Latvijas prezidents, Rīgas mērs un citi politiķi kā valsts drošības riski


Raksts ir labs ar to, ka saprotams pat cilvēkiem, kuri neinteresējas par valsts aizsardzības/drošības jautājumiem.

Sandra Veinberga | Blogs

2013. gada 27. maijā speciāli TVnet.

Pagājušas nedēļas LTV raidījumā Preses klubs 100. pants*, kurā piedalījās arī LR Aizsardzības ministrs Artis Pabriks un tika analizēts viens no Krievijas maigās varas piemēriem – Baltijas jauniešu iesaiste Krievijā rīkotajās nometnēs, tika diskutēts par šā pasākuma lietderību un ar to saistītajām problēmām. Šī diskusija izraisīja pārdomas par Latvijas drošību. Kas un kādi šodien ir Latvijas drošības riski un kur meklējami drošības garanti?

– Latvijas drošības risks ir mūsu kaimiņvalsts Krievijas politiskais režīms un tā maigās varas politika, kas pašlaik centrēta uz Krievijas ietekmes nostiprināšanu bijušajā PSRS teritorijā ar krievu valodā runājošo, Latvijā dzīvojošo tautiešu un vietējo politiķu palīdzību.

– Latvijas drošības risks ir Saeimas deputāts, PSRS bruņoto spēku un Afganistānas kara veterāns Gunārs Rusiņš, kas sadarbībā ar savu PSRS karavīru sabiedrisko organizāciju un tās biedriem (Afganistānas kara veterānu Sergeju Īvānu) organizē Latvijas pusaudžu dalību Krievijas «militāri patriotiskajā» nometnē «Sojuz», kura pēc pasaulē…

Skatīt ziņu 1,323 more words

14 domas par “Latvijas prezidents, Rīgas mērs un citi politiķi kā valsts drošības riski

  1. Un tad palasam komentārus pie šī raksta, vismaz Tvnet’ā – pilns ar kremļa līgtajiem komentētājiem, kā jau pie visiem Latviju slavinošajiem vai arī nosodošajiem rakstiem – visur tas sarkanais mēris metas nozākāt Latviju, latviešus un visu latvisko un tā “starp citu, netīšām, ne uz vienu ar pirkstu nenorādot” slavinot SC un pro-krievisko domu :)!
    Veinbergei šoreiz labs raksts padevies, galvenais lai nesāk spriedelēt par ultra-liberastu idejām, pašas Zviedrijā tagad mellie trako, liberastu politikas rezultāts.

    • Tādēļ arī visu laiku aicinām AM sakrustot kiberzemessargus ar stratēģiskiem komunikātoriem un bliezt pretī. Bet no “kremļa līgtajiem” vajag mācīties KĀ infooperācijas jāveic. “Uniformas” tā bija paraugstunda.

      • Rekur uzskatāms “šedevrs” – rakstam tikai padsmit komentāru, savukārt visiem pro-maskaviskajiem un anti-latviskajiem komentāriem kā par brīnumu stabili 50-80 plusu salikts.
        Liek sev paši balsis nekautrēdamies ;)!
        Tāda ir tā viņu spārnotā polittehnologu, psaiopsu un infoopsu super stratēģija, čem nahaļņeje, ķem lučše? Vai?

  2. Latvijas un Krievijas robeža pastāvēs tikmēr kamēr pastāvēs Latvija, tātad attiecības ar Krieviju ir tikpat neizbēgamas kā nodokļi. Pilnīgi piekrītu tam, ka mūsu sabiedrība ir naiva, slinka un dažbrīd klīniski stulba, bet ko tad darīt?
    Mūsu cilvēki nav ne labāki ne sliktāki, kā citviet pasaulē un tieši tāpat ir pakļauti maldiem un aizspriedumiem, jautājums ir tikai tas kas šos maldus un aizspriedumus uztur un izmanto?
    Diemžēl, pati valdošā kliķe to izmanto savās interesēs. Mums trūkst objektīvas informācijas, un konsekventas rīcības. Tad integrācija, tad rusofobija, kā nu tai brīdī valdošajai kliķei ir izdevīgāk. Ja jau vienīgie mūsu ienaidnieki sēž Maskavā kāpēc neviens neko nedara?
    Bet varbūt patiesi nopietni draudi mums ir no otras puses –
    Briseles? Krievija ir un paliek mūsu dabiskais ienaidnieks jo tā vienmēr ir centusies kontrolēt teritorijas ap Baltijas jūru, tomēr tas nav mūsu vienīgais drauds. Kas sagrāva Latvijas ekonomiku, vai tikai tā nebija akla pakļaušanās Briseles direktīvām? Situācija ir daudz sarežģītāka nekā to cenšas pasniegt raksta autors nav jau visi sliktie tikai Maskavā, viņi ir arī Stokholmā, Briselē, Berlīnē un Parīzē.
    Nedaudz pārfrāzējot veco teicienu, ja valstij nav savu interešu, tā pilda svešas intereses. Manuprāt situācija Latvijā ir tieši tāda, akla sekošana SVF un ES direktīvām savtīgu ļaužu grupiņas interešu vārdā. Lūk tas manuprāt ir pats lielākais drauds!

    • Mūsu problēmas nesākās ar iestāšanos ES un naudu SVF mēs paši lūdzām. Igauņi tādā pašā situācijā kaut kā prot i labumu iegūt i sevi nepazaudēt.
      Savas intereses vajadzētu vispirms formulēt pašiem, bet neizskatās, ka pat to spējam. Kas tad ar tādiem rēķināsies? Eiroskepticisms ir ok kamēr tam neuzdod jautājumu “a ko liksim vietā/katliņā?”. Piekrītu ka loģiskāka savienība būtu Ziemeļvalstu un Baltijas valstu alianse, bet uz to tāpat viss iet (ies pēc lielās ES sabrukuma). Dienvidi ir Dienvidi un Ziemeļi ir Ziemeļi.

      “If you know the enemy and know yourself, you need not fear the result of a hundred battles.
      If you know yourself but not the enemy, for every victory gained you will also suffer a defeat.
      If you know neither the enemy nor yourself, you will succumb in every battle.”
      – “The Art of War (by Sabaton)

  3. Redziet, problēma ir daudz plašāka, nekā tipisks mietpilsonis iedomājas. Eiropā mēs redzam, ka tautas sludinot pārprasto politkorektumu/iecietību/multikulturālismu, vēršoties pret nacionālistiem, kuriem, iedomājieties, pietiek kauna vērsties pret vietējo iedzīvotāju nogalināšanu uz ielas, viendzimuma laulībām un praidistu gājieniem, tautas ir zaudējušas kaut kādu iekšējo mugurkaulu, vai vitalitāti. Tās vārda tiešajā nozīmē nīkst ārā un degradējas.
    Esmu novērojis, ka postpadomju telpā kaut kādu iemeslu dēļ tas nenotiek tik viegli, kā vecajā Eiropā. Tautās ir palikusi vitalitāte, dzīvotgriba un dzīvotspēja. Tai skaitā Krievijā. Un arī Latvijā.
    Savukārt militāri – patriotiskās nometnes, spēles un citas līdzīgas aktivitātes sekmē šādas dzīvotgribas atjaunošanos. Kas ir slikts, ka katram pusaudzim ir noderīgas pamatiemaņas, ka viņš prot lietot ieroci, orientēties, pielietot tuvcīņu. Vai tiešām mēs esam jau tik ļoti eiropeizējušies, ka tas tiek uzskatīts par sliktu??? Praida gājieni ir OK, pretīgas bezdzimuma bērnu grāmatiņas arī ir OK. Bet spēcīgs vīrietis ar karavīra pamatiemaņām ir slikti????
    Saprotu, ka tas ir grūti sagremojams. Esmu vienmēr teicis, ka globālas problēmas ir saskatāmas vērojot tās no „malas”, bez aizvainojuma, vēstures un aizspriedumu aizmiglota skatiena. Šis ir tieši šis variants. Tā nav „krievi gatavo mūsu jaunatni”, vai „šausmas, kā mūs te visi apdraud” tipa problēma. Krievi dara to, ko mums pašiem vajadzētu darīt. Mācīt, izglītot un trenēt mūsu jaunatni, lai nebūtu nopīpējušos, nodzērušus ļurļiku, kuri nemāk sašūs caurumu zeķē un kuru vienīgais mērķis ir tizloties kādā tusiņā, paņemt kredītu, lai varētu patizloties vēl. Kāpēc Kleina kantoris neiztaujā SOJUZĀ bijušos, lai pārņemtu pieredzi? Palasīju pasākuma programmu, tā ir patiešām laba. Mēs kārtējo reizi tikai paraudam, solam visu ko aizliegt, atņemt pilsonību. Kāpēc nevienoties ar Krieviju un neaizsūtīt mūsu pašu aktīvu instruktoru un pusaudžu grupu, lai pārņemtu pieredzi?

    • Paldies par izvērstu viedokli. Tiešām, nekā īpaša programmā nebija izņemot pastiprinātus smadzeņu skalošanas pasākumus. Visu pārējo Jaunsardze jau sen dara (ieroči,nometnes, pārgājieni, svinīgie brīži utml).
      Kas attiecas uz pieredzi ideoloģiskajā audzināšanā – vēl nav apmiruši Latvijas kompartijas un komjaunatnes ideoloģiskie instruktori, nepieciešamos speciālistus-tehnologus nav tālu jāmeklē un tos pašus paņēmienus vēl arvien izmanto, kā redzams, jaunās Krievijas ideologi.
      Tātad tehnoloģija ir puslīdz skaidra un vienāda abās robežas pusēs. Atšķirība ir tikai tā, ka krievija audzina savus patriotus, bet mums vajag savus. Un katra mūsu jauniešu vizīte svešas valsts ideoloģiskajā kaltuvē iznīcina tās pieticīgās sēklas, ko esam sējuši savā lauciņā. Ne tikai neveicina LV patriotismu, bet aktīvi piesaista patriotismam RU. Tas nav tik nevainīgi, kā Jums šķiet.

      • +1 tam, ko saka Varabungas.
        Nebūsim naivi, Krieviju interesē nevis tās jaunatnes labklājība, bet gan iespēja ietekmēt iekšpolitikas procesus Latvijā ar nozombētu bērneļu, kuri pēc tam izaug par Ušakovlindermaņveidīgajiem, palīdzību!
        Skalot smadzenes ārzemniekiem nu nav tā lieta, kura būtu jāmācās no Krievijas.
        Kā jau minēts, mums ir sava nacionālpatriotiskā organizācija bērniem un jauniešiem – jaunsardze! Nākamais solis jau ir zemessardze vai arī PMD.

  4. Es piekrītu, ka šajā rakstā ir laba analīze, bet ….. pēdējā nodaļa diemžēl parāda šī raksta patiesos mērķus un liek paskatīties uz šo rakstu samērā kritiski. Jāņem vērā, ka šis raksts ir tapis trīs dienas pirms vēlēšanām, kurās “Vienotība” vēlējās nacionālajā retorikā pārspēt pašu NA. Varbūt tā ir taisnība, ka R.Dzintars ir slavējis Putinu, bet manuprāt tur kaut kas ir izrauts no konteksta. Gribētos tomēr redzēt pirmavotu. Gadījumu ar Kleinu es vērtēju, kā kārtējo MIDD izgāšanos, bet toties sajūsmina teātris ar demisiju, ko izspēlēja Pabriks. Skaisti izgāja no draņķīgas situācijas, cepuri nost. īpaši tas patika pavecām tantiņām un žurnālistiem. Ja kādam vajadzētu demisionēt tad tas bija I.Krēķis. Tā gan nevar iegāzt savu darba devēju!!!
    Kas attiecas uz jaunā izglītības ministra V.Dombrovska slavinājumiem, tad man patiesāks liekas P.Apiņa (Latvijas Sporta federāciju padomes viceprezidents,Latvijas Ārstu biedrības prezidents) vērtējums V.Dombrovska darbam:
    “Vjačeslavs Dombrovskis, kas parakstās zem resnu un slimu bērnu sporta politikas pamatnostādnēm, šīs pamatnostādnes vienkārši nav lasījis. Galvenokārt aizņemtības un latviešu valodas nezināšanas dēļ. Viņš gatavs parakstīties zem ierēdņu pārliecības, ka nekas nav maināms– bērniem 8 stundas jāmācās čemurziežu ziedkopas uzbūve, bet nekādā gadījumā nav jāskrien, jāsit bumba vai jāpeld. Viņš ir laimīgs, ka Sporta dzīves vadītāji ministrijā ir bezmugurkaulnieki, kas čakli piekritīs lielāku birokrātu uzstādījumam, kas rakstīs pamatnostādnes nevis sportam un veselībai, bet liekulībai un tusnībai. (http://www.apollo.lv/zinas/resns-un-slims-berns-pie-datora-latvijas-izglitibas-un-zinatnes-ministrijas-sapnis/571581) “. Jauniešu “tusnība” arī ir ļoti liels drauds mūsu valsts drošībai un nācijas izdzīvošanai kā tādai.

    • Vērtēt žurnālistu “pēkšņās” atklāsmes kontekstā ar politsko situāciju ir ļoti pareiza pieeja. Pretinieka maldināšana karā, partijas vēlēšanu kampaņa un matu lakas reklāmas stratēģija, tas viss ir konkurēntu informācijas kara izpausmes. Šis raksts nav ne pirmais ne pēdējais. Jāņem vērā, ka mēs- sabedrība, esam šo operāciju mērķa auditorija, mums visu laiku cenšas “pārdot” kādu ideju, informāciju vai preci. Es neiebilstu, lai manā priekšā “tēlo teātri”, galvenais, lai dara to eleganti un netur par muļķi. Ja “teātra spēlēšanas” faktu uztvert mierīgi, apzinoties, ka tāda ir mūsu dzīve, neticēt nevienam un analizēt kontekstu, tad no kvalitatīvi pagatavotas un īstajā brīdī pasniegtas informācijas (intrigas, shēmas vai kampaņas) var gūt tīri estētsiku baudu. Ne katrs no mums prot skaidri un pārliecinoši formulēt savu domu vai aizstāvēt ideju, jauki, ka kādreiz žurnālisti var to izdarīt mūsu vietā. Tādēļ pašu rakstu jāvērtē kritiski, bet dažas tēzes no tā ir izmantojamas.
      PS Demisionēt vajadzētu tomēr abiem (pretizlūku šefam un vaininiekam), jo līdz pēdējam “spēlēja sliktu teātri”, kuram neviens netic. Ja izrādīsies, ka tā tomēr bija pretvienotības/pretministra operācija ar bandinieka upurēšanu, nāksies atzīt ka tā ir izdevusies.

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.