Kauja grupās

[..] Mācībās piedalījās Sauszemes spēku Mehanizētā kājnieku brigāde, Zemessardzes 1. Rīgas brigāde un Kanādas vadītā daudznacionālā kaujas grupa, kopumā iesaistoties vairāk nekā 600 zemessargiem un visiem profesionālā dienesta karavīriem, kā arī visām tehnikas vienībām.[..]

avots

poļi no eFP BG LV

[..]In the first phase of the exercise, its main goal is to secure a tank company in three classes (food, fuel, ammunition) by soldiers of the National Support Element – a platoon of security and a replacement platoon. The most important at this stage of the training is the proper application of procedures that are carried out in the Combat Service Support Company. In the further part of the exercise, tank company the main effort of its activities will focus on rooting in the structures of the combat group, which also includes soldiers from Albania, the Czech Republic, Spain, Canada, Latvia, Slovakia and Slovenia. Soldiers will be checked for the implementation of tasks in accordance with already developed operational procedures.[..]

avots

čehi un poļi kā pretinieki

[..]The Czech contingent of the NATO enhanced Forward Presence (eFP) Battle Group, roughly 180 troops and their 15 Pandur-II Infantry Fighting Vehicles, made the journey north from Rukla, Lithuania to Latvia to take part in Exercise Namejs 2018.[..]

avots

[..]Almost 100 soldiers from the 17th Wielkopolska Mechanized Brigade (17 WBZ) also take part in these exercises.[..]

avots

[..] Gaidot pretinieku, kura loma šoreiz uzticēta poļu vienībai, paiet vairākas stundas. Esam arī nomaskējušies. Atskan nodaļas komandiera pavēle: “Kaujai!” Tas nozīmē, ka ieroči jāsagatavo šaušanai. Tikmēr novietotas arī signālmīnas. Plāns paredz, ka jāļauj garām pabraukt vieglajām izlūku mašīnām un pirmajai uguns jāatklāj granātmetēja “Carl Gustav” apkalpei. Tad ar savu uguni jānāk talkā ložmetējniekiem un strēlniekiem. Visu iecerēto ievērojam, taču poļu vienība mūs pārsteidz ar negaidītu darbību – bruņumašīnas izvietojušās uz šosejas krietni lielā attālumā cita no citas un neraida savus kājniekus uz mūsu pozīcijām.[..]

avots

…un igauņi ap bataljonu (Bn (-))

[..]Vērts atzīmēt, kādu svētdien Smiltenē, kur notika noslēguma parāde, dzirdētu sarunu, kurā kāda sieviete stāstījusi otrai, ka iepriekšējā dienā mežā nevis sēņojusi, bet igauņus meklējusi.[..]

avots

28 thoughts on “Kauja grupās

  1. 1. Ne tikai Jēkabils mācību sakarā – tas bija ļoti noderīgi un pamācoši, ka pretinieks pēc iekļūšanas slazdā ne tikai izvērsās, ne tikai pāgāja pretuzbrukumā, bet vēlāk aktīvi nodarbojās ar mūsu spēku vajašānu un iznīcināšanu.
    Mācībās parasti ir bijis tā, ka kādas 5 minūtes pašāvām no slēpņa, izmetām dūmus un tad lēni skrienot vai soļojot devāmies uz mašīnām un braucām prom. Tagad pretinieks dzinās pakaļ un šāva mugurā, un vienlaikus pretinieks izgāja no mūsu artilērijas apšaudes lauka (varbūt artilērija paspēja sakapāt uz ceļa atstātās pretinieka mašīnas).
    Jēkabpilieši dabūja pieredzi, ka šiem negaidīti pietuvojās un šos vajāja ar bruņumašīnām. Citām apakšvienībām 1-2km bija jāatkāpjas kājām, jo pretinieka kājnieki sekoja kā pielipuši. Pie garās un ilgās atkāpšanās redzēju, ka atkāpšanās bija diezgan neorganizēta – šo nākotnē jāmācās un jādrillē, un pie atkāpšanās jādabū nepārtrauktu organizētību! Viens otrs fiziski vājāks ložmetējnieks un gustavnieks uz beigām knapi vilka kājas. Reāla kara gadījumā aziātiskie spicnaži un desantnieki dzītos mums pakaļ visus 10km un atpalicējus apšautu pa vienam. Varbūt zemessargus jāpārsēdina uz kvadracikliem?
    2. Pie citiem rakstiem komentāros jau bija par somām. Kopumā laba. Iz pieredzes – bija stiprs lietus, bet somai nav lietus pārvalka (meklēju, bet neatradu). Dažas somā esošās mantiņas izmirka.
    3. Par jaunajām zaļajām ķiverēm. Uz zaļa fona maskējas labi. Bet ķiverei ir tikai 2 cilpas aizmugurē briļļu lentas nostiprināšanai. Maskējoties bija nelielas problēmas ar zariņu, zāles un sūnu nostiprināšanu – ja būtu vairāk cilpu, tad varētu ķiverei pa perimetru un visos virzienos pāri nosiet auklu un aiz tās saspraust zarus. Un priekš ziemas, ja būs sniegs, jāmeklē baltu pārvalku.

    • līdzīgi sūdi bija arī LT pierobežā. Sliktie nezin, ka kontaktā ar slēpni ir disciplinēti jāmirst. Viņi maitas beidz tikai tad, kad visi oponenti ir rātni noguldīti. Un kustas ellīgi ātri, nepārtraukti maina virzienus, manevrē, citiem vārdiem uzvedas tā it kā darītu to katru dienu 🙂
      Kopumā es teiktu, ka mežā mēs atruajam pa pakaļu stipri vairāk nekā pilsētvidē. Lai gan trennējušies esam pamatā mežu. Pilsētā ir daudz vairāk caurumu, kur salīst un uztaisīt sliktajiem pārsteigumu.

      • reālajā dzīvē tik gludi viņiem neietu. tomēr, kurš pirmais sāk tas pirmais maļ. kas neizslēdz to, ka, iespējams, viņi reorganizētos un izpūstu slēpni. bet tas jau nozīmē to, ka slēpnis bijis par mazu 🙂 tā teikt, prasmi var pielabot ar skaitu 🙂

        • kā diez reālajā dzīvē precīzi nomērīs uzbrucēju daudzumu… ?
          novērotāji, iespēju robežās, jau arī viņiem kritušos “taisīja”. Bet ne par to stāsts. ZS ir problēma ar situāciju, kur pretinieks uzvedas agresīvi un maina spēles gaitu tā, kā netika gaidīts.
          vienības nesaliedētas, instruktori tādi paši svētdienas karotāji.

          • Ja ar instruktoriem tu domā rotņikus no PD, tur piekrītu, jo pat tie, kas nākuši no ilgstoša dienesta PD un ir ar misiju pieredzi, ar laiku atrofējas, nerunāsim par tiem, kas pēc NAA absolvēšanas tikai pa ZS vien kuļās, ar tiem vispār interesanti un gribētos kāda spečuka no malas viedokli par to, cik tad viņi maz spējīgi.

          • par uzbrucēju daudzumu ziņo izlūki, kuri “izmētāti” pa teritoriju. itkā atsauksmes par zs izlūkiem ļoti labas un viņiem mācības ilga nedēļu.

    • Ļoti interesanti!

      Somai kaut kam redzēju pārvalku, tātad, kaut kādā modifikācijā ir pieejams, soma tika izsniegta tai pašā dienā, kad pārvalks uzradās virsū.
      Ķiverēm jāgaida, kad pārvalkus no noliktavām atsūtīs, to tur ir gana.

      Nu, re, ieliekam realistiskās mācībās ar ārzemju pretiniekiem un dirsā ir, šie mūs nežēlo un dzen līdz pēdējam, tas labi, šitā jau sen vajadzēja.

      Par kvadracikliem – iepirkums jau gatavs, līdz nākamā gada vasarai vajadzētu būt ~600 gabalu, bet ar to visiem nepietiks, vai arī jāmaina atkal taktita, mūsējie plānotāji pavilks?

    • Piekrītu. Vai ir reālistiskas cerības sagaidīt, ka tas uzlabosies?
      Es domāju, ka nē, kamēr vien ZS rindas nekļūs daudz jaunākas gados.

        • Priekš tā droši vien vajadzētu ieguldīt tautas sportā, nevis profesionālajā. Tad gan laikam nāksies tikt pāri kompleksiem, kas izpaužas kā “prēmēsim jebkuru, kas nez Latvijas vārdu pasaulē!”. Nē, nu es saprotu, apsvērums 90ajos bija svarīgs, bet tagad…

          • Te pat ieguldīt neko daudz nevajadzētu, vienkārši palielināt sporta nodarbību skaitu skolās, pamainīt programmu un piemaksāt skolotājiem-treneriem, celt kvalifikāciju, tai skaitā mācīt par pareizu uzturu sporta učukus, lūdzu, tautas sports iziet ielās pateicoties dažu miljonu piešpricei un mums aug stalta, sportiska un lepna, motivēta jaunatne, nevis ļurbaini iphonisti.
            BET, ne visi tādi ir, pats pazīstu vienu ģimeni, kurā aug 3 puikas, visi ar sportu uz tu jau kopš sāka staigāt, tik te ir izņēmums, jo vecāki tādi, kas ikdienā cenšas pasportot, ģimene ir svarīga, bet skolās tomēr uz to būtu jāliek uzsvars rēķinoties ar to, ka mājas katram ir citādākas.

            • visu čakarē gadžeti. Agrāk puikas sita futbolu jo nebija ko darīt. Tagad ar varu komandu nenovāksi, jo visi pipari šauj virtuāli.

              • Nu, tas čalītis, ko pazīstu, kapāja futeni un mājās tupēja telefonā, tagad trenējas vieglatlētikā un mājās tup telefonā tāpat, pārējie sīkie tādi paši. Neko padarīt, pilsētas bērnu reālijas, nezinu vai laukos ar kaut ko diži atšķiras.

            • Esmu par sportu skolās katru dienu. Vismaz puišiem noteikti. Nespēj nokārtot normatīvus – ir pagarināts gads ar sporta nometni – dzenās tik ilgi kamēr izpildīsi.

              • Nu, šībrīža inkarnācijā sports skolās ir būtībā tikai ieskaites, bez mācībām – tīri dēļ apjoma.

                Ekvivalents būtu algebrā bez vielas apgūšanas uzlikt ieskaiti integrāļos.

                Tie, kas sporto ārpus skolas, nokārto. Tie, kas to nedara, izgāžas, un iegūst kompleksus uz sportu kā tādu, par ko beigās nākas samaksāt veselības aprūpei.

          • T.i., jūsuprāt, līmenis, kad zs ar broņuku un pilnu kaujas devu taisīs uk bez grūtībām, paliekot biroja/ģimenes cilvēki, ir sasniedzams un uzturams? Manuprāt, reālās prasības iet ārpus tautas sporta, mums taču tagad daudzi cilvēki skrien, brauc utt

  2. un jāsāk arī koriģēt to triperi mūsu izpildījumā ”aizkavējošā kauja”. ja ieņēmi vienas pozīcijas tad arī turi. nevis pazaudē pusi – pa galvu un kaklu atkāpjoties- pietiekami lielās masās.

  3. http://www.delfi.lv/specigi-brunotie-speki-drosa-latvija-namejs-2018/zemessardzes-1-rigas-brigades-komandieris-macibas-namejs-pirmo-reizi-ir-izversies-1-rigas-brigades-stabs.d?id=50347353
    “Kāpēc izvēlēti tieši Vecumnieki? Mūsu kā 1. Rīgas brigādes galvenais atbildības rajons ir Rīga. Lai mēs netrenētos lauka apstākļos, bet gan apdzīvotās vietās, mēs izvēlējāmies Vecumniekus, kas ir mazāka pilsēta,” skaidro 1. Rīgas brigādes komandieris pulkvežleitnants Sandris Gaugers.
    1.ZS brigāde uzdevums un treniņi ir skaidri, no kā secinājumus var izdarīt arī Pierīgas iedzīvotāji- uz kurieni bēgt, ko sargās.
    arī Vecumnieku virziens gan jau nav nejaušs- iespējamais uzbrukuma virziens, kas bēgšanu uz Lietuvas pusi varētu padarīt pašnāvniecisku. tā ka, rīdzinieki- bēgļi, gatavojat laivas! 😀

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.