vara bungas: No anotācijas nav nolasāma nepieciešamība skaldīt esošo BALTNET struktūru. Tomēr labā ziņa ir, ka notiek C4I sistēmu dublēšana, palielinot noturību pret nedraudzīgu iedarbību (katrs KZC var aizstāt citus), sliktā ziņa – pieaug izmaksas, katra valsts attīstīs savu KZC atbilstoši savai rocībai (lasi nevienādi), neko neiegūst 3B militārā integrācija, par vienu posmu pagarinās komandķēde, jau līgumā paredzēta strīdu iespējamība.
[..]Baltijas valstīm vienojoties, ir mainījusies BALTNET tehniskā konfigurācija viena kontroles un ziņošanas centra vietā izveidojot trīs atsevišķu nacionālo kontroles un ziņošanas centrus (KZC). Turpmāk katrā Baltijas valstī atradīsies pa vienam KZC, kas novēros savas attiecīgās gaisa telpas teritoriju. Atbildīgais kontroles un ziņošanas centrs ir attiecīgais KZC, kas uz laiku pēc rotācijas principa ir atbildīgs par ieroču kontroles operācijām katrā no Baltijas valstu teritorijām. Vienošanās rezultātā identificēto grozījumu daudzums norādīja uz nepieciešamību izstrādāt jaunu vienošanos, tāpēc Baltijas valstu atbildīgajām amatpersonām vienojoties, tika izstrādāta jauna vienošanās, kuras mērķis ir NATO gaisa telpas integritātes saglabāšana, stiprinot Latvijas Republikas, Igaunijas Republikas un Lietuvas Republikas nacionālās gaisa telpas suverenitāti, pastāvīgi izmantojot nacionālos vai kopīgos gaisa telpas novērošanas līdzekļus un gaisa telpas vadības un kontroles sistēmas.[..]
“īstenojot ieteikumus Pusēm par Kontroles un ziņošanas centra darbības izbeigšanu un par visefektīvāko un iedarbīgāko risinājumu Baltijas gaisa telpas novērošanas tīkla un kontroles sistēmas turpmākai konfigurācijai (BFC) pēc sagatavošanās Gaisa spēku vadības un kontroles sistēmas (ACCS) ieviešanai” – tātad “ieteikumi” ir bijuši.
Spēkā esoša vienošanās
https://m.likumi.lv/doc.php?id=203261
Ieteikumi varētu nākt no norvēģiem, kas stūrē
“The BALTNET Steering Group and the Technical Sub-Group working under Norwegian chairmanship co-ordinate the efforts of the states who assist Estonia, Latvia and Lithuania in the development of their air surveillance systems.”
Nu 2007. un 2019. gada situācijas nedaudz atškiras, arī no jau izvērsto novērošanas sistēmu viedokļa. Rotējošs AKZC, imo, jāvērtē visnotaļ pozitīvi. Neaktīvais KZC var arī fiziski pārdislocēties. Normāla Disaster Recovery politika pat iz civilās dzīves.
Katrai monētai ir divas puses. Tagad līguma dalībvalstīm jāuztur 3 absolūti līdzvērtīgas struktūrvienības, kurām pielietojums ir tikai miera laikā vai kāda tur surogātkara laikā. Lai nu ko, bet radarus slēgs ārā visupirms.
Ir aizdomas, ka 3B valstīs izvērstie zemes radari varētu nebūt vienīgais iespējamais informācijas avots AKZC (pilnīgi neko nezinu par komunikāciju infrrastruktūru). Vienkārši etaps tālākas “resilient” PGA sistēmas būvēšanā.
Bez tam Latvijas iepirktās 3 TPS-77 MRR un 2 Sentinel ir mobilās.
mobilas tas ir nekas, mobilas un PG aizsargātas, tas ir kaut kas.
Vēl labāk ir pasīvās čehu Veras, kuras gudrie estiņi iepirka labu laiku atpakal.
http://www.spacewar.com/2005/050628164132.zb5jzui7.html
un kā mēs visi zinām, tad iepirka ne tikai estiņi!..
Sadalisanas ir loti logisks un vajadzigs solis. Naudas zina tas ir ar minus, bet tiesi komandkedes un efektivitates zina tas ir loti labs solis. Komandkede klust efektivaka, jo katra konkreta valsts, tatad stabs atbild par savu KZC, tagad sanak, kaut kads mix ups un konkreta nacionala piederiba vienigajam KZC nav, lai gan strada 3B personals. Par radaru izslegsanu tas skaidrs, bet latviesu bobilie radari ir labs bonuss.
Tā kā KZC datbosies pēc kārtas dežuŗrežīmā, tad “nacionālā piederība” katrai valstij iznāks 1/3 no visa laika, bet pārējā laikā suverēnās debesis kontrolēs pat ne mix up, bet pavisam sveši onkuļi. IMHO 3B gaisa telpair par mazu až trim nacionāliem centriem. Labi vismaz ka tiek atstrādāti ieteikumi, nevis vietējo svētozolu idejas.
Kontroles tie pasi onkuli, tik no citas lokacijas. Bet nacionalas komandkedes, kuras nekadi nevar izslegt tiks labak atsradatas, jo limenis svaks.
Pierunāji. Anivej miera laika padarīšana.
Bet vajadziga. Nato pieprasa. Miera un daleji krizes.