujā. Ja tam visam nav naudas, lai atdod atpakaļ OMD! 🙂
Izvilkums no Saeimas 2013.gada 7.februāra sēdes stenogrammas. Pilnībā stenogrammu var lasīt šeit.
(..)
J.Ādamsons. Nākošais ir Saeimas deputāta Jāņa Ādamsona priekšlikums, kurš paredz papildināt likumprojekta 16.pantu „Komplektēšanas pamatprincipi” ar 6.punktu: „ir ieguvuši vismaz vidējo izglītību”.
Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.
Vārds deputātam Jānim Ādamsonam.
J.Ādamsons (SC).
Cienījamie kolēģi! Mēs arī no šīs tribīnes esam daudz diskutējuši par komplektēšanas principiem… to, kas skar tieši mūsu Nacionālos bruņotos spēkus. Pats dīvainākais ir tas, ka deviņdesmito gadu vidū, kad vēl bija obligātais militārais dienests, komplektējot mūsu Nacionālos bruņotos spēkus, vadījās galvenokārt pēc viena kritērija – tā bija izglītība.
(..)
Nesen mums bija tikšanās ar Kirgīzijas Aizsardzības komisijas deputātiem, un, ziniet, kas bija pats dīvainākais? Pats dīvainākais bija tas, ka Kirgīzijā… Kirgizstānā ir pieņemts likums, ka dienestā var tikt pieņemti tikai cilvēki ar vidējo izglītību. Pie tam ir atsevišķas prasības arī attiecībā uz vidējo tehnisko izglītību. Turpretī mēs samazinām šīs prasības!
Tieši šī iemesla dēļ es aicinu atbalstīt šo manu priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Aleksejam Loskutovam.
A.Loskutovs (VIENOTĪBA).
Godātā priekšsēdētāja! Kolēģi! Es saprotu kolēģa Ādamsona bažas par Nacionālo bruņoto spēku kvalitāti, taču mums ir jārēķinās arī ar mūsu valsts reālijām – tādām, kādas ir šodien. Taču jo vairāk mums ir jārēķinās ar to, kas notiks tuvākajos gados.
Diemžēl demogrāfiskā situācija ir tik nelabvēlīga bruņoto spēku komplektēšanai, ka mūsu komisija, uzklausot Rekrutēšanas un jaunsardzes centra vadītāju un runājot arī ar citām Aizsardzības ministrijas un bruņoto spēku amatpersonām, ieguva pārliecību, ka visai tuvā nākotnē var būt lielas problēmas nokomplektēt bruņotos spēkus, pat pastāvot tādām prasībām, kādas ir likumā šodien, – ka nav nepieciešama vidējā izglītība.
Tajā pašā laikā bruņoto spēku pārstāvji mums solīja un teica, ka nav nekādu problēmu pilnveidot savas zināšanas, uzsākot un turpinot dienestu bruņotajos spēkos. Manuprāt, mums nevajag apsteigt notikumus un mēs nedrīkstam nostādīt bruņotos spēkus tādā situācijā, kad ne tikai nebūs, no kā izvēlēties, bet… vienkārši nebūs pietiekami cilvēku, no kuriem bruņotos spēkus komplektēt.(varabungas izcēlums)
Es aicinu jūs atbalstīt komisijas viedokli.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Kārlim Krēsliņam.
K.Krēsliņš (VL-TB/LNNK).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es izsaku vēlreiz savu viedokli par to. Un, lai nebūtu to tulkojumu, vai tur ir samazinātas tās prasības izglītības līmenim, es konkrēti citēšu, kas Militārā dienesta likuma 18.pantā bija rakstīts: „Militārajās izglītības iestādēs…” – militārajās izglītības iestādēs! – „…uzņem Latvijas pilsoņus, kas ir sasnieguši 18 gadu vecumu un ieguvuši vismaz vidējo izglītību.” Tā bija likumā.
(..)
Tās nav 21.gadsimta tendences! Jau deviņdesmito gadu sākumā visas NATO valstis pakāpeniski pārgāja uz to, ka virsniekiem ir jābūt vismaz bakalaura grādam. Tagad daudzās valstīs vecākajiem virsniekiem jābūt maģistra grādam. To pieņēma arī Lietuvā, sākot no pulkvežleitnanta līmeņa. Dažās valstīs augstākajiem virsniekiem, tas ir, ģenerāļiem, ir jābūt jau doktora grādam. Tās ir mūsdienu tendences!
(..)
Bet ne tikai šis punkts! Ir arī vēl cits punkts. Likuma 33.panta 5.punktā bija rakstīts: „štāba virsseržants (štāba bocmanis) – virsseržantam (bocmanim) ar vismaz pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību…”. Tā bija agrāk… Nu, pēc augstāko instruktoru kursu pabeigšanas, piecu gadu nodienēšanas virsseržanta (bocmaņa) pakāpē… Tā ir OR-7 pakāpe, praktiski visaugstākā…
Tagad tiek piedāvāts 5.punktā izslēgt vārdus „ar vismaz pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību”. Tātad tas līmenis tiek pazemināts arī instruktoriem, štāba virsseržantiem. Tā tendence ir… normāli nav raksturīga, teiksim, 21.gadsimtam.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Ainaram Latkovskim.
A.Latkovskis (VIENOTĪBA).
Kolēģi! Es gribu pateikties deputātam Ādamsonam un deputātam Krēsliņam, ka viņi tur rūpi par izglītības līmeni mūsu Nacionālajos bruņotajos spēkos. Un tas ir pilnīgi pareizi, un tas ir tas, uz ko mums arī ir jātiecas.
Pašlaik Nacionālajos bruņotajos spēkos ir nedaudz vairāk kā simt karavīru ar pamatizglītību. Arī mūsu Satversme nenosaka obligātu vidējo izglītību. Līdz šim, arī tajā laikā, kad Krēsliņa kungs vadīja Nacionālo bruņoto spēku štābu (arī viņa laikā!), armijā tika pieņemti karavīri ar pamatizglītību.
Aizsardzības ministra pavēlē tiek noteikts, ka, parakstot līgumu ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, karavīri apņemas iegūt arī vidējo izglītību, un no tiem 100 vai vairāk karavīriem apmēram 80 procenti pašlaik ir iesaistīti vidējās izglītības iegūšanā.
Kāpēc izveidojās tāda situācija, ka Militārā dienesta likuma 18.pantā, kā Krēsliņa kungs pareizi uzsvēra, bija izdarīts šis izņēmums, ka pieņem dienestā ne tikai ar vidējo izglītību, bet arī tos, kuri ir ieguvuši pamatizglītību? Tāpēc, ka 2011.gada 29.septembrī valsts sekretāru sanāksmē tika atbalstīts Ministru kabineta rīkojuma projekts „Par Nacionālo bruņoto spēku Kājnieku skolas dibināšanu”. Principā tagad Kājnieku skola kļūst par izglītības iestādi.
Līdz šim tas attiecās uz Aizsardzības akadēmiju, un bija loģiski, ka tur augstāko izglītību var iegūt tikai personas, kuras ir ieguvušas vidējo izglītību. Savukārt tagad izglītības iestāde, šī likuma izpratnē, būs arī Kājnieku skola Alūksnē, kur, protams, visi tie, kuri uzsāk savu militāro karjeru, sāk arī apmācības. Un tādā veidā tas izveidojas. Tas nav pazeminājums! Un es pilnīgi piekrītu Krēsliņa kungam. Viņam ir pieredze šajā jomā. Mums uz to jātiecas un nākotnē noteikti jāparedz, ka ir jābūt vidējai izglītībai, un arī virsniekiem arvien vairāk ir jāsaņem bakalaura un, protams, arī maģistra grāds, iespējams, pat doktora grāds.
Tomēr komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Gunāram Rusiņam.
G.Rusiņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts).
Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Augsti godātie deputāti! Arī es nevaru stāvēt malā un noklausīties, ka mēs kāpjamies atpakaļ no tā, kur mēs kādreiz esam bijuši. Es domāju, ka ar vidējo izglītību karavīrs tomēr ir profesionālāks nekā ar pamatizglītību. Runājot arī ar gados vecākiem virsniekiem no bruņotajiem spēkiem, tā kā arī es esmu bijis vecākais virsnieks, tad visi vienā balsī saka to, ka mēs nevaram uzņemt karavīrus ar pamatizglītību. Tā tomēr ir naudas izšķiešana! Ja mēs parakstām līgumu kaut vai uz trijiem gadiem un karavīrs apņemas iegūt šo vidējo izglītību… Mēs jau līdz šim viņā ieguldījām – nodrošinājām gan formas tērpu, gan arī sākotnējās militārās izglītības iegūšanu. Un, ja trijos gados viņš neiegūst šo vidējo izglītību, viņš aiziet projām. Un rezultātā ko mēs esam ieguvuši? Šobrīd Rekrutēšanas un jaunsardzes centrs atlases kārtībā ir rekrutējis daudz vairāk karavīru, nekā karavīri reāli var pretendēt uz karavīra statusu. Šobrīd ir 6 karavīri uz vienu vietu. Vai tas nav pietiekami šobrīd?
Un kāpēc mēs tieši šodien lemjam par to, ka mums ir jāatsakās no vidējās izglītības un jāpāriet uz pamatizglītību?
Es aicinu balsot par to, ka tomēr ir jābūt vidējai izglītībai.
Paldies. (Aplaudē dep. K.Krēsliņš un vēl daži deputāti.)
Sēdes vadītāja. Paldies.
(..)
Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.
Dz.Rasnačs (VL-TB/LNNK).
Godātie kolēģi! Es domāju, ikviena ministra pienākums ir aizstāvēt tos priekšlikumus, ko ministrija virza.
Šodien sēdē piedalās arī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Spolīša kungs. Es aicinu viņu pamatot, kāpēc tas ir tā. Paldies Latkovska kungam, viņš daļēji to jau pateica.
Es aicinu kolēģus nepaļauties uz tām emocijām, kuras te pārsvarā tika paustas no tribīnes. Man šķiet, Latkovska kungs ļoti precīzi pateica, kāds ir pamats šiem nosacījumiem.
Stāsts jau ir ne tikai par pamatizglītību ieguvušajiem; stāsts ir arī par vidējo izglītību nepabeigušajiem, (varabungas izcēlums)
Rusiņa kungs! Stāsts ir par jauniešiem no 18 gadu vecuma, kuri vēlas mācīties. Un nevajag viņiem likt formālas barjeras! Nevajag! Runa ir par konkrētu mācību iestādi.
Mani tiešām izbrīna… teiksim, par „Saskaņas Centru” es nebrīnos… (Starpsaucieni no zāles.) Mani šī nostāja nedaudz izbrīna tieši tāpēc, ka mēs divās komisijas sēdēs krustām šķērsām iztirzājām šo jautājumu – bija uzskaitītas konkrētas NATO valstis, kurās tā tas notiek. Tagad deputāta Ādamsona priekšlikumā mēs pieķeramies pie formāla iegansta un cenšamies torpedēt šo mācību procesa uzsākšanu. Kam tas ir vajadzīgs? Skatieties jautājumu pēc būtības, nevis pēc formas! Nemeklējiet ieganstu! (varabungas izcēlums)
Es aicinu neatbalstīt Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” frakcijas priekšlikumu.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Ainaram Latkovskim, otro reizi.
A.Latkovskis (VIENOTĪBA).
(..)
Bet es atgādināšu vēlreiz: runa ir par apmēram 120 mūsu karavīriem, nevis par virsniekiem. Apmēram 80 procenti karavīru pašlaik, kā es jau teicu, vakarskolā iegūst vidējo izglītību. Starp citu, liela daļa no viņiem ir no Latgales, un tā viņiem ir iespēja. Ja viņi nebūtu nokļuvuši armijā, visticamāk, viņi vidējo izglītību vispār neiegūtu. Padomājiet arī par šiem jaunajiem cilvēkiem! (varabungas izcēlums)
Es nezinu, ja viņi šīs debates būs klausījušies… Tā ir arī attieksme pret viņiem! Tas, ka nākotnē vidējā izglītība, iespējams, arī Satversmē tiks ierakstīta kā obligāta Latvijā… Tas ir jādara, bet nav jādara caur šo likumu. Nu, attopieties, kolēģi!
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds deputātam Kārlim Krēsliņam.
K.Krēsliņš (VL-TB/LNNK).
Kolēģi! Šeit es atzīmēšu divus momentus.
Pirmais moments. Skaidrs, ka ir ļoti atbalstāms tas, ka bruņotajos spēkos karavīriem dod iespēju mācīties, bet bruņotie spēki tomēr nav tā struktūra, kur jāiet jauniešiem un jaunietēm, lai pabeigtu vidusskolu. Tas ir pirmais moments.
Otrais moments. Kā tika atzīmēts, tādi cilvēki atrodas. Vai jūs neesat redzējuši, ka dažreiz cilvēki pat ar bērniem pāriet ielu, kad deg sarkanā gaisma un nav atļauts iet? Es esmu redzējis! Bet tas jau nenozīmē, ka ir jāatļauj visiem, lai iet pie sarkanās gaismas. Noņemsim tos luksoforus, un tad katrs ies, kā gribēs. Jautājums jau ir par to, kā rīkoties uz priekšdienām un kādēļ mēs likumā ieliekam to, kas ir neloģisks.
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
(..)
Vārds deputātam Edmundam Demiteram.
(..)
Mazliet atgādināšu, ko par šo tēmu mēs dzirdējām no Aizsardzības ministrijas pārstāvjiem – no cilvēkiem, kas ar šiem pašiem karavīriem, par kuriem tagad mēs spriežam… ko šie cilvēki stāstīja. Un galvenais arguments, kāpēc man bija doma izšķirties par to, ka tomēr mēs pieļautu, ka karavīrs šo apmācības procesu var uzsākt un iziet tikai ar pamatizglītību, pēc tam iegūstot vidējo izglītību, ir sekojošs. Tie jaunieši, kas ar pamatskolas izglītību ir uzņemti šajā skolā, iziet šo apmācības kursu un pēc tam iegūst vidējo izglītību… pretējā gadījumā, viņi, visticamāk, nekad savā mūžā vidējo izglītību tā arī nebūtu ieguvuši un būtu vai nu aizbraukuši no Latvijas, vai nokļuvuši… kļuvuši par klientiem Iekšlietu ministrijas struktūrās. Ir pilnīgi iespējams, ka viņi tālāk būtu aizgājuši pa noziedzības ceļu. Šajā gadījumā viņi dien mūsu bruņotajos spēkos un galu galā paralēli dienestam iegūst arī šo jau daudzkārt šodien pieminēto vidējo izglītību.
Tātad mums ir tagad izšķiršanās, ko mēs sakām tiem jauniešiem, pirmām kārtām tiem, kuri jau šobrīd dien un ir tikai apmācības procesā, tātad tiem, kuriem vidējās izglītības nav. Ja mēs šodien pieņemam lēmumu, ka mēs bez pamatizglītības neuzņemam, tad, visticamāk, šiem jauniešiem, kas pašlaik ir bruņotajos spēkos, ar nākošo dienu ir bruņotie spēki jāpamet. Tas ir viens.
Otrs. Tātad tiem jauniešiem, kas tomēr apgūst armijā vidējo izglītību un pēc tam turpina dienestu, – viņiem, visticamāk, ir divi ceļi: vai nu aizbraukt, vai, iespējams, kā jau minēju, nostāties uz noziedzības ceļa.
Tā ka es tomēr aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu, neskatoties uz to, cik argumentēti piemēri – un pietiekoši pārliecinoši piemēri! – tika minēti. (varabungas izcēlums)
Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
Vārds Aizsardzības ministrijas parlamentārajam sekretāram Veiko Spolītim.
V.Spolītis (Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs).
Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Saeimas priekšstāvji! Šeit ir patiesībā divas lietas, kas ir izskanējušas. No vienas puses, manuprāt, ir sajauktas vienā katlā vidējās izglītības problēmas, kas mums Latvijā pastāv; no otras puses, ir tātad šīs likuma izmaiņas, kuras ļoti lakoniski Ainars Latkovskis jau patiesībā izskaidroja. Tātad šeit ir jautājums par to, kādā veidā sakārtot Kājnieku skolas piekritību šajā likumā, lai mēs dotu iespēju šiem bez vidējās izglītības esošajiem jauniešiem turpināt savu dienestu Kājnieku skolā un vēlāk bruņotajos spēkos, un, ja viņi vēlas doties virsnieka gaitās, tad viņiem ir visas iespējas pabeigt… iegūt vidējo izglītību un tad virzīties uz augšu. Līdz ar to likums šīs lietas sakārto tīri juridiski.
Ja mēs runājam par šeit emocijas raisījušo problēmu, ko es dzirdēju gan no Rusiņa kunga, gan no citiem, tad, protams, mēs jau varam pateikt, ka vajag tikai vidējo izglītību. Bet fakts ir tāds, ka šobrīd bruņotajos spēkos 144 karavīri un dižkareivji ir bez vidējās izglītības; tas ir tuvu šiem 80 procentiem, kuri ir Sauszemes spēku kājnieku brigādē un dien misijās Afganistānā un citur. (varabungas izcēlums)
Viņiem ir visas iespējas iet uz augšu un iegūt vidējo izglītību, un vēlāk arī virzīties uz augšu savā izglītībā. Bet mēs nevaram liegt jauniešiem doties uz bruņotajiem spēkiem un uzsākt karjeru NBS.
Tā ka šajā situācijā es tomēr atgādinātu to pašu, ko teica Ainars Latkovskis, – ka šeit emocijām nebūtu vietas, jo mums ir jādomā arī par nākotni. Un, kā jau es teicu, šeit ir runa arī par to, ka nākotnē demogrāfiskā situācija būs tāda, kāda tā būs. Mums ir jādod iespēja šai socializācijai arī Latvijas lauku reģionu jauniešiem, lai mūsu jaunieši un jaunietes spētu caur NBS sistēmu uzdienēties uz augšu. (varabungas izcēlums)
Tā ka es aicinu neatbalstīt šos grozījumus, ko ir piedāvājis Ādamsona kungs. Paldies.
Sēdes vadītāja. Paldies.
(..)
Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – Saeimas deputāta Jāņa Ādamsona iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 32, pret – 40, atturas – 6. Priekšlikums nav atbalstīts.
(..)
vara bungas 