Full story par pārtikas rezervēm Sibīrijā Amūras plūdu laikā 2013.gadā lasiet šeit
Krievijā veido krājumus un zog, bet LV vēl gudrāki – krājumus neveido, lai nezagtu. Nez, kā būtu pareizāk…
Secinājums: palīdzību no valsts X stundā ar lielu varbūtību varam nesagaidīt, turklāt LV nav ne amfībiju (NBS inženierspēju attīstības prioritāte no 3.vietas izstumta), ne pārtikas krājumu, bet IeM rīcībā, ka zināms, ir viens vecs salauzts sūknis. Sakiet plūdu nebūs? Look at this. Briti paši pārsteigti, atsevišķas teritorijas jau trīs mēnešus stāv appludinātas. 15.februārī visā valsts teritorijā izsludināts “RED alert – Severe Flood Warning. Severe flooding. Danger to life.” 250 gadus nekas līdzīgs UK nav noticis.
Netipiski lielu plūdu gadījumā LV iedzīvotājiem maksimums piedāvās evakuēties atstājot mantu izlaupīšanai. Tie kas paliks sargāt mājas barosies ar to ko atradīs, dzeramā ūdens pietrūks pat vairāk nekā pārtikas. Dzerāmā ūdenī no akas vai spices E.coli un citas baktērijas ātri sasniegs – 100,000 per 100ml, kas ir ~ekvivalenti divām kūtsmēslu tējkarotēm izšķīdinātām standarta venden ofisa toverī. Imidžam nav nozīmes visu izšķir slāpes.
Nākamreiz sadaļā “IZdzīve” runāsim par ūdens attīrīšanas paņēmieniem.
vara bungas 
Vācijas organizācijas piemērs:
http://www.ernaehrungsvorsorge.de/de/staatliche-vorsorge/
Un interesants video par pašapgādi (vāciski):
Kur video neatradu, bet, lai būtu kkāds ornungs atļāvos ar gugli pārtulkot pamatinformāciju:
“Iedzīvotāju aizsardzība krīzes laikā un rūpes par viņiem ir valsts suverēna funkcija. Tā ir konstitucionāli atvasināta no vispārējās aizsardzības funkcijas un ir valsts pienākums. Tas attiecas , cita starpā , ne tikai uz militāro konfliktu izraisītām krīzēm , bet arī uz citiem notikumiem, piemēram, dabas un vides katastrofām (piemēram, plūdiem , epizootijām uc ) , to starpā liela mēroga negadījumiem valstī un ārzemēs (piemēram, kodolreaktoru avārijas), noziedzīgiem vai teroristiskiem aktiem. Viens no iedzīvotāju aizsardzības pamatkomponentiem, bez šaubām ir apgāde ar pārtiku.
Valsts sociālās palīdzības nodrošinātais uzturs palīdz pārvarēt īstermiņa piegāžu trūkumu krīzes situācijās . Tomēr papildus nepieciešama arī privāto partneru palīdzība . Valsts un jo īpaši privātā sektora atbalsts ir svarīgs arī mūsdienās. Ja krīze ir saistīta ar valsts aizsardzību un darbojas NATO līgums , tas samazina nepieciešamību regulēt pārtikas piegādi, citos gadījumos, neaizsargātas kritiskās infrastruktūras dēļ cieš iedzīvotāji un sabiedrība, kā tas ir noticis nesenā pagātnē , piemēram, Elbas plūdos , sniega katastrofās Munsterlandē vai sakarā ar elektroenerģijas padeves pārtraukumiem.
Normatīvie akti samazina nenoteiktību. Lai tiktu galā ar krīzes situācijām Vācija radīti juridiskie pamati krājumu monitoringam/ nodrošināšanai, kā arī veikti praktiskie pasākumi, ko nodrošina valsts krājumu uzglabāšana .”
Taisnības labad jāsaka ka arī LV ir Mobilizācijas likums un arī MK noteikumi Nr.585, kuros noteiktas pat dienas devas, bet traģiskākais ka saskaņā ar noteikumu 4.punktu
“4.Pārtikas nodrošinājuma plānošanu valsts apdraudējuma gadījumā organizē Zemkopības ministrija sadarbībā ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju un pašvaldībām.”
Ja šī trijotne sāks par mūsms rūpēties – mēs visi mirsim priekšlaicīgi.
Zinot LV birokrātijas spējas un ātrdarbību, varam prognozēt, ka pārtikas iepirkšanas konkursi krīzes situācijā izvērtīsies par nebeidzamu cirku ar rezultātu apstrīdēšanām un līguma slēgšanas aizliegumiem, savu laiku prasīs arī specifikāciju sagatavošana. Var jau būt, ka izmantos Mobilizācijas likuma dotās iespējas un mēģinās “privātiem partneriem”
atņemtkrājumus atmobilizēt, bet zinot mūsu tautu, daudzi noliktavnieki var sākt fiziski iebilst. Valsts krājumi tomēr ir drošāks līdzeklis, lai gan resursu ietilpīgs (iepirkšana, glabāšana, apsardze, uzskaite, norakstīšana, papildināšana).Vai nu vācieši ir izšķērdīgi, vai vairāk rūpējas par savējiem,vai mūsējiem ir kristāla bumba un viņi noteikti zina, ka mūs visus nekas neapdraud. Gribētos ticēt kristāla bumbai, bet…
NBS noliktavās priekš militārā personāla jau noteikti ir kādi uzkrājumi…
Būtu jābūt specializetām MRE pakām, bet manā laikā dalīja vnk “civilos” konservus, kā tagad nezinu. Domāju nekas nav mainījies. Kļudos?
Nav iznācis saņemt nekāda veida MRE komplektus, arī lauka mācībās nē- tad veda no kafejnīcas pasūtīto. Biju dzirdējis no radinieka kuram ilgāka pieredze ZS, kādu laiku atpakaļ, uzturdevas kompensācijas vietā viņiem dalīja laikam kaut kādus armijas komplektus itkā zviedru- tiesa detaļas nezinu.
Nebūtu iebildumu, ja civilās firmas uzņemtos nodrošināt armijas pārtikas apgādi (cathering), BET, tiekot līdzi armijai, tur kur tā atrodas – poligonā, mežā, kaujas laukā. Tas nozīmē ka komersantam jābūt gan spectehnikai, gan kamuflāžai, gan sakaru līdzekļiem. ASV armijā miera laikā atrodoties CONUS, katerings bieži vien ir civilais.
Konservs, sausas spirts ar paliktni, Mario ražotās sausmaizītes, dažas končas, riekstiņi, ievārījums vai arī medus, tēja, cukurs, kafija – kafijas vispār bezjēgā daudz, laikam domāts kā kaujas lauka stimulants :D! Plastmasas karote. Jāsaka gan, ka konservus var raksturot šādi – ja civilajā variantā būtu, piemēram, makaroni ar gaļu, tad NBS variantā ir gaļa ar makaroniem, kas priecē :).
Varbūt vēl ko izlaidu, bet nu tāda DIY paciņa pēc skata, ja neskaita “customised” konservu padarīšanu, viss pārējais ir no veikala plauktiem sakasīts, tā sakot, ar visu zīmolu iepakojumu končām un tējai.
Nekas nav mainījies. Sanāk nesabalansēta (kalorijas/mugursomas svars) uzturdeva, kuras veidošanu grūtāk menedžēt. Šeit gribas patētiski jūtāt:
“vai mūsu pārtikas ražotāji nav spējīgi ražot uzturdevas militārā izpildījumā vai viņiem to neviens nav pasūtījis?”. Ja būtu šādu sauso devu krājumi, tos varētu “attiecināt” arī uz civilajiem nepieciešamības gadījumā vai uz sociālās palīdzības klientiem. Bet laikam vajag vēl 20 gadus attīstības, lai pielektu.
Jā, tas gan, kaut kāda vienota dienas uzturdevas sistēma būtu laba un efektīva.
Svars un vēl izmēri tai pakai ir milzu, ja jāēd 2-3x reizes dienā, tad mugursomā tik vien kā ēdiens, katliņš un pončo ar guļammaisu ielien, nekam citam vietas nav, vismaz zviedru vecajās armijas somās, kurā, ir tikai viens pluss – var sabāzt kaut ķieģeļus un svars, manuprāt, tiek sabalansēts diezgan labi.
Regulāri jāpiš smadzenes saviem PD komandieriem. Arī tiekoties ar AM. Mugursomas svars ir svēta lieta un cīņa par to ir absolūti leģitīma.
Tur jau tad jāiet runāt ar batkomu bez aplinkiem, nav jau ko zaudēt, tikai iegūt!
Pagājšgad tracis ar MDUI kompensācijām tracis nenoplaka un nācās viens Pabrikonkulim kustināt to neērto jautājumu un panākt kaut kādu piemaksu, pilnīgi gada beigās vēl pāri palika un visiem izmaksāja, savukārt 2012.gadā par rudeni vairumam samaksāja tikai 2013.gada sākumā/pavasarī.
Ja tos jautājumus pietiekami skaļi kustinātu VISI, tad arī lietas mainītos uz agušu, BET reāli jau kamēr rupjā formā zemessargus nepasūta dirst, tikmēr liela šūmēšanās tik un tā nenotiek.
MDUI bija spilgts piemērs – kā atkal nogrieza dēļ EKG un KiberZS, tā sašūmējāmies ne pa jokam.
Kādu gadu vienā radio raidījumā dzirdēju, ka Latvijas veikalos ir tikai 10 % Latvijā ražotas pārtikas. Vēl var pieskaitīt kādus 5% eksporta un tas arī ir viss ar ko mēs varam stabīli rēķināties nopietnas krīzes laikā. Par procentiem var strīdēties, bet tendence ir redzama ar neapbruņotu aci ieejot mūsu lielveikalos. Atcerēsimies, kas notika, kad vēl nesenā pagātnē pabaumoja par griķiem un sērkociņiem…
Par sauso pārtiku, tā vismaz ir trīs reizes dārgāka un krietni pārsniedz mums parēdzēto summu – 4 Ls, kas ir karavīra uzturdeva. Un šo problēmu AM juristi nespēj atrisināt. Ik pa brīdim pie mums ienākt kaut kādi dāvinājumi no ASV, Dānijas, Lietuvas. Takā bezkrīzes apstākļos mēs ļoti labi iztiekam bez sausās uzturdevas jau vairāk kā 20 gadus un krīzei armija taču nav plānota….. kāpēc iespringt 🙂 !!!