Tēvijas sargu atklātā vēstule (papildināts)


Atklāta vēstule Latvijas Republikas Saeimai, Valsts prezidentam, Ministru prezidentei, Aizsardzības ministram, NBS un Zemessardzes vadībai un par valsts drošību atbildīgajām amatpersonām

Ar neizpratni un nepatīkama pārsteiguma sajūtu vērojam letarģiskajam miegam līdzīgo stāvokli, kuru attiecībā uz Latvijas drošības jautājumu ir ieņēmušas par to atbildīgās amatpersonas. Vienīgais, kas, domājot par valsts aizsardzību, izskanējis no augstāko amatpersonu puses ir pielīdzināms „karaļa kailuma” piesegšanai ar NATO līguma 5.paragrāfa lapu, kā arī abstrakti apgalvojumi par nepieciešamību palielināt aizsardzības budžetu līdz minimālajam līmenim, pie kāda varam cerēt uz sabiedroto atbalstu, līdz 2020.gadam. Ņemot vērā, ka zem jautājuma zīmes potenciāli atrodas valsts drošība un pastāvēšana, un salīdzinot ar situāciju, kur privātās Parex bankas glābšanai dažu dienu laikā tika sagādāts miljards latu, tas izklausās nožēlojami. Jo īpaši tādēļ, ka ir vairāki aspekti, kuros lielākais kapitālieguldījums, kas nepieciešams ir politiskā griba un bruņoto struktūru augstāko komandieru spēja uzņemties savam amatam atbilstošu atbildību. Tādēļ gribam izteikt divējādus priekšlikumus: tādus, kuru īstenošanai nepieciešami ļoti minimāli līdzekļi, un tādus kurus varētu īstenot, ja tuvākajā laikā valdība un Saeima nopietni pievērstos aizsardzības finansēšanai.

Ko būtu iespējams izdarīt ar pašreiz pieejamiem līdzekļiem Zemessardzē un Armijā?

Ukrainas notikumi liek izdarīt vairākus secinājumus, un viens no tiem ir cieši saistīts ar Zemessardzi. Tās izveidošanas mērķis bija radīt teritoriāli izvērstu, bruņotu, Latvijai lojālu spēku, kurš spētu operatīvi reaģēt uz dažāda rakstura drošības draudiem.  Līdzīgas efektīvas struktūras esamība Ukrainā būtu risinājusi vismaz daļu problēmu, kas radās prokrieviskajos reģionos, kur vienīgais spēka faktors bija milicija, kas visai bieži izrādījās prokrieviska vai pārspēka dēļ pretoties nespējīga. Tāpat mēs redzam, ka Ukrainā lielākās problēmas sagādā anonīmu un pusanonīmu bruņotu grupu darbība, kuru identificēšana, vietējo apstākļu un vietējo iedzīvotāju nepazīšanas dēļ, regulārajai Ukrainas armijai sagādā grūtības. Tāpat ilgāks ir reaģēšanas laiks, kas parasti dod priekšrocību nostiprināties pozīcijās prokrieviskajiem spēkiem.  Visbeidzot – vietējai Zemessardzes vienībai, kā bruņota spēka faktoram būtu arī preventīva nozīme.

Kopš savas dibināšanas sākumiem Zemessardze (turpmāk – ZS) ir piedzīvojusi virkni pārmaiņu. Gan pozitīvā, gan, bieži vien, arī negatīvā virzienā. No organizācijas, kurā savulaik bija pat 16 000 dalībnieku, ZS ir sarukusi līdz 8000 cilvēku oficiālajā sarakstā, no kuriem daļa ZS rindās ir formāli, mācības neapmeklē vai pat neatrodas Latvijā.  Daļa no šī sarukuma cēloņiem meklējama arī neskaitāmajās reformās, kuras ievērojami sašaurinājušas ZS pilnvaras, ka arī reālās kaujas spējas.  Piemēru ir daudz, bet minēsim tikai dažas problēmas, kuru risināšana šobrīd ir akūti nepieciešama, vērtējot Latvijas drošības situāciju, kā arī, to risināšanai primāri nepieciešama  atbildīgo personu griba, nevis milzīgi papildus finanšu ieguldījumi.

1) Teritoriālais princips. Apvienojot ZS bataljonus, no brigādēm pārejot uz ZS novadiem kā reģionāliem centriem, lielā mērā tika izjaukta dabiski izveidojusies struktūra ar centriem kādreizējo rajonu pilsētās. Tas veidoja absurdas situācijas – trauksmes gadījumā, lai saņemtu ieroci, piemēram, zemessargam no bijušā Tukuma rajona piekrastes līdz jaunajam bataljona štābam Dobelē jāmēro 65-85 km, no Kandavas novada 85-95 km turklāt maršruts ved gan caur pilsētām, gan pa valsts nozīmes autoceļiem, kas Ukrainai līdzīga scenārija gadījumā ir papildus risks un, iespējams, pat neizpildāms uzdevums. Vairākus gadus tiek plānots pārcelt ZS 54.ITBN štābu no Ogres uz Gaisa spēku bāzi Lielvārdē, kur zemessargiem būs nepieciešama pielaide, lai piekļūtu štābam, kur daudziem papildus būs jāšķērso Daugava. Militāra pamatojuma tam nav tāpat, kā artilērijas diviziona daļēja likvidēšana, pārceļot to uz Daugavpili. Līdzīga situācija arī citur. Piemēram, daļa Zemgales zemessargu tika iekļauti ZS novadā ar centru Rēzeknē, Balvu novada zemessargiem būtu jāmēro 50 un vairāk kilometru uz Alūksni, utt. Otrs teritoriālais aspekts ir apziņošana, sakari. Uz šo brīdi tā tiek īstenota, rotas komandierim sūtot SMS no mobilā tālruņa katram savas rotas zemessargam. Kas notiek gadījumā, ja mobilo sakaru nav, vai arī nav vairs paša rotas komandiera?

Visam iepriekš minētajam risinājums nav naudas daudzumā, bet gan galvenokārt sistēmas sakārtošanā, veidojot realitātes prasībām atbilstošu reģionālo struktūru un saziņas sistēmu.

2) Bruņojums. Iepriekšējā piemērā minētā problēma ļoti cieši saistās ar zemessargu bruņojumu. Šobrīd absolūtais vairākums zemessargu ir atbruņoti, ieroči glabājas noliktavās.  Neoficiālā līmenī ir zināms, ka juridiski zemessargiem ir tiesības ar speciāla iesnieguma palīdzību pieprasīt iespēju saņemt ieroci glabāšanai savā dzīves vietā. Taču skaidrības par šo kārtību nav pat vidējam komandējošam sastāvam, par zemessargiem pat nerunājot. Rodas jautājums, vai tiešām cilvēki, kuri brīvprātīgi apliecinājuši gatavību ziedot laiku valsts un sabiedrības aizsardzībai, ir neuzticamāki par jebkuru civilpersonu, kam relatīvi vienkāršā veidā ir iespēja iegūt šaujamieroča  glabāšanas un nēsāšanas atļauju? Kritēriju, pēc kuriem izvēlēties to zemessargu loku, kam ieročus uzticēt, noteikšana jau ir tehniskas dabas jautājums – tie var būt, papildu standarta pārbaudēm šaujamieroča atļaujas saņemšanai, piemēram,1-2 gadus ilgs pārbaudes laiks.  Iespējamās lojalitātes problēmas, jo diemžēl ir gadījumi, kad ZS nodarbībās prasība runāt valsts valodā tiek apzīmēta ar jēdzienu „fašizm” , ir jautājums Militārās izlūkošanas un drošības dienesta virzienā.  Jebkurā gadījumā, šaujamieroču glabāšanas jautājums ir risināms pretējā virzienā – nevis zemessargam kaut ko īpaši pieprasot, bet gan, līdzīgi formastērpa izsniegšanai, izsniedzams arī ierocis, ja nav kādu īpašu, ārkārtēju apstākļu, kādēļ tas nav iespējams konkrētajā gadījumā. Kritiķiem, kas ik reizi uzsver deviņdesmito gadu nedaudzos gadījumus, kad zemessargi nepamatoti, un reizēm ar smagām sekām, pielietoja šaujamieročus, varam jautāt, kādēļ neaizliegt automašīnu izmantošanu satiksmē, ņemot vērā nelaimes gadījumu skaitu? Ir jāsaprot, ka Latvijas gadījumā bruņota un apmācīta tauta ir mums pieejamākais un reālākais drošības resurss.

Paliek jautājums: vai par pašreizējo (ne)kārtību ir atbildīgs Aizsardzības ministrs, kurš saskaņā ar likumu nosaka kārtību, kādā zemessargiem ir tiesības nēsāt, glabāt un lietot šaujamieroci, ministrijas Valsts sekretārs vai tomēr „aizture” meklējama NBS vadībā un ZS augstākajā komandējošā sastāvā, kas nevēlas uzņemties atbildību par tik jūtīgu tematu?

3) Pilnvaras.  Gan pirmskara Aizsargu organizācijai, gan ZS, tās darbības pirmajos gados, bija piešķirtas policejiskās funkcijas. Pašlaik publiski bieži dzirdam pateicības zemessargiem par palīdzību plūdu seku novēršanā,  cilvēku meklēšanas darbos, kārtības nodrošināšanā masu pasākumos. Nez, kādēļ attieksme pret plašākām policejiskām funkcijām ir noraidoša.  ZS sevi ir apliecinājusi gan jau minētajos pasākumos, gan agrākā periodā, kā robežsardzes funkciju pildītāja, kontrabandas un reketa apkarotāja. Tādēļ būtu tikai loģiski, ja pēc attiecīgas apmācības (labs piemērs – pirms pāris gadiem realizētās apmācības ZS, sadarbībā ar Policijas koledžu) tiem, kas vēlas un ir novērtēti kā atbilstoši, tiktu dota iespēja sniegt ieguldījumu sabiedriskās kārtības nodrošināšanā sava pilsētā, novadā.  Papildus policijas patruļām, zemessargu patruļas varētu tikai un vienīgi uzlabot sabiedriskās kārtības situāciju, kā arī preventīvi dotu skaidru signālu dažādām pretvalstiskām tendencēm. Un jau atkal – galvenais, kas nepieciešams ir politiska griba un gatavība uzņemties atbildību, jo likumā arī šobrīd kā viens no ZS uzdevumiem minēta funkcija ”iesaistīt Latvijas Republikas pilsoņus valsts aizsardzības un sabiedriskās kārtības nodrošināšanā”

4) Apmācība. Atkarībā no apakšvienības, ZS vairāk vai mazāk regulāri tiek rīkotas militāra rakstura mācības. Diemžēl, mācību saturs pārsvarā orientēts tikai uz darbību meža vidē. Ņemot vērā Ukrainas piemēru, būtu vairāk nekā svarīgi daļu mācību satura pārorientēt uz kaujām biezi apdzīvotās vietās. Piedevām, būtu jāsniedz instruktāža par to, kā rīkoties un kā atpazīt „ X stundu”, kā arī iemaņas masu nekārtību novēršanai. Arī šajā jautājumā daudz vairāk vajadzīga prioritāšu maiņa, nevis papildus līdzekļi. Tāpat, lai cik paradoksāli tas nebūtu, nepieciešams vienādot armijas (apakšvienību līmenī) un ZS apmācību principus pat individuālo lauka kaujas iemaņu līmenī – pēdējā laika lielākās mācības „Namejs” samērā uzskatāmi demonstrēja atšķirības, kas traucēja vienotai darbībai. Un šeit nav runas par sagatavotības līmeni, jo ir pašsaprotami, ka profesionālā dienesta karavīru sagatavotība ir augstāka.

Tāpat ir nesaprotami, kādēļ nav izveidota sistēma, kas nodrošinātu no armijas atvaļināto virsnieku, instruktoru, kareivju iesaistīšana ZS, kas būtiski uzlabotu tās kaujas spējas.

5) Latvijas armijā (turpmāk – LA) arī ar pašreizējo finansējumu varētu panākt lielāku efektu, ja LA attīstība tiktu veidota, primāri raugoties caur Latvijas drošības prizmu. Šobrīd, diemžēl, rodas iespaids, ka LA pastāvēšanas un funkcionēšanas mērķis ir nodrošināt relatīvi nelielu vienību (ap 180 karavīru) dalību starptautiskajās misijās, kamēr budžeta „lauvas tiesu” tērē rakstvežu armijas uzturēšanai dažādās pavēlniecībās, štābos un politikas plānotāju kabinetos. Daži skaitļi, kas vedina tā domāt; 2013.gadā aizsardzības nozarei piešķirti kopumā 158 milj. latu, no tiem, līdz NBS nonāca tikai 102 milj. No pēdējiem vairāk kā 60 milj. izmantoti atlīdzībai un militārpersonu pensijām, 10 milj. nekustamo īpašumu uzturēšanai. Var pieņemt, ka nozīmīgu daļu līdzekļu (precīzi skaitļi nav publiski atrodami)  nākas tērēt arī ne pārāk modernā transporta (sauszemes, jūras, gaisa) uzturēšanai,  kā arī sadzīviskām nepieciešamībām – kancelejas preces, mēbeles, degviela, formastērpi, individuālais ekipējums utt. Rezultātā nepaliek kaut cik vērā ņemami līdzekļi, kas varētu tikt ieguldīti attīstībā, it īpaši bruņojumā.  Piemēram, cik tiek iztērēts armijas transporta līdzekļu OCTA, ņemot vērā, ka liela daļa šī transporta uz ceļa atrodas labi ja reizi gadā?

Sauszemes spēkos dien tikai ap 950 karavīru. Liela daļa to pat neatrodas Latvijā, bet gan misijā vai pirmsmisijas apmācībās. Risinājums ar pašreiz pieejamiem finanšu resursiem noteikti būtu to novirzīšana kaujas vienību attīstībai, kā apmācību pamatvirzienu izmantojot, piemēram, Speciālo uzdevumu vienības formātu.

Vietā piezīmēt, ka pašreizējais LA veidols, struktūra un budžeta sadalījums nenodrošina pat vienas mūsdienu prasībām pilnībā atbilstošas kaujas rotas (ap 120 karavīru) esamību, kas spētu, vajadzības gadījumā, operatīvi reaģēt.

Problēmjautājums ir arī lojalitāte, jo atsevišķās apakšvienībās saziņai pamatā tiek izmantota krievu valoda, ir zināmi gadījumi, kad dienestā esošs karavīrs tiek pamanīts pretvalstisku spēku akcijās krievu valodas atbalstam. Komplektā ar faktu, ka daļai karavīru pamatmotivācija dienestam ir sociālās garantijas un misiju atalgojums, armijas reālo kaujas spēju vērtējumā būtu ieviešamas korekcijas.

Tātad, lai gan ir pamats apgalvojumam, ka aizsardzībai atvēlētie līdzekļi ir neatbilstoši mazi, vienlaikus ir pamats sacīt, ka esošie līdzekļi netiek izmantoti efektīvi.

6) Pārsteidzoši, ka, neskatoties uz situācijas nopietnību, joprojām netiek veidota kaut cik jūtama rekrutēšanas kampaņa ar aicinājumu stāties ZS vai doties dienēt LA.

Ko būtu iespējams izdarīt, ja tiktu piešķirti vērā ņemami līdzekļi Zemessardzei un Armijai?

Labs atskaites punkts būtu daudzkārt pieminētie 2% IKP, protams, pie nosacījuma par saprātīgi izvēlētām prioritātēm. Protams, ar noteikumu, ka aizsardzības budžetā atkal netiek ierēķinātas dažādu sporta zāļu celtniecības izmaksas, Valsts prezidenta prezentācijas izdevumi un tamlīdzīgi.

Prioritātes šobrīd būtu bruņojuma iegāde tādās katastrofāli novārtā pamestās sfērās, kā pretgaisa un prettanku aizsardzība. Būtisku pienesumu dotu arī mūsdienīgāks strēlnieku bruņojums un ekipējums gan ZS, gan arī LA, kur bieži trūkst arī elementāra individuālā ekipējuma.

Ne mazāk svarīga būtu NBS militāro mācību apjoma un kvalitātes palielināšana, ietverot jau iepriekš minēto jauno izaicinājumu scenāriju apguvi, kā arī nostiprinot LA un ZS personālsastāva kopdarbības iemaņas.

Abās augšminētajās sfērās mēs ievērojami atpaliekam no mūsu Baltijas kaimiņiem, tādējādi mazinot arī reģiona drošību kopumā.

Būtu nopietni apspriežams jautājums par formātu, kādā būtu atjaunojams obligātās militārās apmācības princips. Varianti varētu būt dažādi – gan veidojot apmācību sistēmu uz ZS bāzes, gan kā vairākos dažu mēnešu posmos, 2-3 gadu laikā, izejamu apmācību ciklu, gan kā studentu militārā apmācība (nesenā pagātnē veiksmīgi darbojies projekts), gan klasiskajā veidolā. Vietā piezīmēt, ka Igaunijā obligātais dienests joprojām veiksmīgi darbojas.

Apjomīga izlūkošanas bruņutehnikas iegāde, kas izskanējusi kā viens no iespējamiem plāniem, kas tiktu realizēts 2016.gadā, šobrīd būtu „ekstra”, kuras pienācīgai iekļaušanai aizsardzības sistēmā vajadzētu gan ļoti nopietnu laika (kura mums var arī nebūt), gan finansiālu ieguldījumu. Piedevām, tas, kas tiešām dotu reālu pienesumu ir kājnieku kaujas bruņutehnikas vienības (BMP tipa), nevis izlūkošanas kaujas mašīnas, kuras paredzēts iepirkt. Turklāt, ja šajā vēstulē iepriekš minētās problēmas netiek atrisinātas, šādas iegādes praktiskais devums būtu tuvs nullei. Pakāpeniska iegāde un apgūšana ilgtermiņā, protams, uzlabotu kaujas spējas.

Ko īsti garantē NATO līguma 5.paragrāfs?

Biežā atsaukšanās uz šo vienošanās punktu rada iespaidu, ka par aizsardzību atbildīgo struktūru un valsts vadība to uzskata teju par brīnumlīdzekli. Uzmanīgi lasot minēto paragrāfu, rodas daudz piezemētāki secinājumi.

NATO līguma 5. pants:
„Puses vienojas, ka bruņotu uzbrukumu vienai vai vairākām no tām Eiropā vai Ziemeļamerikā uzskatīs par uzbrukumu visām dalībvalstīm, un tādēļ tās apņemas, ka šāda uzbrukuma gadījumā katra no tām, izmantojot individuālās un kopējās pašaizsardzības tiesības, kas paredzētas Apvienoto Nāciju Organizācijas Hartas 51. pantā, sniegs palīdzību Pusei vai Pusēm, kas pakļautas uzbrukumam, individuāli un kopā ar citām Pusēm, veicot pasākumus, kurus tās uzskata par nepieciešamiem, ieskaitot bruņota spēka pielietošanu, lai atjaunotu un saglabātu Ziemeļatlantijas reģiona drošību.”

Kā redzams, bruņota spēka lietošana ir tikai viens no iespējamiem scenārijiem, ja to uzskata par nepieciešamu. Piedevām, lai saglabātu Ziemeļatlantijas reģiona drošību, var vienoties par interešu sfēru sadali. Bet pieņemot, ka NATO līguma valstis būtu gatavas sniegt militāru atbalstu, ir jāsaprot, ka tas lielā mērā ir atkarīgs arī no mums. Palīdzēt kādā darbā var tikai tam, kurš pats to dara. Ja mums pašiem valsts aizsardzība ir zemāka prioritāte par privātu banku biznesa glābšanu, ja milzīga daļa aizsardzības budžeta tiek iztērēta veidā, kas nepalielina valsts aizsardzības spējas, ja pat reāli draudīgā situācijā nenotiek intensīva un atbilstoša gatavošanās un potenciālo draudu scenāriju izspēle, mēs varam vien cerēt, ka potenciālie sabiedrotie atradīs citus argumentus (piemēram, problemātisku Skandināvijas teritorijas aizsargāšanas iespēju, ja Latviju kontrolētu Krievijas karaspēks), kuru dēļ Latvijas teritorija nav atdodama iespējamai Krievijas agresijai.

Vai beigsim izlikties?

Nav jābūt ne militāram, nedz ārpolitikas ekspertam, lai saprastu, ka potenciālie draudi ir reāli. To apliecina un atgādina intensīvā Krievijas iznīcinātāju darbība, karakuģu veiktie pasākumi pret Lietuvu, mācības Latvijas un Igaunijas pierobežā, jaunu aviācijas bāžu izbūve Latvijas pierobežā un, visbeidzot, notikumi Ukrainā. Tāpat ir skaidrs, ka NATO karakuģu, tanku, aviācijas un sauszemes spēku dislocēšanai Latvijā un Baltijā ir racionāli, reālajā nepieciešamībā balstīti iemesli.

Mēs apzināti nerunājam par tādām ilgtermiņa un sabiedrības iesaistīšanos maz prasošām, bet ļoti būtiskām nozarēm, kā specdienestu darbība un informatīvais karš, bet gan par to aizsardzības daļu, kurā vēl ir iespējams veikt būtiskus uzlabojumus.

Mēs, Latvijas aizsardzības spēju stiprināšanas atbalsta grupa, kuras sastāvā ir gan zemessargi, gan karavīri, gan stāvokļa nopietnību atzīstošas civilpersonas, apliecinām gatavību savu iespēju robežās gatavoties valsts aizsardzībai, kā arī aicinām uz to pārējos Latvijas iedzīvotājus. Tādēļ pieprasām un aicinām valsts un bruņoto spēku vadību beidzot sākt pilnvērtīgi pildīt savas funkcijas! Mums rūp mūsu ģimeņu, līdzcilvēku un valsts drošība! Individuālā līmenī veikta gatavošanās iespējamai valsts aizsardzībai nekad nebūs tik efektīva, kā tāda, kas veikta ar valsts atbalstu, tāpēc ceram saņemt atbildes uz šajā vēstulē ietvertajiem jautājumiem, vislabāk – reālas, mērķtiecīgas darbības formā.

Latvijas aizsardzības spēju stiprināšanas atbalsta grupa

Saziņai: Biedrība “Tēvijas sargi” , tevijas.sargs@gmail.com

 

UPD1 25.jūnijā  Neatkarīgā Rīta Avīze: “Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departamenta direktors Kaspars Galkins sola, ka atbilde tiks sniegta pēc būtības. Vairāki karavīru priekšlikumi tiešām esot apspriešanas vērti, bet ir arī lietas, kas pārlieku dramatizētas. Piemēram, attiecībā uz investīcijām Zemessardzē.”

Viena doma par “Tēvijas sargu atklātā vēstule (papildināts)

  1. Par to rekrutēšanu nav taisnība, kas nekas nenotiek – pēdējā laikā intervijas gan radio, gan tv ar Zemessardzes komandieri vai citu pārstāvi tik daudz kā vēl nekad iepriekš . Ja raksta autors nav pamanījis, tas nenozīmē, ka nav 🙂 Un caur sociālajiem tīkliem kopš marta vairāki desmiti to izmantotāju ir uzrunājuši vairākus desmitus tūkstoši cilvēku.

    • Visas šīs intervijas – esmu redzējis kādas 3 vai 4 – ir bijušas acīmredzami neieinteresētu militāro birokrātu piespiestas atrādīšanās vēlētājiem/nodokļu/algas maksātājiem. Nevienā no tām nebija par savu zemi un tautu stāvoša vīra runa, kurā būtu skārtas reālās problēmas un piedāvāti reāli risinājumi, bet tukšvārdīgas, klišejiskas un oficiālās frāžainības pilnas gorteksaino tauku mūļu pļāpas. Vienīgā reize, kad viņi tika piespiesti par kaut ko nopietnu vismaz nedaudz parunāt bija saruna Dombura studijā, kurā piedalījās arī profesionāls rezerves virsnieks, kurš zināja “drēbi” un, izejot no tā, ka viņu par brīvdomību vairs nevar atlaist vai pazemināt, varēja droši teikt, ko domā.

      • Piekrītu Išiasa teiktajam, tukšas formalitātes, nekā vairāk, reāli tautai netika nekas pateikts par to, cik kaujas nespējīgas patiesībā šobrīd būtu mūsu vienības, kā ZS, tā armijas!

  2. Beigās vajadzēja uzrakstīt, lūdzu sniegt atbildi Twitter+ formātā, es jau paredzu iestādes atbildi sastāvošu no atsauksmēm uz “likuma normu nr..”, “koncepcijas 3.punktu” utt utjp!
    Cepuri nost autoriem!

  3. Kad politiķi un armijas komandieri sapratīs vienu ļoti vienkāršu lietu – jo vājāki mēs būsim, jo Krievijai būs lielāks kārdinājums ienākt mūsu zemē. Mēs ar savu attieksmi pret savas valsts drošību to provocējam uz šādu rīcību – “kā var nepaņemt to, kas slikti nolikts”.

    • Viņi savā vairākumā tai virzienā nedomā. Viņu izdzīvošanas kredo politiskajā vidē: lien uz vēdera stiprākā priekšā, iznīcini vājāko.

  4. Tā apsēstība ar meža mācībām bija pirmā, kas likās dīvaina pēc pāris mēnešiem Zs. Kam tad tas mežs būtu vajadzīgs?

    • Sākumam ir OK, karavīra apmācība nesākas ar sapierlāpstiņas mešanu mērķi ar aizsietām acīm, norūdīsies, iegūsi nepieciešamās iemaņas un tad var sākt apmācību par pilsētas kauju (ja šāda apmācība būtu paredzēta). LV nav industriālā daudzmiljonu Donbasa, kur pilsētas kauja ir primārs elements, mēs tomēr tuvāk pie meža turamies.

      • Kad ieviesa jaunās smilšukrās formas arguments bija: “Kaujas formas tērpam ir radīts unikāls maskēšanas raksts (LATPAT), ar nolūku vizuāli maskēt karavīru pilsētas vidē un starptautisko operāciju reģionos dienā un naktī, kā arī noteikta līmeņa vizuālo maskēšanu mežainā teritorijā” (mil.lv) skaidroja, ka mūsdienās kaujas pārsvarā notiek pilsētās. Mežā tas neko īpašu nemaskē. Un pilsētā arī domāju, ka tā maskēšanās visai nosacīta, ja paskatamies ielu cīņas Kijevā, kur dedzināja riepas, viss fons bija tumšš un uz tā parādās karavīrs smilšu krāsas formā. Un atkal viss šķērsām formas kaujām pilsētā, treniņi mežā, kur izspēlē klasisku 2.pasaules kara kauju taktiku.
        Tagad tās smilšu formas dod ZS, mil.lv lapā rakstīts , ka ar 2015.gadu būs atkal jaunas formas, kurām pamatkrāsa brūna, zaļa un haki.

        • Jā tā tas ir un tas ir zināms. Neizpratni rada fakts, kādēļ jāmaina ZS formas uz tuksneša krāsojumu, ja 15.gadā atkal nomaiņas process sāksies no jauna. Zinot NBS apgriezienus ZS vēl ilgi būs dzelteni. Domāju skaidrojums ir vienkāršs pirms vēlēšanām jāparāda “rūpes” par zs, visādi citādi forma ir labāka par esošo. Karam neder, tas nekas, kurš tad karot taisās.

          • Piekrītu. It kā “cēls” žests ar TV sižetu, bet visiem tāpat skaidrs zemteksts, ka ZS ir vienkārši vieta, kur nogrūst ”pārpalikumus” šajā gadījumā uniformas.

        • Par kamuflāžām pilsētvidē ir daudz un dikti pētīts un ir secināts, ka visatbilstošākais krāsojums ir zilpelēks-pelēks, šāda veida formastērpus bieži var redzēt iekšlietu karaspēkiem un SWAT. Bruņotajiem spēkiem, la sasniegtu OBJ ir nepieciešams manevrs, un tas kā likums pieprasa izmantot samērā atklātu apvidu jeb mobilitātes koridorus, kurā var izvērsties konkrēta lieluma vienība. Ārpus pilsētām ir divu veidu apvidus – tuksnešains un klāts ar apaugāju. Līdz ar to ir prasība pēc attiecīgām kamuflāžām – brūnganas un zaļganas. Vēl protam ir arī arktiskie reģioni, kuros dominē baltais un balti pelēkais. Latvijā ņemot vērā, ka ir četri gadalaiki un misijas arī tuksnešainos apvidos ir nepieciešama gan zaļganā, gan brūnganā, gan balti-pelēkā kamuflāža. Starp citu kamuflāža, tās raksts un veidi tika ļoti pētīti pirms 2PK gan PSRS, gan Vācijā. Jāuzsver, ka Bundesvērs joprojām izmanto kamuflāžas veidu, kas tika izstrādāts 30 gados Waffen SS vienību vajadzībām, tas gan nenozīmē, ka tas ir 1:1 ar iepriekšējo. Krieviem ir samērā plaša literatūra par kamulfāžu un viņi ir vieni no lielākajiem deception meitariem kara mākslā.
          LATPAT nav brīnumlīdzeklis, kādu cenšas pasniegt daži funkcionāri, kuru ierkakumu pozīcijas ir izvietotas pie datorgalda. Uz doto brīdi bez nanotehnaloģiju izmantošanas formastērpā universāla kamuflāža nav iespējama. Starp citu mana vecā labā jeņķu forma (15+ gadi) joprojām kalpo, lai gan ir stripri izbalējusi, bet tai nav izdilusi neviena vīle vai izdilis materiāls. Pretstatā Latvijā ražotai formai vīles un diegi izirst diezgan ātri un pats materiāls izdilst ļoti ātri. Piemēram pat godīgi mazgājot un velkot vienu formu tikai garnizonā max ko var izvilkt ir 2 gadi, tad tā ir pilnīgi nelietojama. Dzīves cikls poligonā ir vēl daudzkārt īsāks.

    • Mežs sniedz iespēju paaugstināt kājnieka dzīvotspēju, ja nav bruņutehnikas, artilērijas un citu tehnisko fīču, piemēram, kā tas ir LVA gadījumā. Mežainais apvidus samazina pretinieka ieroču sistēmu max efektīvo šaušanas attālumu un novērošanas spējas tādejādi atsverot viņa tehnisko pārākumu, tas savukārt ļauj izmantot tavas iemaņas, drosmi un taktiku, lai iznīcinātu pretinieku. Mežs darbojas līdzīgi, kā pilsētas un kalni, bet tam ir viens liels mīnuss pretstatā pārējiem diviem apvidiem to var nonīcināt, bet ir arī viena milzīga priekšrocība – mežā var izdzīvot gandrīz bez apgādes t.i. tas var nodrošināt gan ar patvērumu, gan ar pārtiku, ja ir zināšanas un iemaņas. Ņemot vērā iespējamos scenārijus, tas varētu būt viens no apvidiem, kurā var sekmīgi operēt.
      Kauja pilsētā ir daudz sarežģītāks pasākums un bez laba pamata – labām lauka kaujas iemaņām un saliedētas vienības pilsētā nav ko darīt, tā saviem spēkiem var nodarīt lielāku postu nekā pretiniekam. Papildus ir nepieciešams uzsvērt, ka kauja pilsētā prasa augstu apgādes līmeni.

  5. “6) Pārsteidzoši, ka, neskatoties uz situācijas nopietnību, joprojām netiek veidota kaut cik jūtama rekrutēšanas kampaņa ar aicinājumu stāties ZS vai doties dienēt LA.””
    Jā ar tekstiem – “minimāli optimālām spējām” runājošs gudrinieks nu neuzrunās masas, kuras vairāk interesē Zentas piedzīvojumi 4. sezonas 24. sērijā.
    Nesaprotu, kur problēma uztaisīt rekrutēšanas klipiņus priekš LA un ZS. Piemēri: https://www.youtube.com/watch?v=v5QI-GZoVqE esstu garadarbs, zviedru, piemērs, https://www.youtube.com/watch?v=pFUc1jTXvfg šis varbūt izrautu no spēļu pasaules kādu datornūģi. 😀

    • Reklamēt jau vari, bet kāds būs palicēju % pēc saskaršanās ar realitāti – ekipējuma neesamība, novecojuši un faktiski bezjēdzīgi un novecojuši ieroči(gustavi, bezatsitiena lielgabali jo īpaši, ja ar gustaviem vēl ko var pasākt, tad ar Pvpj 1110 neko lādzīgu nevar izdarīt, īsts fire and forget rīks – izšauj un atstāj turpat kaujas laukā, ņem pēdu cik vien ātri vari 😀 ), trasnporta neesamība līdz ar to arī drošība pārvietojoties uz/no/pa kaujas lauku nav nekāda un tā tālāk!

      • Nu itkā nav tik traki Spårljuspansarspränggranat m/77, an 11.2 kg HEAT round that penetrates 500 mm of RHA.
        Jebkurš krievu tanks tiek caursists.

        • RHA ir būtībā parasta tērauda plāksne, kādas tankiem bija 2. Pasaules karā. Šodien izmanto kompozītbruņas, nereti ar reaktīvu pastiprinājumu, tā ka reāli tā caursišanas spēja ir krietni mazāka, un ar minēto munīciju šodien neko prātīgāku par BTR sašaut nevarēs. Tas pie tam neņemot vērā, ka moderniem tankiem virsū mēdz būt arī aktīvās aizsardzības sistēmas, kas var notriekt prettanku šāviņus lidojumā.

          Tā ka pagaidām vienīgais nopietnais instruments pret krievu tankiem Latvijas rīcībā ir SPIKE, bet šīs sistēmas armijā diemžēl ir uz pirkstiem skaitāmas.

        • Izmērs un svars šo ieroci padara par kaujas laukā vienreiz lietojamu aparātu, ja jācīnās ar skaitliski un bruņojuma ziņā spēcīgāku pretinieku.
          Viens šāviens un Tavas pozīcijas itin viegli var tikt atklātas putekļu un gružu mākoņa dēļ, pie tam šaut lielā attālumā un pa kustīgu mērķi – vēlu veiksmi trāpīt, jo šaušanas princips tas pats, kas parastai karabīnei, kur stobrs pavērsts, tur arī lode/lādiņš lido un viss, aizbrauca BTR nedaudz ātrāk un lādiņš aizlido tam pāris metrus aizmugurē, piebremzē nedaudz BTR un lādiņš aizlido tam gar purnu…
          Ja nemaldos, stobrs bija 125kg un lafete ap 135kg, tad parēķini pats, cik viegli un ātri ar šādu te aparātu mēs, zemessargi, varam mainīt pozīcijas vai zust kokos!
          Uz BV šāds aparāts ir vēl masīvāks un apkalpe vēl vairāk pakļauta riskam, jo BV nav nekādas aizsardzības pret nevienam tipa ieročiem, tātad, izšauj vienreiz un varbūt vēl pamaini dislokācijas vietu pirms otrā šāviena, tas arī viss, bet ņemot vērā jau iepriekš minētos attāluma-precizitātes parametrus pret kustīgu mērķi, tad izredzes tikt pie otra šāviena arī no uz BV montēta bezatsitiennieka ir vājas, ne velti pēc būtības ir paredzēts šaut vienlaicīgi no div stobriem vienlaicīgi un tad, ja sanāk laiks, pārlādēt un šaut vēlreiz, jo tad ir vismaz lielākas iespējas ar šo 20.gs katapultu kaut kam trāpīt :D!
          Pa bunkuriem, protams, cita lieta, bet pa tankiem un bruņutransportieriem nekas dižs nespīd ar šiem rīkiem.
          Kārlis Gustavs šai ziņā vismaz ir labāks savā mobilitātē un ar to var ij ātri pamainīt pozīcijas ij mēģināt tuvāk pielīst pretinieka tehnikai un izšaut no slēpņa cerībā trāpīt pa kustīgu mērķi no tuvākas distances.
          Tas RHA tiek izmantots kā tāds atskaites punkts gan pavecākiem, gan modernākiem PT ieročiem.
          Ja nemaldos, tad tam pašam Kārlim bija modernāki lādiņi radīti modernāku bruņu sišanai.
          Jekburā gadījumā vidusmēra BTR’us ar šiem rīkiem var sist, kuriem nav ERA vai n-tie slāņi kompozīta sakarināti virsū.

      • Pret moderniem tankiem bezotkatka nederēs gan, bet tā var izrādīties ļoti noderīga cīņā pret `zaļajiem cilvēciņiem`, pret kuriem, vismaz sākumfāzē, mēs spēlēsim no pirmā numura.

    • te http://t.co/mEl7klRpXF (lai atvērtu, jāspiež cancel) skaidri pateikts, ka tiks stiprināta Jaunsardze kā rekrutēšnas bāze ZS. Tāda tā “rekrutēšanas kampaņa”, visai cita veida ZS popularizēšanai – 0 Eur. Kaut arī šādi dārgi klipi un nekādas kampaņas nepalīdzētu, ja cilvēki iestājušies Zemessardzē būs vīlušies. Ja iestāsties un patiks, tad arī stāstīs draugiem , paziņām, lai nāk. Jautājums par to, kas labāk, ja naudas līdzekļi ierobežoti – uzlabot pašu “pārdodamo” produktu vai tērēt lielas naudas tā reklāmai , mēģinit “iesmērēt”, kāds ir?
      Un tās intervijas ir tā redzamākā daļa, vēl jau zemessargi vienmēr pa skolām braukājuši stāstījuši, tikai tie nav pasākumi , kas publicitāti izpelnās, tādēļ arī kādam varbūt liekas, ka “nekas nenotiek”

      • Pamatkļūda mēģināt “pārdot” ZS kā tādu izklaidi “kaimiņam patika/nepatika”. Ar šādu motivāciju, ja arī nāks uz apmācību pie pirmā pretinieka šāviena no zs paliks labi ja virsnieku un instruktoru sastāvs. Cilvēkiem, kas stājas zs jāsaprot, ka zināmos apstākļos viņi riskēs ar dzīvībām daudz lielākā mērā nekā nestājoties zs un jābūt gataviem šo risku uzņemties. Līdz ar to no zs “iesmērēšanas” nav nekāda labuma, ja ir motivācija mirt par valsti ar to pagali rokās, tad nekādas PR kampaņas nav vajadzīgas, ja nu vienīgi tīri informatīvas.

        • tāpēc jau arī neviens nemetas rīkot kampaņas vai ko tādu. Kādus 10 gadus atpakaļ Zemessardzē bija Sabiedrisko attiecību daļa. Tagad kur tā? Tikai 2.Zemess. novadā sabiedrisko attiecību speciālists… Acīmredzot pietiek.

  6. Ko domā mūsu oligarhāts jeb atbilde Tēvijas sargiem:
    http://www.delfi.lv/news/comment/comment/dainis-lemesonoks-demokratijai-nepiestav-kamuflaza.d?id=44625630
    “Tāpat man gribas naivi cerēt, ka Drošības policija un Satversmes aizsardzības birojs patlaban interesējas ne tikai par bufatoriskajiem Baltijas kazakiem vai, pieļauju, valstij nelojālu “afgāņu” grupām, bet arī par viņu varbūtējiem pretiniekiem hipotētiskos krīzes brīžos – hiperpatriotiem. Turklāt tieši preventīvas uzraudzības un profilakses nolūkos. Nevis, piemēram, tēvišķi uzmundrinoši un iedrošinoši… Pilnīgi pietiek, ka jau deviņdesmito gadu sākumā dažādi aizsargi un “aizsargi” ar pāris sarūsējušiem “stroķiem” labprāt – turklāt, visticamāk, apzināti! – pakalpoja kā “noderīgie idioti”austrumu un rietumu medijiem ar lietišķiem pierādījumiem tam, ka Baltijā “atdzimst nacisms”.”

    Ir taču skaidrs, ka ZS un BS novājināšanas politika ir ar “lielāko kretīnu” paņēmiena palīdzību konsekventi īstenots plāns. Ja kas – reņģēdājiem jāapmierinās ar iespēju tikt piekautiem, nevardarbīgi dziedot tautas dziesmas.

    • Aicinu Lemešonoku nosodīt Somijas pretošanos PSRS un apdziedāt Austrijas nepretošanos naču Vācijai + izteikt fui latviešu nacionāliem partizāniem.
      P.S. Labprāt ar šo kremļa dzeguzēnu aprunātos kādā pagrabiņā. Šveice un Somija viņa skatījumā ir totalitārās valstis ar lauka komandieriem katrā sādžā.

    • Dainim iesaku braukt dzīvot tur, kur homo laulības un bērnu adoptēšana ir norma un kur Končitas tiek godā celtas un slavinātas un reklamētas visos medijos.
      Man nepatīk ne tie, kas lien pakaļā te rietumiem, ne tiek, kas to dara ar austrumiem.
      Paši par sevi un ar spēcīgiem sadarbības partneriem uz savstarpējas vienlīdzības pamata, nevis locīšanas un līšana uz vēdera visādu svešzemju “kungu” priekšā!

      • Šito es nesapratu. Lemešonokam ir konkrēti “uzstādījumi”:
        1. Jebkāda, pat deklaratīva Latvijas solidaritāte rietumnieciskajām kustībām postpadomju telpā ir muļķība, kas tikai dusmo īstos maizestēvus Kremlī
        2. “Latvijas austrumpolitika būtu krietni efektīvāka un Briselē [lasi – Maskavā, P.] cienītāka, ja tā koncentrētos tikai uz klaji merkantilām attiecībām ar abām tiešajām ES kaimiņvalstīm (Krieviju un Baltkrieviju), kā arī biznesa kontaktiem Vidusāzijā”. Tātad Latvijai ekonomiski pilnībā jāorientējas uz iepriekšminētajiem režīmiem, šāda orientēšanās, bez šaubām, nozīmē arī politisku virziena maiņu
        3. Pārējais teksts ir vesela kaudze brīdinājumu minētās Latvijas pārorientācijas varbūtējiem pretiniekiem, kuri gribētu kaut kā protestēt, pie tam skaidri pateikts, ka orientācijas maiņai sagaidāms UA (Krimā) jau pieredzētais RU atbalsts: “Nekādi “zaļie cilvēciņi” nav attaisnojums “patriotisku” kaujinieku grupējumu [..] veidošanai, valsts varas “varmācības monopola” tīšai zaudēšanai.”

    • Lemešonoks ļoti pareizi visu pateica. Uz beigām viņš izteicās mazliet neskaidri un riskēja tikt viegli pārprasts, bet kopumā piekrītu 99% viņa teiktajam.

      • Ārpus konteksta – novājinātajiem BS un ZS un politiskās situācijas, viss ir pareizi. Kontekstā Lemešonoka vēstījums aicina drošības struktūras savlaicīgi interesēties tai skaitā par VB komentētājiem.
        Izrādās, ZS savā laikā novājināja, lai kāds neiedomātos, ka “atdzimst nacisms”, nevis lai zināmām aprindām novērstu risku nesodīti šeptēties.
        Cita starpā riebj viņa ciniski čomiskais rakstības stils.

        • Jau rakstīju, bet atkārtošos, ka sistēma nepieļauj viena sava elementa pārlieku spēcīgumu, jo tas apdraud pārējo sistēmu. Labi bruņota, motivēta, nacionāli noskaņota ZS ilgstoši nepaciestu virs sevis zaglīgu, gļēvu un stulbu varu. Līdz ar to bija vitāli svarīgi ZS novājināt lai neapdraudētu sistēmu.

        • Lemešonoks pirmkārt kritizēja ideju par to, ka politiskās kustības veido savas paramilitārās organizācijas, kuras tā īsti nepakļaujas bruņotajiem spēkiem/aizsardzības ministrijai. Kā tas šobrīd notiek Ukrainā. Es nezinu, kur jūs ielasījāt tekstu par ZS vājināšanu.

          • Nepopulāra doma, bet es kā zs “celmlauzis” drīkstu 🙂 XXI gadsimtā mēs napamatoti lielu uzsvaru liekam uz brīvprātīgajīem tā vietā, lai attīstītu PD, rezervi un varbūt OMD. Mūsu shēma var nenostrādāt.

            • nepamatoti lielu uzsvaru? VB, tu taču joko! Ar 2 vai 4 (kāda starpība, cik tad īstenībā ir) AK-4 radziņiem uz galviņu? Bez bruņas? Bez visa pārējā 10m garā saraksta, kam būtu jābūt light infantry aprīkojumā?

              Domāju, attīstīt vajadzētu gan gan – mums visa ir par maz.

              • lai nu cik pieticīgs tas uzsvars i,r tomēr tas ir manāms. ZS un Jaunsardzes “pielūgšanā” ir vairāk politikas nekā militāra pragmatisma. Jānosprauž 10-15 gadu mērķis – 2 pilnas, nokomplektētas PD brigādes + tautas atbalsts ZS veidā. Nevar ar 1991.gada risinājumiem sadakterēt XXIgs problēmas un nav svarīgi cik pilsoņi pieteikušies ZS 10, 100 vai 1000.

          • Ja BS/AM rīcība/nerīcība rada paliekošu pārliecību, ka pie teikšanas ir idioti/kampēji/nodevēji, tad pilsoņu tiesības un pienākums ir veidot pašaizsardzības vienības. Krasi un asi vajadzētu vērsties pret pretvalstisku organizāciju (SC, visādi citi russkij mir stipendiāti, utml.) paramilitārajām vienībam, kamēr patriotiskas kustības būtu vien stiprināmas.

            Es kā pilsonis, piemēram, neparko nevēlos pakļauties šiem kropļiem, kas sēd ministrijās. Viņi manā skatījumā nav valsts pārstāvji , bet valsts parazīti.

            • 1. Paga paga, mēs tomēr dzīvojam tiesiskā valstī, kur tiesības un pienākumus definē likums. Ja likums nekādas `pašaizsardzības vienības` nepieļauj (es neesmu pētījis, bet manuprāt mūsu likumdošanā nudien tāda jēdziena nav), tad jebkuru tādu stihiska veidošana ir pretlikumīga. Protams, kamēr vien valsts vara eksistē, varas vakuuma apstākļos likuma burts nevienu vairs neinteresē.
              2. Kā Tu noteiksi, kura kustība ir patriotiska, un kura nav? Tikai pēc valodas un karoga vien?
              3. Ja Tu nevēlies pakļauties kropļiem ministrijās, tad mēs varam nonākt pie situācijas, kur katrs pats sev virspavēlnieks un beigu beigās taisnība, gluži kā mērkaķu barā, izrādīties spēcīgākajam. Vai tas ir tas, ko mēs gribam un uz ko mēs gribam iet?

            • Sāksim ar to, MJ, ka mēs dzīvojam šķietami tiesiskā valstī. Bet par pārējo jau VB kodolīgi pateica. Pašaizsardzības vienības juridiski var tikt izveidotas gan kā atpūtas, sporta, mednieku organizācijas. Airsoftā vispār neko oficiālu nevajag veidot -šāda vajadzība parādās tikai tad, ja gribam kolektīvi un atklāti legāli darboties ar letālas iedarbības šaujamieročiem.

              Vēl man šķiet, ka lai nu ko, bet patriotismu noteikt patiešām nav grūti. Katrai nopietnai grupai ir gan rakstīti mērķi, uzdevumi, gan arī dalībnieku publiskā rīcība, “vēsture”, izteikumi, redzamās saiknes ar n citām kustībām, personām, organizācijām, utt. Visu var izdarīt, vajag tikai gribēt.

            • 1. Patriotiskais sports – ok, un ne jau par bija runa. Runa kā reiz bija par `pašaizsardzības vienībām`, kuras jau sāk bruņoties un bīdīt plānus par to, kā `mēs tagad sakārtosim lietas`.
              2. Jā, formāli tas strādās. Bet kā mēs zinām, papīrus var uzrakstīt kā vajag. Arī ASV `pilsoņu milicija` oficiāli nekādus likumus nepārkāpj (ASV gan ir drusku cits gadījums, viņiem šajā ziņā ir cita vēsture un tradīcijas nekā mums).
              3. Par to, ka brīvprātīgie kā likums ir motivētāki un efektīvāki par obligātajiem vai mobilizētajiem, tirgus nav. Un, bez šaubām, ka attiecīgajām valsts iestādēm vajadzētu visos iespējamos veidos atbalstīt jebkuru derīgu brīvprātīgo iniciatīvu. Jautājums ir par to gadījumu, kad brīvprātīgie sāk ignorēt valsti un rīkoties pilnīgi uz savu galvu. Par kaut kādu var runāt tikai apstākļos, kad valsts praktisi vairs nepastāv, un arī armijas komandķēde ir praktiski izjukusi.

              • Kurš tad te piedāvāja ignorēt valsti. Kāda nekāda bet mūsu. Jāmācās no UA kļūdām, kā viņi tagad saka, ja mums būt tāda armija kāda ir šodien mēs krimu neatdotu. Melo protams.

            • Lai brīvprātīgi kādam pakļautos ir nepieciešama uzticība un paļaušanās, vienotība mērķos un ideālos, līdzīgi uzskati par pamatvērtībām, lielos vilcienos protams.

              Šobrīd mēs vairumā pakļaujamies piespiedu kārtā un šo “kropļu” ešelonu (varas eliti) uzlūkojam drīzāk kā ienaidnieku un ienaidnieka kolaborantu, nekā savējo.

              Bet tāda sabiedrība, kuras elites mēŗķi un rīcība krasi atšķiras no dēmosa ilgtermiņa mērķiem unto panākšanai nepieciešamajām rīcībām virzās tikai vienā vektorā – uz izšķīšanu, dezintegrāciju un galu galā – izzušanu.

            • Ja pilsoņi sāk aktīvi veidot pašaizsairdzības vienības, tad pirmais jautājums ir valsts pārvaldei kāpēc tā notiek. Acīmredzot oficiālai varai neuzticas. Ja viss būtu labi, tad stātos ZS.

            • išiass:
              Jā, var tikt izveidotas. Pie nosacījuma, ka nepārkāpj likumu (t.sk. nebruņojas pa kluso). Tiklīdz sāk pārkāpt likumu (un pēc būtības, mērķtiecīgi, nevis formāli, nejauši vai nezināšanas dēļ), tā `patriotu` organizācija juridiski maz ar ko vairs atšķiras no, piemēram, tiem pašiem `separātistiem`. Ja pie mums Latvijā nav īsti ne vienu, ne otru, tad Ukraina gan ir lielisks piemēram tam, ka bija abi.

              VB:
              Es domāju, ka Ukrainas frāze par armiju, ar kuru viņu nebūtu atdevuši Krimu, nemaz nav tik tālu no patiesības. Kāpēc? Tāpēc, ka pa šo laiku armija banāli ir pārvesta no miera laika režīma uz kara laika režīmu, to ir papildinājuši augsti motivēti brīvprātīgie, gan jau ka ir notikušas taktiskās daapmācības un vienību saliedēšanās treniņi, ir [visdrīzāk] notikusi zināma kadru `tīrīšana`, noņemot no amatiem nepietiekoši lojālos vai šaubīgos, un ieliekot viņu vietā uzticamus un motivētus komandierus, ir neteiksim sakārtota, bet noorganizēta trūkstošo resursu (MRE, NVO, guļammaisi, bruņuvestes, teltis, utt. uttjpr.) ja ne apgāde, tad piegāde. Militārās operācijas uzsākšana, protams, paliktu politiķu lēmums, bet tīri tehniski armija šobrīd noteikti ir gatavāka nekā februārī/martā. To nevar apšaubīt.

            • MJ

              BLUF: Likuma neivērošana no vienas puses ar izraisīt likuma neivērošanu no otras puses.

              Cienītais, Tu runā par likumu un pašaizsardzības organizācijām, bet neredzi iemeslus kādēļ tās radās. To rašanās iemesli Ukrainā varas vīru un sievu darbība un bezdarbība savu BS sagraušanai. Armija faktiski tika padarīta kaujas nespējīga, tas kas tagad atdzimst, to spējīgs ir izdarīt pateicoties milzīgajam ieroču krājumam no PSRS laikiem, patriotiem, kam ir uzdrošināšanās un atbildība savas valsts priekšā, kā arī tautai, kura tagad baro savu topošo armiju.

              Tagad veicam šo cēloņu pārnešanu uz Latviju. Un ko iegūstam? Aizsardzības budžets ir neatbilstošs ne tikai valstij, kura ir aliancē, kur nu vēl neitrālai (Latvijas aizsardzības budžets nekad nav bijis 2%, lielākoties tas ir bijis nepilns 1%). Līdzīgi kā Ukrainā armija nav pienācīgi finasēta, līdz ar to tā nav arī pienācīgi trennēta, tādejādi nav ievērots armijas apmācības princips train as you fight. Sekojoši, ja valdības vīri un sievas nav ievērojuši šo principu, tas nozīmē, ka faktiski nav pildītas Satversmes VIII nodaļā ietvertās cilvēka pamattiesības, kuras garantē valsts – drošība un aizsardzība. Līdz ar to šī rīcība ir pretrunā pamatlikumam, nemaz neskatoties uz citiem likumiem.

              Karavīrs un ZS agrāk vai vēlāk sāk apzināties, ka ar triecienšauteni un brašu soļošanu pretinieku nesakausi, bet aicinājums un Tēvzemes mīlestība liek izrādīt pretestību pretiniekam. Karavīra pašsaglābāšanās instinkts, iemaņas, kaujas lauka izpratne un pašreizējais aizsardzības stāvoklis var novest pie secinājuma, ka viņu var sagaidīt bezcerīga kauja ar mehiem labāku vai sliktāku komandieru vadībā. Citiem vārdiem sakot samērā pašnāvniecisks pasākums. Tādēļ karavīrs un arī ZS iespējams var izvēlēties iekļauties pašaizsardzības vienībā, kuras komandierim uzticas, ka tie ambrazūras neaizbāzīs ar līķiem. Karavīrs ir var iet bezcerīgā cīņā ar neatbilstošu bruņojumu, bet ir nepieciešmi teicami komandieri, kas var maksimāli izmantot visas citas priekšrocības, ko dod veiksme, apvidus u.c. apstākļi. Teicami komandieri rodas neatlaidīgās un reālistiskās mācībās, karadarbības laikā, kā arī tiek doti no dabas, bet reti.

              Atvainojiet izplūdu, bet ceru, ka apsvērumi ir skaidri sarakstīti.

              Jautājums MJ: Kā koalīcijas padome iet kopā ar Latvijas likumiem? Vai tā nav Satversmes kropļošana vai pat varas savdabīga uzurpēšana?

              • Piebildīšu skaidrības labad, izvērstā veidā augstākminētais princips skan šādi:
                “Train the way you fight. Because you will fight the way you have been trained.”
                NBS divīzijas vai brigādes līmenī trenējas reti (reize Y gados) un šajās mācībās nav gandrīz nekā no tā ar ko šobrīd sastopas ukraiņi. Turklāt arī uz NATO mēs nevarēsim paļauties, jo 5.panta tvērumā neietilpst pilsoņu karš vai ATO. Ja jau varas elitei tā rūp katrs ietaupītais “tautas santīms”, tad būtu jāapsver arī efektivitāti ar kādu tiek tērēti šobrīd NBS piešķirtie līdzekļi. NBS pelnījis pamatīgu reformu, jo tā struktūra, finansējuma izlietošana un attīstības tendences nenodrošina atbilstību XXI gs izaicinājumiem.

            • Neredzu koalīcijas padomes eksistencē neko pretlikumīgu. Politiķu ētika, protams, ir cits jautājums.
              Tas, ka valdība neperformē tā, kā tai vajadzētu to darīt, nekādi neattaisno likuma pārkāpšanu. Ja valdība ir slikta, tad tautai ir visas iespējas nākošajās vēlēšanās ievēlēt jaunu, labāku valdību. Un tas vienlīdz attiecas kā uz Ukrainu, tā uz mums.

            • Nu nav koalīcijas padome ļaunuma sakne 🙂 Jau smīdina šis naivums. Koalīcijas padome ir instruments kā saskaņot viedokļus. Ja tādas nebūtu, Saeima strādātu vismaz par 1/3 neefektīvāk, jo ieslīktu bezgalīgās diskusijās par jautājumiem, kur objektīvās patiesības nav, kur vajadzīga vienkārši politskā izšķiršanās + daudz varītos par sīkumiem. Vēl jo vairāk smīdina runas par likumību/nelikumību. Neviens neliedz Saeimas deputātiem sanākt kuluāros (laivā, pirtī) un par kaut ko vienoties.

            • MJ:

              Tu pārāk stipri atgādini sorosītus, kas acis pārgriezuši gvelž par “likuma varu”, it kā likums pats par sevi, atrauti no sabiedrības kopuma interesēm un vērtībām būtu kaut kas pašpietiekams un sevī pamatojumu rodošs.

              Likums, kas liek nest uz altāra pirmdzimto vai citādi pakļauties/nepretoties ļaunumam (stulbums arī ir ļaunums un nedomāt par pašaizsardzību, kad valsts krīzes situācijā acīmredzami nespēs nodrošināt pilsoņu aizsardzību ir stulbi, tāpat kā stulbi ir pārdot ārzemniekiem pēdejo valsts banku) pats par sevi ir ļaunums.

              Starp citu, tiem, kas studējuši vēsturi kopumā vai tiesību vēsturi specifiski, šī pieeja, kādu savas sabiedrības pamatos bija likuši arī senie romieši, kuru tiesības, kā zināms, ir arī mūsu šodienas tiesību pamatā, ir labi zināma. Cicerons: Salus populi suprema lex (Tautas labklājība ir augstākais likums)

            • Arī zemessargs

              Es nesaku, ka koalīcijas padome ir ļaunuma sakne, bet gan to, ka neskatoties uz Satversmi un cietiem LR likumiem, tie tiek nemitigi apieti, un pie tam, demonstratīvi, kā tas ir šajā gadījumā. Mani satrauc, ka mums neveidojas likumu cienoša kultūra, bet gan tiek vairots nihilisms pret likumiem un tas pat notiek likumdevēja līmenī. Izskatās, ka esi apradis ar šo baļķi mūsu Republikas acī, bet es nē, jo tā nav Republika. Mainiet likumu, ja gribat legalizēt Koalīcijas padomi, veidojiet divpalātu parlamentu, bet neizvarojiet Republiku. Šādas izmaiņas gan nozīmes izmaiņas Satversmē un referendumu.

              Protams neviens neliedz vienoties kuluāros, bet tas ir neētiski pret Latvijas iedzīvotājiem. Es LATVIJAS PILSONIS spēju spriest, man ir brīva griba un man ir jābūt tiesībām zināt, ko lemj mani priekšstāvji. Lai to nodrošinātu Republikā pastāv parlaments. Savādāk man nav pārliecības, ka jūs tur tais kuluāros nepārdosiet Latviju, piemēru mums ir bijis pietiekami daudz.

              Ja tevi smīdina runas par likumību/nelikumību, tad neesi pārsteigts, ka rodas situācija, kā Ukrainā, kad karavīri lauž zvērestu. Likumības un nelikumības izpratne ir arī goda, pienākuma un tiesību izpratne. Ja tās nav, tad arī nav pārējo un nav arī valsts, bet ir interešu grupas, Afganistānā ciltis, noziedzīgā pasaaulē – noziedzīgās grupas. Visas šis grupas esmu redzējis darbībā, tās saplosa valsti, slepkavo cilvēkus, grūž postā reģionus.

              Lūk spilgta ilustrācija par to, ko es saku no IŠIAS rakstītā: “Es kā pilsonis, piemēram, neparko nevēlos pakļauties šiem kropļiem, kas sēd ministrijās. Viņi manā skatījumā nav valsts pārstāvji , bet valsts parazīti.”

              Vai tas vairo valsti vai grauj? Atbildi pats sev.

            • Manis pēc, sauc kaut par liberastu. Neapvainošos 🙂
              Jā, es piekrītu, ka likums nedrīkst būt atrauts no sabiedrības interesēm vai pretrunā tām. Tāpat es piekrītu, ka mums ar likumiem ne vienmēr viss ir kārtībā. Bet – šos likumus jau mums nav uzspieduši ķirzakcilvēki no Andromēdas zvaigznāja, krievi vai dajebkas cits. Šos likumus ir pieņēmusi mūsu pašu ievēlētā Saeima. Tātad, mēs paši esam lielā mērā vainīgi par debilajiem likumiem – jo esam ievēlējuši debilus likumdevējus.
              Un tas nekādā veidā neattaisno likuma pārkāpšanu, vēl vairāk, tas vispār rada precedentu un dod pamatu lavīnveida tiesiskajam vakuumam. Ja Tu pārkāp likumu, kādas Tev ir tiesības pieprasīt, lai citi to ievērotu?
              Un apelācija pie `sabiedrības interesēm` vai `tautas labklājības` ir tukša runa, jo tauta savas intereses demokrātiskā valstī var paust tikai vienā veidā – vēlēšanās. Visi citi veidi, kad uzrodas kaut kāda grupiņa cilvēku, kas paziņo, ka tieši viņa tagad pārstāvēs `tautas intereses`, ir klaja varas uzurpācija un, būtībā, valsts apvērsums. Tieši tāpēc, lai tā nebūtu, lai nerastos mahnovščina un anarhija (tās sliktākajā nozīmē), mums ir demokrātija ar standarta procedūrām – vēlēšanām, parlamentu – likumdevēju un izpildvaru.

              • Gribētu gan teikt, ka demokrātiskā valstī tauta savas intereses pauž arī ar referendumu un deputātu atsaukšanas instrumentu palīdzību. Mūsu valsts, īpaši kopš jaunā referendumu likuma pieņemšanas nav demokrātiska, bet labākajā gadījumā kvazidemokrātiska lielkapitālam piederīgās elites grupu oligarhija.

                Savukārt ar likuma pārkāpumiem ir tā, ka saprāts un tradīcija palīdz izšķirt, kur ir tie likumi, kas nodrošina sabiedrisko kārtību un personas aizsardzību un kur tie, kas demokrātijas aizsegā pieņemti sabiedrības interešu ierobežošanai un vājāko tās locekļu legālai aplaupīšanai varas kliķes labā. Pārkāpjot pēdējos, situācijā, kad demokrātiska pārvalde pēc būtības valstī nepastāv, pilsonim īpaši sirdsapziņas pārmetumi nerodas.

              • un saprotams, ka ar demokrātiju nekādi nav savienojama likumdošana, kas dod priekšroku priekšvēlēšanu sacensībā (propagandas sacensībā) grupām, kurām ir lielāki finanšu resursi. Demokrātijā, līdz kamēr sabiedrībā neizveidojas vismaz Šveices līmeņa vidusslānis, pēc manām domām būtu jāaizliedz visa un jebkāda priekšvēlēšanu reklāma, to atļaujot tikai sabiedriskajos plašsaziņas līdzekļos vienādā daudzumā un apjomā visām partijām, kas ir kvalificējušās vēlēšanām. Tad būtu nevis stendzenieku un liepnieku reklāmas prasmju un polittehnolisko manipulāciju, bet ideju, argumentu un domu cīņa. Tā tam būtu jābūt.

            • Gribētu piebilsts, ka pie normāli funkcionējošas demokrātijas MJ argumentiem būtu lielāks svars, bet pie mums tā demokrātija ir tāda kā lai pasaka… nosacītā demokrātija. Līdzīgi kā nosacīts cietumsods, it kā cietumsods, bet faktiski esi brīvībā.
              Lai demokrātija normāli funkcionētu ir jāizpildās priekšnosacījumiem: jābūt stabilai vidusšķirai, neatkarīgiem masu saziņas līdzekļiem, nacionālai elitei un pietiekoši lielam patriotisku cilvēku daudzumam, kuri gatavi brīvprātīgi Dzimtenes labā strādāt, izglītības līmenim arī jābūt pietiekošam. Mums vidusšķira ir kādi 20%, nevis vismaz 60% kā vajadzētu; no neatkarīgiem nacionālā mēroga masu medijiem tikai LA; pilsoniskā aktivitāte zema, partijās mums ir 1% iedzīvotāju, Eiropā vidēji 5%; elite pārsvarā ir antinacionālie šeftmaņi un bijušie kompartijnieki, izglītība ir laikam vienīgais priekšnosacījums kas vairāk vai mazāk ir pietiekams.

            • Nav tā, ka es jums principiāli nepiekrītu. Jā, taisnība, mūsu demokrātija nav ideāla, tai ir vesela kaudze problēmu, sākot ar, būsim godīgi, visai mazkvalificētu vēlētāju un beidzot ar jau pieminēto oligarhiju un reklāmas kampaņas finansiālo faktoru.
              Deputātu atsaukšanas problēma nav vitāli svarīga, jo tautu pievīlušus deputātus/partijas nākošajās vēlēšanās vienkārši neiebalso. Sk. Šlesera un Šķēles kungu piemēru.
              Bet tas nekā nemaina to, ka lai arī sūdīga un ar trūkumiem, tomēr demokrātija ir vienīgais veids, kā tauta var reāli paust savu pozīciju. Viss pārējais ir uzurpācija, lai arī zem cik skaistiem un pareiziem lozungiem tā nenotiktu.
              Tālāk. Runa nav par sirdsapziņu. Ja Tu kaut kādā brīdī pārkāp likumu, attaisnojot to ar whatever ko (sirdsapziņu, rūpēm ar tautu, viss viens), tad kādas Tev būs tiesības pārmest citiem, kas sekos Tavam piemēram, un arī pārkāps likumu (bet jau veidos, kas Tev nebūs pieņemami). Uz ko Tu pamatosies, viņiem aizrādīdams? Baidos, ka ne uz ko, un rezultāts būs tāds, ka `taisnība` izrādīsies tam, kas stiprāks. Un štrunts, ja tas ir kaimiņu vai tamlīdzīgs kašķis. Mēs te drusku globālākos, pilsoņu kara draudu mērogos runājam…
              Ar LA bija domāta Latvijas Avīze kā nacionāls neatkarīgs mēdijs? Bet tas gadījumā nav privāts uzņēmums/izdevums? Ok, varbūt šī ir novecojusi ziņa: http://politika.lv/article/kas-dirige-latvijas-avizes
              Manā skatījumā uz neatkarīgu nacionālu mēdiju statusu var pretendēt tikai LTV, LR un avīze ar nosaukumu `Latvijas vēstnesis`. Bet par vidusslāni un politisko pasivitāti, protams, taisnība.

              • Tavs jautājums: “Uz ko Tu pamatosies, viņiem aizrādīdams?” ir vecs kā pasaule. Uz to ir atbildējuši jau senie romieši, viduslaiku domātāji, bet no jaunāko laiku personībām, piemēram, M.Luters Kings:

                “One may well ask: ‘How can you advocate breaking some laws and obeying others?’ The answer lies in the fact that there are two types of laws: just and unjust. I would be the first to advocate obeying just laws. One has not only a legal but a moral responsibility to obey just laws. Conversely, one has a moral responsibility to disobey unjust laws. I would agree with St. Augustine that ‘an unjust law is no law at all.’

                http://www.intercollegiatereview.com/index.php/2014/01/20/an-unjust-law-is-no-law-at-all-excerpts-from-letter-from-a-birmingham-jail/

                Mūsu sabiedrībā, kuru caurauduši globālā imperiālisma un vietējo kampēju tīkli, skolās un augstskolās par to protams nerunā – tur visiem tiek dolbīts, ka visam, pat taisnīgumam pāri stāv dievišķā “likuma vara”. Sorry, likums nav dievišķs un tikai tāpēc, ka kaut kāda kliķe kaut ko saštancē un nosauc par “likumu”, tas neiegūst morālo spēku. Turpretī ir lietas, kas tiek uzskatītas par nerakstītiem likumiem un tās pastāv, neskatoties uz instrukcijām no Briseles, Vašingtonas vai Maskavas.

                • Tava un Lutera shēma nedarbosies, kamēr nebūs plaša konsensusa, kas ir “just” un kas “unjust”. Lai neiedzīvotos haosā un anarhijā labāk pēc noklusējuma pieņemt ka visi likumi ir “just” un tad domāt ko darīt tālāk.

                  • Lai rastos konsensuss, vispirms ir jārodas izpratnei par problēmu, bet, lai tā būtu, par jautājumu jādiskutē. Nu vismaz šeit to esam sākuši darīt.

                    Pie tam nav jau arī šobrīd nekāds haoss. Vai, piemēram, melleņu lasītājs, kuru vēlas nodīrāt VID, lai dabūtu naudu ko atdot Vilkvaškevičam, un kurš nemaksā no saviem sūri grūti, sviedrus lejot ar odiem un dunduriem karstumā cīnoties ieņemtajiem santīmiem prasīto nodokli, labi nesaprot lietas būtību? Cilvēki šīs lietas intuitīvi tīri labi saprot (morāle mūsos sēž jau no pērtiķa laikiem – zinātnieki ir pierādījuši) un retais būs tāds, kas melleņu lasītāju neattaisnos, bet šādu attaisnojumu nekādā gadījumā nesniegs kādam PVN izkrāpējam vai kam tamlīdzīgam.

            • Nepārmetīšu nevienam, ja viņš pārkāps likumu lai aizstavētu Satversmes preambulā noteikto mērķi t.i. ja nopirkta/iebiedēta kliķe nobalsos par “paliksim savās vietās” tad es šādam likumam neklausīšu.
              Jā, tieši Latvijas avīze tā arī bija. Tā ir privāta, taisnība, bet šim privātajam šobrīd nav daļas par saturu un redakcija darbojas neatkarīgi. Šeit pricizēšu terminu “neatkarīgs”, jo nekas absolūti neatkarīgs nepastāv. Tātad neatkarīgs masu medijis ir tāds, kurš primāri ir atkarīgs no sava skatītāja/klausītāja/lasītāja un viņi primāri diktē saturu, nevis īpašnieki/sponsori/reklāmdevēji. Un LTV nav nekāds neatkarīgs, tas ir Sorosa kompānijas kontrolēts, tāpat kā NEPL. Viņi lobē Vienotību un no Vienotības finansējumu saņem. Latvijas vēstnesis nav standarta avīze, bet drīzāk info lapa un cik tad tai vispār ir auditorija. LR ir ļoti dažādi raidījumi, dažādi viedokļi, tāpēc runāt par LR kopumā ir pagrūti, tā drīzāk ir telpa kur ļoti daudzi var izvērsties.

            • Cilvēku izpratne par to, kas ir taisnīgs un kas – ne, ir tikpat dažāda un daudzveidīgāka, kā paši cilvēki. Tie paši krievu aktīvisti uzskata, ka netaisnīgi ir tas, ka Latvijā otra valsts valoda nav krievu valoda. Un PIERĀDI, ka viņiem nav taisnība. Tāpēc tas nav un nevar būt kritērijs.

              • Kā tad, un ja es uzskatu, ka tas, ka Tava manta nepieder man arī nav taisnīgi! Un kas no tā? Visi taču saprot, ka mana prasība ir nepamatota un netaisnīga. Nu vienīgi,ja Tu man labprātīgi visu atdosi un nevienam nesūdzēsies, tad es to dabūšu. Tā arī par krieviem – visiem, pat viņiem pašiem, ir skaidrs, ka šeit viņiem nav nekāda dzimtene un tēvzeme, ka šeit viņi ir iebraukuši kā okupanti uz staļina tanka un iegūlušies izsūtīto gultās. Tāpēc prasība pēc valodas ir bandītiska un netaisnīga.

                Saprotams, netrūkst ļaužu ,kuriem šī izpratne ir traucēta. Taču vai tāpēc mēs sāksim pieskaņoties viņiem? Tad labāk uzreiz beigt cepties par to un par šito un rēni ļauties lai tevi drāž visi, kam šajā pasaulē nav slinkums to darīt.

            • Teiksim tā, ir gadījumi, kad taisnīgumu/netaisnīgumu var identificēt diezgan viennozīmīgi, un būs robežgadījumi, kur tas nebūs tik vienkārši. Tāpēc, kā jau teicu, tas ir slikts kritērijs.
              Un nevajag visus Latvijas krievus bāzt vienā maisā. Ne visi viņi `atbrauca uz tankiem un ielīda izsūtīto gultās`. Domājams, ka lielais vairums brauca pēckara industrializācijas laika posmā, kad šāda migrācija atbilda PSRS likumiem (un politikai), kā rezultātā stipri šaubos, ka kāds no viņiem uzskata, ka būtu ko sliktu izdarījis (un reāli jau arī nav). Nu un šobrīd šī ir viņu dzīvesvieta, jo īpaši ja attiecīgā ģimene šeit dzīvo jau kādā 3. paaudzē (t.i. šeit dzimušas ir jau 2 paaudzes, kuras tagad ir pieaugušas). Var strīdēties par migrantu 1. paaudzi, kura reāli šeit atbrauca un apmetās uz dzīvi, bet visām nākošajām šeit ir mājas. Līdzīgi kā Īrijā uz dzīvi apmetušos latviešu bērni, kas dzimst un iet skolās Īrijā, reāli eventuāli kļūs par Īrijas, nevis Latvijas valstspiederīgajiem.

            • Pamēģini, būdams anglis, Īrijā sākt filozofēt par to, ka L-brit ir vislabākie Pasaulē un īriem nesuši civilizāciju. Ātri tur vairs nedzīvosi.

            • Uz Īriju viņus aicināja paši īri, tā sakot.
              Mēs, latvieši, nevienu šeit neaicinājām.
              Un atbildīgam gan jājūtās, jāapzinās savas saknes, jo īpaši es to gribētu attiecināt uz tiem, kuri latviešu valodu vai nu nezin vai arī negrib lietot un arvien raugās austrumu virzienā un klusībā sapņo par pievienošanos Krievijai vai vismaz tai lojālu pakalpiņu valdības esamību šepat, Latvijā.

              Es nemetu visus krievus vienā maisā, bet man nepatīk daudzu, arī itkā lojālo, dubultā morāle attiecībā uz valsts valodas un pilsonības jautājumiem, jo par to lūk viņiem tāpat aizvainojums sēž iekšā, arī par to, ka noklusē vai vienkārši atsakās paskatīties uz vēsturi tādu, kāda tā ir, nevis kādu to pasniedza PSRS laikos un kādu tiem prātā ir borējuši vecāki un vecvecāki par Otrā pasaules kara sekām Latvijā, okupāciju un senču pastrādātajām zvērībām.
              Pasaki to visu tām masām, kas katru gadu 9.maijā “svin” miljoniem savu biedru un citu cilvēku bojāeju.

          • Raksta kontekstu nosaka tas, ka Lemešonoks pirmkārt kritizē Latvijas ārpolitisko orientāciju, izsmej un noniecina (“noderīgie idioti”) LV un pārējo Baltijas valstu atbalstu Gruzijas, Ukrainas un citu bijušās PSRS valstu prorietumnieciskajām kustībām. Citāts: “[..] viltus solidaritātē resursi tika izšķiesti un iespējas zaudētas, nacionālās intereses palika nerealizētas, bet sabiedrība – dezorientēta. [..] Latvijas austrumpolitika būtu krietni efektīvāka un Briselē cienītāka, ja tā koncentrētos tikai uz klaji merkantilām attiecībām ar abām tiešajām ES kaimiņvalstīm (Krieviju un Baltkrieviju), kā arī biznesa kontaktiem Vidusāzijā.”
            Raksta daļa par to, kā baltiešiem vajadzēja mācīt Maidanam nevardarbīgās pretošanās mākslu, ka Maidans bija vardarbīgs, un uz tā dalībnieku “rokām ir asinis”, ir dezorientējoša un pat melīga. Maidans bija nevardarbīgs līdz pat brīdim, kad Janukovičs neparakstīja savulaik tautai solīto asociācijas līgumu ar ES, bet izlēma 2013.11.30 Maidanā palikušos demonstrantus brutāli izdzenāt http://en.wikipedia.org/wiki/30_November_2013_attack_on_protesters#30_November_attack_on_protesters Ja kas līdzīgs būtu noticis Rīgā Barikāžu laikā, šaubos, ka mēs būtu tikuši cauri ar “dziesmoto revolūciju”. Otrs mēģinājums izdzenāt Maidanu, vienkārši apšaujot protestētājus, noveda pie Janukoviča krišanas un bēgšanas uz Krieviju. Pretkorupcijas, proeiropeiskā sacelšanās bija uzvarējusi – ne bez vardarbības, diemžēl, bet to uzsāka “vardarbības monopolisti” – oligarha-bandīta rokās nonākusi, pussabrukusi valsts varas sistēma. Paradoksāli, bet fakts, ka tiktāl novājināta, korumpēta valsts mašīna beigās nespēj pienācīgi kalpot pašiem kleptokrātiem, kas to sagrābuši un sagrāvuši, lai varētu netraucēti nodarboties ar saviem biznesiem!
            Ne vārda rakstā nav par Krievijas propagandas, specdienestu un militāro ietekmi Ukrainā, vietējo otrā kalibra oligarhu intrigām un finansējumu “separātistu” kustībām. Radīts iespaids, ka viss notiekošais ir aptaurētu, psihiski nestabilu, infantilu ieroču mīļotāju izraisīts bardaks. Mājiens – “abas puses” esot vienādas, gan tās, kas iestājas par Ukrainas vienotību, gan separātisti krievmīļi.
            Nedomāju, ka Lemešonoks ir tik neinformēts vai dumjš, ka neredz atšķirības. Ņemot vērā Latvijas un Ukrainas līdzības un pēdējā laika informācijas fonu, uzskatu viņa rakstu par tādu kā brīdinājumu tiem, kuri nebūs mierā ar iecerēto “demokrātiski oligarhisko” valsts apvērsumu, iespējamo mēģinājumu panākt ģeopolitiskās orientācijas maiņu un pilnīgu vietējo kleptokrātu varas nostiprināšanos, izmantojot Krievijas atbalstu un finansējumu. Tāpēc baidīšana ar asinīm un “nevardarbīgas” pretošanās slavināšana. Paramilitāru politisku organizāciju daudzināšana Latvijas kontekstā ir baidīšana ar pagaidām neeksistējošu bubuli, tieši tāpat, kā Krievija nemitīgi daudzina “Pravij Sektor”. Ukrainā lielākā daļa (ja ne visi) brīvprātīgie bataljoni paši pieprasījuši un atrodas valsts struktūru pakļautībā.
            Masveidīgas patriotu apvienības Latvijā varētu veidoties tikai valsts apvērsuma gadījumā, bet vardarbīgu protestu iespējamība ir tieši saistīta ar šī iespējamā kleptokrātu apvērsuma rīkotāju gatavību vardarbīgi vērsties pret pašu tautu.
            Zemessardze (gan neminot īsti vārdā), domājams, minēta “[..] deviņdesmito gadu sākumā dažādi aizsargi un “aizsargi” ar pāris sarūsējušiem “stroķiem” labprāt – turklāt, visticamāk, apzināti! – pakalpoja kā “noderīgie idioti” austrumu un rietumu medijiem ar lietišķiem pierādījumiem tam, ka Baltijā “atdzimst nacisms”.” Acīmredzot, domāta ZS dalība noziedzības apkarošanā un tie daži gadījumi ar ieroču nepamatotu lietošanu, kurus izmantoja, lai diskreditētu un ierobežotu ZS.
            Tāds ir mans viedoklis. Man tiešām grūti iedomāties, kā šim rakstam iespējams “piekrist par 99%”, ņemot vērā Latvijas kontekstu.

            • Tam rakstam nepelnīti daudz uzmanības. Nu ir šāds viedoklis, un ? Argumenti vāji, pierādījumi emocionāli, tas ir galvenais. Ar šādu pamatojumu viņi tālu netiks.

            • Ja Vovanam vajadzēs, tas uzfilmēs kā piedzērušies zemessargi spīdzina un nogalina grūtnieces, bērnus un kaķēnus (tas nekas, ka filmēts tiks Mosfilma studijā un ZS uzšuves būs no sen likvidētiem bataljoniem). Un atradīs noderīgos idiotus lemešonokus kuri par to kladzinās.

            • Nav gan nekādas vēlēšanās vairs turpināt bezjēdzīgo polemiku. Viedokļi noskaidroti. Piekrītu Išiasam – visvairāk formālu likumību daudzina tie, kuri paši likumības burtu virtuozi izmanto, lai tās garu iemīdītu dubļos un vēl ciniski pasmīkņātu par nelgām, kuri ar to nespēj samierināties. Gan jau no Bendika čoma Lemešonoka vēl sagaidīsim “oligarhāta” ziņojumus, tad varēsim apcerēt. Ja būs laiks un patika.

  7. Deputātu balsojums par Aizsardzības finansēšanas pirmo lasījumu http://titania.saeima.lv/LIVS11/SaeimaLIVS2_DK.nsf/0/CA26FEACC5DAD9A4C2257CF50078DA97?OpenDocument. Pārsteidzoši, bet neviens no deputātiem atklāti nav nostājies pret.

    Šeit ir AM piedāvātais budžeta pieaugums.

    1) 2015.gadā – ne mazāku kā 1,1 % no attiecīgajam gadam prognozētā IKP;
    2) 2016.gadā – ne mazāku kā 1,2 % no IKP;
    3) 2017.gadā – ne mazāku kā 1,4 % no IKP;
    4) 2018.gadā – ne mazāku kā 1,6 % no IKP;
    5) 2019.gadā – ne mazāku kā 1,8 % no IKP;
    6) 2020.gadā un turpmākajos gados – ne mazāku kā 2 % no IKP.

    Sekojam līdzi kā tas tiks pildīts, gan no FM, gan Saeimas, gan AM puses. Finansējuma pieaugums būs indikators, kurš ir kurš.

      • Tālāk jāseko līdzi un jāskatās, ja netiek ievērots, tad AM atkāpjas vai pieprasa visa MK atkāpšanos. Bet īpašas cerības neloloju, jo iepriekš bija likums, bet neviens to neiespringa pildīt. Obligātais tika atcelts, kad AM vadīja TB/LNNK. Kur nu vēl nacionālāku partiju, bet kā redzams tas ir tikai ietinamais papīrītis, lai tiktu pie varas pīrāga. Nav stratēģiski atbildīgu lēmumu ir tikai kompromisi, kas valsti dzen lielākā purvā.

    • Kārtējais feileris Saeimā, AM priekšlikums kaķim zem astes (skat. šeit http://titania.saeima.lv/LIVS11/saeimalivs11.nsf/webSasaiste?OpenView&restricttocategory=1178/Lp11). Tantes ziņojums par drošību – apzin jautājumus, bet risinājums ir galva smiltīs (avots http://titania.saeima.lv/LIVS11/saeimalivs_lmp.nsf/0/2F48AB31CC84AB2DC2257CF90035157B?OpenDocument).

      Šeit ir viena no secinājumu pērļu virtenēm:” Krievijas rīcība Ukrainā ir iezīmējusi divas būtiskas Krievijas attīstības tendences, kas ir jāņem vērā, analizējot nacionālo drošību. Pirmkārt, Krievijas operācija Krimā pierādīja, ka Krievija ir attīstījusi augstas gatavības vienības ar augstu mobilitāti, tādējādi būtiski samazinās agrās brīdināšanas laiks. Otrkārt, informatīvais karš ir kļuvis par daļu no Krievijas militārās stratēģijas gan iekšpolitiski, gan ārpolitiski. Treškārt, Krievija ir gatava panākt savus politiskos mērķus, pielietojot asimetrisko kara stratēģiju.”

      Nejēdzīgi pavirša un bezatbildīga atbilde šīm problēmām, īpaši, ja skata kontekstā ar Aizsardzības finansēšanas likumu un H. Ilvesa paziņojumiem. Augsta pretinieka mobilitāte prasa spēcīgu militāro izlūkošanu (aprīkojums un persoāls), kā arī augstas gatavības vienības ar labām mobilitātes, inženieru, pretgaisa un prettanku spējām. Neredzēju nevienu piedāvāto risinājumu. Varbūt akls.

      Pārējo nemaz negribu komentēt, kauns. Problēmas netiek risinātas, bet izvēlēta strausa politika. Viennozīmīgi Vienotībai manu balsi neredzēt!

      P.S. Vai Latvija lēnām tiek nopludināta mūsu kaimiņam ar Saeimas un MK locekļu rokām? Varbūt politiķiem ir izteikts kāds izdevīgs priekšlikums? Vienreiz jau to piedzīvojām, rezultātā letiņi noasiņoja abās frontes pusēs un piedzīvojām 50 gadu okupāciju. Vai vēsture attīstīsies pa spirāli?

      • Man arī šķiet, ka kaut kādai Vienotības daļai ir samaksāts un piesolīts maksāt vēl vairāk par Latvijas nopludināšanu vai vēl vienkāršāk – nekā nedarīšanu. Samaksā lai pievērtu acis, neizmeklē lietas, nepieņem lēmumus, vilcina procesus…

      • Katram pilsonim ir tiesības zināt, kā strādā viņa vēlētais priekšstāvis. Šeit ilustrācijai balsojums par Aizsardzības finansēšanas likumu http://titania.saeima.lv/LIVS11/SaeimaLIVS2_DK.nsf/0/C75A0D8D0B98E60BC2257CF50078DABA?OpenDocument. Lūdzu iepazīstamies, liekam aiz auss, ejam uz vēlēšanām un vētam pelavas no graudiem.

        Ar nepatiecību gaidu otro lasījumu, 14.07.2014, lai uzzinātu vai mēs turpināsim strausa politiku – nīkulīgi finansējot aizsardzību, kamēr sarkanais lācis plosās kaimiņos un trin savus zobus pie mūsu robežām (Ostrova 5 avots: http://www.diena.lv/latvija/zinas/krievija-50-km-no-latvijas-robezas-veido-bazi-ar-modernakajiem-kaujas-helikopteriem-pasaule-14050222) . Un tad būs, kā sen atpakaļ mums trauksmes laikā – dieninieks, domājot, ka kāds jokojis izsludinot trauksmi, klusiņām ienāca kubrikā un tik pat klusiņām mēģināja modināt rotu: “Ei, parņi, vstavajtje! Vse begut. navernoje “Trauksme””. Tajā reizē mēs ar blīkšķi izgāzāmies uz citu rotu fona, jo pārējās jau stāvēja uz plača, kad mēs tikai izlidojām no kazarmas.

        • Pat ja ukraiņiem izstāstītu pirms gada diviem kā viss būs 1:1, diez vai viņi adekvāti un savlaicīgi reaģētu un sagatavotos. Arī pie mums viss būs un paliks tā kā ir.Saprātīgiem cilvēkiem vajadzētu pašiem padomāt kā viņi rīkosies un ko darīs tad, kad kārtējā valdība noplātīs rokas. Kur rausim savus lauka komandierus, mecenātus-sponsorus, kā organizēsim infokaru utt. Ieskaidrot “šiem” kko ir bezcerīgi, pieprasīt atskaites arī, dusmoties uz viņiem absurds. Situācija ir slikta, bet labāk redzēt to skaidri,rēķināties ar sekām un gatavot pretpasākumus. Katrā gadījumā mēs brīdinājām un ne tikai mēs.

          • mans pesimistiskais alter ego arī to pašu saka, ka viss no valsts puses paliks kā ir, ja vien neatbrauks kāds lielais boss un kā muļķa jauniem sunīšiem neiebāzīs konkrēti visiem kāzu ģenerāļiem un “politiskajiem uzraugiem” degunu viņu pašu neizdarības čurā, neuzstādot ļoti konrētu bezierunu pavēles tipa “izaicinājumu”. Taču kaut kā nešķiet, ka tā būs.

            Tāpēc šie jautājumi ir ļoti svarīgi:

            Kur rausim savus lauka komandierus, mecenātus-sponsorus, kā organizēsim infokaru utt.

            Infokaru jau laikam tā kā visvieglāk sākt organizēt (es nesaku ,ka viegli to izcīnīt) – jāņem paraugs, no IS, jāiedvesmojas no vēl visādiem labiem (arī sliktiem) piemēriem, jādefinē mērķi un uzdevumi un kaut kas jāveido. Tad jau darbs darīs darītāju.

        • Būtu es Saeimā, tad balsotu pret, jo kāda jēga jau trešo reizi balsot par vienu un to pašu, bet nepieldīt. Vajag pildīt to, par ko jau divreiz balsots.

          • To es saprotu, iespējams šādam demaršam arī uzmanība tiktu pievērsta. Bet Kažocinš intervijā jau atzīmē, ka Krimas izraisītā ažiotāža noplok arī EU… Visa cerība , ja no Briseles nāks “zelta pendeļi” arī AM budžetā kkas parādīsies.

  8. Paldies Tālavas Taurētājs | 03/07/2014 plkst. 00:47 | .
    Precīzi.
    “..faktiski nav pildītas Satversmes VIII nodaļā ietvertās cilvēka pamattiesības, kuras garantē valsts – drošība un aizsardzība. Līdz ar to šī rīcība ir pretrunā pamatlikumam, nemaz neskatoties uz citiem likumiem.”
    Valsts tiesiskuma līmeni raksturo arī visas “tiesiskuma koalīcijas” neapturētās afēras – VID ēka kā pēdējais piemērs.

    • Citadeles slepenā, ūber, ūber steidzīgā pārdošana arī šeit jāpiemin kā beztiesiskuma un “tiesisko”, “likuma varas pārstāvju” ciniskās ņirgāšanās piemērs.
      Ieguldījām miljardu, bet pārdosim par 100 miljoniem.
      Un vēl smejam par krievu biznesu: Nozagt šņabja kasti, šņabi pārdot, naudu nodzert!

      • Paskaties uz vēlēšanu kampaņas izdevumiem. Jāatpelna. Man arī likās, kad būsim valdība sponsoru būs vairāk. Nekā! Ja tu nemāki novirzīt valsts naudu partijas sponsoru kabatās, sēdēsi ar saviem aptuveni 50 tūkst. gadā un >10 vietām Saeimā. Jo apmēram šāda ir summa ko Latvijas mērogos ziedo labrātīgi idejas vārdā. Bet lai pretendētu uz vadošo lomu koalīcijā vajag vismaz 4x vairāk. Padsmit procentus var dabūt no idejiskajiem, pārējiem vajag “buldozers, kurš gan cits” “cilvēks svarīgākais” + piķot, piķot un piķot žurnālistiem, aktieriem, socioloģisko pētījumu centriem, NVO un citiem sabiedriskās domas veidotājiem, dalīt banānus trūcīgajiem un rīkot kaviāra balles sabiedrības krējumam.

        • jūs esat kampēju kolaboranti – kāda mārrutka pēc ,lai es jums dotu savu piecīti? Brokai priekš 101 kurpju pāra? Miljonāram Zīlem kārtējai eiroparlamenta kampaņai? Zelta puisēnam Kolam, lai palīdzetu veidot jaunu 5.kolonnas barotni sabiedriskajos medijos?
          Kas ir jūsu vadoņi ? Vai kādam no tiem es esmu gatavs uzticēties? Vienīgais no deputātiem, kas rada uzticību ir Dombrava. Bet viņš nav vadonis.

          • Lieliski, Tu nedosi. Vova SC iedos, Lembergs ZZS iedos, zviedru bankas ar Sorosu Vienotībai iedos, latvieši hmm… rakstīs komentārus internetā, nesaprotot, ka Lembergs jau ziedo ne savu, bet no latviešiem izslaukto naudu slaukšanas procesa uzturēšanai..
            Kur Tu esi rāvis, ka kāds partijas naudu kurpēm tērē? Gribi palīdzēt Dombravam – palīdzi viņam.

  9. Vai esat ievērojuši šādu? http://www.ir.lv/debates/
    “Līdz šim brīdim Latvijas iedzīvotāji un politiķi bijuši kūtri nodrošinot minimālo jeb 2% no IKP valsts aizsardzībai, un NBS vēl nav līdz galam izveidoti.”
    Un to saka politiķis, bijušais AM parlamentārais sekretārs. Nebrīnīšos, ja reiz tādi pārmetīs, ka negājām ielās ar mietiem un dakšām, un tāpēc esam paši vainīgi.

  10. Par morāli un taisnīgiem un netaisnīgiem likumiem – tur daudz kas arī atkarīgs no policijas, prokuratūras un tiesas spējas un vēlmes lietas izskatītas pēc būtības, nevis tikai pēc plika likuma burta, ar to būtu jāsāk, pirms steigā pārrakstīt visus likumus.

    Un neesam vēl visi vienādā attīstības līmenī, kurā visiem ir vienādi svarīgi morālie jautājumi, tas, ka morāle mūsos sēž kopš dzimšanas, nenozīmē, ka tā netiek apslāpēta audzināšanas procesā.

  11. Nepiekrītu MJ par to, ka taisnīgums katram savs, taisnība, jā, tā var būt katram sava, bet taisnīgums tomēr balstās uz morāles pamatprincipiem, kurus cilvēce jau pirms gadu tūkstošiem ir sekmīgi definējusi.
    Krievi ar uzskatīt, ka viņiem taisnība, kad bļauj par to, ka viņi šeit ir diskriminēti, jo lūk krievu valodai nav(un nebūs) Latvijā valsts valodas statusa, savukārt latviešiem ir taisnība, sakot, ka krievu valodai Latvijā nepienākas valsts valodas statuss. Katram sava taisnība.
    BET ja paskatāmies nedaudz caur taisn-īguma prizmai, tad skaidrs ir viens, ka varmāka un apspiedējs nav tiesīgs prasīt upurim jelkādas kompensācijas un privilēģijas no upura puses pretīm varmākam. Tas nav taisnīgi, tas nav godīgi, tas ir amorāli.

    • 1. Par to `būs vai nebūs`, tieši tāpat kā ar Satversmēm un tās preambulām, viss ir (un būs) Latvijas pilsoņu rokās. Uz šo brīdi nobalsoja šitā, pēc X gadiem, mainoties situācijai, var nobalsot savādāk. Kaut vai gadījumā, ja karš Ukrainā eskalējas, bet ES (Latviju ieskaitot) atver robežas bēgļiem un Latviju pārpludina krievvalodīgi ukraiņi.
      2. Neviens krievs nav personīgi atbildīgs par pirms 50+ gadiem pastrādāto varmācību un apspiešanu. Jo īpaši, ja šis krievs labprāt runā latviski.

      • Dzīves pieredze – ikdienā labi ja 10% labprātīgi runā latviski un es šeit esmu diezgan dāsns savā neobjektivitātē.
        Gan vecas tantes, gan jaunieši, skumji.
        Un ar tādu attieksmi ir gan jāuzņemās viņiem vēsturiskā atbildība, savādāk joprojām daudzi uzskata, ka viņi mūs te atbrīvoja un labklājību atnesa, tipiska sovaku domāšana. Kremlis, būdams PSRS mantinieks, joprojām nav ne oficiāli atzinis okupācijuas postu vai faktu kā tādu, ne arī taisās te kādam maksāt kompensācijas. Īsta lūzeru-zaudētāju attieksme, jo redz, uzvarētā Vācija jau sen pus pasaulei ij reparācijas, ij kompensācijas izmaksāja un vēl joprojām turpina maksāt!
        Kā siseņu bars pret visu latvisko.

        • Tu Putina vietā atzītu okupācijas faktu un piekristu maksāt kompensācijas? VISIEM, kas tās piedzītu (jo viens piedzīšanas precedents visdrīzāk radītu arī citus)?
          Manuprāt, latviski runājošo % ir krietni lielāks, bet sliktā ziņa ir tāda, ka tas ir ne tik daudz integrācijas vai patriotisma dēļ, cik tīri pragmatiski apsvērumi attiecībā uz darba iespējām, klientu piesaistīšanu utt.. Otra sliktā ziņa ir tā, ka valodas referendumā PAR nobalsoja, acīmredzot, tuvu pie 99% Latvijas balsstiesīgo krievu.
          Tai pat laikā veikalos/ātrajās rītuvēs pie kasēm ir redzētas arī samērā kuriozas situācijas, kur pircējs (krievs) un pārdevējs (krievs) runājas diezgan sliktā latviešu valodā.

          • Vācieši samaksāja un turpina maksāt, es, protams, saprotu, kāpēc krievi nemaksā – valsts totālā atpalicībā, reģioni atpalikuši, nabadzība, nolaista valsts, milzu korupcija, miljardus grābj visi, kas kliķei pietuvināti, kādas tur kompensācijas?! Par tām taču būs jāpaziņo skaļi, publiski, tauta sacelsies, viņi taču atbrīvotāji, kultūras nesēji, nevis aspiedēji, okupanti!
            Bet kad miljardus grūž savās kabatās, tad tas skaļi nav jāziņo, par to tautai nav jāzin, čiks, klusums!
            Tā ka saprotu gan Krievijas varas zagļu nostāju attiecībā uz kompensācijām.
            Kur Tu ņēmi, ka teju vai 99% balstiesīgo krievvalodīgo Latvijā nobalsoja PAR valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai? Tāds cipars būtu varējis būt tad, ja pilsonība būtu piešķirta visiem un balsot dotos pensionāri, tāda ir mana spekulatīvā versija.
            To rindkopu par latvisko runājošo krievu reālo % skaitu īsti nesapratu – kādas vēl papildus darba iespējas un klientus palīdz piesaistīt fakts, ka tu atsakies lietot valsts valodu saziņā ar latviešiem?!

            • 1. Tu neatbildēji uz jautājumu. Vai Tu, būdams Putina vietā, atzītu un maksātu? Jā vai nē? Ja nē, tad šķiet, jautājumu vairāk nav?
              2. Nu parēķināsim… PAR krievu valodu savācās 273 347 balsis. Iedzīvotāju skaits 2011. gadā – 2 067 887. No tiem latvieši – 1 284 194. Tātad nelatvieši = 2 067 887 – 1 284 194 = 783 693. No šiem atņemam nepilsoņus: 783 693 – 319 267 = 464 426. No šiem 464k mums vēl ir jāatņem nekrievvalodīgie nelatvieši (sorry, bija slinkums rēķināt), nepilngadīgie (~20%), nepieskaitāmie un tie, kam tas nelikās svarīgi. Ok, atzīstos, ka 99% ir māksliniecisks pārspīlējums, bet 80-90% varētu būt jau visai ticams novērtējums.

            • Par pēdējo rindkopu: biju domājis krievus, kas mācās latviski un runā tikai pragmatisku iemeslu dēļ, jo ar latviešu valodas zināšanām ir lielākas iespējas atrast darbu, vai biznesā piesaistīt latviešu klientus. Bet brīvajā laikā/uz ielas/neformālā gaisotnē šie paši krieviski latviski nerunā principā vai dara to nelabprāt. Kas tur nesaprotams?

            • Ko es darītu Hitlera vietā? Par kuru situāciju ir runa, konkrētai problēmai – konkrēts risinājums. Precizē jautājumu, jo ķidāt visu Hitleru no A līdz Z man nav ne laika, ne iekārienu. Dot konkrētu situāciju/epizodi, atbildēšu.

            • Paldies, MJ, es sapratu. Ja Hitlers būtu solījis nogāzēt neāriešus un norullēt ar tankiem visu Eiropu savā priekšvēlēšanu programmā, un ar to tiktu demokrātiski ievēlēts, tad tu aicinātu visus iedomāties sevi viņa vietā.
              Protams, ka klajā tekstā tādas lietas solīt nevarēja. Tomēr, tāpat kā šodienas Putina gadījumā, pazīmju, ka viss beigsies ar rullēšanu un slepkavošanu, bija pietiekami. Šodien slepkavošana faktiski jau sākusies, tikai Ukrainā. Varu labi iedomāties, ka arī Latvijas gadījumā tev būs daudz argumentu, kāpēc abas puses ir pelēkas un nevienai nav dodama priekšroka.
              Tēlaini izsakoties, kaimiņos šķūnis jau deg, bet atņemt sērkociņus dedzinātāja pudeles brālim, kurš ar tiem vicinās mūsējā, ir priekšlaicīgi. Varbūt viņš būvēs sērkociņu namiņu? Varbūt bakstīs zobus? Nekas nav pierādīts, tās ir viņa demokrātiskās tiesības. Sāka degt? Pamēģiniet iedomāties sevi viņa vietā. Un īstenībā, vai tad ir pierādīts, ka neaizdedzinājāt savu šķūni paši? Jūs taču arī tikai tādi dzērāji vien esat. Bet Asads ir civilizēts cilvēks 😉

          • Piekristu. Jo pretējā gadījumā man tas beigtos tāpat kā naču Vācijai. Un ja nepiekristu, tad nevajag brīnīties par attieksmi.

          • gudrinieks gan Tu esi! Putins pašsaprotami neatzīs okupāciju un turpinās Latvijā savas impēriskās ambīcijas, bet mēs, pajoliņi, ļausim 5.kolonnai “demokrātiski” mainīt valsts pamatus. Paklau, kad Tev Antonijas ielā algas diena?

            • Points ir, ka nav nekāda pamata no Putina prasīt to, ko Tu pats, būdams viņa vietā, nedarītu.
              Nav man nekāda algas diena Antonijas dienā. Saukāt visus tos, kas nedomā `pareizi`, par Maskavas pakalpiņiem ir slikts stils 😉

            • Tomēr gribētos par tevi un to Hitleru zināt, MJ. “Viņa vietā” arī nekā savādāk nevarēja rīkoties, kā tikai visai Eiropai nobraukt pāri ar tankiem un dažus miljonus neāriešu apšaut un nomērdēt?

            • Hitleram kā reiz bija izvēle, vismaz sākotnēji. Neviens viņu nespieda sagrābt Čehoslovākiju un Poliju. Pēc tam gan vairs nē – pēc Polija bija tas akmens, kas iekustināja lavīnu, kuru tik viegli apturēt vairs nevarēja un tāds vai savādāks WW2 kļuva neizbēgams.

            • MJ, jautājums bija, ko tu darītu Hitlera vietā šī izteikuma kontekstā: “Points ir, ka nav nekāda pamata no Putina prasīt to, ko Tu pats, būdams viņa vietā, nedarītu.”

            • Nezinu, pilnīgi droši pateikt nevaru, jo `Mein Kampf` lasījis neesmu un līdz ar to NSDAP programmu visos sīkumos nepārzinu. Attiecīgi, ja Hitlers jau laicīgi bija solījis ij neāriešus apgāzēt, ij lēbensraumu iekarot, tad, protams, iespēju atkāpties bija maz – `vēlētāji` nesaprastu.
              Bet, pieņemot, ka manevra iespējas bija, es visdrīzāk būtu apmierinājies ar Austrijas anšlusu un nevienu gāzējis nebūtu. Ja tomēr jaunas teritorijas vajadzētu kā ēst, tad mēģinātu kaut kā pa labam sadzīvot ar Rietumiem (angļiem, frančiem) un meklēt ar viņiem antikomunistisku koalīciju zem antiboļševisma retorikas un solījumiem atbrīvot Krieviju no komunisma jūga (un pasargāt rietumus no potenciālās sovjetu ekspansijas). Par to prasot daļu no atbrīvotās zemes, piemēram.

          • 1. Es neesmu Putins, līdz ar to nezinu, vai maksātu vai nē viņa vietā, tomēr viss liecina par to, ka Putins negrib maksāt un nemaksās.

            M85 – jā, Vācija zaudēja, bet runa jau nav par pliku zaudēšanu, runa ir par agresora lomu, kurā vācieši atzinās, bet krievi joprojām to noliedz.
            Abi draudzīgi sarunāja sadalīt pasauli, tad viens otru uzmeta, viens paņēma lielu pīrāga daļu, bet aizrijās un kara beigās palika bešā, bet pēc tam attīstījās un atguva bagātas lielvaras statusu, savukārt otrs paņēma savu pīrāga daļu, neaizrijās teju 50 gadus, bet kā bija nabags un degradējies, tā palika joprojām, bet tas neliedz atzīt savus noziegumus un atmaksāt tiem, kuriem darīts pāri!

        • Pareizi pateici – uzvarētā Vācija. Tādēļ arī maksā, ka tika uzvarēta. Piem., Francija tikpat kā nemaz nav maksājusi kompensācijas pat saviem karavīriem (bijušo Francijas koloniju iedzīvotājiem). Vari nosaukt kādu piemēru, kad valsts , kas ir uzvarējusi karā, maksā reparācijas zaudētājiem?
          Gada sākumā neilgu laiku strādāju Jūrmalā grāmatnīcā par pārdevēju. Vairums krievvalodīgo pircējo sarunā ar mani pārgāja uz latviešu valodu – krietni vairāk kā 10%.

      • katrs okupants un kolonists vai to pēctecis ir personīgi atbildīgs par savu attieksmi pret latviešu valsti un pret traģiskajiem vēstures notikumiem, kad viņa valsts un viņa tauta sava impēriskā šovinisma ietekmēta centās mūs iznīdēt no zemes virsas. Gluži tāpat kā tas, ka nevienam okupantam no bijušā varmācības fakta nerodas kaut lej kādas tiesības uz attiecīgās teritorijas pasludināšanu par savu “dzimteni”, kurā viņam pienākas valstisks savas, šīs teritorijas pamattautai svešās valodas un kultūras nodrošinājums. Ja rodas šaubas, tad laipni lūdzu doties uz Vāciju pēc 50+ gadiem un sākt paust nacisma idejas vai attaisnot nacistus (versija – doties uz Ķīnu un uzdoties par japāņu imperiālustu – atbrīvotaju, kuram ir tiesības prasīt ķīniešu pašvaldībā iesniegt dokumentus japāniski) – ātri dabūsi skolu par to, kas par ko ir un kas nav atbildīgs.

        • Pat vēl tuvāk – aizbrauc uz Nīderlandi un pasaki, ka Adijs bija atbrīvotājs un operācija “Melnā tulpe” bija nehumāna. Atrausies ka maz neliksies.

        • 1. Par SAVU attieksmi – jā, ir atbildīgs. Bet viņam nav pienākuma piekrist Taviem/mūsu/vai jebkuriem gataviem uzskatiem par lietām.
          2. Ja kāds mūs kā tautu patiešām būtu gribējis iznīdēt no zemes virsas, tas arī tiktu izdarīts. Iespējas un resursi bija.
          3. Ja cilvēks šeit dzīvo ne pirmo paaudzi un šīs IR viņa mājas, kāpēc lai viņš neuzskatītu šo zemi un valsti par savu dzimteni?
          4. Valodas un kultūras nodrošinājums viņam automātiski nepienākas, tas tiesa. Bet es neredzu problēmu, ja viņš par tiem cīnās ar demokrātiskiem līdzekļiem.
          5. Vācijā, btw, neonacistu kustība eksistē: http://en.wikipedia.org/wiki/Neo-Nazism#Germany

          • 1. Ja reiz nepiekrīti tās tautas pamatvērtībām un kopēji formulētiem uzskatiem par vēsturi (Latvijas pilsoņu kopums ir piemēram pieņēmis deklarāciju par Latvijas okupāciju, kurā visas pamatlietas ir precīzi pateiktas), kuras zemē tu vai tavi senči ieradās ja ne kā iekarotāji ,tad kā iekarotājiem piederīgi savtīga labuma meklētāji (maišelnieki – gastarbaiteri), tad varbūt labāk tomēr doties atpakaļ uz savu etnisko dzimteni?

            2. Vēsturi vajag mācīties un iepazīties ar spēkā esošiem normatīviem aktiem pirms muļķības runāt! Kāda bija Latvijas rusifikācijas un kolonizācijas līkne no 1945. līdz 1989.gadam (latviešu īpatsvars Latvijā)? Kā citādi, ja ne par iznīdēšanu to var nosaukt? Kura vēl tauta Eiropā ir pēc II pasaules kara savā zemē tik ļoti sarukusi okupācijas, represiju un kolonizācijas rezultātā? No augstāk minētās Latvijas pilsoņu kopuma vairākuma pārstāvju pieņemtās deklarācijas par okupāciju: “Visā okupācijas laikā PSRS mērķtiecīgi īstenoja genocīdu pret Latvijas tautu, tā pārkāpjot 1948. gada 9. decembra Konvenciju par genocīda nepieļaujamību un sodīšanu par to. Okupācijas režīms iznīcināja nevainīgus cilvēkus, vairākkārt veica iedzīvotāju masveida deportācijas un citas represijas, nežēlīgi sodīja tos, kuri bruņotā vai citādā veidā iestājās par Latvijas neatkarības atjaunošanu, prettiesiski un bez atlīdzības atsavināja Latvijas iedzīvotājiem īpašumus un apspieda brīvas domas izpausmes. PSRS vadība mērķtiecīgi iepludināja Latvijā simtiem tūkstošu migrantu un ar to palīdzību centās iznīcināt Latvijas tautas identitāti. Šīs politikas
            rezultātā latviešu kā pamatnācijas īpatsvars samazinājās no 77 procentiem līdz 52 procentiem.”)

            3. Dzimtene vai Tēvzeme (heimat, fatherland, isamaa), atšķirībā no piedzimšanas vietas, ir tā, par kuras skaistumu tu saceri dziesmas, kur guļ tavi senči ne tikai babas un ģedi, bet arī iepriekšējās paaudzes. Nosauc man vienu kaut kur publicētu kolonista/civilokupanta sacerētu dziesmu vai dzejoli par Latvijas kā dzimtenes skaistumu, par cilvēkiem, kuri ar saviem sviedriem un asinīm šo zemi ir kopuši un uzcēluši valsti un to, cik Latvija dārga un nozīmīga sacerētājam! Vienu nosauc! Latviešiem, kā zināms šadu dzimtenes apliecinājumu netrūkst. Arī krieviem par Krieviju, nē!

            4. Es redzu problēmu, jo tā ir demokrātijas izvarošana un pataisīšana par relatīvistisku visatļautību, kur jebkurus principus, vērtības un morāli aizvieto kvazisakrāli, paši ar sevi pamatoti apgalvojumi. Vai tu būsi ar mieru arī tad, ja mēs sāksim demokrātisku kampaņu par tavu personīgo īpašumu pārņemšanu un savas dzīves un lietu kārtības noteikšanu tajos?

            6. Nosauciet nacionāli domājošos par neonacistiem vai fašistiem (žīdbanderiešiem) un būs jums arī Latvijā pilns ar tādiem – kā jau Krievija ik pa laikam paziņo, ja kas .
            Tajā pat laikā juridiski nekādu neonacistu Vācijā nav (par pagrīdes grupam šeit nerunāsim) Historian Walter Laqueur writes that the far right NPD cannot be classified as neo-Nazi.[13] In 2004, NPD received 9.1% of the vote in the parliamentary elections for Saxony, thus earning the right to seat state parliament members.

            7. Faktiski visi tavi argumenti ir kā izvērsums Saskaņas centra – okupacija bija, okupantu nebija.

            • 1. Pie mums joprojām neviens nav atcēlis domu brīvību un nekur nav teikts, ka man ir OBLIGĀTI jāpiekrīt mūsu oficiālās vēstures versijai. Jeb arī es būtu kaut ko palaidis garām un Latvijā būtu iestājies totalitārisms, kad par nepareizu viedokli liek cietumā vai psihenē labākajās PSRS tradīcijās? Un ja šāda brīvība ir man, Latvijas pilsonim, kāpēc no nepilsoņa, kurš arī varbūt gribētu kļūt par pilsoni, mēs prasām VĒL lielāku lojalitāti?
              2. Nejauc silto ar mīksto. Rusifikācija vis nebūs gluži tas pats, kas `tautas iznīdēšana`. Jā, tā tāpatās bija negatīvi vērtējama parādība, bet tas nav gluži tas, par ko Tu to uzdod, savās tradīcijās sagrozot faktus. Tai pat laikā ar visu rusifikāciju PSRS laiku oficiālā latviešu valoda (grāmatās, avīzēs utt.) bija pareizāka un kvalitatīvāka. Šobrīd rupjas gramatiskās kļūdas gan masu mēdijos, gan nepareiza terminoloģija tulkotās grāmatās, nemaz nerunājot par stilu, ir diezgan parasta parādība. Tā ka ar visu rusifikāciju padomju gados mēs savu valodu sargājām un kopām vairāk, nekā brīvībā?
              3. Dzejoļi par zemes skaistumu nav rādītājs. Diez vai arī klaida latvieši ASV un Austrālijās apdzied savas jaunās mītnes zemes?
              4. Teiksim tā, ja tautas vairākums nobalsos par pilnīgi debīlu partiju, kura veiks pilnīgi debīlas reformas, man nāksies ar to vai nu sadzīvot, vai emigrēt. Kad tas notiks, tad arī domāšu, ko darīt.
              5. Diemžēl vairums t.s. nacionāli domājošo ir vairāk PRET kaut ko, nekā PAR. Sk. šo pamācošo rakstu… man nav nekas pret Liepnieka aprakstīto nacionālismu, kāds realitātē diemžēl ir ārkārtīgi reti novērojams: http://www.puaro.lv/lv/politikas-raksti/jurgis-liepnieks-kads-nacionalisms-mums-butu-vajadzigs

            • Ja kāds ir faktu sagrozītājs, tad nu tas visā krāšņumā esi tu, MJ. Rusifikācija ir daļa no genocīda, ko PSRS jeb boļševistiskā Krievija okupētās Latvijas teritorijā īstenoja pret pakļauto latviešu tautu un par to jautājumi un iebildumi rodas tikai SC biedriem un tamlīdzīgiem “vēstures alternatīvajiem traktētājiem”, kas raud gaužas asariņas, domādami par zaudēto augstākās šķiras statusu LPSR.

              Latvijas pilsoņu ievēlētā LR Saeima 1996.g. ir pieņēmusi deklarāciju ,kurā priekš visiem nezinīšiem un citādi domājošajiem okupantu revanšistiem paskaidrots:

              “Visā okupācijas laikā PSRS mērķtiecīgi īstenoja genocīdu pret Latvijas tautu, tā pārkāpjot 1948. gada 9. decembra Konvenciju par genocīda nepieļaujamību un sodīšanu par to. Okupācijas režīms iznīcināja nevainīgus cilvēkus, vairākkārt veica iedzīvotāju masveida deportācijas un citas represijas, nežēlīgi sodīja tos, kuri bruņotā vai citādā veidā iestājās par Latvijas neatkarības atjaunošanu, prettiesiski un bez atlīdzības atsavināja Latvijas iedzīvotājiem īpašumus un apspieda brīvas domas izpausmes. PSRS vadība mērķtiecīgi iepludināja Latvijā simtiem tūkstošu migrantu un ar to palīdzību centās iznīcināt Latvijas tautas identitāti. Šīs politikas
              rezultātā latviešu kā pamatnācijas īpatsvars samazinājās no 77 procentiem līdz 52 procentiem.”

          • 1. Ir pienākums akceptēt latviešu priekšstatus par vēsturi. Nepatīk – čemodan, vokzal, roģina.
            2. Tā par jebkuru tautu var pateikt.
            3. Tas ir jānopelna.
            4. Aizej un pacīnies demokrātiskiem līdzekļiem Izraēlā par Waffen SS reabilitāciju.
            5. Kad Krievijā bijušie sovoki būs šādā pašā līmenī, bet oficiālā vara visiem apkārt atvainosies, raudās, lūgs piedošanas, atgriezīs teritorijas un maksās kompensācijas, tad varēsim pie šī jautājuma atgriezties.

          • 1.Labi, viņš var nepiekrist, ka okupēt citas valstis un censties tās rusificēt ir slikti, amorāli un visādi citādi noziegums pret attiecīgo tautu, jo lūk viņaprāt mums tika atnesta brīvība, labklājība un attīstība(kuru, daudzuprāt, mēs, kas dzīvoja kokos vai alās, nekad nebūtu paši saviem spēkiem sasnieguši). Ir tiesības tā domāt, individuāli, lai domā, bet lai nenāk uz manu māju un nesāk man mācīt savas dzīves patiesības, ja te ir visi fašisti, apspiedēji un nepateicīgi aborigēni, tad lai savāc savas vai savu vectēvi vai vecvectēvu mantiņas un tin atpakaļ uz vai nu savu etnisko dzimteni vai PSRS mantinieci Krieviju.

            2.Iespējas un resursi bija, bet laiciņš aptrūkās. Paskatamies, ko dara Ķīna ar savām okupētajām teritorijām – iegulda miljardus ekonomiski neizdevīgos projektos(piemēram – dzelzceļa līnija uz Tibetu) lai masveidā varētu turpināt vēl lielākos tempos padarīt okupēto zemju pamatiedzīvotājus par niecību saujiņu no kopējās populācijas.
            Un tas viss neskatoties uz to, ka Ķīnā itkā pie varas ar katru reizi nāk arvien progresīvāki un “demokrātiskāk” noskaņoti komunisti.

            3.Lai uzskata, bet tas nenozīmē, ka šai zemē, valstī, tam pienākas jelkādas privilēģijas attiecībā pret pamatiedzīvotājiem. Ja valsti un tās kultūru neciena, tad man vienalga, par ko šis cilvēks ir sevi iedomājies esam un kādas jūtas tam ir pret sevi definēšanu šai zemē un piederības sajūtu tam vai citam zemes pleķim.
            Ja kāds varmāka ar divpirkstu pierīti uzskata mani par savu draugu, lai jau, bet tas nenozīmē ka arī viņš ir draugs MAN!

            4.Lai jau cīnās, lai nepiemirst arī to, kā šī te valoda šeit tika ievesta un “integrēta”. Ja būs godaprāts un kauna izjūta, varbūt aizvērsies un turpinās dzīvot tālāk, pieņemdams latviešu valodu kā vienojošo visu tautību elementu Latvijā.

            5.Un kas no tā, lai eksistē, un pieaugs vēl spēkā arvien, jo tā ir pašu vāciešu vaina, ka aizmirsa savu vēsturi, te nu ir pretējs efekts – daudzi krievvalodīgie-sovjetveidīgie Latvijā atsakās atzīt savu vēsturi un notikumus, veidu, kādā viņu PSRS “kultūra” šeit tika ievazāta un tagad bāžas mums virsū ar savu paštaisnumu, dubulto morāli un centieniem atgūt reiz nepatiesi piešķirtās privilēģijas savai valodai, savukārt vācieši tik ļoti kaunās savas pagātnes, vēstures, ka kopš kara beigām visur un visiem par to atvainojas un ir izaudzinājuši paaudzes, kuras noliedz jelko, kam ir kaut kāda saistība ar nacisma režīma laikiem, tādējādi šāds noliegums nenoliedzami rada pretreakciju tādu jauniešu vidū, kuri vēlētos Vāciju redzēt stiprāku, nacionāli vienotāku, tur tad arī rodās zināma daļa nenoacistu.
            Mana spekulācija par tēmu.

        • Starp citu, Japāna nav atzinusi, ka notikumi Ķīnā 1937.g. – 1945.g. vispār būtu dēvējami par karu. Tas joprojām tiek dēvēts par “Ķīnas incidentu”. Dažkārt pat tiek apšaubīti arī Ķīnas milzīgie cilvēku upuri, turklāt tā izteikušās ir pat Japānas amatpersonas.

  12. Par senīlās vecmammas marasmātisko “pasaku” ļoti kodolīgi:

    Ziņojumā atklāti atzīts, ka valsts neplāno piešķirt naudu zemessardzes apgādei ar prettanku un pretgaisa ieročiem. Toties uzsvērts, ka nacionālā drošība tiks stiprināta ar “piemājas cūku novietņu uzraudzību” un “mežacūku orālo vakcināciju (..) Latgales reģionā”. Skumji, ka tas notiek laikā, kad Igaunija iepērk modernus prettanku ieročus, lai apbruņotu visas armijas un zemessardzes vienības, – 80 raķešu sistēmu “Javelin”, bet morāli novecojušo raķešu sistēmu “Milan” nodod noliktavās. Rodas jautājums, vai tikai Latvijai no draudzīgās Igaunijas nevajadzēs izlūgties, lai dažus no tiem aizdod mums?

    http://www.la.lv/latvija-valsts-starp-eiropu-un-nvs-%E2%80%A9/

    • Forši, laikam gaida, kad visi patrioti pametīs zemessardzi un tiešām sāks pašorganizēties militāra tipa grupās, kā ukraiņu Donbasa batiņš un tamlīdzīgi.
      Tad gan būs džins ārā no pudeles un valdībai lielāki sūdi, nekā tie, no kuriem baidījās tad, kad sāka atbruņot zemessardzi un spiest to nost…
      No vilka skrēja, lācim uzdursies…

        • Nu, ja normāli vadinieki un rotas komandieri, tad jau visu var mēģināt sarunāt x-stundai.
          Ja rotas komandieris ir karjerists, tad tādu kā pirmo kārt pie lielā zvana x-stundā, jo tāds nebūs karotājs ar mūsu pašreizējiem resursiem, vien sava labuma un veselās ādas interesēs ko darīs.

          • Ja rotas komandieris ir nederīgs, tad organizējieties bez viņa. X-stundā tāds tāpat pazudīs un jākaro būs bez viņa. Un nevajag tik ļoti koncentrēties uz formālo komandvadības ķēdi. Sanākat ieinteresēties no visa batiņa un organizējieties.

            • Jo dziļāki lauki, jo lielāki attālumi, jo grūtāk savākties lielākai teritorijai, un te jau tad tiešām jārunā par teritoriālo principu, bet pat tad starp vīru viensētām ārpus pilsētas ir liels attālums lai ikdienā vēl novāktos.
              Pilsētās vieglāk, tur zemessargu populācija koncentrētāka.

    • Nav un nebūs, ja vien kāda partnervalsts neuzdāvās savas vecās ķiveres, kā to izdarīja norvēģi pirms gada/diviem līdz ar šķembu(škembu, nevis reālām bruņu) vestēm un uzkabēm.
      Zemessargi pārtiek no humpalām un diemžēl, ja rītā būtu reāls karš, vairums paliktu mājās, jo nebūtu ne personīgo aizsardzības līdzekļu(bruņuveste, moderna ķivere), ne pārtikas, ne, protams, arī modernu un spējīgu ieroču un munīcijas, lai cīnītos pret Krievijas invāziju.
      Kādēļ tad mēs, zemessargi, turpinat dienēt un doties uz mācībām? Tādēļ ka esam tādi paši Latvijas dēli un meitas, kuriem rūp sava zeme un tās liktenis, kā vairumam Latvijas iedzīvotāju!
      Gadu no gada, neskatoties no valsts vīru un NBS centieniem iznīdēt un vājināt zemessardzi, mēs tomēr paliekam ierindā un joprojām esam cerībiu pilni, ka kādu dienu gan mēs, gan pārējā sabiedrības daļa, politiķus ieskaitot, modīsies un izdarīs to, kas jādara, lai nostiprinātu NBS, tai skaitā zemessargu, reālās kaujas spējas, nevis izdomātās, kuras tagad pastāv tikai uz papīra!

      • Tāpēc, ka jūs pacietīgi un klusējot “paliekat ierindā”, ZS komandieri (esošie un bijušie) un viņu štāba pakalpiņi veiksmīgi veido karjeru, jo Jūs ar savu patriotismu nodrošināt iespēju AM radīt sabiedrībai iespaidu, ka Latvijai ir kas parūpēsies X-stundā par tās drošību (plkv. L.Kalniņa mantras TV vien ko ir vērtas).
        Ar ko beigsies “Jūsu cerības” X-stundā paskatieties sižetus no Ukrainas. Jūs vadīs ne par matu tiesu labāki ģenerāļi un ekipējumu nav pat vērts pieminēt. Jūs ar savām cerībām būsiet lielgabalu gaļa un nekas vairāk. AM daudz finanšu iegūlda infrastruktūrā, bet hroniski nespēj atrast finanses ķiverēm. Pajautājiet sev kāpēc un atbilde ir galīgi nepatriotiska!!!
        Kādu laiku atpakaļ grupa Ogres zemīšu centās “sacelties” aizstāvot savu “represēto BN komandieri” un prasot reformas ZS. Uz laiku, izdevās sabiedēt attiecīgo “publiku”, kura lai nomierinātu sakarsušos prātus ar lielu pompu atdeva daļu parādu par nesamāksāto DUI kompensāciju un steidzīgi nomainija plkv.Kalniņa ieteikto jauno Ogres BN komandieri, kurš šajā amatā pat divus gadus nepabija. Vai Ogres zs bija kāds atbalsts no citiem zs Bn – nekāds. Tāpēc AM “pīļu dīķis” nomierinājās un turpina brīnumstāstus par NBS prioritātēm.
        Varbūt patriotiskiem zs būtu laiks no “cerību lauka” pāriet uz praktiskākām lietām. Iesākumā varbūt panāciet, ka AM atbild uz Tēvijas sargu atklāto vēstuli! Galu galā ir runa par Jūsu dzīvībām X-stundā!!!

  13. Vienotības satiksmes ministrs nezin,kam pieder valsts un neko citu arī nezin. Must to see. Šādiem radījumiem mēs maksājam nodokļus un šadi radījumi ir tie, kas Latviju ir sadalījuši un uzskata par savu personīgo biznesu.

  14. Nu pienācis laikam tas brīdis, kad varam skatīties flightradar, kā mainās lidojumu trajektorijas. Mērkaķi ukraiņu transportlidmašīnas vietā notriekuši pasažieru laineri B-777…

  15. Cik noprotu ĀM nav pat papūlējusies sniegt nekādu atbildi uz atklāto vēstuli un nav arī brīnums, lielākā daļa kundziņu tur ir aizsēdējušies un no treknajiem laikiem, kad nauda tika izsaimniekota pa labi un pa kreisi, bet netika ieguldīta aizsardzības spēju stiprināšanā.
    Tas nozīmē, ka Latvijas karavīriem ar tankiem būs jācīnās šādā veidā http://www.youtube.com/watch?v=PrM7YQsDIJw. Video nemiernieks ar rokas granātu un lielu daļas veiksmes uzrauj gaisā tanku.

    Mans zelts ir mana tauta,
    Mans gods ir viņas gods!

      • It sevišķi tapēc, ka kareivīgais ĀM ministrs noteica NBS attīstību daudzu gadu garumā. Domāju, ka viņš no ētiskiem apsvērumiem (attiecībā uz NBS karavīriem) varētu nedaudz pieslāpēt savu agresīvo retoriku. Vajadzēja karavīriem un zemessargiem individuālo ekpējumu nodrošināt, kad bija AM valsts sekretārs. Tagad tā ĀM ministra runāšana un darbošanās izklausās cēli un tai pat laikā nožēlojami!!!

      • Mehanizēt arī solīja līdz 2020 gadam, bet izrādās, ka tas process noslēgšoties pēc 2030.gada, tā vismaz Pabriks čīkstēja.

  16. par 140 miljoniem gatavojas pārdot Citadeli. Interesanti,kur to naudu ieguldīs?

    Tās visas runas par 2020, 30… gadu tikai norāda uz to, ka lielais pārbīlis jau ir pārgājis un politikāņi atkal iegājuši savā godmode režīmā.

    Taču, kā teica barons Minhauzens vecajā labajā krievu filmā: voina na poroge, a mi ņe gatovi!

    • Pabriks to teica vēl pirms lielajiem sūdiem.

      140 miljoni eiro par Citadeli, nopietni?! Lai atstāj valstij, nopelnīs vairāk!

      • valstij atstāt nedrīkst, jo tad dusmošoties lielie baltie tēvi Briselē un viņu dusmas esot šausmīgas…

  17. Būs kā parasti, pēc citu NATO šišonu ierosinājuma nopirks kautkādu dārgu figņu, ar kuru varēs padižoties citu NATO valstu nejēdzīgo čiekuru tusiņā.
    Pateikšu priekšā AM siekalzaķiem:
    mums vajag
    – pārnēsājamus prettanku granārmetējus un raķešu kompleksus (daudz, daudz, daudz).
    – pārnēsājamus pretgaisa aizsardzības kompleksus, tipa IGLA, STINGER (daudz, daudz).
    – individuālos aizsardzības līdzekļus – modernas bruņuvestes un ķiveres ( visiem un daudz vairāk).
    – naksts redzes ierīces un tēmekļus – kuram tas ir, tam pieder nakts (visiem un vēl vairāk).
    – vienības bāzēt uz kvadrocikliem, dune bugy vai līdzīgiem maziem un mobiliem transporta līdzekļiem.
    – radikāli mainīt NBS uzbūves sistēmu pēc principaiem (every soldier a rifleman, mazus un mobilus C2 (štābus),
    – mums ir labi sagatavoti karavīri un virsnieki, viarāk spiest uz mazo vienību taktiku, vadību un kontroli.
    – ģenerāļus laizt pensijā, gaterī, vai lai Īrijā lasa zemenes, tāpāt jēgas no viņiem kā no sēas mieta.
    – ūdensgalvu Ādažos sadalīt pa četrām reģionālajām brigādēm, lai mācās strādāt apvidū, apmāca un mācās sadarboties ar zemessargiem.
    – obligātais militāŗais dienests, lai katrs džeks, un vēlams arī meitenes, iemācās karavīra pamatiemaņas. OMD var būt ap 6 mēn, bet maksimāli piesātināts ar apmācībām, treniņiem.
    Apmēram tā.
    Neloloju ilūzijas, tāpēc domāju, ka lielāko daļu no šeit uzrakstītā nekad nedienējušie AM siekalzaķi nemaz nesaprot.

  18. Lūk, kam pateicoties ukraiņi vēl karo. https://twitter.com/Praporec/status/493458763941416960 Mums tādas iespējas nebūs, jo noliktavās nav 2PK “zaničku”. Vēl samērā nesen, BNS rakstīja “Neskaitīsim patronas, bet tas, ka mēs sākam izmantot rezerves, to es gribētu pateikt skaļi,” uzsvēra Maklakovs. (Avots http://staburags.diena.lv/latvija-un-pasaule/armijai-trukst-naudas-patronam-un-macibas-jau-tere-valsts-aizsardzibai-paredzetas-rezerves-16111).

    Šajā kontekstā, Varabungas pirmsvēlēšanu periodā varētu painteresēties Vai kāds no AM, NBS vai politiķiem var garantēt, ka sarkanā mēra mušījamie rīki būs pietiekamā skaitā un pietiekamā kvalitātē, lai karavīrs un zemessargs sekmīgi varētu izpildīt savu pienākumu?

    Jel cīnies, draugs, lai latvju zobens
    Pret ienaidnieku spoži mirdz!

    • Kas notika ar mūsu rīcībā bijušo PSRS laiku munīciju un ieročiem?

      Nu re, pat tālajā 2010.gadā Maklakovs runāja par 1.3% no IKP kā absolūto minimumu!

      Mums pat 1% nebūs nākamgad, ne?!

      • Atkārīgs no tā, kas būs valdībā. Var kaut vai 22%, ja situācija prasīs un būs kam aizstāvēties. Līdz vēlēšanām pat SC būs patriotiski un karivīgi, bet redzēsiet, kas notiks PĒC vēlēšanām.

        • Pēc vēlēšanām jāsāk medniekiem ieročus pucēt, šiem visiem laba optika, lai iet medībās uz pareizajiem apcikrņiem, kur rukši pie siles ganās :D!

      • Cik ir dzirdēts, tad faktiski viss vairums ir atdāvināts, ibo NATO standartu dēļ mēs tipa nedrīkstam to uzglabāt nolūkā `ja nu kas` izmantot. Man jau liekas, ka tas tomēr nebija sevišķi saprātīgi, kaut vai tāpēc, ka atdāvinātas acīmredzot tika arī tādas lietas kā zemstobra granātmetēji un to granātas, kas, pēc dzirdētām baumām, tagad Latvijas armijā ir samērā deficīts (granātmetēji nē, bet to granātas gan).

        • Tukša muldēšana, redz citi Eiropā var iepirkt MRAP’us, mēs ne?! Ar ko tad mūsējie misijās vizināsies, ar CVR(T)?!
          Ja vien tie nebūs Mk II Scimitari, tad tur pat ar pirdienu var uzspridzināt CVR(T), nevajag pat prettanku mīnu!
          Vienkārši tā arī vajag pateikt – mēs pērkam vecas humpalas pa 580’000 eiro gabalā, kopā pa 70 miljoniem, mums nevajag modernāko bezmaksas dāvinājumu par 20-30’000 gabalā+aprīkojuma cenas.

          Respektīvi, es CVR(T) nostatu pretī MRAP cenas-bruņu biezuma pēc.
          Nav runa par to, ka CVR(T) izbrauks visur, izņemot purvus pa Latviju, savukārt MRAP derēs tikai ceļiem, jo cietāks segums, jo labāk, nekam citam arī nevajadzētu, ņemot vērā to, ka bruņutransporta ne armijai ne zemessardzei NAV un ja šādi turpināsies tad tuvākajos 10 gados arī varētu nebūt vairāk par 10 vienībām.

  19. Конечно, на войне без потерь нельзя, особенно когда наступаешь. Можно ли их сократить? Наверное. Взять патроны. У сепаратистов они в основном бронебойные и бронебойно-зажигательные – от таких закрывают лишь бронежилеты шестого класса. У нас же класса 4+, да и те куплены мамами, комитетами солдатских матерей, переданы волонтерами.

    Большое спасибо всем, кто помогает. Благодаря этим людям у нас есть и вода, и продукты. А Минобороны выдало только оружие. Но если на той стороне новые автоматы Калашникова сотой серии, то у нас АКС-74У ментовские, предназначенные для ближнего боя (укороченные складные автоматы Калашникова, в армейских рядах за бесполезность прозванные “мухобойками”. – “ГОРДОН”). С ними невозможно вести прицельный огонь на 100 метров, нужно несколько рожков выпустить, дать пять очередей, чтобы попасть, куда целишься.

    Мы на самой передовой, и постоянно планы наемникам путаем, они не знают, что с нами делать. Но и самые большие потери – среди добровольцев, которые не только не оформлены, но и зачастую числятся волонтерами. Даже если собраны все документы, их под разными предлогами не переводят на контракт: мол, мобилизация закончилась, нет кого-то из офицеров, еще не время… Есть справка из Министерства обороны, что выдано оружие, – все! О том, что люди социально не защищены, на поле боя не вспоминаешь. Задумываешься об этом, только когда доставляешь родным “груз 200”.

    “Нам кажется, наверху заинтересованы в том, чтобы нас осталось как можно меньше, – уверены бойцы. – Они очень боятся, что мы, когда победим и вернемся с войны, сразу пойдем на Киев. Опять на Майдан…”.

    http://gordonua.com/publications/Mat-pogibshego-boyca-batalona-Aydar-Esli-ty-vovremja-ne-zabral-trup-budut-otrezany-ushi-vykoloty-glaza-za-eti-trofei-naemnik-poluchit-500-34971.html

    • Skumji, esmu pārliecināts, ka bez ārējas NATO un ES partneru “palīdzības” lietas pārdomāt vēlreiz, mūsējie politiķi gatavo mūs tādam pašam “karam”.
      Tad jau labāk nevis doties uz Austrumiem, gadījumā, ja tur sāk šiverēties zaļie cilvēciņi no Krievijas un viņu atbalstīti teroristi, bet no sākuma uz Saeimas namu, AiM, IeM un risināt konkrētas sarunas par apbruņojumu, ekipējumu, munīciju, transportu!
      Bez tā visa nav vērts karot, tāpat zaudēsim gan dzīvības, gan brīvības(valsti…)!

      • Būs kā UA. Pēc nenovēršamas uzvaras saniknotie brīvprātīgie un armija dosies uz Maidanu-2 un piestādīs “rēķinu” valdībai un ĢŠ par visu labo. Domāju šie jau tagad štuko kā nonivelēt vai kanalizēt tautas niknumu. Bez lieliem satricinājumiem nebūs arī lielo pārmaiņu.

        • 1991.g. jau izlīdām caur adatas aci. Šamējie (vara) domā (kas nu vispār tur domā?) – avosj i ščas proskočim…

          • Viņi nelīda caur adatas aci, viņiem bija sagatavots rezerves variants GKČP uzvarai. Liela daļa šobrīd gatavo “rezerves variantu” SC uzvarai.

          • Šī brīža varas attieksmi pret armiju var raksturot ar Šķēles vārdiem privātā sarunā pirmās premjerēšanas laikā (vārds vārdā var nebūt, bet ļoti tuvu): “Kāda armija? Mēs vienalga neko nekad neesam spējuši un nespēsim, mēs esam un būsim mazi, vāji un nabagi. Tas ir bezcerīgi. Neviens te un vēl jo vairāk citur ne par kādu Latviju necīnīsies. Mūsu vienīgā iespēja ir “bīdīt lietas” kamēr viss mierīgi. Ja kaut kas arī būs, tad laicīgi jānodrošina sev un saviem bērniem iespēju turpināt pārtikušu dzīvi citur. Citi lai domā kā māk, tāpat šai vietai nav nākotnes. NATO? Mēs nekad tur netiksim. Mums tikai jātēlo, ka gribam tur tikt, jo tā mēs varam iegūt labākas attiecības ar Rietumvalstīm.”

          • A-Eiropa, kurā valda “huntu” valdības – vai to neprognozeja viens amīšu politologs, runājot par pasaules izkārtojumu kaut kādā tur 2020 vai 2030 gadā? Reāls scenārijs: karš (vienalga kāds – parastais, neparastais) – daudz sūdu un asiņu – “demokrātiskās un likumīgās” koalīcijas maucīgie politikāņi (tie, kas šodien nevēlas “šūpot valdību”) uz mietiem – īstu karavīru hunta – kārtība – stabilizācija.

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.