Dinamika

sīkāk šeit

vara bungas: Finansējuma prioritāsu sadalījums atbalst tēzi, ka RU izprot nepieciešamību nekādā gadījumā neatpalikt vai pat panākt sāncenšus tehnoloģiski sarežģītā un zinātniski piesātinātā bruņojuma jomā. Savukārt sauszemes spēki ir pagaidām  pēdējā prioritāte, ko apsteidz GDK kā samērā neliels, labi ekipēts, mobils, augstās un pastāvīgās gatavības,  ātrās reaģēšanas karaspēks. Citiem vārdiem RU šobrīd gatavojas/gatava cīnīties gaisā un attālināti (stratēģiskās nozīmēs raķešu karaspēks) kā arī nodrošināt īslaicīgus  konvencionālos reģionālos konfliktus (zibenskarš,   080808 utml).  US spēku izvešana no Sīrijas un iespējams/daļēji no Afganistānas, kā arī Ziemeļu jūras ceļa apsardzes nepieciešamība  Arktikā jau tuvākajā laikā  dos impulsu RU SzS attīstībai, jo uzdevumi kājniekiem aug augdami, bet ar visu ko “spec”  vairs nepietiek.

PS Varētu teikt, ka šobrīd (!) NBS PD karavīrs individuāli (!) nav sliktāk ekipēts kā RU GDK karavīrs. Izaicinājumu veido tuvākās nākotnes tendences, proti, kaujas lauka digitalizācija iekļaujot tajā katru karavīru.

9 thoughts on “Dinamika

  1. GPV-2020 prioritātes bija flote un gaisa/pretgaisa/stratēģiskie spēki. Sauszemes spēki bija atstāti novārtā. Pilnīgi pretēji ir ar GPV-2027, kur zeme ir pasludināta par absolūtu prioritāti. Manuprāt, divi galvenie iemesli – Krievijai tuvākajā desmitgadē būs kaut kā jātiek galā ar Ukrainu un nav skaidrs, vai Baltkrieviju varēs aprīt mierīgā ceļā, vai arī tur būs jākaro (2011. gadā, kad izstrādāja iepriekšējo bruņošanās programmu, tas galīgi nebija aktuāli). Otrais iemesls – sankcijas. Flotes būvprogramma pilnīgi izgāzās, arī gaisa spēku apbruņošana pamatīgi atpaliek no uzstādītajiem mērķiem, jo sankcijas liedz pirkt nepieciešamās sastāvdaļas rietumos. Ar sauszemes spēkiem ir vienkāršāk – mazāka atkarība no importa (ja neskaita Armatu). Tad nu modernizēs BMD-2, BMP-1, BTR-80, T-72, T-80 un T-90 un uz papīra audzēs “modernās” tehnikas procentu. Par jaunu tehniku faktiski nav runa (ja neskaita sīkas partijas), jo ir sankcijas un naudas reāli trūkst (GPV-2027 plānotais finansējums nav reālw, ja vien nesākas rubļa pamatīga devalvācija).
    Par P.S. – tas ir pilnīgi loģiski, pie esošā finansējuma tuvākajos gados arī ZS vajadzētu ekipēt RU GDK līmenī. Krievi uz vienu SZS/GDK karavīru investīcijās tērē ne vairāk par 10 000 eiro gadā, mēs tērēsim nākamgad kādus 50 000 eiro uz katru PD. Pirms pāris gadiem pieņemtā ZS programma paredzēja 10 000 eiro uz zemessargu (ja pieņemam uzpūsto skaitli – 7000 zemessargu ierindā) vairāku gadu griezumā, nākotnē to vajadzētu (un noteikti var) palielināt līdz Krievijas līmenim.

  2. sāku klausīties un… aizmigu. skaidrs, ka ru krietni bruņojas, bet visiem skaitļiem ir jāuzliek liels ticamības koeficients. pāris dienas atpakaļ putins savā klaunādē klāstīja visādus izaugsmes %, bet žurnālisti par to vaikstījās, jo pašu statistikas pārvalde stāsta kko citu.
    tāpēc neņemos spriest ru patieso stāvokli, bet saprotu, ka mums neatlaidīgi jāattīsta sava armija un jāveicina sadarbība ar sabiedrotajiem.

    • Pat ja reālais % ir nedaudz uzpūsts (nedaudz,jo ir objektīvi pierādījumi par tehnikas ienākšanu karaspēkā) tabula parāda prioritāšu sadalījumu, kas šajā gadījumā ir svarīgāk par to ka patiesais % ir par dažiem % mazāks kā uzrādītais.

    • % tiek piekoriģēts pēc vajadzības, līdzīgi kā padomju laikos, lai plāns skaitītos izpildīts. Realitāte ir nedaudz cita. Sākumā (2011.-2012. gadā) plānoja 2300 Armata tankus (uz 2018. gada beigām tanks vēl nav izgājis visus izmēģinājumus, nav uzsākta tā masveida ražošana), 2000 jaunas artilērijas sistēmas – Koalīcija SV un Tornado-S (pirmo tagad sola pabeigt uz 2020. gadu, par otru nesen rakstīja, ka it kā šogad sākti beidzot piegādāt, bet nekas īsti nav skaidrs). Solīja S-500 PGA sistēmas, tās arī ir tālu no pabeigšanas. Solīja 600 jaunas kaujas lidmašīnas. Uzbūvētas ir kādas 200 puslīdz modernas (SU-34 un SU-35), bet 5. paaudzes SU-57 būs smieklīgi mazā sērijā (pašlaik 12). Modernās tehnikas procenti atskaitēs tiek audzēti nevis ar jaunu un modernu sistēmu ražošanu, bet ar veco sistēmu modernizēšanu. Pēc būtības (ja skatāmies sākotnējos plānus) visa bruņošanās programma ir izgāzta, izņemot tikai stratēģiskos raķešspēkus (lai gan tur arī “Sarmatu” solīja daudz agrāk). Investīcijas un ražošanas kapacitāte krieviem pietiek, lai mēģinātu uzturēt 20 gadu atpalicību no ASV (izņemot floti, kur lejupslīde nav apturēta), kas, protams, arī nav maz, ja ņem vērā, ka Krievijas aizsardzības budžets ir, piemēram, mazāks nekā Lielbritānijai, bet karavīru piecas reizes vairāk.

      • Par Krievijas aizsardzības budžetu. – Nevajag tik ļoti pieķerties oficiālajiem skaitļiem. Krievija:
        1. BS saņem ļoti daudzas preces un pakalpojumus par lētākām cenām.
        2. Daudzi izdevumi iekļauti citu resoru izdevumos.
        3. Krievijā eksistē lielie iekšlietu spēki ar visu aviāciju un bruņutehniku, kas oficiāli nav armija.

        • Jā, protams, bet ir daži “bet”.
          Par 1. punktu – tiešām saņem lētāk, bet to ir kādam jākompensē. Principā Krievijas bruņošanās programmas finansēšana ir ļoti neizdevīga uzņēmumiem. Ik pa laikam finansēšanas kārtība mainās, bet kopumā sistēma ir tāda, ka ražotājam jāņem kredīti no valsts bankām programmas īstenošanai un pēc produkcijas nodošanas aizsardzības ministrija norēķinās. Bet krītot dolāra kursam, augot inflācijai un bankām palielinot kredītu likmes daudzi uzņēmumi nonāk faktiski bankrota priekšā. Reāli militārais komplekss tiek izspiests līdz pēdējam, viņiem jātur zemas strādnieku algas, jāmēģina strādāt ar veciem darbagaldiem un jācer, ka izdosies noslēgt kādu eksporta kontraktu. Bet ar stagnējošu vai pat degradējošu rūpniecību nav cerību masveidā ražot modernas ieroču sistēmas. Var kaut ko modernizēt, bet visa jaunā izstrāde nenormāli ievelkas un pēc tam trūkst kadru un resursu, lai to uzbūvētu.
          Par 2. punktu – Rosgvardei, FSB un citām spēka struktūrām ir pašiem savas bruņošanās programmas, kurām līdz 2027. gadam paredzēti 3 triljoni rubļu (armijai – 20). Tā ka katram sava saimniecība un dažādo spēka struktūru starpā pastāv diezgan liela konkurence un pat antagonisms.
          Par 3. punktu – Jā, tikai viņu tehnika, kuru var izmantot militārajos konfliktos, kopumā ir vēl aizvēsturiskāka nekā armijai.

      • Vārds “izgāšanās” attiecībā uz RU pārapbruņošanās programmu var radīt civilajiem lasītajiem nepareizu priekšstatu, ka “RU armijā viss ir dimbā, drīz sabruks pavisam” utt tādēļ, jāskaidro, ka bruņojuma modermizācijā nav sasniegti konrēti mērķi konkrētā laikā, kas nozīmē tikai to ka tiks pārbīdīta laika robeža, jo finansējums tam ir iezīmēts. Turklāt MRK var viegli izskaidrot kavēšanos ar sankciju ietekmi un nepieciešamību aizstāt komplektējošo importu no UA. Budžets ir apgūts un rezultāti redzami, varbūt zemāki kā gaidīts, bet progress manāms.

        • Ja progresa nebūtu, tā vispār būtu katastrofa. 2011. gadā, kad plānoja līdzšinējo bruņošanās programmu, bija paredzēts ieguldīt 700 miljardus dolāru un pārvarēt tehnoloģisko atpalicību no ASV. Ja būtu realizēti Armatas, Koalicija-SV, PAK-FA (SU-57), S-500 un citi skaļi projekti, tad tas principā arī būtu sasniegts. Šajā nozīmē tā ir izgāšanās, jo nekā no tā reāli nav. Tas, ka ir apturēta Krievijas pieaugušā atpalicība no Rietumiem un krievi var turēties 20 gadus nopakaļ pārējiem, tā ir realitāte un par kādiem 150 miljardiem dolāru to sasniegt kopuma laikam nav slikti.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.