Vranyo

[..] The U.S. failure to hold the Kremlin accountable for its mercenaries’ attack on U.S. and partner forces sets a precedent that the Kremlin will likely exploit in Syria and in Eastern Europe. The U.S. response to the pro-Assad regime attack on February 7 will not be enough to deter Russia from the future use of proxies, despite its tactical success. The U.S. has previously failed to hold the Kremlin accountable for the actions of its proxy forces against Ukraine, encouraging Moscow to expand its use of this tool. The U.S. response to the February 7 attack further signals to the Kremlin that it will not be held accountable for the actions of its proxies – beyond a tactical cost – even when those proxies directly threaten American forces.[..]

avots

vara bungas: Negaidīts secinājums, bet ne es to izteicu. ISW ir labākie savā jomā. Apgalvojums, ka arī pēc Hišimas  sagrāves RU varētu būt  zināmā mērā ieguvēja, sasaucas ar  tēzi par to, ka kremlis tendēts atkārtot veiksmīgākos risinājumus.  Proti RU SY totāli  riskēja (tieši uzbrūkot US spēkiem un interesēm) un zaudēja (atgriezeniski un neatgriezeniski)  simtiem karavīru, bet joprojām nav apsūdzama, apsūdzēta un saukta pie adekvātas atbildības.  Līdz ar to RU mērķis ir sasniegts un taktika atkārtojama. Ja US to pacieš, var mēģināt ar NATO tie pat ir vēl mīkstāki. Nekā jauna, veiksmīgu paņēmienu atkārtošana sākās kaut vai ar  viltus partizānu izmantošanu pret partizāniem pēckara Baltijā un UA, bārdaiņu speciālo operāciju vienību  izmantošana pret modžahediem Afganistānā un Čečenijā,  kadiroviešu sūtīšana uzbrukuma smailē GE,  anonīmizēto “zaļo cilvēciņu” izmantošana pret demoralizētu pretinieku Krimā, pseido-brīvprātīgo “ogļraču un traktoristu” izmantošana Donbasā, RU algotņu izmantošana SY slēpjoties zem SY valdības armijas karogiem, tas viss ir vecās labās maskirovkas”  taktikas principu izmantošana ar nelielām niansēm. Mūsdienās RU ir svarīgi radīt stāstu, ko patērēs  galvenokārt iekšējām vajadzībām,  pamatojot saviem iedzīvotājiem zaudējumu nepieciešanību, bet izrādās arī uz rietumniekiem tas joprojam labi iedarbojas, jo ļauj valdībām un politiķiem  savu vēlētāju priekšā izlikties, ka tic RU pasakām vai arī plātīt rokas un apgalvot, ka  “nav pierādījumu”, tātad notiek tieši tas uz ko norāda  ISW – reakcija uz RU caurajiem maskēšanās tīkliem nav adekvāta (visi visu redz), bet RU faktiski pieteica un ved pret mums karu, kamer Rietumi izliekas, ka viss ir kārtībā. Vārdu sakot  враньё  no visām pusēm. Tas no kā ir  jāizvairās LV patriotiem ir nekritiska ticība, ka kāds darīs mūsu labā pašu labā vairāk kā mēs paši to darām un jāgatavojas (jābūt plānam) tam, ka pretinieks izmantos maskirovku un враньё, bet sabiedrotie ar gudriem ģīmjiem pierakstīs blociņā.

You know I’m lying, and I know that you know, and you know that I know that you know, but I go ahead with a straight face, and you nod seriously and take notes

[..] враньё  is a component of maskirovka, which itself is a hard-to-translate umbrella term for a range of Soviet-era military strategies intended to confuse and deceive the enemy by misrepresenting reality and masking (“mask” is the etymological root of the word) the nature of the threat that Russian forces represent. Multifront maskirovka allowed Soviet dictator Joseph Stalin’s Red Army to destroy the German 6th Army at Stalingrad in 1942 and 1943 by building false airfields and phony bridges to draw German fire (the Soviets staffed the locations with dummy soldiers to confuse reconnaissance), hiding heavy equipment with tarps, disguising an ammunition supply point as a farm village, making tanks look like hay carts, and disseminating fake news by radio, sometimes imitating German channels. A 1986 report by the U.S. Army Center of Military History described the main point of this tactic: “The Soviets recognized deception as the primary way to achieve surprise. According to the Regulations of the Red Army in 1939, deception involved concealment, simulation, misinformation, and demonstrations or feints. All of these methods were contained in the single Russian word maskirovka. The Soviets have retained this basic definition to the present time.”

avots

 

vēl

vēl

8 thoughts on “Vranyo

  1. Es gan to kaujas iznākumu nekādā veida nesauktu par ”uzvaru” priekš Rus…….tāpat kā Rus netiek saukta pie atbildības, viņi arī nav tiesīgi saukt amerikāņus pie atbildības par 200 krievu kritušajiem. Un ASV ne-oficiālo karotāju un iespēju ir stipri vairāk kā Rus, mēģinot karot šādās kaujās ir ASV lauciņs, maz ticams ka Rus ir spējīga konkurēt arī nākotnē (ko šī kauja labi parādija).

    • Nē, tad tu nesaprati. RU nopietni riskēja, zaudēja taktisko kauju, bet palika nesodīti stratēģiski, par to, ka vispār uzdrošinājās uzbrukt (tas pats par UA). Tas nozīmē ka turpinās mēģināt. Ja tu kā saimnieks sargā ganāmpulku tikai dzenājot vilkus prom no aploka (stratēģiskais strupceļš) nevis ejot tos medīt, lai samazinātu vilku populāciju, tu agri vai vēlu zaudēsi savas aitas.
      US ,ja viņi joprojām griētu būt par brīvās pasaules līderiem, vispār neko nebūtu jāslēpj šajā situācijā, jo brīdinājuši un aizstāvējās. Slēpj, nerunā līdzgalam, nepublicē video, piesedz RU fakapu, tātad baidās vai ir kāda noruna. Tas vieš neuzticību.

      • Grūti jau pateikt ko US var darīt…….atklāti pateikt, ka viņi karo ar krieviem ar jau nevar, tad tur var WW3 sākties. Korejas karā ASV un krievu piloti reāli viens otru šaudija ar lidmašīnām (ar daudziem kritušajiem) , un abi zināja ko dara, bet oficiāli neko neteica tā paša iemesla pēc.

        • Mēs taču zinam ka 3.PK RU nav jaudu atšķirībā no tā paša Vjetnamas vai Korejas kara. RU ne tuvu nav PSRS, cita lietaka tā skaidrāk zina ko grib sasniegt ārpolitikā, kamēr US un ES diršās savā starpā un zīmē vikiem sarkanās līnijas. US pienāktos nākamajā dienā pēc Hišimas izgāzt tīmeklī sarunu ierakstus ar RU HQ, video, foto ar līķiem utt nevis piespēlēt Putinam ar “rūpīgu izmeklēšanu”. Arī aktīvāka pozīcija pierādījumu nodrošināšanā par RU iesaisti UA, kur RU tagad var pozēt ar tekstiem, ka “neesot konflikta puse”.

        • re kur vēl par to pašu
          Whatever the reason or reasons, Americans have missed an opportunity to take stock of a terrible fact—that Russia is an outright enemy of the United States that just committed an act of war against us in the Middle East. Unless Vladimir Putin has suddenly and silently been deterred—fat chance of that being the case—something else will have to happen to get our attention. Something bigger, something worse, something more dangerous.

  2. es domāju, ka US ir lielāki ieguvēji par ru. ru nākamreiz divreiz ir jāpadomā par atbildi “mēs te neesam!”, jo šī atbilde amerikāņiem dod pilnu rīcības brīvību un iznākuma rezultāts tagad ir visiem zināms. atbilde “diez vai tie esam mēs, bet mēs pārbaudīsim jūsu info”, izraisītu daudz lielāku US vilcināšanos.
    tāpēc diez vai ru nākamreiz riskēs veikt kkādu kariņu līdzīgu kā UA, ja US tur jau ir priekšā. un pagaidām US ir Baltijā.

    • Nu secinājumi tādi pievilkti aiz pautiem, bet kas attiecas uz tēzi “ameriķāņi zināja ar ko tiem ir darīšana”, nevajag tēlot šerloku holmsu un šķetināt pavedienus, jo, lai kustinātu bataljona kolonnas nepieciešama nepārtraukta “varka” apakšvienību koordinācijas radiokanālos, kas protams notika krievu valodā. Par to ilarionovs nemin, jo tad nebūtu vērts konstruēt sarežģītus pierādījumus, ka “amerikāņi zināja”. protams, ka zināja – visi zināja.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.