64 thoughts on “Somu OMD darbībā

  1. Draugi!

    Šonedēļ ir iznācis žurnāla Ilustrētā vēsture speciālizdevums “Latvijas Neatkarības karš” 56 lapas. Neesmu vēl visu izlasījis (bet izskatījis gan). Ir pieminēti visu nopelni: Kalpaks Balodis Zemitāns Bolšteins Sīmansons.

    Bet ģen.Radziņš……izskatās, ka nav pieminēts pat garāmejot…..nemaz nerunājot par atsevišķu atvērumu.

    Toties Radziņš ir iekļuvis grāmatā par NBS komandieriem kopā ar mūslaiku mūsu priekšniekiem, starp citu. 13 lappuses nopelnījis (škiet pozitīvā gaismā tikai).

    P.S. Ja kas, Radziņam arī somu armija patika. Tā stāv rakstīts maj.Purviņa grāmatā.

      • Tā arī pa lielam arī ir atšķiras tikai šaušanas ātrums un distance, tādēļ jau mums vajadzētu tikt arī pie Raytheon M982 lādiņiem, lai būtu arī kautkāds tuvas zonas artilērijas atbalsts. Būtu jau arī labi ja mums kādreiz būtu tie paši ASV A-10 Thunderbolt II kuri ir “salīdzinoši” lēti pret tām prettanku spējām ko mēs iegūtu, piemēram varētu samalt miltos pāris tankus braucam kolonnā.

        • Thunderbolt ir vērts pirkt, ja varam nodrošināt debesis brīvas no ienaidnieka iznīcinātājiem.

      • Paši krievi uskata par arhaisku, pirms 5 gadiem noņēma no bruņojuma un cer pārskatāmā nākotnē atbrīvoties arī no Gvozģikām. 122 mm lādiņš un 15 km šaušanas tālums ir arhaisms. 15 km nozīmē, ka to nav iespējams izmantot bez lielāku kalibra lielgabalu piesegšanas, citādi to uzreiz nonesīs pretinieka kontrbaterijas uguns. 122 mm ir stipri pašvaks lādiņš, pat pret lauka nocietinājumiem gandrīz bezjēdzīgs, ko pierādīja Ukraina.

        • ņemot vērā, ka RU tulīt sāks izmantot kaujas lāzerus un raķetes ar kodoldzinēju, tad no RU tehnoloģiju augstumiem skatoties mb tiešān arhaisms. Tomēr RU GDK šo haubici joprojām izmanto un arī vēl 40+ valstīs tā ir bruņojumā. Stāv rakstīts, ka d-30 ir konstruēta izmantošanai divīzijas struktūrā, bet arī FI tās lietos sagatavotā, vairāku ešelonu aizsardzībā, tātad nekādas pretrunas ar optimālo pielietojumu.

    • normāls šaujamais…….vienīgā problēma, ka nav NATO standarta munīcija. 15km šaušanas attālums priekš 20 kg lādiņa nav nekas arhaisks.

      Salīdzinājumam, 80 mm mīnmetēja šaušanas attālums ir tikai 6km, un 120mm mīnmetējam ap kādi 8km…..tā kā tas D-30 vēlk stipri tālāk kā jebkas, kas šobrīd būtu mums bruņojumā.

      • Mums bruņojumā ir čehu BS-3 variants, kam šaušanas tālums ir par 5 km lielāks par D-30 (ar standarta munīciju). Tas pirmkārt. Otrkārt, mīnmetēju ar lauka haubici salīdzināt nevar. Mīnmetējs ir stipri mobilāks pat bez uzstādīšanas uz džipa, bandvāgena vai kādas citas platformas. Ar D-30 tik ātri pozīciju nenomainīsi. Pret krieviem, kuriem ir spēcīga artilērija, D-30 var lietot tikai ļoti ierobežoti. Bet tas ir somu artilērijas mugurkauls.

        • ”Mums bruņojumā ir čehu BS-3 variants” – ja?? Un cik tad mums tādi ir?? Cik es zinu, tikai Daugavpils ZS batam , ko visi pārējie darīs? PD arī uz šo brīdi nekā nav, M109 projekts vēl nav noslēdzies un apkalpes nav sagatavotas.

          ”Otrkārt, mīnmetēju ar lauka haubici salīdzināt nevar” – nu mīnmetēji ir vienīgais netieša uguns atbalsta ierocis kāds mums vispār reāli ir pieejams lielākai daļai no mūsu kaujas vienībām , tapēc arī salīdzinu. CVRT un Hammeru arī nav pareizi salīdzināt ar T-90 tanku vai BMP-3, bet realitātē viņi viens otru satiks kaujas laukā jo mums nekā cita nebūs ko likt pretī.

          ”Pret krieviem, kuriem ir spēcīga artilērija, D-30 var lietot tikai ļoti ierobežoti.” – ļoti diskutējams apgalvojums, Ukrainā D-30 tika pielietoti pat ļoti efektīvi no abām pusēm (un abām pusēm ir arī lielāki lielgabali).

          Plus arī vairākus 120mm mīnemetējus tu nemaz tik ātri un fiksi nenovāksi un nenotīsies prom, pie mums viņus lielākoties transportē tādās pašās smagajās mašīnās, kā D-30 lielgabalus tranportē igauņi. Vot gribētu redzēt cik ātri tad mūsējie spēj ar viņiem aizvāikties no pozīcijas , un vai tas ātrums attaisno viņu milzīgo attāluma trūkumu salīdznot ar D-30

          • Te jau ieraksts par somu armiju. Redz, viņiem tik smuki CV-90, Leo-2, bet artilērijas pamats D-30. Jocīgi. Lai gan, ja ņem vērā, cik lielas ir artilērijas izmaksas (faktiski lielākas par bruņutehniku, jo munīcija ar lielāku kalibru un dārgāka un karadarbībā izšauts tiek arī vairāk, plus radari un visāda skaitļošanas tehnika, un inženieru tehnika utt, un tas viss kaut kur jāglabā), tad skaidrs, ka pat tik turīgai valstij kā Somija, izveidot un uzturēt modernu artilēriju ir grūti paceļams uzdevums. Kur nu vēl mums. Paldies Čehijai, Austrijai un ASV (avansā, par munīciju).

            • Somiem savi tarakāni, tajos laikos skaitījās smalka diplomātija pielabināties PSRS pērkot tās bruņojumu un licences. Diez vai D30 bija FI ģenerāļu pamatota izvēle, drīzāk politiķi piepalīdzēja lemšanā.

  2. cik noprotu, Daugavas austrumu daļa būs diezgan ciešami nodrošināta ar artilēriju (m109 un bs3), bet Daugavas rietumi vispār paliek bez artilērijas un pāri upei pārtransportēt varētu būt problemātiski.
    tāpēc 1. vai 4. ZS brigādei vajadzētu iepirkt kaut lietotas m777 haubices, kuras izvietotu Zemgalē (Jelgava, Bauska, Skulte…).

    • brigāde bez savas (brigādes) artilērijas ir nonsens. Bet iespējams tāds ir plāns, ka ZS bde ir administratīva nevis kaujas vienība. Atcerēsimies, ka vēl nesen brigāde bija novads. Savukārt ZS bataljonam jāpietiek ar mīnmetējiem. Šaujot parasto munīciju haubiču variantā no svara ir stobru skaits, uguns blīvums, jo lielāks, jo labāk, tas savukārt prasa speciālistu peronālu, munīcijas apgādes sistēmu, PGA utt, ko ZS bataljonam nepavilkt. Iedot katram batiņam pa pusbatarejai nav risinājums. Tad jāveido katrā brigādē atsevišķo arty vienību, ko piekomandē pēc vajadzības BnKG.

        • vau, nezināju. Nu, ja paredzēts, tad atliek atrast katram pilnam divizionam ap 500 speciālistus x 4, kas būs akurāt visa ZS aktīvā daļa. Manuprāt aparāti šeit ir absolūti sekundāra lieta. Bez OMD ZS brigāžu KA bataljonus nepacelt. Apmācītus speciālistus pēc OMD varētu pieieskatīt šādiem bataljoniem kā kadrēto rezervi, bet viena daļa pati iestātos ZS.

          • nu, nez vai vajag tos 500×4 speciālistus. sākumā 500+ pietiktu uz visām četrām brigādēm. 16 aparātus uz bataljonu, uz aparātu 8 cilvēki + daži komandieri. manā ieskatā tikai gribas jautājums, jo nav nekas pārspīlēts.
            un domāju, ka omd nākotnē arī varētu realizēt caur ZS- apmāci 4-6 mēnešus un palaid, nem nākošos. patīkami, ja turpmāk piestaigās pa brīvdienām, ja ne- pieņem rezervē, lai sūdu brīdī būtu, kur pasmelt.

            • Ar 16 aparātu apkalpēm ir par maz. Vēl ir vajadzīga artilērijas izlūkošana (uguns koriģētāji, artilērijas radari, bezpilotnieki), uguns vadības vienība, loģistika.
              Bet, no otras puses, Daugavpilī mums tak artilērijas bataljons ir. Es gan nemāku spriest par tā efektivitāti.

              • tam tak ir arī nodrošinājuma bataljons ar izlūkiem, sakarniekiem, transportniekiem un vēl citiem pribambasiem.

                • 😀 pribambasi nepārplīsīs no tādas slodzes? Kam būs prioritāte pārējiem brigādes bataljoniem vai artilērijas divizionam?Tas nestrādās, katram savs darbs sava specifika. Vismaz izlūkošanas jomā noteikti.

                  • bet tāpēc ir atsevišķs kaujas atbalsta bataljons ar saviem ~4 simtiem cilvēku, kuram jāspēj nodrošināt 16 lielgabalus, pretgaisa tuvo distanci, sapierus un prettanku operatorus.
                    bet nodrošinājuma bataljons toč var nodrošināt papildus transportu, bet katrā kājinieku bataljonā ir izlūki, kuriem jāspēj nodot kordinātas un regulēt uguni.

                    • Fire support izlūkošana ir pamatā tehniska specialitāte, priekšējie novērotāji – koriģētāji arī, nez kā zs to varētu apgūt. Tavam nodrošinājuma bataljonam ir vēl 1001 pienākums pret citiem “ierindas” bataljoniem.

                    • elementāri- pieņem darbā dažus PD un aizsūti mācīties par priekšējiem novērotājiem.
                      pārējās speciālitātēs neredzu nekādas problēmas, lai apgūtu vajadzīgās prasmes. galvenais ir komandējošā sastāva attieksme, padotie paši pievilksies!

                    • Vēlreiz, izlūki ir katrā bataljonā un tie strādā bataljona interesēs. Bataljonā ir mīnmetēju vads, kura sastāvā ir uguns koriģētāji. Jā, viņi var izsaukt arī brigādes un cita veida uguns atbalstu, bet tas neatceļ vajadzību uguns atbalsta bataljonam turēt savus izlūkus.

                    • Tas vārds izlūks tāds maldinošs attiecībā uz FS S-2, tur ir ne tikai FO, bet arī izlūki-analītiķi, kas veic target acquisition, meklē un pavada mērķus, apkopo datus no sensoriem utt. Rutīnas štāba darbs vvsakot, nekādas romantikas.

                • Nejauc brigādes līmeņa nodrošinājuma bataljonu un integrēto uguns atbalsta bataljona spējām. Nodrošinājuma bataljons piegādā kravas no brigādes apgādes punkta līdz bataljonu apgādes punktiem. Brigādes izlūkiem ir savas prioritātes, artilērijas izlūkiem savas. Jā, tās intereses var pārklāties, bet ne obligāti. Brigādes sakarus nodrošina brigādes sakarnieki, bataljona sakarus – bataljona sakarnieki.

                  • Un kur ir problēma? Ja kāds bataljons netiek ar savām vajadzībām galā, tam piekomandē palīgus no nodr. bataljona. Nav tā, ka nod-bataljons piegādā kravas tikai bataljona līmenī. Tāpat ar mediķiem utt.

                    • Palīgu skaitam nav nozīmes, nozīme ir palīgu kvalifikācijai. Nevar piekomandēt 10 acu ārstus palīdzēt vienam ginekologam, tas ir apskatīties viņi var, bet palīdzēt nevar.

                    • Protams, ja ir kaut kas prioritārs, tad piekomandē. Bet, tāpēc jau piekomandē, ka tas nav stāvoklis pēc noklusējuma.
                      A uz kurieni tad piegādā nodrošinājuma bataljons? Ok, dažreiz tas var piegādāt kravu līdz rotas apgādes punktam, bet tas atkal ir izņēmums nevis parastā situācija.

                    • Tu domā, ka nod-bataljona speciālisti ir sliktāki par kājinieku bataljona speciālistiem? Es domāju, ka tieši otrādi.

                    • Zemesarg, nu jau es esmu tik gudrs, ka varētu Tev zīmēt shēmas, kur ved un kā ved, cik ilgi stāv un kā sedz, bet tomēr ne šeit… 😀

                    • Nē, viņi nav sliktāki. Viņiem ir katram savi pienākumi.
                      Uzzīmē tomēr kurš un kur ved. ZS bataljona štābā mācībās brigādes apgāde gādāja mantu līdz bataljona aizmugures štābam. Tālāk līdz rotu KP veda bataljona apgādes vads.

                    • paldies, VB, par lasāmvielu. bet tas nav vairāk no virsnieku līmeņa? mūsu komandieri to ir mācījušies?

                    • Tā kā IMET vēl dzīvs domāju ka mācījušies, jo īpaši tie kas mācījās pēc 2000. gada. FMs nav virsnieku lasāmviela, ja tavs darbs nav tikai baranku pulēt, tad obligāta literatūra.

            • 3 batarejas pa 6 stobri = 1 divizions uz t.s. ZS brigādi? Tad būs 18 stobri un vismaz rota specializēta personāla x 4. Bet, tad arī jāatzīst, ka visa ZS = +- 1 vieglo kājnieku brigāde nevis divīzija un nav ko jaukt galvu lētticīgajiem civilistiem.

              • Lai nejauktu galvu civilistiem ir jāatzīst, ka mums ZS brigāde ir tikai pēc personāla skaita. Labāk teikt, ka mums ir 18 ZS vieglo kājnieku rotas.

              • 16 vai 18- pofig! leišiem ir 16 pašgājējhaubices, letiņiem 35… ja kāds viens gudrāks saprot, ka viena pietrūkst, lai vienu vai divas piepērk klāt.
                par to vienu kopējo zs brigādi var diskutēt, jo kara laikā tukšās vietas var aizpīldīt ar pusapmācītiem tuvākajiem civilistiem-patriotiem, jo diez vai no Latgales sūtīs uz Kurzemi, lai izveidotu pilnu Kurzemes brigādi, bet likvidētu Latgales.
                manā ieskatā problēma būs tāda, ka pārmest pāri Daugavai tehniku, var sagādāt pārlieku lielas problēmas. un bet par galvas jaukšanu civilistiem ir vēl lielāks pofigs- ja grib kko rubīt no šīm militārajām lietām, lai stājas ZS!

                • Nav letiņiem 35, letiņiem arī ir ap 20, citas ir izlūku un nodrošinājuma transports. Leišiem iekārtas šauj tālāk un ātrāk.
                  Lieta tāda, ka balso vēlēšanās civilisti, kuri labprāt balso par “vissčotka”. Priekš kam kaut ko prasīt politiķiem, ja tie saka, ka “vissčotka”? Arī iestājoties ZS, rubīt sāk tai zemākajā līmenī. Stratēģija jau ir krietni sarežģītāka.

                    • Bija ziņa par plānotām 47 tehnikas vienībām kopā, šobrīd bija piegādātas ap 30, t.sk. ap 20 haubicēm. Vai arī bija ziņa, ka atlikušās 15 jau piegādāja?

                    • http://kaernten.orf.at/news/stories/2847911/ …35 Panzerhaubitzen M109, zehn Rechenzentren (Panzer ohne Rohr, aber mit Computern zum Berechnen der Flugbahn der Geschoße) und zwei Fahrschulfahrzeuge…
                      kā zini, ka 30 ir piegādātas? es to neesmu nekur lasījis.
                      cik foto redzēju, tad pagaidām LV saņēsi 3 haubices, bet leiši tikai divas un nevis ap 20.

                • Par Kurzemi un Zemgali nav jāsatraucas, to mums no dienvidiem varenā braļuku otrā brigāde piesegs ar savu artilērijas bataljonu! Vienīgi derētu mums pašiem piekrasti nodrošināt, Liepāju un Ventspili, kas kara gadījumā varētu būt Baltijas galvenie vārti uz un no Brīvās pasaules. Bet tur būtu aktuālākas pretkuģu raķetes nevis krasta artilērijas baterijas.
                  Pirms satraukties par Daugavu, jāsaprot, kā, piemēram, Aiviekstei tās haubices dabūs pāri, bet budžetā iezīmēta inženieru spēju attīstība, tā ka kādā gadā 2020. to noteikti spēsim!

  3. aparāti tā tā……jautājums, vai zemīšus vispār varēs apmācīt, kā rīkoties ar tādiem sarežģitiem aparātiem. Artilērija ir nopietnāka lieta par vienkāršu automātu vai ložmetēju , tur tas stundu skaits kas jāiegulda lai varētu visu normāli apgūt arī ir jūtami lielāks (un jāatkārto arī biežāk)

    • Ar artilēriju ir tā. Piem. MT-12 Rapirai apkalpe ir paredzēti 7 cilvēki. No tiem labi apmācītiem jābūt diviem (vēlams visiem, bet sākumā pietiks ar diviem). Pārējos var salasīt no zemessargiem un apmācīt dažu stundu laikā.

      • Miera laikā saprātigi plānojot mēs nevaram pieņemt kā standartu kara laika steigu un deficītu. Tādēlļ jāplāno resursus visu 7 speciaistu sagatavošanai uz katru lielgabalu un vēl ar rezervi, nevis jāatmet ar roku, ka gan jau samācīsim 20 min pirms kaujas.

      • tos divas jāatļaujas iekļaut kā PD karavīrus, bet pārējie ārrindas zs.
        ZS pēc jaunās kārtības organizē mēneša pamatapmācības kursus, kurā izvēlas specialitāti. ja kādam sagribēsēsies kļūt par spike operatoru, lūgtum- bataljonu un kursus piemeklēs! tā vismaz es sapratu. tieši tāpat varētu kādi izvēlēties kļūt par artilēristiem. tik nākamajā gadā jāpaņem vēlviens mēnesis brīvs.

    • Mīnmetējniekus ir apmācījuši, varbūt pavilktu arī haubices,bet te problēma atduras tajā, ka faktiski jāņem tos pašus mīnmetējniekus vai citus speciālistus no ZS rindām un jāapmāca rīkoties ar haubicēm. Iemesls ir gaužām vienkārss – NAV cilvēkresursu, kam to uzticēt, vismaz nav tādas normālas kārtības, visi mācās visu.

      • Apmācību var mainīt- visi iziet pamatapmācību, tad tālāk pa specialitāti. Piekrītu, ka cilvēkresursi ir problēma. Jāņem no kājiniekiem vai omd, vai reklāmas kampaņas urrā patriotiem…

        • Jā, viegli bija 90-s 17K zs un gandrīz visi pēc OMD, formē tik rotas un sūti uz fronti. Virsnieki kādi gribi,tomēr savs Dudajevs vai Einselns neatradās,

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.