Seši stūri

vara bungas: Gribas jautāt “oglasite ves spisok [v kakih gorodah] pzsta, ja zapisivaju”(c) …Simptomātisks jaunums, jo pēdējo reizi RU šī tēma bija aktuāla karojot pret Ičkeriju, bet ne tagad, jo uz SY RU savus tankistus nesūtīs. Ticamāk Harkova un Mariupole.

[..] Вопрос о применении танков в боях в городских условиях особенно остро стоит в последние десятилетия. Уже в следующем году в российской армии начнут оснащать бронемашины комплектом для боя в городе.[..]

avots

vēl

vēl

VB: Amerikāņu tanku pilsētas izdzīvošanas komplekts (TUSK) izskatās šādi

Skaidri izezīmējas pāreja no bruņutehnikas kaujas spēju trīsstūra uz  sešstūri.

Protection pārtop par Survivability, kas ir plašāks jēdziens

Firepower par Lethality , precizitāte arī skaitās

Mobility paliek Mobility 🙂

Connectivity, Adaptability, Autonomy varētu tulkot kā komandvadības tīklošana, modulāra, pielāgojama uzbūve, patstāvība kaujā. Interesanti būtu izvērtēt pēc šiem kritērijiem mūsu bruņutehnikas pirkumus.

 

 

15 thoughts on “Seši stūri

  1. Kā stāstīja viens britu pulkvedis, tad “pa lielam” pasaulē pastāv 2 koncepcijas tanku būvēšanā un kaujas darbībā.
    1. raksturīga Vācijai un Krievijai, kas bija lieli draugi pirms 1941.gada. Viņiem prioritātes pēc svarīguma ir sekojošas un ne citādas: 1) mobilitāte; 2) uguns jauda; 3) bruņas. Manevra ātrums svarīgāks par tankistu drošību un dzelžiem.
    2. koncepcija raksturīga pārējai pasaulei – 1) bruņas; 2) uguns; 3) mobilitāte. Tankistu drošība un dzelži svarīgāki par ātrumu.

    Izskatās, ka amerikāņiem sasniegts tāds masas un bruņu aizsardzības līmenis, ka šie var pāriet uz ātruma/mobilitātes un ugunsjaudas palielināšanu.

    • Nepiekrītu. Kā reiz vācieši bija vienīgie, kuri būvēja tankus lielus, dārgus, aizsargātus. Amerikāņi un krievi tai laikā būvēja daudz un lēti.

    • bruņutehnikā- mobilitāte, ugunsjauda un bruņas ir apmēram tas pats, kas celtniecībā- ātri, lēti, kvalitatīvi 😉

      ugunsjauda bruņutehnikai, viennozīmīgi samazina mobilitāti- jo lielāks(par iepriekšējo) lielgabals (tā atsitiens) lauž nost esošo torni no pārējās kārbas un lai nelauztu, jāpalielina apakšējās kārbas izmērs, kas automātiski nozīmē arī svara pieaugumu. komplektā joprojām jāievēro dzelzceļa gabarīti. un vēlams nesalauzt kuģa rampas 😉 un tad vēl tāds sīkums, kāda ir vidējā tilta kravnesība. tā ka esošo ābrama 120 mm lielgabalu dikti daudz vairs nav kur palielināt.

      tad ir vēlviena doktrīna ka pretinieka tankus nevajag apstādināt ar saviem tankiem- tas ir dikti sāpīgi un nenormāli dārgi. spika raķete maksā 100 tūkstošus- tanks maksā 50 reizes vairāk. tanku apstādināšanai ir kājnieki un lielgabali.

      tā ka palielināt ābrama lielgabalu lai uzšautu par virtuālo armatu nav nekādas vajadzības. lai gan varētu samazināt lielgabala izmēru, lai tornī papildus vēl ieliktu mīnmetēju.

        • Mums pašiem neko nevajag.
          Mums ir NATO.

          Turkey is refusing to back a NATO defense plan for the Baltics and Poland until the alliance offers Ankara more political support for its fight against Kurdish YPG militia in northern Syria

      • Ne gluži par tanku, bet, ja ugunsjauda samazina mobilitāti, tad kāpēc krievi radīja BMD-4? Šai kaujas mašīnai ir 100mm kalibra stobrs un masa ap 14t, un tornis nelūst nost no maziņās kārbas. Un cena ap 4 miljoniem eiro.
        Tieši smagā bruņa un biezās korpusa sienas samazina mobilitāti.

        • Interesanti, kas krievam tajā bundžā šodien maksā 4 miljonus eiro? Rietumu tehnoloģiju tur vairs nevajadzētu spēt iebāzt, jo nav jau no kā, tātad, pliks dzelzis.

          • Izņemot kalibru, ir vēl tāds parametrs cik lielu šāviena enerģiju var izturēt lielgabals – t.i. cik pulvera (vai ko citu) var iebāzt šāviena veikšanai, kas ir vēl kritiskāk par kalibru. Jaunie vāciešu šāviņi priekš Leopard 2 A7V neder nekam vecākam par 2A6, i to tām jābūt ar jauno stobru, kas iztur to enerģiju…

            Mobilitātes-ugunsjaudas-aizsardzības proporciju jau skatās pat ne tik ļoti no valsts pieejas, cik no tehnikas klases. Desantam jebkurā valstī galvenais būs mobilitāte, tāpēc visās valstīs desanta mašīna būs viegla – tas pats vācu Wiesel…

        • Pag, par BMD saimi ir īpašs stāts. Tās ir izpletņdesantējamas, GDK vajadzībām konstruētas mašīnas, kas stāv ārpus klasiskiem apsvērumiem. Par godu šīm prasībām BMD nekad nebija labi aizsargātas, tad vismaz tagad tām ir pauugstināta ugunsjauda.
          Turklāt jā runājam par četrinieci, tad jārunā par BMD-4M “Sadovnica” nevis BMD-4 “Bahcha-U”, kas pēc izmēģinājumiem voiskos netika turpināta. BMD-4M ir lielā mērā cita mašīna.
          http://militaryrussia.ru/blog/topic-565.html

        • 100 mm šķembu šāviņam 3of32 ir ļoti mazs sākumātrums – 250 m/s pie masas 15 kg. Tas mazāks impulss, kā teiksim t-34 76 mm lielgabaliņam pie 680 m/s uz 6.2 kg.

      • Ir bijuši Abrams block III projekts ar 140 mm lielgabalu un aneapdzīvoto torni, kas svēra apmēram tikpat.

      • Ipasajam Anina kungam!
        Tavs salidzinajums ir pilnigi garam! Atkal, jau kartejo reizi brinos par Tavam spriestspejam!!!! Sis tris lietas bija un ir galvenais brunutehnikaa!! Tikai viena ar otru ir balansaa! Tas nenozime, ka jaliek lielakais stobrs kaads pasaule ir, bet gan efektivakais adekvatakais, lai sasniegtu maksimalo mobilitati un aizsrdzibu…un ta uz rinki! Kompromiss un balanss…
        Tu atkal kaut ko lidz galam nesaproti, bet paragrafus druka uz urraa!!

  2. Krievu koncepcija kopš t-34 patiesībā ir pirmkārt “minimālais bruņotais tilpums”, kas vēsturiski bāzējas uz kompaktajiem un karstumizturīgajiem Vidusāzijas kadriem. T64 onwards iekšējais tilpums ir 11 kubikmetri, kāmēr M1 – 19.5. Tas rada lērumu problēmu, kā jau uz is-2 – lūkas trūkums vadītājam un nesabalansēts tornis, ko nevarēja ar rokām izgriezt pie jebkuras tanka sānsveres. JEBKURA modernizācija kļūst par milzīgu problēmu, par cik jau esošā versija ir piestūķēta līdz galam. Toties tas ļāva arī bruņu ziņā krievu tankiem būt līderos, kaut gan ne pārliecinošos. No otras puses, praktiski katra bruņu caursišana bija fatāla, jo vienmēr skāra jūtīgas daļas un apkalpi. Savstarpēja palīdzība un glābšānās ievainotam kļuva praktiski nereāla.
    Lādēšanas automāts un iespējas kaujā tikt galā ar tā problēmām ir atsevišķs eposs, bez tam tas NEDOD priekšrocības ātršāvībā.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.