[..]We were looking at a fundamental question: Is the fear that you feel in the Super Bowl the same fear as the fear you feel in combat? The answer, it turns out, is yes. That’s huge. Anything that we can use in the athletic world we can use in combat. That’s one of the greatest revolutions of our time in improving performance on the battlefield.”[..]
VB: Papildus klausāmais gabals, kurā apspriež augstākminēto pētījumu
UPD1 vnk kontekstam par bailēm un to pārvarēšanas vērtību, profesionālisms un aroda prasme ļauj nebaidīties un izdzīvot (pirmajā rakstā minētie personāži īstenībā dzīvoja vēl ilgi, viens dzīvs, viens miris 2000-s, par vienu ziņu nav).
Interesanti, bet iepriekšējā rakstā sacensību stress tika nodalīts no nāves briesmu stresa.
Beidzamais raksts ir tomēr pētījuma atreferējums tādēļ tam ticība lielāka. Kopīgs abiem ir tas, ka gan vienu gan otru stresu ir jāpārvar. Ja esi treneris vai komandieris, tad arī jāplīdz pārvarēt audzēkņiem-padotajiem. Sportistam var būt izcilas fiziskās dotības, bet ja tornī kaut kā trūkst muskuļi nelīdzēs, tāpat visi padotie karavīri nekad nav varoņi un arī komandieri bieži nav varoņi.