vara bungas: Izskatās, ka pateicoties CA karavīru klātbūtnei LV, NBS izlūki TEORĒTISKI varētu tikt pie svaigiem (savlaicīgiem) <a href="https://en.wikipedia.org/wiki/Imagery_intelligence">IMINT</a> datiem par konkrēto interesējošo apvidu, ko citādi mums iegūt nebūtu iespējams. Kanādieši izveidojuši militāro<em> imagery</em> pavadoņu zvaigznāju <strong>RADARSAT Constellation Mission satellite</strong> , kas tieši paredzēts atbalsta sniegšanai CA karavīriem, kas izvietoti jebkur pasaulē. Baltijas <del>Agrā brīdinājumā sistēmas</del> <em>Tripwire</em> nosprēgošanai neko labāku pat iedomāties nevar. Ja nu vienīgi izmantot <strong>savu</strong> <strong>militāro</strong> <strong>IMINT</strong> satelītu. Ventspilnieku projekts <a href="https://jauns.lv/raksts/zinas/319349-latvijas-pirma-satelita-venta-1-kosmosa-misija-nav-izdevusies">Venta-1 izgāzās</a>, tad varbūt ar AM finansējumu izdotos nodrošināt NBS ar agrīnā bridinājuma instrumentu. Pašsaprotami, ka laiks lēmuma pieņemšanai un mobilizācijai mūsu gadījumā ir noteicošais faktors.
Par “svēto govi” arī padomāts, kanādieši uzsver RADARSAT piemērotību sēņotāju meklēšanai un plūdu seku mazināšanai.
“[..] Using satellite data, military leaders can better decide where to deploy troops to help in evacuations or figure out the best spot to put sandbags to protect against flooding.[..]”
vara bungas 
Visi 3 brālīši:
https://www.n2yo.com/?s=44324|44322|44323
Bet protams tie nav IMINT, jo galvenais novērošanas rīks ir SAR radars ar izšķirtspēju ap metru. Plus oficiāli tie “seko AIS signāliem”, tatad var arī ne tikai AIS signāliem.
http://asc-csa.gc.ca/eng/satellites/radarsat/technical-features/radarsat-comparison.asp
Lai dati no satelīta par pierobežu nāktu laicīgi:
– satelīts ir jāpakarina ģeostacionārā orbītā 36000 km augstumā, no kur tas būs kurls un akls
– daudz satelītus, kas zemās orbītās bieži apriņķo zemi, pie kam 99,9% no laika katrs no tiem atsevišķi būs virs neinteresantas teritorijas
Šajā jautājumā jādraudzējas ar sabiedrotajiem, par Ventas naudu uzsaucot aliņus (jo nekas vairāk par to nesanāk). Pašiem gan vajag savus IMINT u.c. analītiķus, kas no datiem spēj ražot intelligence. Domāju, ka bottleneck ir tieši sabiedroto analītīķu kapacitāte – kamēr vinus mētā no AF uz IQ un tad uz nākamo konflikta zonu, mūsējie varētu mierīgi skaitīt izbirušās skrūves uz Pleskavas apgabala lidlaukiem.
Kaut kādus ar sensoriem apkabinātus dronus gan varētu lidināt gar robežu, bet šajā un nākamajā desmitgadē uzdevums ir testēt
paskaidro sīkāk pls par 36000 km augstumu un aklumu. Par IMINT analītiķiem piekrītu, tie ir reti zvēri, bet var uztrenēt, ka tik būtu ko analizēt. Vēl var pirkt komerciālās bildes un analizēt tās.
Virs Krievijas regulāri riņķo daudz sabiedroto satelītu. Mums tik jāsarunā par dalīšanos un par uzmanības pievēršanu dažiem mums interesējošajiem objektiem.
Apvienojot ar datiem no komerciālajiem un civilajiem pavadoņiem (dabas aizsardzība, klimats utt.), primāri no tiem datiem, kuri ir bezmaksas, var iegūt diezgan daudz informācijas.
TRUECOUNTER jau precīzāk uzrakstīja.
Ģeostacionārā orbīta – satelīts griežas vienā lenķiskajā ātrumā ar zemi, satelīts ir pārāk augstu un vienā plaknē ar ekvatoru, t.i. slīpā leņķi ar mūsu 57 paralēli
Heliosinhronā orbītā satelīts var riņķot zemāk, riņķo “no ziemeļpola uz dienvidpolu” un salāgots tā, ka tieši virs Pleskavas ir katru dienu tieši tajā pašā laikā. T.i. 1 satelīts=1 foto dienā – pietiekami labi monitorēt ātrumu, kādā šuriki rok būvbedri. Ja tev šādu satelītu ir pietiekami lielā skaitā, jau var monitorēt, kā šuriki pārvieto BUK pa ukrainas stepi gandrīz reālā laikā.
Bet šī būtu pēdējā spēja, ko attīstīt pašiem savu, kamēr ir sabiedrotie, kuriem šīs bildes jau ir “par brīvu”
Ziemeļu reģioniem tāpēc parasti satelītus izliek heliosinhronā orbītā (kā šos). Tie seko Saules ceļam, tātad vienu un to pašu rajonu pārlido reizi diennaktī, mūsu platumos ar soli ap 1200 km. No 600 km augstuma principā var atkārtoti novērot arī iepriekšējā apgrieziena joslu.
Šie 3 seko viens otram ar pusstundas intervālu, tāpēc spēj izsekot automobiļa izmēra objektu pārvietošamos praktiski reālā laikā.
Diennakts periods ir itin pietiekams kopējai situācijas izvērtēšanai. Global Hawk gar Baltijas valstu robežām pašlaik lido retāk, 1-2 reizes nedēļā. Latvijas iespējās gan būtu tikai kāds prastiņš IMINT, kurš gan atkarātos no laika apstākļiem. Tiem arī heliosinhronā orbīta ir optimāla, jo vienu un to pašu vietu pārlido pie viena ēnu stāvokļa. Ēnas izmaiņu analīzē ir informatīvākas par vertikālajām projekcijām.