vara bungas: Raksta autors salīdzina dzīšanos pēc 2% no IKP (“burden sharing”) ar absurda teātri, bet ne tādēļ, ka aizsardzībai būtu jātērē mazāk, bet tādēļ, ka jātērē gudrāk – tādām valsts aizsardzības vajadzībām, kas aizpilda noteikto spēju deficītu, tādejādi pastiprinot sistēmas kopējo spēku. Pretstats tam ir 29 valstis, kas 2% no IKP tērē saskaņā ar 29 suverēniem plāniem, kas nav savstarpēji saistīti. Nauda iztērēta – spēks nav palielinājies.
Kad valsts uzsāk ceļu uz dalību NATO tai teik izstrādāta rekomendāciju pakete, t.s., “force goals”, kas ir vēlamie kaujas spēju attīstības virzieni. Tomēr FG ir tikai vadlīnijas un rekomendācijas, kad un cik no tiem izpildīt – lēmumu pieņem nacionālajā līmenī. Risinājums būtu, ja tagad šos Force Goals NATO līmenī pārskaītu, pielāgotu plāniem, izdiskutētu, skaidrotu un padarītu obligātus dalībvalstīm. Iespējams tad VB savu bungošanu izbeigtu 🙂 Bet raksts ir no 2018. gada un pagaidām nekas neliecina, ka šis “sauciens tuksnesī ” ticis sadzirdēts.
PS Raksta pielikumos statistiskā informācija (paramilitārie spēki netiek ņemti verā).
[..] Shifting from Meaningless Percentage Goals to Goals that Enhance Deterrence and Defense NATO faces a critical need to reshape its military efforts to provide the right kind of strategy, force plans, and defense expenditures is a critical issue in NATO, Transatlantic unity, successfully deterring Russia, and fighting the threat of extremism.NATO recognized this during the July 2018 summit meeting when it issued the Brussels Summit Declaration and Brussels Declaration on Transatlantic Security and Solidarity.
Today, however, the focus is on the wrong kind of burdening sharing to the point where NATO heads of state and defense ministers are focus on goals that are the military equivalent of the theater of the absurd. Accordingly, NATO needs to revitalize and reshape its NATO Defense Planning Process at a top down level where Ministers and heads of state focus on the right goals, create the force plans they need and actually implement them, and focus their review of national spending on what it buys and not arbitrary levels that have nothing to do with security needs.They need to provide a level of transparency that shows why such efforts are needed, why NATO and national force plans bring needed improvements in security, and that validate the need for added effort.NATO must publicly justify the need for added effort through democratic processes of debate and parliamentary law.
vara bungas 
“ja tagad šos Force Goals NATO līmenī pārskaītu, pielāgotu plāniem, izdiskutētu, skaidrotu un padarītu obligātus dalībvalstīm” – ahā pieņemu, ka konstatēs, ka Baltija ir piefrontes valstis, kur nekavējoties jāievieš Totālā kara doktrīna pirms “visaptverošas valsts aizsardzības”.
principā “neformāļi” no RAND to jau piedāvā šeit