Brīdis

vara bungas: Tā kā pienācīs īstais un pēdējais brīdis mākslīgi audzētam “melnajam gulbim“parādīties, lai tam būtu ietekme uz vēlēšanām. Ja tas tomēr neiepeldēs mūsu politdīķī, tad prasās  jautājums vai lielvaru cīņa par ietekmi LV tiešām notiek ? Ņemot vērā Melnkalnes un u.c. valstu  vēlēšanu ietekmēšanas stāstus, jāsecina, ka LV ir pietiekami gards kumoss.  Tātad cīņai par varu LV būtu jānotiek un, ja tā notiek ar operetes un cirka paņēmieniem, konstatējams, ka starp pusēm  nav spriedzes, nav reālas sacensības. “Dogovrņak” kā saka futbolisti. Šobrīd izskatās, ka visas karojošās frakcijas apmierina prognozējamais cīņas iznākums. Vienīgais, ko var darīt vēlētājs, pacelt pakaļu no dīvāna atnākt uz vēlēšanām un pierādīt, ka visas prognozes ir priekš kaķiem un tauta vēl spēj pārsteigt (ir politikas subjekts).

Ja tomēr pēdējās pirmsvēlēšanu dienās tīmeklī uzpeldēs, kas negaidīts un politiski sensacionāls, tad nevajag ļauties refleksam “share” pirms ziņa ir izprasta un novērtēta līdz tādai pakāpei, ka šerotājam ir par to savs viedoklis, kuru tad būtu vērts darīt zināmu citiem.

vēl

44 thoughts on “Brīdis

  1. Bieži vis kaut kas uzpeld piektdienu vakaros vai brīvdienu sākumā. Jebkurā gadījumā skatāmies, vērojam un gaidam, vai kas būs un ja būs, tad kas.

  2. Aptaujās līderos ar redzamu atrāvienu ir 2 partijas, kuras visvairāk asociējas ar korupciju. Ja cilvēki vēl par krāpniekiem, tad lai pēc tam nebrīnās par valdību.
    Un jā, trešajā vietā arī ar atrāvienu ir klauni un populisti.
    Kuram vajadzīgs kaut kāds melnais gulbis?

    • Es ar tā domāju, ja prognozes piepildīsies (mēdz būt self-fulfilling prophecy) iespringt ar gulbjiem nevjag. Vienīgo melno gulbi var radīt vēllētāji nobalsojot kategoriski ne tā kā prognozets.

        • Nē, rozā flamingo ir pamatoti gaidāms notikums, ko kādu iemeslu dēļ noraida. Domāju brīnumus tieši LV vēlētāju izpildījumā diez vai sagaidīsim. Bet te vārds politolgiem. Neņemos spriest.
          A pink flamingo is a predictable event that is ignored due to cognitive biases.

  3. Policija veic kratīšanu ‘Rīgas satiksmes’ galvenajā birojā –
    http://m.delfi.lv/latvija/article.php?id=50445395

    Bet tas gan diez vai būs RU inspirēts, jo RS tak ir pilnīga saskaņa 🙂 Vai arī ņem pieredzi no kpv – jo Kaimiņu/Gobzemu vairāk lamā vai ķeras viņiem klāt, jo vairāk ceļas reitingi. Varbūt tāda pat doma parādīt, ka sliktie pie varas esošie mēģina norakt saskaņu? Tas tā – versija, kam pats neticu 🙂

    • Kāda tur RU. Tāpat kā keisā ar latgales mācītāju, kaimiņa dzenāšanu, rīdzenes lietu utt esošie pie varas prot ierosināt krimlietu pret konkurentu, veikt kratīšanu, bet tālāk? Ja uz šo brīdi būtu tiesas spriedumi nevis kratīšanas, kas beizas ar neko, arī publikas reakcija būtu citāda. Bet tā kurbulē administratīvo resursu ar efektu, kas pretējs gaidītajam. Kreativitātes 0, potences 0 … tieši tas par ko esam neapmierināti.

      • Tu gribi teikt, ka krimināllietas tiek rosinātas un izmeklēšanas darbības veiktas tikai politisku mērķu sasniegšanai? Ja nebūtu politisks pasūtījums, tad netiktu veikta neviena izmeklēšanas darbība. Policija neko nedarītu nedz cilvēktirdzniecības un seksuālas vardarbības lietās, nedz korupcijas lietās, nekur?
        Un ko nozīmē “beidzas ne ar ko”? Esi vispār kādu krimināllietu rokā turējis? Esi kādā tiesas sēdē bijis? Tev tiešām šķiet, ka kratīšanas tiek veiktas tikai priekš žurnālistiem un tās beidzas ne ar ko?
        Tev bēniņus tiešām viss normāli? Cenšoties pirmais pamanīt sazvērestības pazīmes, neesi pārāk atrāvies no realitātes?

        • Relax. Es runāju par tām lietām, kur izm.darbību pret politiķiem taimings sakrīt ar priekšvēlēšanām. Šādi procesi kā likums braši iesākas un klusi izbeidzas. Tiesas sēdes (gan ne kriminālprocesa) apmeklēju regulāri darba pienākums pildot. Nekādā gadījumā šobrīd neredzu nekādas sazvērestības, tikai mietpilsonisku melno PR un ģerevņas līmeņa kompromatu karu.

          • Psiholoģijā zināms tāds fenomens ‘tramvajs vienā virzienā’. Cilvēks, kurš nepacietīgi gaida tramvaju, ar nepatiku pamana, kad tramvajs aizbrauc pretējā virzienā, savukārt, kad atnāk viņam vajadzīgajā virzienā braucošais, tad jau viņa uzmanība pievēršas citām lietām un emocionālas pēdas nepaliek, līdz ar ko dēļ emocionālā iespaida atmiņā var saglabāties asociācijas, ka pretējā virzienā tramvaji brauc biežāk. Skaidrs, ka faktiski tramvaji pa sliedēm brauc pa riņķi, līdz ar ko nevar tā būt, ka vienā virzienā tie brauc biežāk, nekā pretējā. Bet cilvēks ar nekritisku domāšanu tiecas veidot asociācijas par it kā sakritībām tajā laikposmā, kas viņam ir emocionāli piesātināts.
            Nu, piemēram, priekšvēlēšanu laikā ikviena policijas darbība vai krimināls notikums šķiet politisks pasūtījums. Citā laikā policijas darbība vai krimināls notikums tāds nešķiet.

            Krievijā ir pazīstams tāds TV raidījums vadītājs Kiseļevs, kurš mēdz izteikties “Совпадение? Не думаю…” Tās ir spēles ar cilvēku emocijām. Diemžēl, ne vienmēr emocijas ir labākais padomdevējs; tās var viegli novest ilūziju slazdos.

            Protams, nevar izslēgt, ka kādreiz tiešām kāda policijas darbība vai krimināls notikums priekšvēlēšanu laikā ir politiski pasūtīta. Pasaule ir plaša; viskaut kas var notikt. Taču, ja speciāli to gaida un ikvienu darbību skata caur šādu prizmu, tad ir izdarīts plats solis atrautības no realitātes virzienā.

            Man ir sanācis visai daudz runāt ar cilvēkiem, kuri vairāk vai mazāk dzīvo ilūzijās. Piemēram, veca vientuļa sieviete, kura visu mūžu bijusi inteliģenta un sakarīga, aizvien vairāk sāk turēt aizdomās kaimiņieni par sliktu darbību veikšanu pret viņu. Līdz tam, ka šī kaimiņiene ir atmūķējusi viņas dzīvokļa durvis, aizmetusi aiz viņas ledusskapja indīgu zirnekli un aizgājusi, atkal aizslēdzot durvis.
            Tas process mēdz notikt tik pakāpeniski, ka sākumu – pirmo soli tajā virzienā cilvēks pats nepamana. Ja tajā ceļā citi cilvēki nenorāda orientierus, tad vientuļš cilvēks nereti vairs nav spējīgs pamanīt, kā reālā pasaule ir sajukusi ar pilnīgiem maldiem un iedomām.

            Manprāt, viena no vērtīgākajām lietām, kas ikvienam atbildīgi jāglabā kā acuraugu, ir kritiskā domāšana. Saskaņā ar atzīto Poppera principu, teorija ir laba tikai tad, ja tā ir falsificējama jeb apgāžama. Bet teoriju par to, ka priekšvēlēšanu laikā policijas darbu diktē politiskie spēki, nav iespējams apgāzt, jo kādi gan var būt pierādījumi pretējam, kurš gan nodrošinās pierādījumus pretējam, ja gan politiskie spēki, gan policija un pārējā mafija ir uz vienu roku sazvērējušies pret nabaga vēlētājiem.

            • Pienemsim, ka policijas darbība pirms vēlēšanām tiešām NAV politiski angažēta. Tomēr jebkuras tiesībsargu kustības politiskajā laukā nedēļas vai dienas pirms vēlēšanām IZSKATĪSIES kā politiski angažētas, tieši tevis minēto psihes fenomēnu dēļ. Šo apstākli pret psihes trikiem rezistentie policisti (u.c. tiesībsargi) varētu ņemt vērā, lai nejauši nepanāktu efektu, ko paši nav vēlējušies vai plānojuši. Un vēl, kāpēc gan hipotēze “policijas aktivitāte pret politiķiem dienas pirms vēlēšanām ir politiski angažēta” nebūtu falsificējama? Lai to apgāztu jāpierāda empīriski, ka izmeklēšanas darbības ir veicamas tikai un vienīgi konkrētajā laika posmā, lai netiktu apdraudēts viss izmeklēšanas process. Piemēram, politiķa preventīva aizturēšana, kas gatavoja terora aktus savas neievēlēšanas gadījumā, būtu pilnīgi attaisnojama. Turpretī ierūsējuša procesa eļļošana un publiskošana x dienas pirms y politiskā notikuma, rada pamatotas aizdomas.

              • Viss var būt; principiāli nestrīdos par to.
                Taču nepiekrītu vispārināti formulētai tēzei “kratīšanas, kas beidzas ar neko”. Ja tu to konkrēto krimināllietu neesi vēlāk lasījis, ja nevari norādīt, ka tā lieta nav pat aizgājusi uz tiesu, tad šāds paziņojums ir nepamatots un atgādina vēlmju domāšanu (wishful thinking).
                Cilvēks tic tam, kam grib ticēt.
                Es, piemēram, neticu, ka izmeklēšanas tiesneša lēmums paturēt apcietinājumā sabiedrībā pazīstamu priesteri saistībā ar aizdomām par seksuālu noziegumu, ir tik nepamatots, ka var būt uzskatīts par politiski pasūtītu. Latvija ir ne vienu vien lietu zaudējusi ECT, tai skaitā par apcietinājuma piemērošanu, un tiesu varas pārstāvji par to sasprindzinās daudz vairāk, nekā par to, kas sēž Saeimā vai pašvaldībā.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.