Tiltgals

vara bungas: Loti laba  (bet kā likums arī ļoti piesardzīga) eksperta viedoklis par RU stratēģiskiem mērķiem konfliktā ar 3B. Daž`ām tēzēm grūti piekist, bet par tām svarīgāka ir autora, Dmitrija Gorenburga, argumentācija. Es piemēram kategoriski nepiekrītu tēzei, ka 3B teritorija ir mazsvarīga RU kā buferzona. 3B varbūt ir par seklu, lai veidotu stratēģisku dziļumu RU eiropeiskās daļas aizsardzībai, bet vienlaikus 3B ir uzskatāms par bridgehead , kas izmantojams jūras – sauszemes operācijai pret RU, ja kāds to plānotu. Nevar nepamanīt, ka to ļoti labi saprata visi RU valdnieki sākot no Pētera I laikiem. Nekas jau nav mainījies.

Izcēlumi protams mani.

[..] Russia’s approach to managing a Baltic crisis scenario is based on the recognition that the balance of stakes and capabilities in such a situation ultimately would favor the West. If Baltic governments and their NATO allies both hesitate in their response, Russian leaders may seek to use the crisis to gain a strategic advantage. However, if Russian leaders see a forceful response in the early stages of a crisis, they would be likely to de-escalate in order to avert major losses.[..]

[..] non-military instruments of power would be given priority, and military force would be reserved only for deterrence purposes or for averting worst-case scenarios. This would suggest a two-pronged strategy, through a combination of political pressure to coerce Baltic governments into making concessions and a military posture designed to deter NATO and other outside powers from intervening in the crisis in order to avoid undesirable escalation.[..]

VB: Autors būdams ļoti piesardzīgs izteikumos nenorāda, ka ticamākais NATO attūrēšanas ierocis, ko RU izmantos ir taktiskie kodolieroči.

[..] they would want to keep the conflict short and ensure that any conflict in the region would not result in horizontal escalation, which could expose Russian territory to defeat by the much larger and stronger U.S. military in a regional or even global conflict. [..]

[..] Although Belarus is a member of the Collective Security Treaty Organization (CSTO) and a Russian military partner, it would be unlikely to actively participate in a Russian military campaign. It might, however, reluctantly allow Russia to use its territory as a staging area in a conflict with NATO. [..]

[..] The most likely potential for escalation comes from a scenario in which Baltic governments might seek to repress Russian-speaking populations in their countries while their NATO allies show little sign of mobilizing forces into the region. In that situation, Russia may seek to escalate its involvement in order to coerce the Baltic government into ending these actions[..]

VB: Diskusijas aktivizēšanās par nepieciešamību  nojaukt Velna pirkstu tieši tagad (ES vājums, US pretrunīgā ārpolitika, ekonomiskā cikla tuvošanās kārtējai krīzei)  vedina uz pārdomām šī pēdējā scenārija kontekstā.

avots

17 thoughts on “Tiltgals

  1. Vai ir versijas, ko Kaljulaida 18. aprīlī grib sarunāt ar Pu?
    Vienīgā krievu mēra Eiropas Savienībā atlaišanu jau arī var kaut kā izvērst. Diskusijas par Pārdaugavas staba nojaukšanu aktivizējas periodiski, bet nerezultējas rīcībā, kur jāiesaistās daudziem lēmējiem un institūcijām. Būtu brīnums, ja šoreiz notiktu citādi.

    • Publiski tiek uzsvērts ka tikšanās ar Pu ir EE inciatīva. Iespējams. Tas cels EE diplomātijas reitingu, jo neko jau vērā ņemamu nesarunās. Bet var arī būt, ka RU par to vēl svarīgāk ir radīt kontrdiskursu RU demonizācijai. Raugiet agresīvā RU spēj mierīgi sarunājāties ar niknāko oponentu. Eiropā to novērtēs. Paralēli RU vajadzētu grandiozi sadirsties ar LV vai LT, tas EE kontekstā kalpos “skaldi un valdi” mērķim un var modināt ideju, ka labākā aizsardzība pret RU agresiju ir izlīgums ar RU uz RU noteikumiem, par to arī raksta Gorenburgs (tēze par bandwagoning)Kas attiecas uz Ušakovu, jūs man pasakiet kāda politiskā jēga bija atlaist mēru, kurš jau maijā pats atstātu amatu sakarā ar ievēlēšanu ES parlamentā? Baidījās ka citādi neievēlēs? Un vēl, neatlaižot visu domi neviena problēma netiek atrisināta, nu būs mums mērs Burovs vai kāds cits no S vai GKR. Kāda starpiba? Spēcīgs gājiens būtu teritorāli administratīvā reforma, pievienojot Rīgai pierīgās novadus, kas varētu mainīt vēlētāju etnisko proporiju un attiecīgi RD sastāvu.

      • Ušakovu vajadzēja atlaist, jo vēlētāji savādāk nesapratīs.
        Spēcīgs gājens būtu SC un visu citu kremļa struktūru aizliegšana.

        • Ko vēlētāji nesapratīs? kādi btw vēlētāji? NA vai A/P! ? Vēl jāskatās, ko tiesa teiks. Vēlētaji nesapratīs NĪN palielināšanu, OIK neatcelšanu, korupciju, atpalikšanu no citām reģiona valstīm pēc gandrīz visiem parametriem. 1 mēra atstādināšna uz 1 mēnesi viņa paša priekšvēlēšanu kampaņas ietvaros ir pirdiens Visumā nevis dāvana latviešu vēlētājam.

      • arī ar pašreizējo pašvaldību karti nākamajās vēlēšanās Saskaņa+GKR zaudēs vairākumu – viņiem pašlaik ir ļoti mazs vairākums
        Ja nu vienīgi neiebalsto KPV, kas pieslienas S+GKR

          • Sudraba ir staigājošs politiskais līķis. Aldim ir potenciāls savākt kpv kotletes un aļķīša elektorātu, kas neizprot kaimiņa un nemiro pārvērtības par establishmentu. Bet tam elektorātam ir potenciāls noteikt nu i nah… un nepiedalīties

            • Ja nebūs t.s. protesta partijas, tad kotlešu un alko elektorāts vispār uz vēlēšanām neies. Tātad vairāk dabūs SC. Loģiski būtu latviešu partijām tādu projektu radīt, lai kotlešu elektorāts vispār aiziet.

          • Protesta vēlētājs nekur nav pazudis, būs kāds Kaimiņa/Sudrabas/Gobzema vai vēl kāda kārtējais uznāciens.

    • Diskusijas par pārdaugavas stabu aktivizējās, jo jaunā Saeima sanākusi. Pārdaugavas staba nojaukšana vēl nav krievu apspiešana.

      • Kā to pagriež. Nojaukt var pa vienu vakaru, būtu vēlme un apņemšanās. Bet bezgalīga diskusija uztur un palielina spriedzi, kas var izjaukt trauslo stabilitāti LV ne tajā latviešiem vajadzīgā brīdī. Vieni imitē politisko procesu ap to, citi imitē sakāpinātu emociju “eto naše vsjo”. Un kopumā jāsaka, ka imitācija ir viens vārds ar ko var aprakstī visu notiekošo LV kopš 1990.gada.

  2. Cik garš “pasķ porvu, morgali viķoļu” tulkojums – “Russian leaders prefer to achieve their political goals through coercion and threats of violence rather than actual use of violence. In a conflict, Russia seeks to establish escalation dominance over potential adversaries by convincing them that it is able and willing to use force in pursuit of its objectives.”

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.