vara bungas: Šodien zemessargi Andžāns un Staķis Dienā sprieda par Džeimstaunas domnīcas pētījuma nepilnībām, ko skaidroja ar autora – Ričarda Hūkera – profesionālo deformāciju, tankists viņš esot:
[..]
No kurienes ziņas par “tankistu”, nav skaidrs, jo visur rakstīts, ka pulkvedis Hūkers 36 gadus garā dienesta laikā bija pamatā izpletņlēcējs-desantnieks un attiecīgā spēku veida brigādes komandieris, bet OK, Staķim iespējams ir pieejams Hūkera slepenais dosjē. Desantnieks vai tankists tā, protams, jebkurā gadījumā ir diagnoze.
Tomēr taisnības labad jāpiebilst vēl šo to par šo “tankistu-izpletņlēcēju”:
Richard D. Hooker
Director, Institute of National Strategic Studies, National Defense University
Dr. Richard D. Hooker, Jr. became the NDU Director for Research and Strategic Support and Director, Institute for National Strategic Studies (INSS) in September 2013. As a member of the Senior Executive Service, he served as Deputy Commandant and Dean of the NATO Defense College in Rome from September 2010-August 2013. He is a member of the Council on Foreign Relations, the International Institute of Strategic Studies, and the Foreign Policy Research Institute and is a Fellow of the Inter-University Seminar on Armed Forces and Society. A former White House Fellow, Dr. Hooker previously taught at the United States Military Academy at West Point and held the Chief of Staff of the Army Chair at the National War College in Washington, D.C. He also served with the Office of National Service, The White House under President George H.W. Bush, with the Arms Control and Defense Directorate, National Security Council during the Clinton Administration, and with the NSC Office for Iraq and Afghanistan in the administration of George W. Bush. While at the NSC he was a contributing author to The National Security Strategy of the United States. His areas of expertise include Defense Policy and Strategy, the Middle East, NATO/Europe and Civil-Military Relations.
Dr. Hooker graduated with a B.S. from the U.S. Military Academy in 1981 and holds M.A. and Ph.D. degrees in International Relations from the University of Virginia. He is a Distinguished Graduate of the U.S. National War College, where he earned an M.S. in National Security Studies and also served as a Post-Doctoral Research Fellow. His publications have been used widely in staff and defense college curricula in the US, UK, Canada and Australia and include more than fifty articles and three books on security and defense-related topics. Dr. Hooker has lectured extensively at leading academic and military institutions in the United States and abroad. Prior to his retirement from active duty, Dr. Hooker served for 30 years in the United States Army as a parachute infantry officer in the United States and Europe. While on active duty he participated in military operations in Grenada, Somalia, Rwanda, the Sinai, Bosnia, Kosovo, Iraq and Afghanistan, including command of a parachute brigade in Baghdad from January 2005 to January 2006. His military service also included tours in the offices of the Chairman of the Joint Chiefs, the Secretary of the Army and the Chief of Staff of the Army.
Articles
- Lessons Learned from the Iraq and Afghan Wars – E-Notes – October, 2015
- Understanding U.S. Grand Strategy – Orbis – July, 2015
The son of an infantry colonel, Hooker was born at Fort Benning, Georgia and raised at Army posts in the United States and overseas. In 1975 he enlisted as a rifleman in the 82d Airborne Division and served for two years as an enlisted infantryman. He later received a presidential appointment to West Point, where he earned two varsity letters in 150lb football and competed on the Academy Parachute team. Graduating in 1981 with a commission in the infantry, he subsequently served in rifle and antitank units with the 504th Parachute Infantry Regiment, 82d Airborne Division. As a Captain he commanded the Army’s only airborne pathfinder company, Company C (Pathfinder/ Airborne), 509th Parachute Infantry. After a teaching tour at West Point, LTC Hooker was selected as a White House Fellow, serving with the National Security Council staff as Associate Director of Defense Policy. While at the NSC he deployed to Somalia in December 1992 as Military Assistant to the U.S. Special Envoy, Ambassador Robert Oakley.
LTC Hooker returned to troop duty in 1994 as Deputy Commander of the 3d Battalion, 325th Infantry Regiment (Airborne Battalion Combat Team) in Vicenza, Italy. After 19 months with 3/325 ABCT he was assigned as Brigade S3 (Operations Officer) with the Lion Brigade (Airborne), the European Command’s designated Rapid Reaction Force. His combat service includes deployments to Grenada for Operation URGENT FURY, to Somalia for Operation RESTORE HOPE and to Bosnia prior to the signing of the Dayton Accords for temporary duty with the French/British Rapid Reaction Force in Kiseljak.
In 1994 LTC Hooker deployed to Central Africa as Chief, Humanitarian Operations Center, Joint Task Force Alpha, in Goma, Zaire for Operation SUPPORT HOPE (the Rwandan Refugee Crisis). In December 1995 he accompanied 3/325 ABCT into Bosnia as second-in-command of the first US combat unit to enter Bosnia during Operation JOINT ENDEAVOR. In this capacity he conducted the first on-scene negotiations with local faction leaders in the Zone of Separation.
A resident graduate of the Army Command and General Staff College, LTC Hooker holds M.A. and Ph.D. degrees in International Relations from the University of Virginia and a certificate in Strategic Studies from the Naval War College. He has lectured by invitation at the Army, Naval and National War Colleges, at the U.S Naval Institute, at the Center for Strategic and International Studies and at the Army Command and General Staff College. LTC Hooker has published 18 articles in professional military journals and is editor and co-author of Maneuver Warfare: An Anthology, published by Presidio Press in 1994. His book, By Their Deeds Alone, is forthcoming.
LTC Hooker’s awards and decorations include the Defense Superior Service Medal, the Defense Meritorious Service Medal, three awards of the Meritorious Service Medal, two awards of the Joint Service Commendation Medal, two awards of the Army Commendation Medal, and the Army and Air Force Achievement Medals. A Master Parachutist, he has completed the Ranger, Pathfinder, Air Assault and Jumpmaster Courses and has earned Canadian and Israeli Parachutist Badges.
UPD1 Vēl citāts no raksta par OMD iespējamību
“[..] Parlamentārais sekretārs gan atbild retoriski: “Cik daudzi no mums savus bērnus būtu gatavi sūtīt divus gadus armijā, izņemt viņus no ārā no ekonomikas pie tā darba roku trūkuma, kāds tas ir? Cik daudz cilvēku aizbrauktu no Latvijas[..]”
VB: Vāji argumenti, jo:
-Divi gadi ir vēlamais, bet apspriežamais termiņš
-Liekulīgi apelē pie mātišķām/tēvišķām jūtām, it kā kāds liek “sūtīt savus bērnus” pretī kaut kam sliktam. 18 gv jaunietim piemīt pilna rīcībspēja.
-PD ne mazākā mērā izņem “darba rokas” no ekonomikas.
-Mūzīgā aizbraukšanas tēma. Iespējams pie TOTĀLA iesaukuma tas notiktu, bet OMD 2.0 gadījumā runa ir par kādiem 1K-3K jauniešiem gadā, kas ir ap 3% no visiem vīriešu kārtas jauniešiem (ap 60K). 2019. gada sākumā Latvijā dzīvoja 122 tūkstoši jauniešu vecumā no 18 līdz 24 gadiem.
vara bungas 
Čalis varētu atbraukt nākamajā “zelta pendeļa” tūrē.
Visskautko sarkāstisku gribās sarakstīt, bet nu aprobežošos ar to, ka dažreiz labāk paklusēt, ja nav normālu pretargumentu…
dažreiz labāk paklusēt, ja nav normālu pretargumentu…
===
Tipiska reakcija uz pretargumentu trūkumu ir ad hominem argumenti, kas te arī tiek izmantoti.
Diemžēl, tos lieto ierindnieks…. 😦
Zemessargs-ierindnieks Staķis un Stradiņu doktors Andžāns spriež par LTC un NDU doktora aprobežotību.
Kā LTC viņš ir komandējis bataljonu (800 kaklus) – t.i. pusi no kaujasspējīgajiem NBS.
Viņi nesaprot, visas šīs publikācijas nogulstas LV lietā, ko uztur Vašingtonā, un uztur LV kā neaptēstu mūjābeļu tēlu.
Iedomājos cik ir starp mūsu pulkvežiem doktoru un kam/kur viņi raksta? A, vienu zinu šo to kopā ralstījām 🙂
http://liia.lv/en/fellows/ugis-romanovs-90
LTC (ret.) – neskaitās, nav active service
? abi nav aktīvā dienestā
vai hooker nav dabujis PhD vēl esot aktīvā – amerikāņiem tas ir diezgan bieži sastopams vismaz augšgalā?
romanovs ir atvaļinājies 14. un PhD students no 16., ja internets nemelo – t.i. doktorojas jau kā brīvs cilvēks
Tas gan, brīvs cilvēks.
Mūsu operacionāli stratēģiskā līmeņa speciālisti nopirkuši reklāmas laukumu oligarhu “orgānā”
“Tomēr zinojuma autoram, pēc Andžāna domām, ir taisnība tajā, ka nepieciešams lielāks valsts aizsardzībā iesaistīto pilsonu loks. Vispārējs divu gadu dienests gan esot pārmērīgs. “Tas, ka Igaunijā un Lietuvā darbojas obligātais militārais dienests, Latvijas amatpersonu argumentus padara par diskutabliem. Aizsardzības finansējums turpina augt, to var pārplānot, kā arī iemācīties tērēt lietderīgāk. Infrastruktūru var pārbūvēt vai uzbūvēt, personālu var apmācīt. Latvija piemērotākos padomus varētu smelties Lietuvā un Zviedrijā, kas ierobežotu obligāto dienestu atjaunojušas nesen,” pauž Andžāns. “
Samaksāji oligarhiem 0,4 euro?
Varētu padalīties ar pirkumu, ziņkāre māc… Par to daļu, kas pazūd maksas miglā
sorry, nē. Man kā zemessargam ir jābūt tiesiskuma paraugam saviem līdzpilsoņiem, un veicot publisku zādzību no oligarha, es diez vai spēšu to izdarīt.
Kopumā, nekā jauna tur nav. Vēl viens puslīdz interesants moments ir, kad Pabriks piekrīt, ka karavīru skaitu ir nepieciešams palielināt, bet viņš apgalvo, ka pie tā nopietni tiekot strādāts. Ja pieeja turpina būt tāda pati, kā pēdējos 15 gadus, tad grūti gaidīt rezultātus pārskatāmā nākotnē.
Jā, personāla jūtami trūkst top grozījumi likumos – no ZS izspiedīs visu ko var izspiest. kaut kad rīt par to.
no ZS izspiedīs visu ko var izspiest
======
Nu no esošajiem. Bet plānu, kā dabūt daudz jaunus, īsti neredzu – skatoties uz tiem grozījumiem, par kuriem tu rīt gribi rakstīt. Tādus sīkumus kā vienību veidošana šobrīd ignorēsim.
Samaksāji oligarhiem 0,4 euro <<<<< mhm
Tad jau īstenībā tikai Staķis ir palaidis muti, bet Andžāns izklausās, ka pūš BOMD virzienā
A ko ietekmē Anžāna viedoklis, kas turklāt izteikts pasteļtoņos? No vienas puses, no otras puses… Tāda sajūta, ka viņš nav lasījis pētījumu.
A ko ietekmē Anžāna viedoklis, kas turklāt izteikts pasteļtoņos?
======
Neko, vienkārši AM pozīcijai nav nekāda teorētiskā apkaluma. Skaidrs, ka šī viņa frāze tiks noignorēta.
kognitīvā disonanse
– vienu dienu: PD ir forši, ZS ir brīvdienu izklaides
– otru dienu: kurš gan gribētu sūtīt savus bērnus armijā, visi aizbrauks, viss slikti
jaundzimušo skaits ir ap 10k gadā, ja gadā iesauc 1k, tad runa ir par 10%, ja 2k – 20% – reālā varbūtība trāpīt uz OMD
visi jaundzimušie neskaitās, vajag puikas. Ne visi nodzīvos līdz 18 gv vai būs derīgi. Bet iesaukt var ne tikai tos, kam paliek 18 gadi, bet no visiem noteiktā vecuma grupu diapazonā. Pilotprojekts: 500-1000. Ja mēs to nevaram atļauties, tad jādomā ko mēs varam. Varam iestāties RU/BY savienībā, bet arī tur ir OMD un kāds vēl.
3 rotas pa 3-4 iesaukumi gadā. es tik domāju, kura vieta spētu šādu daudzumu tagad uzņemt? Lūznava?
Pag, pārvēlēs Trampu-> ES izlīgs ar Pu -> aizbrauks eFP mājās, būs vieta. Pat vairāk kā vajag.
nedomāju, ka eFP tik ātri aizbrauks. turklāt vai būtu labi dislocēt abas brigādes vienā vietā?
Agrāk vajadzēja domāt. eFP atrašanās ir politiski motivēta ar apstākļiem, kas jau ir pagātne, par to uzturēšanu maksā donorvalstis un nav arī paredzētas kā ilgtermiņa risinājums. Tādēļ izmaiņas neizbēgamas, vai nu permanentas bāzes ar pietiekamiem spēkiem vai atvadu ballle.
Iesaukumi gadā atkarīgi no apmācību cikla un dienesta ilguma. Vienībai cikliem jābūt vismaz 3: kaujas saliedēšana (pēc pamatapmācības), karadarbība/kaujas dežūra, atpūta. Ja mums ir nosacīti 3 bataljoni (pa 500 cilv.), ko komplektē no OMD, iesauc uz 1 gadu. Tad, pirmā grupa iziet pamatapmācību, otrā veic kaujas saliedēšanu vienībās, trešā atrodas dežūrā. Varētu būt 6 mēn, 3 mēn, 3 mēn. 1. bataljona PD 6 mēn. atrodas atvaļinājumos un kursos, kamēr jaunie iziet pamatapmācību. 2. bataljons tikmēr veic kaujas saliedēšanu 3 mēn., 3. bataljons atrodas kaujas dežūrā 3 mēnešus. Šajā sistēmā ir tā, ka no 1500 cilv. gada griezumā kaujas dežūru var nodrošināt tikai 3 mēn. pusgada griezumā viena bataljona lieluma vienībai. Iesaukums notiek divreiz gadā.
Gan meitenes, gan puikas dzimst ap 9 tūkst. https://pbs.twimg.com/media/D84MmTjWkAAO-kh?format=png&name=medium
Pārliecinoši lielākā daļa līdz iesaukuma vecumam nodzīvo. Dienestam derīgi aptuveni 3 tūkst. T.i. no OMD, pa ja iesauc visus, pat vienu brigādi īsti nedabūsi. Domāju tāpēc Hūkers runāja par 2 gadu dienestu, lai nokomplektētu divas brigādes.
P.S. Latvieši no jaundzimušajiem ir aptuveni 70%.
Nav runas, ka no OMD varētu/vajadzētu komplektēt veselas brigādes. Īstenībā izdzenot saulītē ofisa žurkas, kas gaida izdienas pensiju, reformējot štābus, MP un orķestrus, aizpildot pēc būtības civilos amatus ar civilajiem, reāli izbrīvēt vēl 1,5K PD personāla, ko papildināt ar OMD tā iegūstot vēl vienu jaukto (PD+OMD), bet regulāro brigādi.
Tāda arī bija būtiska Serdjukova reformas daļa – civilos amatus aizpildīt ar civilajiem. Ņemot arī vērā, ka katrā garnizonā tādu bija liels proficīts.
kognitīvā disonanse
– vienu dienu: PD ir forši, ZS ir brīvdienu izklaides
– otru dienu: kurš gan gribētu sūtīt savus bērnus armijā, visi aizbrauks, viss slikti
=====
vai ne? Mani arī tracina, ka ZS tiek popularizēts kā iespēja gūt piedzīvojumus. Tā, protams, ir, bet tas nav ne mērķis, ne būtība. Līdzīgi ir ar “dzīvē noderīgo prasmju apgūšanas” burkānu – varbūt to var attiecināt uz medicīnas apmācību un izdzīvošanas apmācību, bet kopumā tur māca lietas, kas ir vajadzīgas karošanai, un ne karjerā, ne brīvajā laikā nav vajadzīgas.
kļūda darbā – aizmirsu par meitenēm.
tad cipari ~ 2x lielāki – 20% vai 40%
iesaukt var no visa diapazona, bet šo loteriju atkārto vairākus gadus pēc kārtas, kamēr izkļūsti no iesaukuma diapazona. Summārā varbūtība ir tāda pati, kā ja katru gadu visus iesauktu tikai no 18gv piemēram
“maz uzmanības pievērsts politiskajiem lēmumiem, darbībai gaisā, jūrā, informācijas un kibervidē”. Jā, bet Hūkers apskata tieši darbību uz zemes. Darbība uz zemes var notikt neatkarīgi no tā, kas notiek informatīvajā un kibertelpā.
“-Liekulīgi apelē pie mātišķām/tēvišķām jūtām, it kā kāds liek “sūtīt savus bērnus” pretī kaut kam sliktam. 18 gv jaunietim piemīt pilna rīcībspēja.”
Apelē ļoti pamatoti, jo vidusmēra mātei šis arguments izraisa interesi un emocionālo reakciju, kas rezultējas ar balsi vēlēšanās. OMD asociējas ar netīru kazarmu, “ģedu” patvaļu, sliktu ēdienu ar dizentēriju.
“Iespējams pie TOTĀLA iesaukuma tas notiktu, bet OMD 2.0 gadījumā runa ir par kādiem 1K-3K jauniešiem gadā, kas ir ap 3% no visiem vīriešu kārtas jauniešiem (ap 60K). 2019. gada sākumā Latvijā dzīvoja 122 tūkstoši jauniešu vecumā no 18 līdz 24 gadiem.”
Gan jau visus nesāktu saukt, bet sāktu ar dažām vecumu grupām. Maksimums ir 30% no 9 tūkst. jeb 3 tūkst. gadā.
jautājums cik no viena gada 9k nav brāķis, t.i. veseli un fiziski attīstīti.
Nevajag, lai attīstīti, tādus nesavāksi.
Ap 30%.
Starp citu, varēja uzdot pretjautājumu: A kas mums ir no spējām politiskajos lēmumos, darbībām gaisa, jūrā, informācijas un kibervidē, ja jau Dr.Hūkers neredz lielo bildi šajos jautājumos 😀
JTF ar RAND notiek darba dalīšana, kurš izlasīja šo brīnšķīgo pētījumu, kas publicēts vienlaicīgi ar Hūkera darbu.
Īsti nevarēju atrast, kur šo piesuņot, un šis jau arī nav labs avots, bet tikai pārstāsts.
Bet, tas, ko gribēju teikt – idejiski mūsu NBS koncepcija ļoti tuvojas tam, par ko tagad runā Ukrainas aizsardzības ministrs Aparšins no Ze komandas – mobilizācijas rezerve nav vajadzīga, vajag tikai nelielus ātrās reaģēšanas spēkus utt. Neesam vieni.
Arestovičam “mati ceļas”, man jau visi izkrita redzot šo drūmo bildi. Arestovičs labs avots pats par sevi, majors, mil.izlūkošanā dienējis.
Precīzāk UA tuvojas mums. OMD Ukrainā nolikvidēja, šķiet ap 2013. gadu.
Turpat 2014. atjaunoja. Tagad atkal runā ka atcels, bet tā ir vairāk iekšpolitika nevis militārais pragmātisms. UA vadība pārliecināta, ka RU tālāk neies un nav noskaņota atkarot ne Donbasu, ne Krimu. Savukārt “Turēt fronti” tik lielai valstij kā UA var pietikt ar modernizētu PD armiju.
Ne gluži likvidēja. Pēdējais iesaukums bija 2013. gada rudenī, nākošo pavasarī vairs neplānoja sākt. Konflikta sākumā OMD vēl bija diezgan. 2014. gada pavasarī sāka iesaukt kā parasti.
Tādas koncepcijas rodas transcendentālās meditācijas laikā pieredzējuša guru uzraudzībā 🙂
Kam nav laika – 19:00 teksts par “koncepciju”