Ģenerālis P.Radziņš “par Jamestown Foundation pētījumu”:
“[..]Dažu mēnešus atpakaļ visi bija gatavi nest upurus, bet tikko briesmas pārgājušas, tūlīt ļaudis tās aizmirsuši. Aizmirsuši, ka Latvija savu brīvību ir izcīnījusi ar zobenu, viņi tagad šo zobenu grib pārkalt par izkapti. Bet par vēlu būs suni barot, kad vilks būs lopos, par vēlu būs izkapti pārkalt atpakaļ zobenā, kad ienaidnieks būs zemē iekšā.
Ja cilvēks grib savu mantu nodrošināt pret ugunsgrēka nelaimi, viņa patstāvīgi jāmaksā apdrošināšanas nodeva. Un ja tauta grib dzīvot droši un baudīt mieru, tad tai jātura stiprs karaspēks. Neviens neuzbruks tam, kurš stiprs – uzbrūk tika vājajiem. Ja kādam cilvēkam jāiet gar bailīgu vietu, tas meklē sev stipru biedru; ar vāju un bailīgu tas nebiedrosies.
Gluži tāpat neviena valsts neuzbruks otrai, ja zinās, ka pēdējai ir stipra armija; ikviena valsts vai tauta meklē sabiedrību ar stipru un spēcīgu kaimiņu; bet valsts stiprumu mēro pēc viņas armijas. Tā tas ir bijis vispār, bet mūsu laikos, kad visā pasaulē tautu un valstu starpā vēl nav iestājies līdzsvars, vienīgais līdzeklis, ar kuru kāda tauta var uzturēt sev daudzmaz mierīgu un drošu stāvokli, ir – armija.
Tikai stipra un katrā lakā karot spējīga armija, var šinīs laikos nodrošināt tautai mieru. Ja nebūs armijas, tad tautas miers līdzināsies uz smiltīm uzceltai mājai, kuru sagāzīs mazākā vētra un lietus.
Ne par velti daudz piedzīvojušie senie romieši teica: „Ja gribi mieru – gatavojies uz karu!”. Bet latviešos tagad bieži dzird balsis: „Demobilizēsim armiju, tad būs miers.” Vai tika ātri šie ļaudis ir piemirsuši pagājušā gada vēsturi, aizmirsuši tās sekas, kuras izbaudīja Krievijas pēc 1917.gada rudeņa lozungiem: „Nost ar karu! Lai armija izklīst – katrs savā sētā!” – vai tik ātri? [..]”
“Latvijas Kareivis” Nr.19,
/1920.11.marts/
http://data.lnb.lv/nba01/LatvijasKareivis/1920/LatvijasKareivis1920-019.pdf
vara bungas 