Piparkūku maiss (papildināts)

vara bungas: Kamēr mēs te internetos spriežam par lietām iegrimuši siltajos dīvānos, daži bundzinieki dodas mežā, lai uz savas ādas pārbaudītu teorijas drēbes izturību laužoties cauri prakses ērkšķiem. Šoreiz jūsu uzmanībai visiem labi pazīstamā Pipara atziņas  par nakšņošanu mežā ziemā, kuras viņš ieguvis pavadot atvaļinājumu ārpus mājas. Pipara  galvenie secinājumi raksta beigās. No sevis piebildīšu, ka gribētos sagaidīt ārī Pipara kudzes pārdomas par šo tēmu. 🙂

“ Nost ar slietni!

Nevarēdams sagaidīt LIELOS mīnusus un  izmantodams savu atvaļinājumu, pēdējās naktis pavadīju nevis sievai pie sāniem, bet ārā svaigā gaisā. es ļoti klusībā cerēju, ka man šie eksperimenti nebūs jāveic pašam, bet to populārzinātniski izstāstīs kāds seržants. bet pagaidām nekā!…

iepriekšējos divus gadus ZS ziemas izdzīvošanā esam veidojuši slieteņus, bet… ir tomēr 21.gs un nevajag šo veidojumu pasniegt kā kko tādu uz kā balstīsim savu izdzīvošanu ziemā (kara laikā). drīzāk slieteni var pasniegt kā izklaidi. Kā reiz pagājušo ziemu kopā ar sīčiem šādu slieteni uztaisījām, bērniem patika, bet ar to viss – nevajag attīstīt tālāk šo pasākumu! Šīs sezonas ziemas izdzīvošanā es noteikti ar visām četrām pretošos slieteņa būvniecībai!

Sākumā teorija, kas pamatā iegūta no šādiem avotiem

http://www.adventurerace.lv/?DocID=1195  par guļammaisiem

http://www.la.lv/lai-lauka-silta-gulesana-2 vēl par guļammaisiem

http://www.adventurerace.lv/?DocID=747  par teltīm

Uzliekat tālāk rakstītajam savu ticamības koeficientu, jo katram indivīdam ir savas fizioloģiskās īpašības, laika apstākļi mēdz būdz dažādi, apvidus mēdz būt dažāds un izpildījums var būt dažāds. nianses var ieviest atšķirīgu rezultātu.

vispārīga informācija par guļammaisiem:

“[..] ir dažāda materiāla guļammaisi- kokvilnas, dūnu, sintētiskie… kokvilnas maisiem vajadzētu pazust vēsturē. Salīdzinājums starp dūnu un sintētisko- dūnu ir dārgāki, vieglāki, bet ātrāk uzsūc mitrumu. mitrs/slapjš dūnu guļammaiss var zaudēt līdz pat 90% siltumizolācijas spējas, tāpēc dūnu guļammaisi piemērotāki ir sausās un aukstās vietās. karavīram ir grūti izvēlēties gulēšanas apstākļus, tāpēc dūnu guļammaisi varētu būt nepiemēroti. Žūst tie gandrīz tikpat ātri kā sintētiskais. toties mitrs sintētiskā pildījuma guļammaiss savas siltumizolācijas spējas zaudē “tikai” par 40-50%.  Vispirms apskatīsim uz guļammaisa norādīto informāciju:

Maksimālā temperatūra- MAX uzrāda gaisa temperatūru, kādā standarta cilvēks naktī var gulēt ar attaisītu rāvējslēdzēju, neuzliekot kapuci, bez svīšanas. Šis rādītājs nav redzams uz visiem guļammaisiem, jo nav obligāts, pārējie trīs gan.

Komforta temperatūra = COMFORT ataino, kādā standarta sieviete var gulēt visu nakti atslābinātā pozā. Starp citu, guļammaisu ražotāju izpratnē standarta vīrietis ir 25 gadus vecs, augums 173 cm, svars 70 kg, sieviete – 25 gadi, 160 cm, 60 kg. Interesanti, ka atšķirības temperatūras uztverē vīriešiem un sievietēm ir aptuveni 5 grādi, proti, sievietēm vajadzīgi siltāki apstākļi.

Robežtemperatūra –LIMIT- parāda, kādā standarta vīrietis var gulēt vismaz astoņas stundas pozā, kas maksimāli nodrošina siltuma saglabāšanu – sarāvies čokurā, pievelkot pie ķermeņa rokas un kājas. Šis rādītājs ir vissvarīgākais, jo informē par guļammaisa ērtas lietošanas zemāko temperatūru.

Ekstremālie apstākļi -EXTREME -ir temperatūra, kādā standarta sieviete pasargāta no nosalšanas, negarantējot aizsardzību pret organisma atdzišanu. Proti, var gulēt 6 stundas čokurā, bet miegs nav komfortabls, naktī nākas mosties no aukstuma. Apstākļi jau robežojas ar dzīvībai bīstamu situāciju.

Starp limit un extreme cilvēkam guļot ir auksti, un ilgstošā laika periodā tas jau ir kaitīgi veselībai un bīstami dzīvībai. Savukārt temperatūra starp comfort un limit it kā ataino, uz ko guļammaiss ir spējīgs vidēji statistiski. Ražotājiem, kuri patiešām testē savu produkciju, starpība starp pēdējiem diviem lielumiem ir 3 – 8 grādu robežās, lielāka var liecināt par datu falsifikāciju.” šādi rakstīja LA.

Tātad 6h naktī karavīram varētu būt vidējais gulēšanas ilgums un arī ekstrēmās temperatūras apstākļos karavīrs nenosals, bet… tas negarantē, ka viņam nebūs ķermeņa atdzišana vai iesnas, turklāt karavīrs var būt neizgulējies un noguris. šādos gadījumos, ja apstākļi atļauj, tad vēlams celties augšā un kurināt ugunskuru.

“[..]Salīdzinot atsevišķu valstu ražoto guļammaisu ar EN 13573 (izmanto vācu, franču un dažu citu Eiropas valstu ražotāji), ir ļoti ticams, ka reālā komforta temperatūra būs augstāka par uz guļammaisu norādīto aptuveni šādā apmērā:

Skandināvu – 4 līdz 5 grādi;

Vācu – 4 līdz 6 grādi;

Britu – 5 līdz 7 grādi;

Amerikāņu – 8 līdz 12 grādi. [..]” šādi domā kalnos kāpēji. tātad mēs varam droši atņemt ~5-7 grādus no uz guļammaisa norādītā, protams, ierēķinot savu faktisko svaru pret rūpnīcas “vidējo statistisko” + vēl ņemot vērā savas fizioloģiskās īpatnības 🙂

fūū, baigi gari, bet virzamies tālāk!

Mums ir divu veidu guļammaisi: 3 sezonu (2.līmeņa kaujas guļammaiss) un ziemas (3.līmeņa kaujas guļammaiss). Teorētiski ir iespēja iepirkt vēl vasaras guļammaisu (1. līmeņa kaujas guļammaiss) ar comfort līmeni +5 grādi, kuru iespējams savienot ar izdoto 3 sezonu (2.līmeņa) guļammaisu , kurš kopsummā gandrīz veidotu temperatūras izturību kā ziemas guļammaisam, arī svars būtu gandrīz vienāds (+-50grami). vasaras guļammaiss nebūtu slikti, pastāvētu opcija arī kombinēt, bet neņemos spriest, cik tas būtu ekonomiski pamatoti un par cik uzlabotu kaujas spējas.

Kas “lācītim” vēderā:

“[..] Galvenās opcijas ir šādas:

  • Augšēja daļa guļammaisam regulējama ar gumijas auklam, kā kapuce jakā
  • Divvirzienu, bloķējošs, aizsargāts rāvējslēdzējs
  • Ārējie D veida gredzeni palīdz pakārt guļammaisu žāvēšanai
  • Aizsargkārta iekšā – neļauj siltumam iziet caur rāvējslēdzēju
  • Pastiprināta pēdu platība – variet gulēt zābakos(!!!)
  • Iespēja piestiprināt otro guļammaisu (3 sezonu guļammaisam)
  • Kompresijas soma
  • Ražots Lielbritānijā

Ārējais slānis:

Paratex Steelplate – viegls un izturīgs audums, vēju izturīgs un ļoti elpojošs (viens kvadrātmetrs 12 litrus ūdens iztvaiko 24 stundu laikā). Pārklāta ar ūdensnecaurlaidīgu repelentu.

Iekšējais slānis:

Paratex Light – viegls, ļoti elpojošs, vēja un ūdensizturīgs audums, ātri žūst. Ideāli piemērots guļammaisiem un apģērba oderei.

Pildījums:

Premier softies – viegls augstas kvalitātes materiāls, kam piemīt ļoti augstas siltumsaglabajošas ipašības. Paliek silts, pat slapjš, viegli mazgājams un kompakts saspiežot.[..]”

kopšana:

“kad sāk smirdēt, tad jāmazgā!”.  Vēlams nemazgāt ar parastajiem mazgāšanas līdzekļiem, bet aizdoties līdz kādam tūristu veikalam un nopirkt speciālu mazgāšanas līdzekli, kas paredzēts guļammaisu mazgāšanai, nesačakarētjot rūpnieciski izveidotās guļammaisa īpašības. Mazgājot ar parasto pulveri var izmainīt  šķiedru raksturlielumus un maisa comforta līmenis var pazemināties no -20 , piem., līdz -5 grādiem! Un tur nebūs vainīgi ģenerāļi, bet tikai paša slinkums vai nolaidība, turklāt naktīs salsiet jūs paši. Dūnu guļammaisu atļauts mazgāt tikai ar rokām, bet mūsu sintētiskos guļammaisus drīkst mazgāt arī veļas mašīnā + vēl šis:

2.līmeņa guļammaiss: atļauts mazgāt līdz 30 grādiem, aizliegts lietot balinātāju; negludināt.

3.līmeņa guļammaiss: atļauts mazgāt līdz 40 grādiem (kāpēc tad 2.līmeņa tikai līdz 30? labāk tad arī šo mazgāt līdz 30, kamēr kāds nepaskaidros atšķirību…), nebalināt, negludināt.

Līdz galam nesapratu par žāvēšanas temperatūrām un veļas žāvētājiem, bet pats tomēr iesaku guļammaisus žāvēt istabas temperatūrā, pakarinātus aiz 2 cilpām, kuras speciāli piešūtas guļammaisa kājgalī. Mans atzinums, ka mūsu armijas guļammaisi ir labi un atbilst Latvijas apstākļiem!

Nākošais brīnums no adventurerace.lv raksta ir šis:

“[..] … vieglā telts vienai personai. Telts izceļas ar ļoti labu ventilāciju – izgatavota no “elpojoša” sieta, kas pasargā no insektiem priekšā un labi ventilējas aizmugurē. Visas šuves ir laminētas un ūdensnecaurlaidīgas. Pateicoties plakanai konstrukcijai telts ir izturīgs pret stipru vēju. Vienkārša, ātra konstrukcija.

Ārējais slānis ir izgatavots no 50D neilona rip-stop, Ūdens izturība: 5000 mm. Grīda – 70D neilons pārklāts ar poliuretāna pārklājumu Ūdens izturība: 8000 mm.

Izmēri: 225 x 48 x 80 cm (iepakots: 31 x 17 cm)

Svars: 1,13 kg” [..].

ūdens tvaika caurlaidību “uz āru” gan nekur neatradu… Vēl mazliet teorijas:

“[..] Materiāli

Visbiežāk telšu ārējai konstrukcijai izmantoti dažādi neilona veida materiāli, kuri pārklāti ar mitrumu atgrūdošiem pārklājumiem, kuri katram ražotājam ir savādāki. Lētākām teltīm tie ir gaisa necaurlaidīgi, dārgākām – gaisa caurlaidīgi.

Uzmanība būtu jāpievērš galvenajiem diviem lielumiem, kuri gan ne vienmēr ir norādīti:

  • Denjē (denier) – 9 kilometrus gara auduma šķiedras svars gramos. Vieglām teltīm šim radītājam būtu jābūt ap 50, telts grīdām tas noteikti būs ap 70 denjē un vēl vairāk;

  • Ūdensnecaurlaidība – visbiežāk to mēra nevis pašam telts materiālam, bet gan tā pārklājumam, kas parasti ir no poliuretāna, poliestera un/vai silikona, tādējādi, vienam un tam pašam neilona materiāla tipam var būt dažāda ūdensnecaurlaidība.

Lai ar to nebūtu par maz, ūdensnecaurlaidību mēra ar diviem dažādiem paņēmieniem. Tā var tikt norādīta psi (mārciņās uz kvadrātcollu) un milimetros. Kā jau noprotams, līdzīgi kā visas citas nesaprotamās mērvienību sistēmas, pirmo sistēmu lieto tikai ASV, kurā, diemžēl koncentrējušies lielākie tūrisma inventāra ražotāji. Visur citur pasaulē parasti mēra ūdens staba augstumu mm, kuru bez izsūkšanās cauri, telts materiāls notur 1 minūtes laikā.

Teorētiski, jau sākot no 1000 mm grīdai un 600 mm sienām, ir garantēts relatīvs sausums (ASV militāristi iesaka 25 psi), tomēr šie skaitļi vēlami daudz lielāki, ja nav vēlme dzīvot mitrumā. Ļoti labai grīdai tas varētu būt 5000 – 10000 mm.

kopšana:

ja telti nepieciešams mazgāt, tad tikai ar vieglu, remdenu ziepjūdeni un ar mīkstu birsti vai lupatu. ilgstoši nemērcēt un aizliegts berzt! [..]”

alternatīva teltij ir šī:

Guļammaisa pārvalks SNUGPAK Bivvi bag

Viegls, pilnībā ūdensnecaurlaidīgs guļammaisa apvalks. Piemērots visiem standarta Snugpak guļammaisiem.

Izgatavots no Paratex Dry auduma. Paratex Audums – ļoti izturīgs, ūdensnecaurlaidīgs (ūdens izturība pārsniedz 5000 mm) un elpojošs (1 kvadrātmetrs iztvaiko 7,5 litrus 24 stundu laikā), kas pasargā šķiedras no mitruma un vēja ekstremālos apstākļos.Svars: 340 g.

Es neņemšos pārliecināt, kāpēc teltene ir labāka par bivvy bagu (tas lai paliek katra paša viedoklis), bet salīdzinot, bivvy bags ir vieglāks par 790 gramiem, bet tā grīdas ūdensizturība ir zemāka par 3000 nekā teltenei. 790 grami ir daudz, tāpēc uzreiz tiek izmesti teltenes mietiņi. Vai atstāt teltenes balstu stienīšus, ir katra paša lēmums. es noteikti pirms katrām mācībām izvērtēšu to lietderību. tajā pašā laikā teltenes siets būtu bijis zelta vērtē, kad kkad 5 dienas vasaras sākumā sēdējām mežā, barojām odus un lēnām jukām prātā. Nu jau mums ir ienākušies arī uz galvas liekamie insekta tīkli, bet neesmu to vēl mēģinājis…

Bet jebkurā gadījumā pastāv iespēja visu lieko izmest ārā un telteni izmantot kā bivvy bagu.

Neticami, ka tik tālu esat izlasījuši, tāpēc palicis vēl viens sīks elements, kas beigās izrādījās visbūtiskākais!

Paklājiņš! Teorija ir šeit (http://www.adventurerace.lv/?DocID=1081) mums ir izdoti standarta paklājiņi- kādi ir, tādus lietojam! bet kautkad savējo nenovaktēju un tas kautkur aizceļoja, turklāt vecie kauli sāk spiest, guļot uz betona grīdām. tāpēc pārkāpu pāri saviem principiem un ZS vajadzībām izvilku savu piepūšamo. gulēt ir ērtāk, tikai tas sāk bieži palikt caurs mašīnas kulbā šļūkājot… turklāt piepūšamais ir vismaz 3x smagāks par parasto.

Un tagad pasaka par 1001 nakti!

1.Ceļojums sākās slapjdraņķa vakarā, temperatūra ap nulli, vidēji ņiprs vējš. gulēt “plikā” guļammaisā nebija nekāda vēlme, tāpēc uzreiz iebāzu ziemas guļammaisu teltenē, bez mietiem un balstiem. apakšā piepūšamais paklājiņš (~2,5cm), mugurā flīša jaka. guļot, vēju nejūt, bet uz rīta pusi palika vēsi. Gāju mājās.

  1. Nu ir pāris grādi zem nulles, vējš mazāks, 2.līmeņa guļammaiss, piepūšamais paklājiņš, mugurā flīša jaka, kājās vilnas zeķes. vēss paliek ātrāk. Velkos naktī mājās.
  2. Temperatūra līdzīga, bet izdarīti secinājumi, tāpēc 2.līmeņa guļammaiss nomainīts pret 3. līmeņa guļammaisu. paklājiņš apakšā, flīša jaka novilkta, bet paklāta zem muguras. kājās vilnas zeķes. pēc 6 stundām miega sāku dīdīties, jo paliek rumpim vēsi. itkā izgulējies, itkā nē- varbūt besījos par to, ka -50grādu guļammaiss stabili netur -3 grādus. Velkos mājās un pāris stundas mēģinu gultā atsilt, jo šī nakts visilgāk pavadīta ārā.

4.Ārā -6grādi. Teltenei tiek ielikti balsta stieņi. flīša jaka palikta pagalvī, mugurā tikai 2.līmeņa krekls, kājās parastās zeķes un… apakšā pamesti 3(!!!) paklājiņi! Guļu kā sivēns līdz brīdim, kad sieva sāk posties uz darbu… kondensāts ir tikai galvas rajonā, bet ne tik “nāvējošs”, cik te daudzi ir izteikušies.

Secinājumi: (ja esi lohs, tad nosalt -50grādu (extreme) guļammaisā var arī pie -3grādiem!..)

  1. tātad pats svarīgākais šajā visā izrādījās siltumizolācija uz zemes! mans caurais paklājiņš, kurš pa nakti izlaida gaisu, neturēja slodzi. ja ziemā jums ir slinkums nēsāt līdzi divus paklājus, tad noteikti nepaslinkojat un guļvietā biezā kārtā apakšā vispirms sametat egļu zarus. var apakšā pamest arī liekās drēbes.
  2. ziemas guļammaiss ir labs. iesaku savilkt kakla apkakli, lai siltums lieki neplūstu prom. lai nejauši neattaisītos vaļā rāvējslēdzēji, noteikti izmantojat lipekļus. arī galvu var savilkt tā, ka tikai mute un deguns paliek ārā. galvā, protams, cepure. Iesaku ļoti aukstā laikā lietot arī zeķes un cimdus.

3.Teltene- vēju un nokrišņus tur bez problēmām. Balsta mietiņus var nelietot (pirmās trīs naktis tā arī darīju), galvenais elpot ārpusē. bet nokrišņu gadījumā sanāk gulēt uz sāniem. lielākā problēma, ka salsts deguna kauls. daudzi iesaka lietot cepures vietā sejas masku (balaklava). Ja lieto mietiņus un vaļā tikai priekša, rodas daudz vairāk kondensāta galvas rajonā, bet elpošana ir daudz vieglāka un nesalst deguns. iespējams, ka šī ir opcija pārlaist īslaicīgā periodā ļoti aukstas naktis. Ja attaisa vaļā arī aizmuguri, sniegs uz galvas nekrīt, gan jau arī kondensāts samazinās, bet atkal salst deguns. Mazs padoms briļļainajiem- virs galvas ir tīkliņš, kur nolikt brilles, bet nelieciet tās uz tīkliņa, bet gan iekšā (priekšpusē ir rāvējslēdzējs), jo savādāk grozoties brilles krīt lejā un var saplēst.

4.Ekipējums, apģērbs. Šeit visvairāk prasītos pieredzējušā seržanta padoms, rīkojumi un prasības. redzot, kā mūsējie reizēm pakojas pusstundas garumā, dažu pretenzijas pret telteni izklausās ļoti nepieklājīgi 🙂  Te saduras prasības par higiēnu, pakošanās ātrumu un gulēšanas ērtumu. Komandierim ir katrā situācijā jāizvērtē, kādā teritorijā vienība atrodas, cik ātri vajadzēs reaģēt, cik ilgi bez kopšanas ekipējumu būs jālieto un cik labi ļaut vienībai atpūsties. ja ienaidnieks ir tuvu, tad teltene jāizmanto kā bivvy bags un jāguļ pilnā ekipējumā ar zābakiem kājās. Guļammaisam ir iešūts papildus audums, kas paredzēts gulēšanai ar zābakiem, tomēr gulēšanas kvalitāte ir zemāka. ja laiks un apstākļi atļauj, tad droši var gulēt apakšveļā un kājās tīras zeķes, kuras nākošajā dienā doma vilkt zābakos (atkrīt raizes no rīta zeķes meklējot). Šādā variantā bikses aizstumju uz kājgali, bet jaku pametu zem galvas.

Zābaki- pirms gulētiešanas noteikti maksimāli atslogojat šņores, lai no rīta nav jāmokas liekas dažas minūtes, bet uzreiz varat tajos lekt iekšā!!! Ja zābaki naktī nav kājās, tad aukstā laikā zābakus ļoti vēlams turēt relatīvā siltumā, lai sasvīduši nesasalst, jo nevar uzvilkt kājās (šis pēc augstkalnu kāpēju nostāstiem). tāpēc variants ir tos ielikt kājgalī guļammaisā (var vispirms ielikt maisiņā), kur tiem speciāli paredzēta vieta.  man patīk tos likt galvgalī (zoles paralēli sāniem, stulmu gali viens otru mazliet pārklāj), kur tie veido ideālu spilvenu. Var likt iekšā teltenē uzreiz zem guļammaisa (ja nav pārāk netīri) vai starp telteni un matracīti. Triecienšauteni- teltenē, bet ne guļammaisā.soma- ārā galvgalī, bet nokrišņu laikā vēlams apsegta ar lietus jaku vai pončo. uzkabe- teltenē galvgalī vai ārā uz somas…

P.S. tātad esmu uzrakstījis tik daudz teksta un mēģinājis pamatot, kā 21.gadsimtā ar mūsu armijas  rīcībā esošo ekipējumu iespējams iztikt bez slieteņa. Es saprotu, ka agrāk mēs gatavojāmies karot kā pagājušā gadsimta karavīri, jo mums nekā nebija, bet tiešām būšu pārsteigts, ja apmācības daļa neko nemainīs un turpinās mācīt tādā pašā garā kaut mums ir visas iespējas izmantot labāko.

p.s.s. Dzēšam uzreiz ugunskurus vai atvirzam maksimālu tālu, jo šeit aprakstītās mantas ļoti labi deg/bojājas no dzirkstelēm un ietaupam laiku uz malkas gādāšanu, saglabājam tumsas režīmu…

Novēlu visiem, priecīgus Ziemassvētkus,  labu miegu un neklepot,

“Pipars”

UPD1 Papildinot “Mansteina” komentārus

No veiksmīgi likvidētā  ZS Izlūku mācību centra materiāliem

UPD2 No VB arhīva. 1. bilde – tā kā pončo nav kur siet, atliek molča meditēt. 2.bilde – ja ir sniegs, būvēju apkārt valni, ar telti vai bez.

 

139 thoughts on “Piparkūku maiss (papildināts)

  1. Ļoti labs un atsvaidzinošs materiāls. Tā kā piederu pie nu jau “pasenas” ZS paaudzes ( mēs vēl redzējām plānos, ja nekļūdos -Austurmvācijas guļammaisus darbībā agrā avasarī, vēlā rudenī un amīšu biezos, smagos, bet jau diezgan siltos guļammaisus), ir bijusi personiska iespēja salīdzināt “epikējuma” ( un nevis ekipējuma :)) kvalitāti tad un tagad ( pašam ir uz doto brīdi sagādāti SNUGPACK vieglais un siltais guļammaisi- ko nu PX-ā varēja iegādāties). Vieglais ir OK norādītajām temperatūrām, silto vēl neesmu ziemas apstākļos mēģnājis.

    Arī slieteņi ir taisīti, gan individuālie, gan nodaļas. Nodaļas ir praktiskāks no izgatavošanas laika un materiālu viedokļa, gan arī no siltuma sagabāšanas viedokļa, jo ļauj ( vismaz vienam no viediem) arī izveidot ugusnkuru slieteņa vidū ( tāds kā idiānu vigvams ar caurumu slieteņ jumta korē). Slieteņi, protams, ir noiets etaps (pa lielo)- ja nu vienīgi kau tkādā puslīdz drošā apvidū, kur varbūt savu atrašanās vietu nevajag mainīt katru nakti. Citādi nemanot var kļūt par kvalificētu mežstrādnieku 🙂

    Piekrītu par teltenes izmantošanu (gan ar, gan bez mietiņiem) un bivvy bag-u arī, protams var izmantot individuālai gulēšanai. Daži bivvy nāk komplektā ar lokiem ( aploces mietiņiem) galvgalī (lielāka pusloka) un kājgalī ( mazāka pusloka) ērtākai ielīšanai- izlīšanai. Krievi vēl taisa bivvy/ indivuduālā pustelts ar garenisko ieeju- ļauj nevis ierapties/ izrāpties pa galvgali, bet ielīst/izlīst ( ieripot, izripot) pa bivvy/ teltenes sānu.

    Un vēl…

    Vienās mācībās britu (kājnieku vada komadiera kurss), kad vēl lietojām krievu brezenta teltenes, naktī temperatūra nokritās zem -8C ( no ap nullli pirms saulrieta). Plus sasniga sniegs. Pa nakti gulējām pa divi, katrs savā guļammaisā, teltene uz uzmietiņiem viena. Varat ticēt vai nē, bet kad pēc stundām 4 palika ļoti ne tik komfortabli, saspiežoties ar mugurām kopā, komforta līmenis ievērojami uzlabojās. Vismaz tik daudz, lai starp sardzēm varētu daudzmaz izgulēties.

    No rīta krievu teltenes bija sasalušas (brezents)- tās nevarēja salocīt/ sarullēt, tāpēc nācās “lauzt”. Iepriekšējā dienā bija šauts, un no tīrīšanas bija darīt tikai stobrs izslaucīts un gāzes virzulis no aizslēga rāmja notīrīts- Kalaša aizslēgu ar roku nevareja pārvilkt. Neliels uzsitiens pa aizslēga rokturi ar zābaku un ierocis tika atgriezts “operacionālajā” gatavībā, bet nu tas ir cits stāsts.

    Pluss mūsdienu ekipējumam ir aī tā IEVĒOJAMI samazinātais svars- vecais amīšu armijas siltais un biezais kokvilnas guļammais ir gan apjomīgs, gan “svarīgs”. Tie, kam nav bijusi iespēja salīdzināt, to ir grūti novērtēt. Bet paldies Dievam, vecie laiki ir veci- toreiz komforta dēļ izvēlējos staipīt līdzi smagāku, bet siltāku amīšu armijas guļammaisu, nekā austrumvācu “peņuāru”- pietika ar pāris naktīm pasalt un neizgulēties, lai konkrēti noregulētu savas “prioritātes”. Turklāt- nu jau kādu brīdi jau vairs nav 18 un pat ne 30…katrs lieks staipāmais simt-grams liek sevi manīt. Un fizioloģija arī mainās ar gadiem (vecās asinis dzīslās nesilda tik labi kā jaunībā :)).

    Piparam- paldies.

    Visiem Bungotājiem – miera un apceres pilnus Ziemas Saulgriežus sev tuvo un līdzīgo vidū, maksimālā komfortā ar ko nebijis baudāmu pa rokai:)!

  2. atbildot VB zinātkārei par manas kundzes pārdomām, vienīgās viņas reakcijas bija pa vienam jautājumam katru vakaru: “uz kurieni?”, 4x “šovakar gulēsi ārā?”, “kā?!, šodien ārā negulēsi?”.
    tātad, lai būtu godīgi, pārlaidu vēl vienu nakti ārā teltenē, guļot formā un ar “lācīti” mugurā un apakšā 2 paklājiņiem. galvgaļa ventilāciju atsienu pret mugursomu, arī priekša vaļā. salīdzinot, ērtāk ir gulēt apakšveļā. arī uzkabi bez magām var iebīdīt pagalvī, bet vietas pamaz. labāk to glabāt ārā uz somas, kuru apsedz ar pončo. sajūta ir tāda kā satuntuļojies kartupeļumaiss- vieta guļammaisā un teltenē maz, neērti, sākumā mazliet svīst, bet iztikt var. protams, tagad vajag uzvilkt tikai uzkabes vesti un zābakus, lai skrietu tālāk, bet izgulēties var sliktāk. gulēt ar zābakiem nemēģināju, to es atstāju jums, ko paeksperimentēt! 🙂

  3. sadaļā par 2 paklājiņiem..
    manā pieredzē labi rullē folija sega zem paklāja.
    Speciāli mērīts nav, bet sajūtu līmenī siltāk ir noteikti. Nav jāstaipa otrs paklājs (svars, izmērs).
    Lietoju, gan relatīvi siltās vasaras naktīs, gan lielākos salos. Pašam aukstākais bez telts ir bijis -15.

    • sen, sen atpakaļ gulēju ar follija segu apsedzies un kas palicis atmiņā, ka ļoti čaukstēja- apkārt troksnis un pats nevarēju izgulēties.
      apakšā neesmu licis. bet ja Tu tā ieminējies, tad mēģināšu pamēģināt kko šādu: https://prof.lv/lv/buvmateriali/apdares-materiali/gridas-segumi/apaksklaji/p-140737-atstarojosa_siltuma_izolacijas_pleve_pepi_reflekt_poly_8mm biezums var būt līdz 12mm. pildījums var būt gan porolons, gan putuplasts.

        • Bet vai nav tā, ka caur paklājiņu nākošais ķermeņa siltums jau paspēj atdzist, lai starp zemi un paklājiņu esošā folija sega, neko dižu nedotu šī paša siltuma atstarošanā, jo atstaro jau vēl mazāk, nekā saņem, līdz ar to, sanāk, ka tomēr padaudz aiziet nekurienē? Mana doma – vai starp guļammaisu un paklājiņu nebūtu labāk?
          Jautājums par kondensātu, jo plēve neelpo.
          Bet paldies par ideju, ja sanāks pavasarī gulēt zem klajas debess(gan jau ka sanāks), būtu jāizmēģina ar lēto ķīniešu 1$ deķi, kkur mājās mētājās pāris.

          • nezinu, nesmu šo jautājumu dzinis caur fizikas formulām.
            Tīri prakse.
            viš strādā abos virzienos, nelaiž arī tik daudz aukstumu cauri + pie viena kalpo, kā mitruma barjera. Sniegs un pārējie draņķi nesūcas paklājā.
            + ja gulēsi uz folija pa taisno, viņš slīd..

            • Ir redzēti oriģināli paklājiņi ar foliju pusi. Ir redzēti divi plānie paklājiņi salīmēti kopā un pa vidu folija…Varianti ir. Bet neko labāku par parasto paklājiņu un egļu zariem neesmu baudījis… Bet zari vnm nebūs..

              • tieš tāpēc somā mētājās folija lupata opcijai, ja noder.
                sver viņa niecīgi un vietu praktiski neaizņem.

  4. Vai ZS ekipējumā ir individuālā telts vai bivy?
    Vai ZS apmāca un reāli guļat patruļbāzēs?

    Parastais izdalītais pončo vai Depo nopirktā kargo plēve ir perfekts materiāls jebkuros laika apstākļos, un kas ir pats galvenais, ļoti taktiski un ātri visu var savākt. Starp citu, kājniekiem standarts kopš gulēšanas brīža līdz soma mugurā ir 5min.

    • ZS ir šitais
      https://www.snugpak.com/outdoor/stratosphere-2549

      par patruļbāzēm. gan jau kā kurā batā.
      Mums ir un arī skarbā salā.

      Ja ir bezvēja un bezsniega nakts, teltenē nelienu.
      folijs+paklājiņš+ziemas gulītis + pončo pāri. Reālāk noķert 5 minūtes 🙂

      lielājais izaicinājums, kad esi pēc aktīvas darbības sasvīdis, gulēt taisoties, noģērbties plikam, noberzēties ar dvieli un uzvilkt sausu veļu. To ir pagrūti saņemties, bet jādara..

      • Skaidrs, nauda iedota un ZS pērk visādus draņķus, nekonsultējoties, kas tad ir tās īstās lietas, kuras vajag. Tā snugpak telts tikai apgrūtina karavīru gulēšanu un kur nu vēl sapakošanos pēc kontakta.
        Pončo ir reālākais guļamrīks, plus ļoti ērts un viegls un sapakošanās aizņem super maz laiku.
        Ir zināms arī tāds termins, kā hamburgers?

        Grūtākais nav gulēt ejot novilkt slapjo formu, bet gan mostoties to pašu formu uzvilkt atpakaļ, tas ir īsts izaicinājums….

        • PD vai ta nav bivvy bagy?
          nu, nepārliecina pončo priekšrocības pret bivvy bagu, īpaši slapjdraņķī, dubļos, kad nav lielas iespējas izvēlēties piemērotu vietu.
          hamburgers ir kad pončo ir apkšā un tad ar otro pusi pārklājas?

          • Es gan nesaprotu kā var būt tā, ka liek gulēt dubļos. Tas ir tikpat praktiski, kā sākt kurināt zaļu malku. Noteikti, ka blakus ir vieta, kur nav dubļi.

            • diemžēl piekto dienu līst, ir ieņemtas pozīcijas, kuras jānotur, bet iepriekš pārgājis pāri bataljons… teorētiski jau var negulēt… 😀
              varbūt bik pārspīlēju, bet situācija bija līdzīga- neapskaudu tos kājiniekus… 🙂

              • Bet domā, tas slapjais dublis, kas smuki pielips tai teltenei no apakšas, kā tāds ūdens pumpis nesaslapinās viņu cauri? Tur jau plēve tikai izturēs.

          • Neko labāku par pončo vai kargo plēvi neesmu redzējis….Ja vēl mūsu NBS beidzot nopirktu kārtīgus britu parauga pončo – svētlaime.
            PD strādā tikai un vienīgi ar pončo. Kā nu kurš uzlabo, ko nu kurš nopērk, bet princips ir viens.
            Hamburgers ir pavisam, kas cits…tas ir tas, ko PD iemācās pirmajās dienās…Tu guli savā siltajā guļammaisā, patruļbāzē, zem sava pončo un pēkšņi kontakts…Tu lien ārā no savas siltās migas, saģērbies un atkarībā pēc komandām, tin kopā visu, kas ir uz Tava paklājiņa….izveidojās hamburgers…tad šo kūku iestiprina pirms gulēšanas sagatavotajās, vaļīgās somas lencēs un pievelk…esi gatavs kustībai…šis viss aizņem aptuveni 5cas minūtes….Šim būtu jābūt jebkuras ZS vienības standartam.

            • Par pončo noteikti piekrītu. Visādas pārmudrītas lietas nekam neder un tikai čakarē pasākumu. Latvijas apstākļos ir grūti atrast vietu, kur būtu labāk lietot ko citu. Varbūt Butnieku ezera vidū, uz plika ledus. Pats guļu uz biezās depo plēves. Tai plēvei izdurties zariem cauri ir grūti. Ar zābakiem gulēt laikam varētu tikai kaujas situācijās, jo nakts ir vienīgais brīdis, kad izvēdināt kājas un zābakus. Protams, ja zābaki ir ārpus maisa, tad šņores no rīta ir sasalušas kā drātis.

            • ZS vecajām mugursomām ir grūti piestiprināt hamburgeru, ja neesi pats pievienojis pāris lencītes 🙂
              turklāt pat guļot teltenē man tās 5 min šķiet stipri par daudz, ja nepako guļamo čeholā, bet tin hamburgeru.

              • vecajām zviedrenēm, to rulli eleganti varēja pamest zem saucamā vāka (tā lupata, ar ko somu taisa ciet). Viņai lences ir garas. Iet iekšā, gan hamburgers, gan stirnēns, ja nomedīts.

                • man reāli besīja, ka taisot somu vaļā, guļammaiss krita nost, tāpēc pieveidoju divas liekas lences, kuras var savilkt un var arī saāķēt (ātrāk) vajadzības gadījumā.

                  • te taču runa par emergency, kur tu savāc visas parpalas un ļeko, cik ātri māki. Tiklīdz tiek drošā vietā, var prātīgi pārpakoties, kā nu tev vajag.

                    • es saprotu, bet vienalga tur nevar lāgā savilkt. mani klipši man pašam šķiet uzticamāki un ērtāki 🙂

                  • hmm. Laiks laikam villkt ārā maršala k-ga interviju, kur solīja līdz gada beigām apgādāt visus ar visu…
                    Ja pa atlikušajām divām darba dienām tev somu neiedod, zini, ir no kā paprasīt 🙂

                • Esmu aptaustījis un apostījis tās jaunās somas. Itkā jau smuki, bet man ir tāda sajūta, ka, pārspīlējot, bet tomēr, tā soma pati par sevi tukša sver tik daudz, cik man divu dienu soma ar visu saturu iekšā.

              • Tā jau saucās ekipējuma piedzīšana. 5cas minūtes ir pats minimums ar ko sākt, protams, jo ātrāk, jo labāk.

        • sadaļā par hamburgeru..
          aicinu nevērtēt visu ZS pēc viena piemēra.
          Zs spožums un posts ir to dalībnieku dažādība, gan individuāli, gan pa vienībām. Var būt 9klasnieks blakus zinātņu doktoram.
          Varbūt pilnīgs čaiņiks guļammaisos utt., var būt čalis, kas uzkāpis Everestā un var iedot pipīpēt ļioti daudziem.

  5. Jebkurš, karavīrs, kurš gulējis ārā vairāk kā vienu dienu un dabūjis kārtīgu apmācību no kārtīga seržanta, šīs lietas uztver kā pašsaprotamas. Pēc šī raksta saprotu, ka ZS ir problēmas ar vienkāršām lietām, ja jau pat šādas lietas tiek pasniegtas kā jaunums. Šī nav nopelšana. Patiess izbrīns, reāli likās, ka ZS ir tikusi tālāk par pārnakšņošanu.

    Par slietni, vismaz SZS vienībās, tas tiek parādīts ekstrēmām situācijām, izdzīvošanai, un galīgi ne kā galvenā gulēšanas iespēja. SZS galvenais gulēšanas veids vada līmenim ir PATRUĻBĀZE.

    • ZS māca atsevišķus elementus un grūti saprast kopainu.
      man ZS-ē pietrūkst arī teorijas, kas pastāsta par katru elementu atsevišķi un arī parāda kopainu. jā, māca mums ziemas higiēnu, slieteņus, ielūšana ledū utt, bet nesavienojās ar patruļbāzi, patruļām, izvirzīšanos uz slēpni/reidu un atgriešanās, ievainoto evakuācija utt. varbūt par maz laika?!.. viena nedēļas nogale ziemā reāli ir par maz.

  6. Vecīt, kā Tu glabā to guļammaisu? Es glabāju tikai izpakotā, brīvā veidā un tikko ārā pie -6C pa nakti izcepos Snugpak maisā. Tas maiss bez problēmām tur -15C. Zem maisa uz sniega bija parastā depo biezā plēve un pašpiepūšamais matracis ar izolāciju R 2,6. Pietam tikai rumpim, lai vieglāks, zem kājam palieku pa nakti jaku un bikses. Kad nokrišņu nav(visbiežāk), var gulēt zem zvaigznēm. Kad ir – pončo starp 2 kokiem. Prātīgākā lieta, ko esmu nopircis, ir piepūšamais spilvens, maksā 20 eiro, sver 50 gramus, pavisam cita gulēšana. Teltis Latvijā ir vajadzīgas tikai tad, ja izdomā gulēt pļavas vidū, kur ir horizontālie nokrišņi.

    • jā, guļammaiss ir jāglabā izpakots, kaut ražotājs apgalvo, ka jaunajām šķiedrām tas ir pofig (varbūt, varbūt…).
      arī mana guļammaisa eksperiments pierādīja, ka -6 var gulēt bez problēmām, galvenais ir izolācija uz zemes. pirmajās naktīs gulēju uz caura piepūšamā matrača, tāpēc arī sala.
      ērtāk ir gulēt teltenē, jo var bez problēmām to darīt arī slapjumā, dubļos… turklāt vakarā var nelīt, bet no rīta jau gāzt. turklāt pakojās guļammaiss ar telteni reizē ziemas guļammaisa čeholā.
      kā ideālu spilvenu atklāju zābakus- iesaku katram pamēģināt!

      • Man bija patīkama pieredze pie -2 pavasara naktī, norakta zemes virskārta, lai būtu aizsegā, skaidrs, ka vēl neuzsilusi, līdz ar to viens paklājiņš ar ziemas snugpaku nedeva gaidīto rezultātu, nosalu un visu nakti virināju acis un grozījos, pat ar visu pončo pa virsu, jēgas nekādas, no aukstums ta nāca no zemes.

          • Vai arī nah nākamreiz kaut ko rakt nost, labāk nozāģēt/nocirst pāris nelielus kociņus, nostiprināt ar augsni un gulēt sūnās ar vienu rolmatu.

        • jau atkal saduramies ar dažādiem principiem batā no bata.
          Ja pareizi saprotu, Jūs izveidojāt patruļbāzi un nakšņojāt.
          Mēs izrokam, nomaskējam seklās ugunspozīcijas, bet guļam katrs no savas bedres netālu, kā saki sūnās, nevis pašā bedrē. Tā ir domāta tikai kontaktam vai sardzei.

          • mēs omd laikā patruļbāzē ( trīsstūris- gar katru malu sava nodaļa) gulējām pa pāriem (pāris metru attālumā) savā guļus ierakumā- viens gulēja, otrs dežūrēja. šādi man arī šķiet visdrošāk, jo esi jau aizsegā, nomaskējies. ar bivvy bagu tad tādā bez bēdu var gulēt kaut lietus laikā.

            • Mani arī mācīja gulēt bedrē. Arī loģika ir. Bedrē esi mazāk pamanām, ja ienaidnieks izdomās uzgāzt virsū ar artilēriju vai aviāciju, tad lielākas izredzes izdzīvot. Parasts režīms bija – pa dienu viena nodaļa dežurē, divas atpūšas, pa nakti – otrādi. Pirms saulrieta un saullēkta visi augšā. Kaut gan mūsdienās, es uzskatu, tie saulrieti un saullēkti ir pārspīlēti. Termovizors redz jebkurā gadījumā.

  7. Es nezinu kā tas notiek ZS, bet kājniekiem jau no sākta gala tiek iemācīts, ka guļ tā, lai pie kontakta pēc iespējas ātrāk sapakotos un būtu spējīgi izvirzīties. Un tad neder ne ZS teltis, ne spilveni….
    Par spilvenu liek somu un uzkabi, ierocis pie sāniem, zābaki un forma (ja novilkta) zem guļammaisa. No rīta velk veco formu virsū, jaunā tiek glabāta.
    Viens no lielākajiem jautājumiem NBS iepirkumos, kāpēc šajos 20+ gados nav saprasts, ka ir arī normāli pončo, bez kapuces. Vai NBS vadība domā, ka pončo tiešām tiek izmantots kā pretlietus apģērbs?

    • es reāli nesaprotu pončo priekšrocības! ar bivvy bagu ir vienkārši- izvēlies jebkuru vietu bez čiekuriem apakšā un guli, nebaidoties no slapjuma un vēja. nav pat koki un puļķi vajadzīgi pret ko to pončo atsiet. bivvy bagu var pakot kopā ar guļammaisu, izlien pa galu 10 sekunžu laikā, kā no guļammaisa. jāģērbjas jebkurā gadījumā, guļot gan zem pončo, gan bivvy baga…

        • vai ta nav somai ūdensizturīga apvalka? turklāt somā ir mitrumizturīgs maiss (diemžēl dabūju pats pirkt, bet tā pierasts, ka šķiet par pašsaprotamu normu). alternatīvas- gorotex jaka vai pončo, ko pakojot guļammaisu var iemest čeholā.

          • Tici man, pēc pāris mežā pavadītām dienām, Tev gribēsies, lai visa soma ir sausa, nevis tikai tās saturs. Protams, pēc iespēja, bet tas nenormāli uzlabo morāli…un guļot tiec klāt somas saturam, viss atrodās zem pončo. Lieki materiāli ar ko segt pončo samazina Tavu sakārtošanās laiku…Startp citu Gore tex komplekts ir standarta 3 dienu mugursomā….

            • arī dienā soma var samirkt…
              man vairāk uzlabotu omu, ja es varu izvilkt savu guļammaisu ar apvalku 20 sekunžu laikā un iet gulēt nekā vēl liekas 5-10min meklēt labāko vietu, kur iekārtot pončo un meklēt mietus. katram savs. turklāt soma ir galvgalī līdz kurai tikai jāpastiepjas.
              apzinos, ka problēmas var būt lietus laikā, kad jātaisa ēst- tad laikam bez variantiem, jāvelk pāri pončo.

          • Tad jānes divi elementi līdzi – telts vai bivvy, kur gulēt un pončo ar kuru apsegt somu. Ja naktī kko vajag no somas tad atkal jālien laukā….

            • tā bija viegla ironija. Šeit agresīvi kaujas divas skolas.
              Vecās, labās, pārbaudītās sistēmas, un modernists 🙂

            • jālien laukā ir abos gadījumos, jo esi guļammaisā!!! byvvy bags kopē guļammaisu. es no guļammaisa lienu ārā pa galu un man nav atšķirības, vai izlienu tikai no guļammaisa, vai guļammaisa un bivvy baga.

      • Svarīgs elements ir mantu un ķermeņa ventilācija. Ielienot tādā maisā, es mazāk vēdinos, žūstu. Zem pončo tu neuzkrāj mitrumu un pats, kā arī mantas, apžūsti, vai vismaz nepaliec slapjāks. Otrais, man personīgi liekas drošāk izlekt no pončo apakšas, nekā vēl papildus locīties pa telti vai bivy maisu. Pončo kopā ar ugunskuru atstaro siltumu, ja ir tāda lieta pieejama. Pončo ir vieglāks. Ja jāguļ reālos dubļos, tad jau laikam depo atkritumu maiss būs labāks, nekā tā teltene. Bet nu katram jau savs.

        • tātad teltene elpo- 7,5l/m2 (salīdzinot ar bivvy baga datiem un pieņemot, ka augšas audums tiem ir vienāds) ūdens tvaiku diennakts laikā, neskaitot apakšu. uz nakti ~3l varētu būt. depo maiss neelpo.
          izlekt no pončo nevar, jo guli guļammaisā!!! izvilkties no bivvy baga var 10 sekunžu laikā. ja nelīst, tad teltenes sānu var atstāt vaļā.
          jā, pončo ir vieglāks, bet esmu gatavs nest ērtību dēļ.

          • btw tā ka diskusija ievirzījās zinātniskajā plāksnē jāvienojas par definīcijām. Oldskūlīgi “teltene” ir nosacīti ūdensnecaurlaidīga auduma taisnstūris var būt pončo vai citā veidā. Ja tagad par “telteni” sauc individuālu telti, lai notiek, bet ieteiktu to tomēr saukt par telti, jo tas novērš nesaprašanos.

  8. mani šī brīža secinājumi:
    1.būtu labi, ja visus apmācītu pēc vienotiem standartiem,
    2.bivvy bagam (teltenei) un pončo ir savas priekšrocības un trūkumi. bivvy bagu kopā ar guļammaisu var izvērst (izvilkt no čehola) pārdesmit sekunžu laikā un iet gulēt arī ekstrēmos apstākļos, bet ir mazliet smagāks.
    pončo tomēr ir jāierīko un tad jāņem nost, nestrādā kā vindstopers lielā vējā, bet itkā vieglāk reaģēt uz ienaidnieka uguni, kaut no guļammaisa tāpat jātiek ārā. toties vieglāks, lētāks un var darīt citas lietas ar tā palīdzību.
    iemācīties var visu- gan ar pončo, gan bivvy bagu, galvenais, lai komandieris vienmēr pasaka visiem, ko katrā reizē lietot, lai tā triperēšanās ar jebkuru no šīm mantām visiem aizņemtu vienādu laiku.

    • Pirmais punkts ļoti labs. Vienotu apmācību jau sen būtu bijis jāievieš, citādi vēl daudzas vienības mācās no teikām un instruktoru galvām…
      Par pončo esmu vairāk par, jo tas ir universālāks, var gulēt, slēpnī atstājot somas aizmugurē var apsegt tās un vēl daudz pielietojumi, bivvy bags tomēr der tikai gulēšanai un svars arī ir svarīga lieta. Ja pončo pareizi uzlikts, tas ir pēc iespējas tuvāk zemei, arī tas strādā kā windstoppers.

      Speciāli priekš VB, karavīri var nēsāt jau sagatavotus mietus priekš pončo, un arī mazos mietiņus stūriem. Patruļbāzē jau nekad visiem nebūs perfektie apstākļi starp diviem kokiem, lai nodrošinātu patruļbāzes standartus mieti ir nepieciešami. Kādi? Tur jau sākās karavīru fantāzija…

      • ja priekš pončo ir jānēsā mietiņus līdz, tad tas ir lieks svars un starpība starp pončo un bivvy bagu svariem izlīdzinās.
        arī nostiepto pončo ātrāk var pamanīt. bivvy bags ir zileņu mētru vai viršu augstumā.
        esmu jau izteicies, ka gribu bivvy bagu notestēt ilgākā laikā, lai saprastu mīnusus, jo pagaidām redzu vairāk plusus.

        • Tātad kliedēsim šīs teikas. Ir atšķirība vai Tu esi svētdienas tūrists un mierīgi guli, kā pagadās vai esi militārā vienībā, kur jāievēro standarti, Man nav pārliecības par izsniegto bivvy bag lietus laikā, stipra lietus laikā un kondensāta ziņā. Neesmu vēl sastapis tik elpojošu materiālu, lai nerastos kondensāts. Gulēt iekšā guļļammaisā lietus laikā, kad bivvy slānis pieskarās guļammaisam…jātestē. Iztestē un tad gan padalies ar šo informāciju. Tas ir tikai viens aspekts.
          Pastāsti, kur Tu glabā ieroci, uzkabi, ķiveri, bruņu vesti? Somu?
          Ja Tev viss satilpst iekšā guļammaisā, tad pirmkārt, gribu redzēt kā Tu gulēsi, otrkārt gribu redzēt cik ātri no tā izveltos ar visu nosaukto ekipējumu mugurā. Starp citu, ziemā ieroci nedrīkst turēt ne teltī, ne guļammaisā, tātad Tava bivvy gadījumā jātur zem klajas debess.
          Nākamais, mietiņi nav nemaz tik smagi. Dienas laikā lai soma nepaliktu slapja var lietot somas pārvalku. Naktī ir patīkama sajūta, ka soma ir turpat zem galvas un viss nepieciešamais ir pie rokas un viegli piekļūstams, jo esat zem viena pončo. Situācija – lietus laiks, Tu esi ar visu savu ekipējumu savā bivvy un Tev vajag no somas kko. Nebūs patīkami līst laukā, celt nost slapju pončo, ja tāds ir uz somas, lai kko paņemtu. Sīkumi, bet patīkami, ja esi ar visu somu zem viena jumta, un arī ēdienu turpat vari pagatavot. Pats jau atradi mīnusu, ka ēdienu gatavojot jāceļ pončo. Atkal situācija – gulēsi bivvy, bet, kad gribēsi ēst, tad celsi pončo? Diez vai…tāpēc labāk turēties pie viena pierādīta standarta.
          Es saprotu Tevi, liekās, ka ir forši un ērti, uzklāj un guli, izklausās forši, ja esi kopā ar sievu svētdienas pārgājienā. Bet esot armijā Tev nāk līdzi ne tikai flīša jaciņa, bet arī soma, uzkabe, ķivere, ierocis,bruņu veste un tam visam vajag vietu un jumtu, ja negribi morāli zaudēt jau pirmajā lietainajā dienā.

    • Man viens no pamata principiem arī ir svars. Samazināt kā un kur vien var. Katrai mantai, ko nesu, ir jābūt vairākiem pielietojumiem. Ja lietai nav vairāki pielietojumi – pamatota argumentācija, vai atstāju mājās. Tāpēc teltis un bivy bagi man automātiski atkrīt. Pončo var lietot visādi. Protams, var paņemt līdzi visu, ko vēlās sirds, tad stiept kā kamielis, bet jautājums ir nevis par to, vai VAR, bet vai VAJAG. Panest var daudz, bet kāpec?

      • bivvy bags sver ~0,5 kg- ne daudz, ne maz- divi koservi. es esmu gatavs to nest, lai man būtu konfortablāka gulēšana un atkristu mazāka triperēšanās ar pončo bezlietus laikā, jo rasu neviens nav atcēlis.

          • atbildēju!- “lai man būtu konfortablāka gulēšana un atkristu mazāka triperēšanās ar pončo bezlietus laikā”.
            es pat neapstrīdu pončo vajadzību, kuru var izmantot kā papildus jumtu, mans jautājums, nafig ir jēga patērēt pāris liekas stundas slieteņa būvniecībai?- nostiep pončo un slietenis jau gatavs!

            • Nu galvenais, lai pašam patīk. Man tie 500g nozīmē daudz, piemēram, makaroni 350g sanāk 1200 kalorijas, 150 g saulespuķu sēklu sanāk vēl 1000 kalorijas. Praktiski 1 dienas enerģijas bāzes patēriņš. Ja baigi kapā, tad vēl 1000+ kalorijas var no riepas nodzīt. Nu tāds tas mans domu gājiens. Tie 500g ir dienas pārtika tā rupji ņemot. Tā kā mana 35l soma sver 750g, tad nēsāt līdzi ērtības labad 500g liekas tā pamuļķīgi. Grami salasās, bet kā jau teicu, galvenais, lai pašam patīk. Ja ļoti kārojas to stratosfēru, tad ko tur pārmest. ZS nav PD.

              • Pipars ir “IFV ready” modē 🙂 Piekritu visiem un visam, tikai gribu atgādināt, ka vēl pavisam nesen 10-15 gadus atpakaļ mums šādu opciju nebija, bet uzdevumi bija tie paši.

                • Neesmu bivybag mēģinājis, man tāds nav izdalīts, grūti komentēt. Domāju, tas var palikt kā opcija līdzās pončo. Izdot visiem, ja kādam nepatīk, tad var atstāt mājās.

                • piparam ~”IFV ready” amata aprakstā jau ierakstīts 😀
                  tāpēc nevaru saprast daža čīkstēšanu par nepilnu kilogramu, kad mums te visu mēra tonnās 😀

            • PIPARAM!
              Atbildi par ekipējumua savietojamību ar savu stratosphere. Pastāsti vēlreiz, kur liec ekipējumu guļot. Tur bija daudz jautājumu, vai tad ZS ņem neredzīgos? 😀

              • guļammasiss ir kā prezervatīvs guļammaisam, kas ļauj gulēt jebkuros netīrumos un slapjumos. zābaki ir galvgalī kā spilvens vai guļammaisa kājgalī, kam ir speciāli paredzēta ražotāja vieta. triecienšautene starrp guļammaisu un telteni vai zem teltenes. uzkabe teltenē (vai zem) kā spilvens vai uz mugursomas. mugursoma ar pārvalku vai apklāta ar pončo vai lietus jaku. par neredzīgajiem nesapratu…

                • Nu un cik ātri Tu savas parpalas nakts vidū pamodināts saliksi? un cik ātri izvelsies no sava bivvy ar ekipējumu mugurā?

                  • nu, cik ātri karavīrs izvelkas no guļammaisa? pieskaiti +10-20 sekundes, atņem darbības ar pončo un būsi atbildējis uz savu jautājumu.

  9. Pārdomas par ātrumu un patruļbāzi. Īsti nestādos priekšā kā ienaidnieks ar termovizoru var iemanīties nepamanīt patruļbāzi pa gabalu un patruļbāzē esošie nepamanīt ienaidnieku kas tuvojas.

    • tur jau tas joks zemeņu sarg, ienaidnieks Tevi pamana, vai Tu pamani viņus un kkā ir jāatkāpjās vai ne? tad laikam ātrums būs svarīgs, ja jau ir sākusies kauja….vai gribi atstāt ekipējumu jau pirmajā kontaktā.
      Ak, laikam jāsaka, ka esmu nepatīkami pārsteigts par šādiem jautājumiem…biju gaidījis labāku apmācību. Bez jokiem.

      • Ja esat nolīduši zemu, tad jums ir mazāka siltuma signatūra un pirmie pamanīsiet ienaidnieku. Tātad jums ir brīdis, lai savāktos. Ja arī uguns kauja sākusies no 1000m attālumā, tad ātri satuvināties ienaidniekam neizdosies (jo jūs no gatavās pozīcijas atšaudāties) un atkal ir laiks. Proti, es pēkšņu uguns kontaktu tuvās distancēs uztveru drīzāk kā kaut kādu izņēmumu.

  10. Esmu starp tiem, kuri uzskata, ka visādas stratosfēras ir ne tikai liekas, bet arī bīstamas. Pončo ir viegls, lēts, universāls, daudzfunkcionāls utt. Visiem vajadzētu mācēt to pielietot visdažādākajos veidos.
    Es saprotu, ka Piparam ir ērti savā teltenē vai kur nu tur, bet kā jau te norādīja – karavīrs nav tūrists. Karavīram ir jādomā nē tikai par savām ērtībām, bet par visu savu vienību. Bail iedomāties situāciju kad visa nodaļa gaida vienu īpašo, kurš netiek galā ar savu ekipējumu. Ticu, ka Pipars mācēs izdarīt visu ātri, bet cik ātri sapakosies visa nodaļa?
    Mums viens PD veterāns vispār parādīja kā paklājiņu ar visu pončo var pievienot mugursomai tā, lai pēkšņa kontakta laikā vispār nekas nav jātin un jāloka – kā tāds betmens ar visu pončo tinies prom. Un pat ja tas pončo pazūd, nebūs tik liela skāde, kā ja pazustu dārgā stratosfēra.

    • tāda sajūta, ka runājam par divām dažādām lietām.
      lūdzu izstāsti, kā var pazust dārgā stratosfēra, ja tā visu laiku atrodas uz guļammaisa? to pat pako vienā maisā vienlaicīgi. kādas problēmas ir izlīst no teltenes, ja spēj izlīst no guļammaisa?? nesaprotu šo teltenes bīstamību…

    • Pončo un paklājiņu vienlaicīgi? Par paklājiņu biju mēģinājis, ka viens gals ar striķīšiem pie mugursomas, tad trauksmes gadījumā sarullē paklāju ar guļammaisu un mugursomas vāku pa virsu.

      • Ja palasīsiet diskusiju, tad redzēsiet tādu jēdzienu, kā HAMBURGERS. To arī prasiet saviem tiešajiem priekšniekiem, lai iemāca. Viss, kas nepieciešams loģiskā domāšana, sagatavotas somas lences un veiklas rokas. Un viss smuki nekarājoties piestiprināts pie somas. Pirmajiem km tā būs labi.
        Galīgi neatbalstu un neesmu redzējis tos betmena variantus, tā var ātri saplēst visu, kas karājās…

  11. https://www.youtube.com/watch?v=2XdU8L_YmTY tents var būt zemāks, matrači (un egļu zari) zem bivvy baga, bet doma apmēram šāda modernajam slietenim. nodaļai pončo liek perpendikulāri ieejai un savieno kopā, tā arī guļ perpendikulāri. ugunskuru var kurināt, var nekurināt…
    p.s. patika pončo pievienošana ar zariņu pie striķa…

  12. Gulēt dubļos vai nē- tā ir komandiera atbildība/iniciatīva.
    pārlaist atsevišķu nakti var jebkuros apstākļos. it sevišķi ja ir vēl kaut kāds guļammaiss 2-3 stundas pagulēs pilnīgi pietiek.
    ja apmešanās vieta nav droša – tad jāiekārto ierakums un gulēšana tikai tajā un nākošajā naktī jau bunkurs.
    Ja apmešanās vieta pietiekami droša- priekš kam visiem jāguļ mežā?- šķūņi, garažas, pamestas mājas, valsts iestādes kultūras nami, skolas utt ir diezgan daudz. Ja grib tēlot partizānus -tad ar atsaldētām olām ilgi nepakaros. un normāli partizāni tāpat gulēs mājās 😉 ievēros gandrīz ikdienišķu dzīvesstilu.

    ilgstoša gulēšana spartiskos apstākļos -kaut gan šeit arī būtu pašsaprotams novietnis ar vējtveriem utt (pāris metrus plēvi nav taču grūti paņemt) ir tikpat lietderīga- siena/salmu rulloni grīdas izolācijai arī diezgan brīvi pieejami.
    cik trenēt ilgstošus pārgājienus pilnā ekipējumā. auto vairs nepastāv 😉 un mākslīgi tiek atņemta mobilitāte- un taktiski ielīst tur kur apgādi vairs neredzēt un tad to saprotot līst ārā- tur kur apgāde pieejama.

    un tad vēl tas ķīselis ka patruļbāze ir jāsavāc 5 minūtēs un jāpazūd. ja patruļbāzei būs kontakts tas 99% nozīmēs , ka vismaz vienai pusei tas būs kaut nedaudz plānots 😉 un tagad var iztēloties cik ātri muks vieni pa mežu ar pilnu somu un cik ātri otrie viņiem vieglajās patruļsomiņās cilpos pakaļ un ja vēl kāds domā savam pretiniekam uzdāvināt ”5 nešaujošas minūtes” kamēr sapakosies – tad no šo ģēniju negatīvās pieredzes varēs mācīties visi pārējie 😉

    gulēšana patruļbāzē tikai apavos (sausajos, naktsmaiņas) tīri labi noder arī botes.vieglas, papildu silda un vagu pēc vajadzības arī var paraut. Var protams uzdāvināt 2 nešaujošas minūtes pretiniekam kamēr atradīs uzvilks un sasies zābakus 😉 var protams ieekonomēt laiku un mēģināt pa nakti skriet nesasietos zābakos.

    un vēl man nāk prātā ka trenējot patruļbāzi uzbrukumu imitē no vienas puses 😉 vajadzētu būt no 2 😉 un tad varētu padomāt cik veiksmīgam jābūt lai no tāda ”slēpņa” aizietu dzīvs.

    tie kuri iekļuvuši slēpnītī – rolmotus vairs nerullē 😉

    • Jāsāk no pamatiem – kam patruļbāze domāta?
      1. Izlūkošanai un diversijām naidīgā vai neitrālā teritorijā.
      2. Patrulēšana lai nosegtu atstarpēs starp pastāvīgām pozīcijām. Lai brīdinātu un aizkavētu pamatspēku virzību, gan lai iznīcinātu ienaidnieka patruļas.
      3. Mobila aizsardzība un aizkavēšana retinātā kaujas izkārtojumā.
      Izlūkošana un vietu kontrole starp pozīcijām mūsdienās arvien vairāk tiek veikta ar tehniskajiem līdzekļiem. Arī tehnisko līdzekļu esamība, dod iespēju tiem pašiem izlūkiem vienam otru pamanīt krietni ātrāk. Tie, kuri pozīcijās, ātrāk pamanīs tos, kuri ārpus pozīcijām. Izdevīgāk no tehniskajiem izlūkošanas līdzekļiem slēpties kādās būvēs. Tehniskie izlūkošanas līdzekļi, kas var tikt novietoti uz transporta ir krietni jaudīgāki. Līdz ar to arī patruļas krietni vairāk būs uz tehnikas, kuru arī vieglāk noslēpt kādās ēkās.
      Ja nu tomēr uzbrūkoša puse pirmā pamanīja patruļbāzi, tad es ne tik daudz frontāli uzbruktu, cik uzsāktu šaušanu no vienas puses, lai liktu patruļbāzei novākties no savām sagatavotām pozīcijām un tad uztaisītu plānoto slēpni uz atkāpšanas maršruta. Es tā mācībās vienreiz arī uztaisīju. Mums nez kāpēc turpina trenēt ātro novākšanos pret pretinieku, kurš pēkšņi mums virsū ir uzskrējis, bet apbrīnojami ātri uzreiz ķēdē izvērsies un gājis pāri. Par mīnām uzbrūkošie arī nez kāpēc nedomā, kaut gan tas ir vienkāršs veids kā uzbrucējus aizkavēt.
      Rezumējums: patruļbāze vienībai, kas iet kājām, ārpus apdzīvotām telpām drīzāk būs izņēmums, nevis SOP.

    • No Tevis, kā vnm daudz fantastikas.
      Un ne vnm tā var būt plānota operācija, var būt arī pretinieku patruļa, kas netīši uzrāvusies uz patruļbāzes. Tādā gadījumā aiztīšanās nepieciešama, un pretinieka uguns jauda nav pietiekama, lai uzvarētu ugunskauju.
      Pret normāli funkcionējošu patruļbāzi nevar uzlikt slēpni.
      Un it kā jau trenē no divām pusēm arī uzbrukumus. Viss jau atkarīgs no vienības sagatavotības.

      • Kā var sanākt netīši, ja termovizors redz no 1000 m (siltuma izstarojumu slāpējošie tērpu mums nav un potenciālajam pretiniekam tādu pagaidām ļoti maz), ir seismiskie sensori un signālmīnas? Ja pretinieks ir ujebani, tad patruļbāzē esošajiem ir jāpamana un laicīgi jānotinas. Es nesaku, ka tas nav iespējams, es saku, ka šāda pēkšņa uzraušanās drīzāk būs samērā rets izņēmums.
        Kāpēc nevar uzlikt slēpni? Pamani ar bezpilotnieku, ka tajā pudurī bariņš sēž (pieņemsim, ka Tev nav artilērijas un aviācijas). Izpēti apkārtni un saproti pa kurieni visdrīzāk atkāpsies. Uz atkāpšanās maršruta uzliec slēpni. Vai apskati vairākus variantus slēpnim, ja maršruti vairāki. Izbiedē no pretējās puses. Vēro uz kurieni skrien. Liec slēpni (ar mīnām). Iznīcini.

        • Par fantazēšanu bija domāts Aniņam. cik esmu ievērojis viņam tas patīk.
          Un ja pretinieku Tu pamani no 1000m, tad nav nepiecieama ātra aizvākšanās? Te bija runa tikai par ātrumu un patruļbāzi. Pārāk dziļi iegāji spriedelējumos 🙂 pretinieks pamana, tāpat ātri viss jādara, nederēs ilga triperēšanās. Vai ne?

          • Varbūt Tu varētu pateikt kaut ko sliktu par gulēšanu snugpak ziemas kostīmā – ja vien nav lieli mīnusi. Katrā ziņā, šaut vai aizvākties var pēc acu atvēršanas. Es arī domāju, ka, ja patruļbāze, tad jāguļ gatavam kustēties, ja ne, tad protams jāvar ātri aizvākties arī no komfortablākas iekārtošanās. Un piekrītu apgalvojumam, ka vairāk silto drēbju kopumā ir funkcionālāk nekā silts guļammaiss.

            • Pateikt varu. 🙂 pats neesmu gulējis, bet ir atsauksmes. Nav komfortabli. miegs viennozīmīgi sliktāks kā guļot guļammaisā. Bet varbūt jāizmēģina pašam un būs baigi labi. Pamēģini gulēt gultā bez sega un ar drēbēm. Nebūs baigi labs naktsmiers.

              • Nu neērtākā lieta ir gulēšana zābakos. Tiesa, irguļammaisi, kam ir rokas un kājas, un kājām pieslēdzamas peciņas.
                Otra lieta ir, ka siltumu protams labāk tur guļammaiss, kuram nekādu ekstremitāšu nav.
                Tomēr, patruļbāzē drošībai ir lielāka nozīme nekā komfotam.

          • Ātri vajag, tāpēc es patruļbāzē guļu zābakos, ja trauksme – paklāju ar guļammaisu rullēju kopā un kabinu pie guļammaisa, uzkabe pie mugursomas piestiprināta, lai varētu pirmo brīdi skriet neuzvelkot. Ilgāk parasti sanāk ar pončo, jo tumsā grūti espanderus atkabināt.
            Es par to, ka pēkšņs uguns kontakts tuvajās distancēs patruļbāzē ir maz ticams. Drīzāk būs tā, ka pamani pa gabalu pretinieku un tāpēc klusam jātinas, kamēr pretinieks nav Tevi pamanījis.

    • kā reiz es piekrītu Aniņam! protams, es esmu izgājis tikai pamatskolu un gaidu rīkojumus no komandieriem, jo es negribibu taisīt bardaku ar saviem spriedelējumiem!…
      man zemzemes patvērums (ierakums,bunkurs, blindāža…) šķiet daudz drošāks kā slietenis. ja tā ir droša teritorija, nafig neaizvilkties līdz kādai civilajai ēkai?
      ja esam ienaidnieka aizmugurē vai tuvumā, tad visdrošāk šķiet ierakties un nevis celt slieteni. manā izpratnē, ka uzbrukumam primāri sekos artilēlijas vai mīnmetēju uguns, kas laiku triperēties ar pakošanos nedos. iespējams, ka arī mīnmetējniekiem vajag laiku izšaut, kas ļauj laiku evakuēties…

      • Par slietni vispār nav runas. Tas ir izdzīvošanai….ar taktiku tam baigā sakara nav. Tas tiešām tāds ieskats ziemeļu reģioniem, tūrismam.

        • ja ir jāizdzīvo, tad kādam zābakam ir jābūt lai 24 stundu laikā, Latvijā neatrast nojumi 😉 ja ir liels sals (tas neuznāk pēkšņi) un aukstā laikā dzīve piespiedīs pajumti atrast krietni īsākā laikā.

          Tā ka izdzīvošanai Latvijā nav gandrīz nekāda sakara ar taktiku 😉 un palielam tā ir bezjēdzīga Latvijas apstākļiem. Protams esošās tēmas ietvaros bija labi, ka kāds atgādina, ka zem pakaļas vajag palikt biezāku izolācijas slāni- lai pārlaistu vienu nakti 😉

          • pieņemu, ka reizēm ir pozīcijas, kuras ir jānotur un kur nav tuvumā ēku. tur ir jāierokas un jāguļ ierakumos.

  13. Kaut kur jau vienu reizi bija šis aprakstīts:
    Bivi – tikai gulēšana, un jāatzīst ne tā teiamākā priekš kaujas apstākļiem, jo no bivi ne ātri uzsākt atšaudīties, ne ko citu, zem bivi somu nepavilksi u.t.t.
    Pončo – gulēšana, ierakumu pārsegs, logu, durvju ailes aiszegšana, ievainoto pārnešana, ūdens atnešana, ierakumu smiltis aiznest no OP, kamo atnest uz slēpni, OP u.t.t. Kā arī pats laiks, lai uzlietu, noāktu pončo ir stipri mazāks.

    • neviens nenoliedz pončo!
      es pat līdz galam nenoliedzu slieteni, kuru varētu izmantot noteiktos apstākļos (ja neatrod civilo “šķūni” vai slinkums ierakties).
      es tik gribu reabilitēt bivi, kas reizēm atceltu triperēšanos gan ar slieteni, gan ar pončo!- nomet bivi ar guļammaisu un guli (lietū, sniegā, dubļos…).
      un tāpēc man ir jautājums- ja spējat atšaudīties no guļammaisa, kāpēc tas nav iespējams no bivi? vai arī PD guļammaisos vispār neguļ?

      • Tev kaut kādu Pulicera balvu vajag izsniegt! Tik daudz ūdeni izliet par it kā pašsaprotamām lietām?!

        • es tik gribu saprast, kas kuram ir pašsaprotamas lietas.
          man pašsaprotama lieta ir nomest guļammaisu un iet gulēt un nevis vēl 2h būvēt patvērumu… bet man ir oponenti, tāpēc mēģinu izprast profesionāļu pieredzi… neuzskatu sevi par visgudrāko…

      • Pipar! Tu izliecies vai tiešām kkas nav ritīgi?
        Tu esi gulējis ārā mežā, taktiskajā situācijā, kad visu nakti līst? izklausās, ka neesi…
        Situācija īpaši nedzirdīgam. Līst lietus. Tu guli savā bivvy. Viss ekipējums ir savilkts bivvy. Sanāk visam vietas? Ja sanāk, cik ātri Tu būsi gatavs ar uzvilktu ekipējumu?
        Man tagad ir personīga ziņkāre un es gribētu redzēt, kā Tu to izdarītu un kā Tev sanāktu…

        • esi precīzāks!- es guļu guļammaisā vai nē?
          un kāpēc viss ekipējums ir jāvelk iekš bivi?- pamet apakšā bivi vai somu ar uzkabi apklāj ar pončo.
          tāpēc es atkal nesaprotu Tavu domugājienu par bivi- Tu guļammaisu lieto? Tu guļammaisā lien ar uzkabi?
          atbilde ir vienkārša- bivi ir tas pats guļammaiss, ar kuru var gulēt jebkuros laika apstākļos, bet tas nesamirkst, bet tikai bik var iesvīst. par elpošanu jau rakstīju- ~3litri uz M2 naktī, ja nelīst lietus.

          • Bet lietus līst….Protams, ka Tu guli guļammaisā. Ja izmanto pončo viss ekipējums atrodas rokas stiepiena attālumā un zem poņčo, neko nevajag vilkt guļammaisā. Bivvy gadījumā vai nu visu velc iekš bivvy vai arī būvē papildus būdu ekipējumam. Un ja kkam gribi piekļūt tad tas nav ērti.

            Un es saprotu, kas ir bivvy, nevajag to 100 reizes atkārtot. Vnk Tu pilnīgi esi ieciklējies uz slinko variantu. Uzcelt pončo prasa līdz 5cām minūtēm…tas noteikti nesagraus Tavu miega kvalitāti.
            Protams sausā naktī bivvy ir ideāls, bet laika apstākļi ir neprognozējami. Tā kā ekipējums neatrodas zem pajumtes, tad var nākties pamosties ar slapju ekipējumu…un zaudētiem morāles punktiem.

            • ja līst lietus, nostiep pončo! var arī tikai apsegt somu un uzkabi ar pončo.
              jā, esmu ieciklējies uz slinko variantu, jo es tās 5 minūtes reizēm labāk miegam izlietotu. toties slietenim vajag 2 stundas, kas nav 5 minūtes. reizēm 2h pa naktī kopā var gulēt… nebūtu ērtāk slieteņa vietā telti nopirkt? vai atkal tas kavē pakošanos?
              p.s. esmu 20 gadus atpalicis, tāpēc jautājums- patruļbāzē katram karavīram nav jāierokas, kur piedevām norādīts savs uguns/novērošanas sektors? ja vēl ir, tad kādas iespējas tur gulēt lietū, lai ienaidnieks nepamana (nostiepts pončo tak nederēs)?

              • Labi, katram savs un uz zemes visiem labs prāts.
                Esmu tādus gore tex pārvalku fanus un visādus bivvy fanus redzējis daudz. Nezinu, kāpēc, bet visiem tie pārvalki ātri tiek atstāti mājās un par labāko atzīts pončo, jo tas ir viss ērtākais variants mežā, taktiskajā situācijā.
                Par slietni jau atbildēju, tas ir galējās nepieciešamības gadījumā celts mājoklis. Tad, kad tā telts nav…Primāri jau ir telts.

                Ir reizes, kad ierakšanās nav nepieciešama, bet sektori tiek iedalīti vnm, situācijām ja nu kas. Pareizi nostiepts pončo nemaz nav baigais siluets, un gulēšana jau notiek naktī…Tā kā tās jau ir nianses.

                Bet vispār, ja esi ZS tad ej un jautā saviem tiešajiem priekšniekiem visus šos izzinošos jautājumus. Citādi, izskatās, ka nesaproti lielo bildi, kas nav mazsvarīgi. Man galvenais punkts ir, ka bez pončo nostiepšanas lietus laikā neiztikt. Tas arī viss! Bivvy der sausam laikam, tāpat kā pliks guļammaiss un tas ir pārbaudīts.
                Un vēl iemācies lasīt citu teikto, grūti komunicēt, ja visu laiku jāatkārto viens un tas pats.

                • man jau ar sajūta, ka manī neklāusās 😀
                  es nevienu brīdi nenoliedzu pončo nozīmi un tā pielietošanas jēgu. arī guļot bivy vienmēr savu ekipējumu iespējams apsegt ar pončo jeb ne vienmēr somu iemest automašīnā. ja kāds var iztikt tikai ar pončo- zajebis!- tikai, lai nekad nav atrunas, ka šeit nevar gulēt, jo ir auksti vai slapjš. mūsu guļammaisi ir labi, jo atgrūž noteiktu daudzumu mitruma, bet arī tam ir sava robeža- gadās, ka ir sānu vējš un guļammaisa gali/sāni paliek mitri. guļot, reizēm ir tendence nošļūkt no paklājiņa…
                  manā skatījumā, ierakšanās ir visreālākais zemessarga (karavīra) instruments, lai saglābtu savu dzīvību- tā esam mācīti un pats mācījis. ātri sapakoties un aizskriet ir labi, vēl labāk, ja jau esi aizsegā, kuru ienaidniekam grūti pamanīt. un “savu” mīnmetēja lādiņu nometnes vidū nepamanīsi!
                  katrs karavīrs sapņo par savu pieredzējušo seržantu-komandieri- gaidu! 🙂

    • Man patīk bivy. Viņš neaizņem vietu un nesver neko. Ja naktīs nav salnas, tad vasarā viņš ļauj aizstāt guļammaisu, dod papildus siltumu, to ir viegli izžāvēt, utt. Protams, pončo ir funkcionāls, bet, ja man būtu jābūt ļoti askētiskam, tad es ņemtu bivy

      • Bivvy ir tāds slinko karavīru variants, kas iedomājušies es nokrītu un guļu. Pončo uzcelt prasa 3-5 min. tā kā diži atšķirība nav. BET pončo Tev sniegs pajumti jebkādos laika apstākļos, pliks bivvy diemžēl nē. Protams, abus nesot līdzi ir opcijas. BET pirms ļaut karavīriem izmantot bivvy ir jāiziet pončo drill. Lietus vnm atnāks tad, kad vismazāk to gaidīs un tad glābs tikai pončo. Lai kā pipars gribētu iestāstīt pretējo.

        • ok, esmu stūrgalvīgs! savā laikā mums pončo nebija un savos ierakumos lietus laikā tupa gulējām iekš OZK. un es nevaru iedomāties, kā nomaskētajam guļus ierakumam vēl varētu pončo pārklāt?!- nafig tad vispār maskēt? kā iegulties savā slapjajā ierakumā pavasarī, rudenī un ziemā iekš bivi un nodežūrēt/nosnaust nakti, ir patīkamāk iztēloties kā to darīt tikai apklājoties ar pončo.

          • Pirmkārt ne vienmēr būs ierakums. Gulēšana var sanākt arī patruļbāzē bez ierakšanās. Otrkārt,kā teica viens ļoti pieredzējis seržants, hafig jāguļ ierakumā? Guli savā pončo blakus ierakumam/pirms ierakuma un paņems pāris sekundes, lai ielektu ierakumā.

            Bivvy protams ir labs variants…bet nesaprotukā Tu pasargā savu ekipējumu no lietus tad?
            Mans variants vnm bijis guļammais un pončo, ja laiks sauss tad ir tikai guļammaiss(un rasa nekad nav izrādījusies nāvīga), ja līst esmu zem pončo ar visu savu ekipējumu un laimīgs.

            • Ar pončo ir viens mīnuss, kas ir viņa priekšrocību turpinājums – tieši dēļ sava universālā pielietojuma, viņš var atrasties kkur ne pie tevis, strādājot vienības interesēs (kaut vai ka paliktnis priekš maketa, lai to ātrāk iznīcināt) 🙂
              Ar stratosfēru (bez mietiņiem nav nemaz tik smaga) – tev vienmēr ir rezerves variants. Par viņas svaru – veči, jūs jau stiepjat 3kg guļammaisu!
              Kā pasargāt ekipējumu, gadījumā ja nav pončo? Mitrumizturīgais pārvalks ir laba lieta, jo nokrišņi mēdz būt arī pa dienu

            • Pieļauju, ka pieredzējis seržants ir pieredzējis karu pret pretinieku, kuram aviācijas un artilērijas nav. Tad varētu būt, ka gulēt ierakuma nav tik būtiski.

        • Es uzskatu, ka ir labi ja bivi ir, jo karā patruļbāzē būs jāguļ samērā reti. Pamatā gulēs pagrabos, auto iekšiene un zem auto, ierakumos. Šī paša iemesla dēļ svars nav kritisks, jo pārvietošanās notiks ar auto, tad mantas pamatā būs auto iekšienē.

  14. It kā negribās piemest tam visam uguni, un laikam te vairs neko jaunu pateikt nevar, bet savu viedokli paust jau varu.
    Nakšņoju ārā cauru gadu ar mainīgu biežumu (nakts vai divas nedēļā līdz trijās), līdz ar to iznāk tīri daudz iztestēt visādus variantus.
    Ja man nebūtu tas viss jāstaipa uz muguras, ņemtu gan pončo, gan Stratosfēru (vai bivi-maisu kā tādu). Stratosfērai ir savs pielietojums un savi būtiski plusi, par to Pipars ir izteicies gana plaši, neatkārtošos. Taču jānes ir uz muguras, turklāt runājam par taktisku pielietojumu un daudzfunkcionālismu nevis tūrismu, tādēļ, lai kā negrozos, zemessardzē palieku pie pončo. Jā, ir reizes, kad Stratosfēra vai bivi-maiss kā tāds būtu ļoti super, bet nu nevaru to visu izstaipīt sev līdz.

    Vēl ko esmu sapratis – cilvēki ir ār-kār-tīgi dažādi fizioloģiski un mentāli, un civilā variantā strīdēties par to visu ir vismaz bezjēdzīgi (es jebkuros laika apstākļos un pie jebkāda guļammaisa un veļas Stratosfēru piekondensēju tā ka pludo, tās ventilācijas ir butaforiskas, kamēr biedram turpat netālu viss ok; es, izpildot komandiera indiv.ekip. SOPu, nekādi nevaru dabūt uzkabi stratosfērā, cits pamanās; civilā pārgājienā mans “paranoisms” nekad neļaus atstāt mugursomu ārpusē apzagšanai vai tml., kamēr pats esmu ielīdis stratosfērā, citam tas ir dziļi vienalga, utt utt.). Taču militārā gadījumā vajag vienotu kārtību, tad atbilde ir – pončo.

    Vēl manas pārdomas – ja sākas sūdi, mani pasauc, un man jāierodas pašam, es nevaru paņemt līdzi visu, kas man jau ir izsniegts, bet atstāt to mājās arī tak nevar…

    • vai smagās staipīšanas atrisinājumam neder polaris bagiji vai kvadra(six)cikli?
      es saprotu, ka 20 gadus atpakaļ transports armijā (omd noteikti) bija reta parādība un visu stiepām uz muguras. toreiz kā standartu stiepām līdz arī OZK un gāzmasku, kas ar kārtu ir smagāki par pončo un bivi. bet vai taktikā nekas nav mainījies, ka var izmantot arī transportu? nav plānots, ka smagāko līdz patruļbāzei piegādā apgādes transports? tālāk tak ar patruļsomu?

      • Pamatā no pakaļas brauks transports. Ieņēmāt kājām kādu teritoriju/ciemu, transports pievelkas, nomaskējāt, ierīkojāt pozīcijas. Pie atkāpšanās tas pats: aizstāvēšanas kauja – transports – jaunas pozīcijas vai aizmugure.

      • Tā laikam būtu jābūt, bet līdz manai vienībai tas nav nonācis. Pa lielam ko tur liekuļot – transporta vispār nav.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.