Spietošana kā nākotnes taktika (papildināts 25.03)


swarming = spietošana

“Spietošana” ir nākotnes perspektīvā militārā taktika, kas balstās uz dārgu, jaudīgu, sarežģītu un tādēļ skaitliski ierobežotu spēka elementu (ieroču platformu) un to koncentrēšanas taktikas aizvietošanu ar daudzskaitlīgu, lētu, primitīvu, bet savā starpā sadarboties spējīgu spieta elementu taktiku, kas darbojas autonomi, bet saskaņā ar kopīgiem principiem un pakārto individuālās intereses kopējā uzdevuma/mērķa izpildei. Dabā tā ir bieži sastopama parādība insektu, putnu un zivju kolonijās, cilvēku pasaulē tuvākie piemēri ir sektanti, alkaida šūnas, piloti – kamikadzes un mafiozie klani.

Cilvēces militārās mākslās attīstība

1. no vāji koordinētas indivīdu tuvcīņas uz kolektīvo spēku un līdzekļu koncentrāciju

2. no spēku un līdzekļu koncentrācijas uz šo spēku manevru

3. no koncentrēta spēka manevra uz spietošanu

Tikai nevajag sacerēties par šķietamo vienkāršību un priekšlaicīgi atteikties no klasiskām vērtībām. Spietošana ir nākotne, kas vēl gaida savus pētniekus. Spietošanas taktika prasa ļoti augstu reāla laika informētības līmeni un standartizētus lēmuma pieņemšanas algoritmus, ko pastiprina bezierunu spieta dalībnieku  pašaizliedzība. Tas ir pa spēkam tikai robotiem vai zombijiem, kā arī augstākās raudzes profesionāliem cīnītājiem, kuri prot kontrolēt savas bailes un pašsaglabāšanās instinktu, bet  tādi karavīri nevar būt lēti un pieejami lielos daudzumos. Izeja – robotizācija vai speciālas mazo grupu taktikas izstrāde, kas spēj darboties autonomi no centralizētas vadības un apgādes.

Amerikāņi un irāņi šobrīd  cenšas atrast spietošanas taktikai pielietojumu krasta apsardzē, domāju viens no LV īsceļiem aizsardzības jomā arī meklējams šajā virzienā.

 

avots un ieteicama lasāmviela

UPD 1 Agrāk VB rakstīja

UPD 2 Vēl viens raksts

38 domas par “Spietošana kā nākotnes taktika (papildināts 25.03)

  1. Viss jau ok, bet vēsture rāda, ka nopietni štele sāk aiziet apmēram pēc 20 gadiem no opatno obrazecu ieviešanas masveida rražošanā. Tas pats attiecināms uz jaunām koncepcijām un SOPiem, tikai tur būs gadi 10 ar attiecīgu nepieciešamā, esošā MTL nodrošinājumu.

    • Šis tas iezīmējas jau tagad. iedomājies kvadrokopteru pūli 100 gab, kur katrs nes pa 500 gr sprāgstvielas un pārvietojas pa savu maršrutu. PGA neko nemana. Noteiktajā laikā viss bars sapulcējas noteiktajā vietā pie kāda HVT un sprāgst…

        • Tur gan vairāk ideja bija cita – ir māteskuģis, kas nonstopā ražo mazas drones, kas lido apkārt un šaudās, līdz ar to PGA torņi neko daudz nedod, jo standartā močī randomā pa pirmo, kas kustās, respektīvi, mazo droņu spietu, kuru ir par daudz, a māteskuģis tik pieražo un pieražo.

          Ok, reālā dzīve savādāka, bet principā tiešām tāds mazu pārsmits lētu sūdiņu droņu uzlidojums pa gaisu varētu būt diezgan sāpīgs, man pat nav gatavu atbilžu, kā ar to cīnīties, atskaitot EMP vai varbūt kaut kādus konkrētus kiberpaņēmienus pret noteiktiem modeļiem (bet tas ar kārtām sarežģītāk).

          • Kā cīņas metodes tiek izmantoti automātiskie ložmetēji ar tuvās darbības radaru. Izmēģinājumu stadijā ir lieljaudas lāzeri.

            • Galvenais neaizmirstam šādu tekstu skrejlapiņas kaisīt virsū volna krīviem. Demoralizēti aizmuks līdz robežai.

    • “štele sāk aiziet apmēram pēc 20 gadiem” – karš to paātrinās vidēji 20x. “kvadrokopteru pūli 100 gab, kur katrs nes pa 500 gr sprāgstvielas” priekš vienkāršākiem scenārijiem varētu sagatavot mēneša laikā – tur grūtākais, lai viņi viens otram virsū neuzskrien, bet kaut kur bija video ar sinhronajiem lidojumiem lielam baram kopterīšu.

    • Tu par to zini kaut ko sīkāk(strādā tajā jomā/pieder bizness), vai arī tikai tukši dirs?

        • Statistika. Latvija (valsts+privātais sektors) R&D vajadzībām tērē vienu no mazākajiem % no IKP Eiropā. Aizsardzības ministrijas budžetā R&D attīstībai pēdējo reizi līdzekļi tika piešķirti 2008. gadā. Cik saprotu, šī gada budžetā arī nav paredzēti.
          Jā, strādāju R&D, tikai man nav nekāda sakara ar IT un robotiem. Priecājos par mūsu nedaudzajiem sasniegumiem, bet nekādas lielas jēgas no tā nav, ja nav cerību pārskatāmā nākotnē saņemt valsts investīcijas (privātie diez vai finansēs militārās tehnoloģijas).
          Starp citu, interesanti, vai kādā armijā tiek izmantots kaut kas līdzīgs AirDog droniem, piemēram, aprīkotus ar attiecīgiem sensoriem varētu izmantot, lai sekotu līdzi kolonnām pārgājienos un pasargātu no slēpņiem?

          • Rietumos taktiskie droni ir norma un ikdiena, Austrumos strādā, lai viss būtu, NBS – sapnis, Ukrainā arī bija sapnis, tagad apzināta nepieciešamība, ko pa daļai aizpilda brīvprātīgie entuziasti. Rīt ielikšu maziņu video par šo tēmu.

            • Šodien ziņās raksta, ka amerikāņi iedos viņiem Raven bezpilotniekus izlūkošanai.

              R&D finansējums mums valstī, ciktāl tas no valsts atkarīgs, laikam niecīgs visās jomās.
              Cita lieta, kad finansē ārzemnieki un pēc tam arī krējumu ar miljardu pievienoto vērtību nosmeļ ārzemnieki, bet mūsu iziclie zinātnieki tik vien kā saņem pliku aldziņu, valstij arī tik no tās aldziņas atlec nodoklīši un viss, miljardi gar degunu valsts kasei!

  2. Šāda taktikas izmantošana nebūt nav lēta un nenozīmē mazākus zaudējumus.
    Kamēr mums būs reāli karavīri, tā ir kolektīva pašnāvība, ja vien cilvēka pašsaglabāšanās instinkts netiks ģenētiski aizstāts ar bezierunu pakļaušanos.
    Šādas taktikas izmantošana bezpilota mašīnām ir pat ļoti iespējama, tomēr šādu spietu veidošanai ir ne vien tehniskas, bet arī tīri morāli-ētiskas un juridiskas problēmas.
    Saražot dzelžus var jau šodien, bet kurš uzņemsies atbildību par šādu spietu pielietošanu – dators?
    Latvijai šai sakarā būtu jādomā tieši par pretpasākumiem un aizsardzību, no šādas taktikas izmantošanas. Mūsu austrumu kaimiņš ir pietiekami liels un bez bremzēm, lai īpaši neaizdomātos par šādas taktikas pielietošanas sekām.

    • Karavīra profesija un pašnāvības jēdziens iet roku rokā. Juridiskas problēmas spietu pielietošanā es nesaskatu, ja nu vienīgi to, ka pēc uzdevuma saņemšanas uzdevumam jākļūst neatsaucamam un vispār vadāmībai jābūt tuvu 0, jo pretinieks centīsies nospiest vār pārņemt kontroli tieši par robotu vadības kanāliem.
      Ja mēs tiešām spētu saražot un ieprogrammēt dzelžus, tad to būtu jādara vismaz attiecībā uz krasta aizsardzību (bezpilota ātrlaivas piebāztas ar sprāgstvielām), kura LV neeksistē kā šķira.

    • Kāpēc obligāti kolektīva pašnāvība? Vecā batjkas Mahno taktika. Neizdevīgā brīdī viss sādžās kluss un mierīgs. Svilpiens – armija savācās, dot triecienu un izklīst.

      • Tikai tas strādā tikai pret ienaidnieku, kas pats ir nesavācies un haotisks – kā visas “armijas” Ukrainā Krievijas pilsoņu karā. Tikko sarkanie sakārtojās, mahnovcu priekiem bij beigas. Izklīst bez pēdām nekas vairāk kā vieglie kājnieki nemaz īsti nevar, ne?

        Bonusfakts: slēpšanās aiz civilajiem strādā pret ienaidnieku, kam ir aizture močīt civilos veseliem strēķiem. Ja aiztures nav, beidzas ar Winterzauberu vai veselu kišlaku izgriešanu Afganistānā.

    • nekā nebija… pamainīs augstumu uz līdz 2m un mednieki apšaus viens otru. Turklāt mednieki mīl iedzert un pasēdēt pie ugunskura, bet šitie zarazas tādi klusi.

  3. Var jau arī ko vienkāršāku FPV tipa (caur video signālu vadāms), tikai ar jaudīgāku signālu, Protams vajadzēs kaudzi ar operatoriem bet, nevajadzēs 10 gadus ilgu programmēšanas izpēti SWARM smadzeņu programmēšanai.

    Vel laba lieta ir ieprogrammēt vienreizējos lidoņus, kuru uzdevums no A uz B nogādāt pārsteiguma dāvanu izmantojot GPS, tur arī nav nekā sarežģīta.

    Ja tos vel rūpnieciski štancē, izmaksas varētu būt konkurētspējīgas.

    Pašām ir lidoņi fotografēšanai, bet nu pagaidām tos vairāk būvēju nekā lidoju ar tiem. Ar vienu no tiem var pat 5 kg pacelt gaisā.

    • Vecīt, 5Kg jau ir ļoti cienījama celtspēja, cita lieta, cik ilgi ar tādu kravu spēj lidot, pirms akumulatori vai bāka tukša.

      GPS, ja vien nav militārais variants, nederēs, pārāk aptuvenas koordinātes, mēs taču gribam precīzi un letāli ;)!

    • Šito visu lasot nāk prātā Staņislava Lema grāmata ” Neuzvaramais”, kur bija minidroni, kas katrs par sevi bija “nekas” bet apvienojoties spietos sāka veidot intelektu un organizēti uzbrukt ……
      Čalis grāmatu sarakstīja tālajā 1965. gadā ….

      • Ja paskatās rakstnieku netiešos pareģojumus, tad nekādi brīnumi. Ž.Verna Nautilus, bija neiedomājams tajā laikā, lidojums uz mēnesi u.t.t. S.Lems vienmēr bijis zinātniskās fantastikas guru, kura idejas mūsdienās ir brīžiem, kā Vandas pareģojumi. Kas zin, kas zin…

        • Nevajadzētu palaist garām, ka zinātnieki arī ir sabiedrības daļa – lasa Vernu, lasa Lemmu, skatās Star Treku un iedvesmojas.

          Kurš gan negrib realizēt bērnībā SciFi redzēto? 🙂

          Tāds pašpiepildošs pareģojums – kas gan nav slikti.

  4. The buggies reflect Iran’s preference for swarm tactics, which emphasize deploying large numbers of simple, cheap vehicles in order to outmaneuver and overwhelm the enemy.

    View at Medium.com

    • Svarīgs faktors:

      The Iranian military has shown a willingness to trade mass casualties for marginal victories in past conflicts — and it’s possible that Tehran could apply this strategy to Iraq.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.