vara bungas: Sākt pareizi lietot vārdus “militārists”, “militārisms”, nejaucot ar vārdiem “karavīrs”, “militārpersona”.
***
No VB saņemtās vēstules:
Kārtējo reizi klausoties mūsu žurnlistu teikto, dzirdu vārdu “militārisiti” un tas tiek teikts par mūsu nabadzīgo pus-ekipēto armiju, kuru pamatā virza tikai neliels daudzums pašaizliedzīgu cilvēku. Ja mani atmiņa neviļ, tad kopš skolas laikiem tika iedauzīts paurī, ka “militārists” ir ne visai labs cilvēks. Ņemot vērā ka arī vārds “drāzties” mūsdienās arī ir mainījis nozīmi, tad ņēmu talkā googli un meklēju militārisms un militārists skaidrojumu.
Tad lūk ir manu meklējumu rezultāti:
MILITĀRISTS – militārisma piekritējs, aktīvs atbalstītājs (avots )
MILITĀRISMS – valsts politika, kam raksturīga intensīva bruņošanās, lai stiprinātu militāro potenciālu agresijai pret citām valstīm; ideoloģija, kas attaisno militāra spēka lietošanu attiecībā pret citām valstīm; politiskais režīms, kurā noteicošā loma ir bruņotajiem spēkiem un militārrūpnieciskajam kompleksam; militāro ideālu un noskaņojuma pārmērīga ietekme sabiedrībā. (avots ). Šeit būs vēl A. Lejiņa raksts .
Domāju, ka ne mūsu karavīri ne mūsu zemessargi nav pelnījuši šādu apzīmējumu, bet mūsu ģenerāļi nav ne tuvu militārisma paraugi. Mums ir armija, kuru vada politiķi – pacifisti, par to liecina viņu darbošanās aizsardzības jomā – pēc 10 “klubiņā” pavadītiem gadiem aizsardzībai atvēlēts 1% no IKP.
vara bungas 
Vēl varētu pamācīt žurnālistus pareizi lietot vārdus “kareivis” un “karavīrs”- n-tos gadus jau turpinās to lietošana nevietā, jau ir apnicis. Būtu man kādi pazīstami žurnālisti, varētu ar savām metodēm ieskaidrot 😀
Ar ko atšķiras kareivis un karavīrs. Kareivis tipa ir ierindnieks vai kā…???
Jauno gadu iesāksim ar smaidu
[..] Staba virsārsts pienāca Šveikam cieši klāt.
— Es gribētu gan zināt, par ko jūs domājat, jūs jūras cūka!
— Padevīgi ziņoju, ka es neko nedomāju.
— Velns un elle! — brēca kāds komisijas loceklis, šķindinādams zobenu. —Tātad viņš nemaz nedomā! Kāpēc tad jūs nedomājat, Siamas ziloni?
— Padevīgi ziņoju, tāpēc, ka karadienestā kareivjiem aizliegts domāt. Kad es pirms dažiem gadiem kalpoju 91. pulkā, tad mūsu kapteinis vienmēr mums piekodināja: «Kareivis nedrīkst domāt, viņa vietā domā priekšniecība. Līdzko kareivis sāk domāt, tā viņš vairs nav kareivis, bet kāds nožēlojams, utains civilists.”[..]
aha, pavēļu bezdomu izpildīšana atvieglo dzīvi un samazina tās ilgumu 😀
Tas ir grūti sasniedzams kareivja ideāls, bet kopumā XX gs karošanas paņēmieniem atbilstošs attiecību “virsnieks – karavīrs” modelis
Kareivis ir dienesta pakāpe (zemākā iespējamā), karavīrs faktiski ir jebkura militārpersona. Vai arī: ikviens kareivis ir karavīrs, bet ne katrs karavīrs ir kareivis (var būt arī dižkareivis, kaprālis, seržants vai maršals).
Šis.
Paldies par apgaismošanu. Tiešām nezināju, ka zemākā pakāpe ir kareivis nevis karavīrs.
Tu droši vien to zini, tikai žurnālisti un civilie nē..