vata bungas: Kopš grandioāzās krēslu pārbīdīšanas kremļinu valdībā un supersteidzamas konstitucionālās reformas uzsākšanas , Rietumu un Austrumu gudrie meklē ticamu skaidrojumu, ko tas viss varētu nozīmēt un kā pret to izturēties. Uzreizi pateikšu, ka es uzskatu Medvedeva, Surkova (baumo, ka atvaļināts no visiem amatiem un procesiem), Mutko, Medinska uc atstādināšanu, tāpat bezjēdzīgu un sasteigtu pamatlikuma gozījumu virzīšanu, par vētrainas rīcibas imitāciju, lai 2024. gadā saglabātu pie varas Putinu, vienalga kā sauksies viņa amats. Tas nenāks par labu RU, tādēļ man personīgi nav iebildumu. Tie kuri atcerās brežņevismu zinās ar ko vss beigsies,.
Vēl es esmu pārliecināts, ka Lukašenko ar savu spītību ir, ja ne izjaucis neatgrieniski, tad iztraucējis RU plānus Putina runā paziņot par abu (RU un BY) valstu galīgu un miermīlīgu apvienošanu. TV tas izsklausītos spēcīgi un liktu iespringt ļoti daudziem visās Eiropas valstīs. RU konstitūcijas maiņa steizqmībasrežīmā, tad būtu pilnīgi pamatota, ne ar to, ka “krievu valstī vajag kaut ko mainīt”, bet ar to, ka “dzimusi jauna krievu supervalsts”. Tad Putinam piedotu visu un jebko. Kaut kādu tur Medvedeva otstavku neviens nepamanītu. Bet šoreiz nesanāca. Taj`apt laikā pamatlikuma grozījumu process jau kļuva neatgriezenisks un kremliniem nāksies piepūlēties, lai kaut cik loģiski izskaidrotu padotai tautai plānu “B”, kādēļ nepieciešamas tik steidzamas izmaiņas konstitūcijā, ja arī agrāk viss bija labi. Kā var skaidrot lasiet zemāk. Te būs citāti no pētījuma, ko RU iekšējam patēriņam izstrādāja Maskavas Valsts universitātes konservatīvo pētījumu centrs (kremļa neveiksmīgie ideologi – Центр консервативных исследований социологического факультета МГУ им. М. В. Ломоносова создан в сентябре 2008 г. по инициативе декана В.И. Добренькова и профессора А.Г. Дугина. ) un viņu draugi – eirāzisti. Pat tad, ja cit“etais gabals izrādītos feiks, pati loģika ir ticama – “RU kā nacionālas valsts projekts ir beidzies, RU jāpārtop par PSRS 2.0. , ES un NATO antipodu”. Arī 3B PSRS 2.0 ir iezīmēta vietiņa.
[..] Aлитическая справка подготовлена экспертами Международного евразийского движения и Центра консервативных исследований.
фрагменты анализа политических трансформаций, предложенных в послании к Федеральному собранию президентом России.
Новое Государство: единственное непротиворечивое решение.
Попробуем воссоздать отсутствующий пока сценарий, вытекающий из уже происходящих изменений.
Все они приобретают смысл, если цель Путина состоит в том чтобы создать новое государство, став его лидером. Суммируя предложенные Путиным предложения, озвученные в последнем федеральном послании, выраженные в ослаблении вертикали власти и ведущие, фактически, к упразднению государственности РФ, нельзя не заметить, что при имеющемся объёме легитимности, дающем Путину возможность на реализацию любого сценария сохранения у власти, вплоть до введения диктатуры, данное действие выглядит, как минимум, не рациональным.Единственное оправдание фактической ликвидации РФ, которая станет неизбежной при реализации всего предложенного, это учреждение нового государства.
Сегодня Путин начал пересмотр ельцинской Конституции 1993 года. И если он не хочет просто ослабить политический централизм и посеять хаос накануне и особенно после окончания его последнего срока, его реформы означают не что иное, как заход на воссоздание нового союзного государства. Ельцин укрепил Россию во имя распада СССР. Путин – предположим, что это так – ослабляет Россию во имя создания нового наднационального Союза. Здесь ещё раз стоит акцентировать внимание на том, что реализация предложенных Путиным изменений – уход его с первой позиции, и рассредоточение властных политических функций – по сути, парализует политическую жизнь РФ, неминуемо ввергает ситуацию в управленческий хаос, обрушивает фактическую власть на низовой уровень.
К подобному же результату привели в своё время реформы Михаила Горбачёва, начавшего децентрализацию и перераспределение полномочий от Москвы к союзным республикам. К этому же чуть не привели реформы Ельцина – кризис 1993 года – вовремя сконцентрировавшего власть в своих руках, через кровь и танковый расстрел парламента. Не учитывать повторения такого же рода последствий Путин с его политическим опытом не может.
В этих условиях, создание нового союзного государства – единственный логический, рациональный вариант разрешения предложенных Путиным изменений.
В пользу этого сценария свидетельствует несколько косвенных факторов (о реальных планах Путина мы не можем быть осведомлены, как, впрочем, не может быть осведомлён, исходя из опыта прошлых лет, никто).
Рассмотрим ситуацию именно под этим углом зрения, и тогда станет понятна смена премьера.
Утверждённый только что глава правительства Михаил Мишустин представляет из себя явно техническую, то есть переходную фигуру. Реальным же премьером – уже нового государства — станет тот, кто первым из лидеров государств согласится войти в состав нового Союза.Собственно, для реализации как первого, так второго и третьего сценариев никакой смены правительства вообще не требовалось.
В случае сценария «диктатура» личность премьера вообще была бы не важна, так как при абсолютных полномочиях Путина, идущего на следующий срок – и так до бесконечности — с укреплением своей власти через изменение Конституции, Медведев мог оставаться главой правительства сколь угодно.
В случае же перехода Путина в Госсовет, Медведев, уже не раз доказавший Путину свою преданность на посту премьера в комплекте со слабым номинальным президентом стал бы гарантом сохранения влияния и безопасности самого Путина, по крайней мере, на какое-то время, пока состояние турбулентности, вызванное принятыми изменениями, не разнесло бы саму государственность РФ.
Но его убрали.
Кому собственно он мешал (над ним все просто потешались и злорадствовали)? А для того, чтобы менять его именно сейчас, вообще никаких оснований не было – Медведев всегда одинаков [..]
Алгоритм шагов по строительству «Нового государства».
С формальной, юридической точки зрения, новое союзное государство может быть учреждено при вхождении в него любого, номинально суверенного субъекта, вне зависимости от его размера или влияния на мировой арене. В самом крайнем случае, для создания нового Союза достаточно будет заявки со стороны Южной Осетии или Абхазии, которых Россия признаёт как суверенные государства.
Это, кстати, во многом объясняет, почему все эти годы, после признания суверенитета РЮО и Абхазии, РФ, не смотря на все просьбы, так и не приняла их в свой состав. И даже уже в этом случае учреждение «нового государства» формально состоится, что гарантирует данный вариант от провала при любых обстоятельствах.
Конечно, это вызовет бурю негодований, но, а hypersonic оружие на что? Чтобы отрезвлять.
Крым тоже вызвал бурю негодования, но он наш.
И Союзное Государство может стать нашим.
Далее по нарастающей: создание союза с Молдавией (пользуясь усилением пророссийских настроений), или в другой версии через Приднестровье (ПМР входит в состав Молдавии, Молдавия – в состав Союза; в крайнем случае, в состав Союза входит только ПМР, стимулируя Молдавию к присоединению – но этот сценарий на тот случай, если в Кишиневе произойдёт новый прозападный переворот). Ещё одна изящная деталь: признание независимости и принятие в состав Союза до сих пор так и не признанных (в таком случае, понятно, почему) ДНР и ЛНР.
Здесь становится логически обоснованным решение о расширении области территории ДНР и ЛНР в границах бывших Донецкой и Луганской областей Украины, принятое парламентами этих двух непризнанных республик, дальнейшее освобождение территории которых («маленькая победоносная война») придаст колоссальную легитимность всему проекту в целом, особенно внутри России.
Это, в свою очередь, спровоцирует мощное движение в сторону России и внутри оставшихся регионов Украины, вхождение которой в состав нового Союза можно простимулировать через возвращение ДНР и ЛНР в состав самой Украины (после денацификации и полной ротации политического руководства, в чём заинтересованы, в первую очередь, страны ЕС).
Поэтому в новой Конституции, как предлагают некоторые политологи, можно учесть Украину (на всякий случай).
Рассредоточение полномочий, осуществляемых Путиным, можно так же объяснить требованиями со стороны главных союзников РФ, интеграция с которыми, парадоксальным образом, так до сих пор и не состоялась – Белоруссии и Казахстана. Именно концентрация власти и гипертрофированное влияние Путина, в первую очередь, на мировой арене, могло превратить интеграцию РБ и РК с РФ в фактическое поглощение. В новых условиях возможность интеграции более-менее на равных становится реальностью. Отсюда повышение вероятности вхождения Белоруссии и Казахстана в новый Союз.
Это, пожалуй, самоё серьёзное измерение.
Мы начали не с него, чтобы показать, насколько юридически легко провозгласить «новое государство» даже если такие партнеры России по Евразийскому Экономическому Сообществу, как Белоруссия и Казахстан, откажутся.
В любом – даже самом неудачном – случае новое союзное Государство Путин учредить сможет, а если в него войдут Казахстан или Белоруссия, то уже никто не посмеет оспорить его серьёзности. Однако в любом случае, даже если никто не захочет, Путин всё равно сможет оперировать с новой политической и правовой действительностью, открытой для других членов.
Конечно, кажется — по крайней мере, со стороны, что переговоры об этом с Нурсултаном и Минском не особенно успешны, но если бы мы знали всё, как на самом деле обстоят дела, то Путин не был бы Путиным.
Вначале Союз, потом идеология.
Весь этот проект (уже одно его описание) неизбежно вызовет бурю критики.
Но с учётом того, что является возможным на пост-советском пространстве, и особенно с учётом того, что Путин первый шаг – пусть и весьма озадачивающий – уже сделал, предложив менять Конституцию – и не под себя! – такой сценарий, по меньшей мере, теоретически, вполне можно рассмотреть. Для минимального масштаба (Южная Осетия, Абхазия) уже всё есть, у остальных – более основательных вариантов – тоже есть свои перспективы. В любом случае мы находимся в границах возможного – неожиданного, но всё же возможного.
В целом, реализация третьего сценария – создания Нового Государства – является рациональным разрешением многих тенденций, как внутренних, так и внешних, которые копились все эти годы, создавая возможность выхода из сложной ситуации окончания легального срока президентства Владимира Путина с, не только сохранением, но и колоссальным наращиванием объёма его легитимности, как внутри, так и вовне.
Здесь его легальность снова и на новом уровне совпадает с легитимностью, а не реализуется за счёт неё, как в первом варианте, и не идёт ей в разрез, как во втором и в третьем.
При этом это будет уже новая легальность, при верстке которой вообще не обязательно учитывать наследие российской политической истории последних 30 лет; это были переходные годы после шока и ничего особенно ценного с правовой точки зрения они не принесли.
Реализация этого сценария так же снимает проблему отсутствия идеологии, так и не решённую за все эти годы, так как уже только лишь в приращении государства русские и другие близкие им народы, видят Идею своего существования, из которой прямым образом проистекает дальнейшее идеологическое нюансирование. В любом случае, хотя бы один шаг, сделанный в этом направлении, уже существенно усилит легитимность как самого Владимира Путина, так и любой предложенной им политической конструкции, дав все возможности для легальной их реализации.
Единственным слабым местом варианта создания «Нового Государства» – является очерёдность процессов: сначала ликвидация РФ, а уж затем учреждение нового государства.
Но здесь Путин действует в своей манере, как юрист , учреждая новое юридическое лицо лишь после ликвидации старого.
Таким образом, оценивая происходящие изменения и не имея доступа к подлинному замыслу реализуемых трансформаций, но лишь анализируя открытые источники, данные три варианта, вытекающие из наблюдения текущих процессов, представляются пока что наиболее логичными.
[..]
Далее, с чуть меньшей вероятностью, но по тому же алгоритму, что и с Молдавией: вхождение Армении, или, наоборот, вхождение Азербайджана через Карабах, и даже вхождение Грузии под нового лидера-националиста через возвращение ей Абхазии и ЮО. Начавшийся процесс фактической реинтеграции постсовесткого пространства — особенно если состоится вхождения Казахстана — катализирует центростремительные тенденции и со стороны остальных бывших советских республик – Киргизии, Узбекистана и Таджикистана.
Наибольшие проблемы, что очевидно, возникнут со странами Балтии, прямым образом оккупированными со стороны НАТО, и здесь становится понятной та информационная и политическая озабоченность, которую выражают политические элиты этих стран в отношении возможных экспансионистских настроений со стороны РФ (вне рассмотрения этого проекта реинтеграции они вообще никак пока не обоснованы). Едва ли Балтийским странам что-то угрожает со стороны России, но если речь идёт о восстановлении Союза, то всё встаёт на свои мecta.
[..]
VB: Slapjie sapņi, protams, bet piedāvājiet labāku skaidrojumu, kādēļ vecajam čekistam karjeras beigās būtu izdevīgi sākt pārkārtot varas struktūru, ja nav ne SUPER mērķa, ne SUPER ideoloģijas, kuras dēļ būtu vērts. Ideoloģija nav ieviešama nedz vienā dienā, nedz 5 gados, tādēļ atliek aizraut tautas prātus ar kādu SUPER procesu, kas var būt gan (aizs`tāvēšanās) karš, gan “miermīlīga reintegrācija ar brāļu tautām”. Skaidrs, ka ar 3B šo procesu nesāks, bet drīzāk centīsies nobeigt, tā kā laiks saņemties mums vēl ir, ko nevar teikt par kazahiem, baltkrieviem un moldāviem. Pasvītroju,ka neuzskatu minēto plānu par realizējamu, viss beigsies ar trulu Putina saglabāšanu pie varas līdz bioloģiskai nāvei, robežkonfliktus gan nevar izslēgt.
UPD1 Stand Up kaut kāds
vara bungas 
No otras puses, izmaiņu projektā ir jaunas pilnīgi pretējas, tīri aneksionistiskas notis – prezidents nu varēs būt tas, kas nāk no “citas valsts vai valsts daļas, kas iekļauta KF”. Tātad “citu valstu daļu iekļaušana KF” nu būs standarta process.
Eirāžu prātuļošana ir standarta teoloģiskā dieviņa visgudrības pamatošana – izrādās, kaimiņvalstīm zemīti viedi atņēma tāpēc, lai ar to tās iemānītu “jaunajā sojuzā”. Kā var redzēt no projekta, dievelītis neko tādu neplāno, bet plāno tās (un ne tikai tās) prasti anektēt.
Tas vairāk par godu Krimai izklausās, lai neradītu situāciju kad krimā dzimis/dzīvojies RU pilsonis nedrīkst kandidēt.
Arī tas un protams nepārprotams aicinājums šo kaimiņvalstu “elitēm” arī “iekļauties” ar plašām personiskām perspektīvām.
Manuprāt, “rīcības imitācija” un Surkova atstādināšana īsti nelīmējas. Tāpēc nav izslēdzami dažādi scenāriji.
Surkova vieta nepaliek tukša – vietā nāk Kozaks (pieskatīja ZKaukāzu) un Babičs (sakaitinājis Backu). Vai no tā mainīsies RU politika UA virzienā? Nē. Tas pats sakāms par visām pārējām iniciatīvām, mainās sejas, nedaudz pārdalās pilnvaras, bet kā bija carisms tā paliek.
Par carismu šaubu nav.
Taču Surkovs, šķiet, nav kaut kāds tur “ģimons”. Neizslēdzu, ka norises tajā zemē pareizāk būtu salīdzināt nevis ar Brežņeva laiku, bet gan ar Staļina laiku neilgi pirms viņa beigām.
Reāli vai iedomāti galma apvērsumi un centieni tādus novērst man šķiet ticamāks scenārijs, nekā stratēģiski plāni likvidēt KF, lai veidotu PSRS-2.
Šķiet, Putinam svarīgāk ir saglabāt esošo situāciju, kurā viņš visai labi iejuties, nekā riskēt ar sliktām beigām.
https://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%9A%D0%B0%D0%B7%D0%BD%D1%8C_%D0%A1%D0%B0%D0%B4%D0%B4%D0%B0%D0%BC%D0%B0_%D0%A5%D1%83%D1%81%D0%B5%D0%B9%D0%BD%D0%B0#%D0%92_%D0%A0%D0%BE%D1%81%D1%81%D0%B8%D0%B8_%D0%B8_%D0%B4%D1%80%D1%83%D0%B3%D0%B8%D1%85_%D0%BF%D0%BE%D1%81%D1%82%D1%81%D0%BE%D0%B2%D0%B5%D1%82%D1%81%D0%BA%D0%B8%D1%85_%D1%81%D1%82%D1%80%D0%B0%D0%BD%D0%B0%D1%85
Putins ir vairāk zaglis, nekā karotājs.
Es jau nesaku, ka Duginam taisnība, es par to, ka Backa izjauca Putina balli ar Konstitūcijas grozīšana par godu apvienošanai. Spieda BY nopietni, bet uz anšlusu pagaidām nesaņēmās. Laba pazīme.
Lukašenko ir kārtīgs kolhoza priekšsēdētājs. Riktīgs vecis savā ciemā; cepuri nost. Kura rīcību, pieļauju, Putins ilgtermiņā prognozē. Vai, vismaz, uzskata, ka var visai pārliecināti prognozēt.
Un te, paskat tik, Lukašenko iedod atklātu pliķi….
Vai Putins var būt 100% pārliecināts, ka Lukašenko uzdrošinājās sākts sprēgāt bez kuratora [Surkova] ziņas?
Surkovs atbildēja par Novorosijas projektu kopumā un konkrēti par Lugandonu un Abhāziju. Visur aplauzās tādēļ (iespējams ir arī citi iemesli) padzīts. Attiecības ar BY kūrēja Babičs Putina administrācijas vadībā, jo pārāk svarīga tēma bija. Viss vēl nav beidzies, RU ir ļoti daudz citu sviru. Interesanti, kas notiktu, ja BY nacionalizēs RU pārdoto Beltransgaz…
Laba piezīme
“И кстати, не стоит забывать, что Сурков фактически создал и управляет Союз Добровольцев Донбасса (СДД).
СДД – по факту небольшая частная армия, в состав которой входят лица с опытом боевых действий…”
Nezinu, no kurienes citāts, taču ļoti nopietni uzmanību pievērš tajā esošais vārds ‘управляет’.
Atkal jau pastiprinās sajūta, ka Surkovs nudien nav kaut kāds tur “ģimons”….
Varbūt visi tie Konstitūcijas grozījumi, valdības un ģenerālprokurora atlaišanas ir vien dūmu aizsegs, lai novērstu galma [valsts] apvērsumu?
Neilgais brīdis kopš Lukašenko žesta rada sajūtu, ka tas jāņem vērā saistīts ar šīm KF iekšpolitiskām kustībām, kur varas instrumentus atņem cilvēkam ar ietekmi visā tā reģiona “armijā”, kurš nebūt nav publiska oficiāla amatpersona (formāli tikai padomnieks).
citāts no soctīkliem. Surkovs ir čečens toč ne dimons.
Nu lūk, Surkovs bija Putinam ļoti tuvu pietuvināts čečens…
Putins nesen šās reformas laikā likvidē ministriju, kas nodarbojas ar Ziemeļkaukāzu (министерство по делам Северного Кавказа) (lasi – tā, kas organizē naudas plūsmu čečeniem un citiem tur), šo jomu nododot parastai ekonomikas ministrijai.
Čečenu barvedis Kadirovs pirms pusotras nedēļas “saslima” un steidzami aizbēga uz AAE.
https://versiya.info/politika/army/139059
Pēc dažām dienām atgriezās un paziņoja, ka negrasās jebkad strādāt ārpus savas republikas (lasi – negrasās pretendēt uz KF prezidenta krēslu).
Blogere Sobčaka nesen nez kādā veidā uzzinājusi (lasi – FSB viņai piespēlēja) kompromitējošu informāciju par Kadirovu.
https://versiya.info/politika/army/139793
Uz to Kadirovs (par kuru zināms, ka viņš par katru izteicienu pieprasa citiem atvainoties) nekādi nereaģē. Neraksturīgi viņam…
Kadirovam ir ļoti nopietna opozīcija BS un specdienestos, viņu acīs Ramzančiks nav nekāds Krievijas varonis, bet pārmeties separs. Tajā pašā laikā Kadirovs ir “Putina personīgais kājnieks”(c) kuru diez vai var vienkārši novākt, tomēr jaunajām prezidentam būs jau citi “savi kājnieki”. Beigsies Putins kā izpildvaras šefs, beigsies Kadirovu klana laiki.
Rīcības imitācija ir tāpēc, ka iebuksēja by un ua. Surkova atlaišana nav imitācija, viņš bija atbildīgais par plānu
Vēl viņš bija atbildīgais par Abhāziju, kur šobrīd klani kaujās.
KF ir eksistenciàls drauds LV pastāvēšanai, pie jebkura KF līdera – putins, putina klons, medvedevs, šoigu, navalnijs, kaut Gandi.
Surkovu varbūt aizgāja, jo plāns A nerealizējās.
Galvenais nepieļaut tās pašas kļūdas, kad briti “palīdzēja” baltajai armijai pret boļševikiem, bet pēc “zaudējuma” naski noslēdza tirdzniecības savienību ar PSRS.
Jautājums vai Kanādieši tagad ir neatkarīga nācija un patiesi grib mūs aizstāvēt, vai arī turpina bučot karalienei pakaļu un izspēlēs mūsu likteņus kā karalienei labpatiks.
“A wise enemy is better than a foolish friend.”
“Jautājums vai Kanādieši tagad ir neatkarīga nācija un patiesi grib mūs aizstāvēt,[…]”
Kas šitas tāds??? Tas ir Ļoņas līmenis – Kanādieši ahujenna grib tēŗēt miljonus un aizstāvēt papuasus, kuru valsti 95% kanadiešu nevar pat aptuveni uz globusa atrast???
Protams, ka negrib. Valstis kaut ko dara tikai pašu interesēs – attiecīgi vai nu pašiem tiešs labums, vai pastarpināts.
Domāju, ka pastarpināts – Kanāda ir šeit lai uzturētu labas attiecības ar ASV – onkulis sems palūdza/pateica, un kanādieši akceptēja.
Elon Musk bija gatavs glābt tādus pašus papuasus kā mēs Vjetnamā, kad viņi iesprūda pazemes alā. Es pieņemu, ka pasaule ir pietiekami cilvēku, kas var palīdzēt tapēc, ka tā ir pareizi.
Labums jebkurai lielvarai no LV nenonākšanas RU sfērā ir jau pats par sevi.
Nevajag jaukt kotletes ar mušām. Musk ir gatavs twiterī uzrakstīt jebko, lai dabūtu minūti slavas/pozitīva spina.
Vēl pasaki ka albānija ir šeit, jo kā lielvarai ir izdevīgi atturēt ru.
Viņš ne tikai uzrakstīja, bet arī izdarīja.
No Albānijas, ja nemaldos, ir uz pirkstiem saskaitāms kontingents. Nedomāju, ka viņu klātbūtne būtiski ietekmē ģeopolitiku.
Nevajag jaukt apaļo un vieglo :_
No Elona netika prasīts ziedot savu dzīvību glabjot tos skolniekus, un visdrīzāk viņš to uzskatīju ka 1. – izaicinājumu inženiera spējām, 2. – reklāmu saviem uzņēmumiem, kas notika pat viņam reāli neiesaistoties…
Tieši kurš no lēmuma pieņēmējiem riskē ar dzīvību aizsūtot Kanādas kontingentu uz Latviju?
Es pieņemu, ka viņa aktivitātes patērēja diezgan pieklājīgu ciparu.
Piekrītu par reklāmu, bet tad arī Kanādai ir reklāma.
Individuāla iniciatīva un publisks politisks lēmums, ja arī pēc atsevišķām pazīmēm kādreiz šķiet viendabīgs, tomēr ir dažādas kategorijas. Jo individuāli rīcību ietekmē subjektīvi motīvi, kas var būt pat neapzināti vai daļēji apzināti, savukārt publisku lēmumu pieņemšanā tiek apspriesti argumentējami apstākļi, kurus, turklāt, var apspriest ceturtās varas pārstāvji.
Tās ir dažādas kategorijas; tur darbojas atšķirīgas likumsakarības.
Tu gribi teikt, ka individuāli cilvēki spēj darīt cēlsirdīgas lietas, bet grupas lēmums vienmēr būs aprēķinā un pašlabumā balstīts?
Tad gribētos nodefinēt, kas ir šis hipotētiskais valstiskais aprēķins. Tam tomēr ir jānāk no kādas doktorīnas. Un ļoti iespējams šī doktorīna ir viena cilvēka darbs. Es šaubos, ka ti N cilvēki, kuri nolēma nosūtīt kontingentu uz Latviju spēja izrēķināt par cik naudiņām palielināsies Kanādas budžets tuvākajā 10gadē vai 25 gadē.
Te ir jāatšķir Kanādas valdību, kura vairāk skatās līdzi reputācijai, kura noteikti ir ieguvums “jo mēs atbalstam mūsu sabiedrotos”. Lēmumu pieņēmēji pa tiešo arī neriskē ar savām dzīvībam, taču kritušie karavīri noteikti samazina pārvelēšanu iespējas. Savukārt Kanādas sabiedrībai matemātika ir ļoti vienkārša – kanādieši šajā situācijā drīzāk ir tie nīrēji kas reāli riskēja ar savām dzīvībam pie esoša aprīkojuma esošajā situācija izvelkot to skolnieku grupu. Masks piedāvāja tehnisko risinājumu, kas kopumā ir noteikti pārāks par nīrēju darbu, taču tas nevarēja būt pielietots konkrētajā situācijā, jo nepaspētu. Jo glābšanas darbus vajadzēja veikt šeit un tepat.
Un par tavu atbildi Naichez – jā, grupas lēmums praktiski vienmēr būs ar lielāku aprēķinu, ka individuālais. Tāda nu ir cilvēka psiholoģija.
Uzstājīgi iesaku noskatīties/ noklausīties informāciju 2 zemāk norādītajās saitēs: kā ne kā tur izsakās nevis “virtuves politanalītiķis”, bet cilvēks, kruš PU pazina personīgi un profesionāli, ilgsotši esot viņa ekonomikas padomnieka amatā – A. Illarionovs. No saviem komentāriem šeit tagad atturēšos- laika trūkuma dēļ- tie vēlāk,. Skaidrs ir viens: 3B noteikti ir atvēlēta vieta PU plānos.
Te nu būs saites:
Interesanti runā. Taču nevaru izsekot viņai loģikai. Ja jau – kā viņš teic – pēc Medvedeva atstādināšanas vairs nebūs neviens, uz ko formāli novelt vainu, tad kā tas palīdzēs īstenot provokācijas, piemēram, pret Ukrainu?! Vai tad nav tā, ka Medvedvs (vai viņam līdzīgs lomas pildītājs) tieši ir izdevīgs provokāciju veikšanai, lai ir uz ko vajadzības gadījumā novelt vainu, nevis ka pašam var nākties kaut ko atbildēt provokāciju neizdošanās gadījumā?!
Nezinu, kaut kā neatstāj sajūta, ka Ukraina vairs nav aktuāla tēma Krievijas iekšpolitikā, līdz ar ko pašreiz tur notiekošo saistīt ar Ukrainu ir maldīgi.
Putins uzsācis nākamo varas soli. Atbrivojās no personām, kuras tur bija tikai, lai gūtu noteiktu labvēlību ārpolitikā. Sankcijas visos virzienos, jūtas pietiekami drošs, gatavojas jaunajām sankcijām, drošvien būs arī kāds iegansts un sekojošas sankcijas.
Baķka taisa teātri, lai gūtu kādu labumu no ES, GB, US leftistiem, vai arī viņam pietiekami uzspieda un tā bija politiskā atbildes reakcija Putinam no iepriekšminētajiem.
Reāli mums vajadzētu būt militārai aliansei: Somija, Baltija, Polija un vēlāk arī Ukraina. Tie kas ir frontē ar agresoru, jo mūsu intereses ir skaidras. NATO ar Turciju tajā un glumiem citiem dalībniekiem var nomīzt un sabrukt kritiskā brīdī. Bet mums tas būs par izdzīvošanu.
Jau tagad vajadzēja būt katrā Baktijas valstī pa 15 000 profesionāļu, 25 000 OMD un kādi 10 000 ZS. Tad kopā Baltijā būtu 150 000 militārā spēka, kas būtu jau pietiekams spēks, lai būtu augsts risks dabūt pa muti. Protams vajadzēja būt mehanizācijas modernizācijai ar jaunāko tehniku kā leiši paņēma no vāčiem. Pirkt visu kopā un unificēti modeļi. Kopīgas mācības un gatavošanās plāns.
Bet no tā ir nekā. Pat Rail Baltic nevar uzcelt.
rail baltica naudu varēja ielikt dzelžos. Vācu industrijai jau vienalga, vai liet sliedes, vai Leopardus.
15000 profesionāļu nevaram atļauties
25000 omd= 2gadu vispārēja karaklausība, ieskaitot visus kropļus – nereāli
ZS skaits pārāk mazs – tā būtu rezerves karavīru organizācija – pēc OMD, tātad pat 100000 ir reāli
Lai dabūtu 25K rezerves karavīrus pietiktu aizvadītajos 25 gados nodrošināt OMD 1K-2K “ne kropļu” gadā, kas nav nekāds ambiciozais plāns. Tad pirmie dembeļi uz šo dienu būtu ap 45 gadus veci, daļa no tiem pilnveidota ZS. Bet izskatās, ka mob.rezervju neveidošanai nav pragmātiska skaidrojuma, tā ir un bija apzināta politika.
Konteksts tvītam cits, bet bilde precīzi raksturo politiku:
Es jau viņiem sen nesekoju, bet šis ir kārtējais kranču gājiens, kurš manāmi liek domāt, ka pasākums ir drošības dienestu pasākums, lai varētu paust savu naratīvu un pie reizes pakontrolēt spēka struktūru darbinieku aktivitātes privātajos atpūtas brīžos. Diezgan neveikla Putina vilku kopija.
VDD ēkas projektam raksturīga arī nesaprotama slepenība, kā parasti pie mums – krievu dienestiem viss garantēti zināms, bet publika nenojauš neko. Pilnīgi iespējams, ka kāds kurmis pameta ideju aktīvistiem, un tie, neko ļaunu nenojauzdami, aizrāvās. Ideju būvēties šajā vietā, kur apkārt dzīvojamā apbūve, nesaprotu. Iespaids, ka kurmji ir visur.
parks noteikti paceltu arī nek.īpašumu vērtību/biroju nomas maksu – tur ir vairākas ieinteresētās puses
Pēc VDD ēkas uzbūvēšanas telpas ar logiem uz ēku noteikti pa dubultu cenu varēs iztirgot arī ķīniešiem, krieviem, indiešiem un visiem kam labpatiks. Pagaidām pirkt laimes spēle.
Bet varbūt tas ir biznesa projekts. Drošībnieki sapērk īpašumus apkārt. Pēc tam palaiž pīli. Notirgo ārvalstu spiegiem dzīvokļus un birojus. Pēc tam ēku neuzbūvē. Es pieņemu, ka tā varētu apgriezt pāris M mierīgi.
Fuk, kāds jau klauvē par valsts noslēpuma izpaušanu.
Policijas ēku kompleksā pie brāļu kapiem stāv grausts un pilns brīvās vietas, pie Aizsardzības akadēmijas tāpat. Es tur būvētu. Slepeno ēku būvētu kur Kadagā, kur apkārt apsargājamā teritorija.
reizēm uzbūvēt no jauna ilgtermiņā ir lētāk kā graustu atjaunot.
Es lasīju kā 25k omd vienlaicīgi diesnestā. 1-2k ir ļoti iespejams
25K būtu divreiz vairāk kā gadā iesauc piemēram BY, kas ir demogrāfiski 5 reizes lielāka valsts par LV. Tā kā nereāli pēc definīcijas, mūsu griesti ir ap 5K gadā.
iespējams tas bija…..vienkārši mūsējie negribēja
Vēl viena intervija par tēmu. Ļoti saprātīgi un līdzsvaroti.
Stendapā minēts, ka pirmais norvēģu naftas vilciens nāk caur Latviju. Tātad, no Ventspils. Ne jau velti Kariņš viesojās. Un osta arī beidzot nav Aivara pārraudzībā.
Jānočeko visur raksta par klaipēdu
Jā, caur klaipēdu
https://www.vesselfinder.com/vessels/BREIVIKEN-IMO-9817470-MMSI-257031550
un ne ar mūsu cisternām
http://www.baltic-course.com/rus/baltija_sng/?doc=153748
LT ecējas ar BY dēļ AES, atklāti atbalsta BY opozīciju utml, savukārt LV staigā ap Backas režīmu uz pirkstgaliem, plāno vizītes, noliek vainagus, kur pateiks, bet vienalga kravas dabū LT.
Lielkņaziste, ko lai dara. Vēsturiskā kopība.
Just business. Rīga ir tuvāk, bet ventspils varētu būt infra.
Pie tam vai mūsu ostas spēj no kuģa sūknēt vagonos, nevis otrādāk?
Un ventspils ir pa pusei toksiska, bet LDz pārvaldība ir ļoti īpatnēja… tur neviens nebija gatavs operatīvi piedāvāt variantus
Jā, es arī nobrīnījos. Bet dīvaini, ka Backam jūk Latvija ar Lietuvu. Vēl kādam moskovītam varētu piedot. LDz lielākoties uzskata par RŽD pagarinājumu.
Tur tača pat laulību diplomātija bija – kā viduslaikos. Kurš Magonim iedeva/neatņēma pielaidi?
Arsvaidzinoša “duša” tiem, kuri, iespējams, dzīvo ilūzijās, ma ar RU var sarunāt vai ka tā ievēros kaur kādus tor parakstītos līgumus vai vienošanās (tādi indivīdi ir vai nu nejēgas, vai nodevēji. Vai abi kopā) un domā , ka “Rierumi ir ar mums! Eiropa mums palīdzēs!!”.
LV gasījumā mūsu vienīgā REĀLĀ cerība ir US un PL. Ja RU izdodas izslēgt no spēles ( vai visma aizkavēt iesaistīšanos tajā) US, tad LV kā valsts dienas ir skaitītas. Un tinav rikai kliba ziega vai mani murgi, jo pašlaik IS stūrē Tramps, aeunkuru oaši ziniet ir, kā ar bitēm. Vienīgā Cerība ir IS Kongress, kurš var paspēt un var nepaspēt Blondajam Draiskulim noraut stāvbremzi neapdomātu ( bet varbūt tieši ottādi- īpaši pārdomātu) lēmumu pieņemšanā un izpildea palaišanā:
https://sprotyv.info/analitica/sledujushhij-etap-gibridnoj-vojni
+
Es laikam šovakar esmu mazākā reibumā, nekā tu, bet arī izteikšos.
Manuprāt, Putina taktiku vērts skatīt tādā aspektā, ka, pirmkārt, viņš bērnībā ir bijis “pacans”, otrkārt, viņa pasaules priekšstatu sākotnēji veidoja “vor v zakone” (viņa treneris), treškārt, viņš ir nodarbojies ar džudo, ceturtkārt, viņš ir strādājis izlūkdienestā.
“Pacanu” metode ir ar nekaunīgu izturēšanos izprovocēt izvēlētā “ķerpilas” kļūmi, lai pēc tam kriminālo autoritāšu priekšā varētu paskaidrot, ka upuris pats atdeva to, ko “pacans” dabūja no viņa. Piemēram, pēc frāzes “дай мобилу позвонить” seko frāze “ты че, предьявить мне хочешь?!”, sakarā ar ko “pacans” var pateikt autoritātei, ka patiesībā neatņēma telefonu, bet “ķerpila” pats to atdeva, proti – neatprasīja. Jo “pacans” pēc “poņatijām” nedrīkst atņemt. Jo atņemšana ir tas, ko dara prokurors, kad veic kratīšanu jeb “šmonajet”.
Savukārt džudo cīņa ir balstīta uz pretinieka izvešanu no līdzsvara, pēc kā tiek tūlīt veikts metiens, lai uzvarētu. Manuprāt, tas ir idejiski līdzīgi, kā “pacani” ar vārdiem cenšas “ķerpilu” izvest no līdzsvara.
Ja runā par zagļiem, tad tie vienmēr cenšas rīkoties slēpti. Nekādu morāli ētisku barjeru viņiem nav. Vienkārši viņiem tas šķiet izdevīgāk, nekā atklātas bruņotas laupīšanas (kā rīkojās, piemēram, Staļins savā jaunībā).
Savukārt izlūkdienesta darboņi tiek raksturoti kā “apmetņa un dunča bruņinieki”, kuri vienmēr uzbrūk slēpti; pēc definīcijas izvairās no atklātas konfrontācijas.
Manuprāt, Putina ārpolitikā pastāvīgi var saskatīt centienus citus izvest no līdzsvara, likt citiem pieļaut kļūmes, ko viņš tūlīt izmanto savā labā ar iepriekš slēpti gatavota paņēmiena negaidītu pielietošanu. Grūti noticēt, ka Putins kādreiz uzsāktu atklātu konfrontāciju. Viņa dzīvē nekad nekas tamlīdzīgs līdz šim nav izpaudies. Visus savus nodomus viņš īsteno aplinkus, maskēti, lai vienmēr saglabātu iespēju melot un izvairīties no atbildības.
Tas, manuprāt, nozīmē, ka attiecībā uz Putina vadīto Krieviju tiešām nevar paļauties, ka tā ievēros kaut jel ko. Taču vienlaikus, manuprāt, ir niecīga iespēja, ka Putina vadītā Krievija varētu uzsākt tik intensīvu konfrontāciju, kur mūsu “vienīgā REĀLĀ cerība ir US un PL.” Neticu, ka Putins uzsāks karu. Viņam ir pietiekami labi tā, kā ir pašlaik, kad var zagt un fočēties Kamčatkā. Putins nav Staļins.
Ticēt vai neticēt- tā ir katra personiskā izvēle. Cita lieta- tāda vai cita notikuma iespējamības prognozēšana, analizējot faktus galdā un citu pieejamo informāciju, kurai jāienākas nepārtraukti- izlūkošanas darba efektivitātes viens no kritērijiem.
Neviens Rietumu “progresīvajā pasaulē” pirms 2008. gad arī “neticēja”, ka RU atklāti uzbruks Gruzijai. tas fakts, ka RU tad formāli “vadīja” Medvedevs, neko nemaina- lēmumu pieņema VVP ar savu “bratvu”. VVP uzsāka šo karu, balstoties uz viņa rīcībā esošo infu gan par situāciju GE (politisko, militāro, sociālo utt.), gan uz analīzi par Rietumu (EU +US) iespējamo reakciju uz šādu viņa izlēcienu.
Putins tieši tāpat atvēzējās uz Krimas sagrābšanu, bet kā jau Tu minēji, šoreiz kā “gopņiks”, ar zaļajiem cilvēciņiem bez atšķirības zīmēm, lai gan visiem bija skaidrs, ka pēc formas tērpa, bruņojuma un ekipējuma tie var būt un ir TIKAI RU militārpersonas. Bet rietumiem pietrūka mugurkaula VVP noraut cepuri pār acīm un atkāti valstiskos līmeņos atmaskot VVP melus, atstājot šo darbu nevalstisku/brīvprātīgu organizāciju (Bellingcat, Informnapalm utt.) ziņā, kuru viedoklim nav tāds svars kā valstiskajām. Jā, šo infu no šīm organizācijām var izmantot un laikam arī izmantos kā pierādījumu Hāgas tribunālā. Kā tas nostrādās, to redzēsim vistuvākajā laikā. Un arī Krimas sagrābšana un karš UA austrumos nevienam rietumos pat prātā nebija (lai gan vajadzēja būt, ja šo valstu izlūkdinesti savu maizi neēd veltīgi. Vai ja šo valstu vadība ignorē izlūkdienestu piegādāto infu. Bet tas jau ir cits jautājums par to, kam tas varētu būt izdevīgi- informācijas ignorēšana).
Rietumeiropas valstu (EU/NATO) mīkstais mugurkauls mums var dārgi maksāt. Tāpat kā 2. PK beigās.
RU pat nav jāuzsāk intensīva konfrontācija (uz kuru tā pie noteiktiem apstākļiem var atvēzēties, ja paredzamie ieguvumi atsver potenciālos riskus. Piemēram, NATO izjukšanas panākšana un 5. panta neefektivitātes uzskatāma nodemonstrēšana), lai LV būtu nepieciešams sabiedroto atbalsts, US un PL veidolā. Vai arī es varbūt kaut ko nezinu (kas pilnīgi noteikti tā ari ir) un mums pēdējo dažu gadu laikā ir izplānota, izveidota, nodrošināta un izmēģināta EFEKTĪVA sistēma daudz-vektoru hibrīdkonflikta mūsu teritorijā neitralizēšanai un novēršanai bez palīdzības no sabiedroto puses (un arī ar viņu palīdzību-plānam JĀBŪT izstrādātam priekš abiem variantiem.)?! Vai ir notikušas mācības vispatverošās aizsardzības koncepcijas pārbaudei un korekcijai nepieciešamības gadījumā? Vai ir tikušas iesaistītas pašvaldību, NBS, IeM, NMPD, UDGD struktūras kopējās mācībās? Vai ir izdarīti secinājumi un veikti nepieciešamie uzlabojumi, balstoties uz iepriekšējo mācību (kurās pastarpināti piedalījos) 2016. gadā (ja pareizi atceros) rezultātiem?! Vai iedzīvotāji vajadzīgajā līmenī ir informēti par darāmo tādās situācijās?
Bišku pārbaudi sevis rakstīto, pārāk daudz kļūdu, kas padara tekstu nebaudāmu 😉
Varat to saukt par kliba zirga murgiem, mani par “ alarmistu”, bet uzskatu, ka dzīvojam laikā, kad labāk būt nedaudz pār-modram nekā “ ne-da-modram”.
Tāpēc gribu- nē, nevis gribu, bet uzskatu par nepieciešamu padalīties ar Jums visiem ar sekojošu interviju ar UA juristu, UA nacionālas Politikas Institūta direktoru Juriju Sulipu. Puis ir gados jauns, bet operē ar faktiem un balsta savus secinajumus/prognozies tieši tajos. No visiem manis līdz šim sastaptajiem ekspertiem netā ( A. Illarionovs, V. Solovejs, A. Piontkovskis – vairāk nekā zinoši, gudri un cienījami perosnāži) šis cilvēks visdetalizētāk (ir, protams, arī detalizētāka infa- kaut kur) ir APKOPOJIS iemeslus, kāpēc RU militārs ( komplektā ar nemilitāru/-iem) uzbrukumu 3B ir vairāk nekā iespējams, turklāt tieši šī gada laikā. Viņa galvenā tēze ir par RU agresivitātes pieaugumu pret UA nākamo mēnešu laikā, kā vienu no iemeliem minot dzeramā ūdens trūkumu Krimā, kuru pirms okupācijas piegādāja no UA dienvidaustrumiem. Dienvid-RU to darīt ir dārgi, tāpēc “lētāk” un ērtāk to būtu nodrošinot, RU okupējot Hersonas apgabalu.
Otra nianse (un ļoti būtiska tieši UA sakarā), kruru viņš min, ir Budapestas memorandums, kruu parakstot, RU, ASV un citas Rietumeirpoas vadošās valstis garantēja UA suverentitāti un teritoriālo neaizskaramību, apmaiņā pret UA atteikšanos no kodolieročiem. Un kur šodien ir visi šie “garanti”- RU taču ar to memorandu di..u atslaucija, bet pārējie “garanti”, pēc “ gopņika” uzbrauciena par piepīpēt iedošanu savā starpā sacentās, kurš pirmais paspēs a) iedot cigareti “gopņikam” un b) kurš pirmais uzšķils škiltaviņas vai uzraus sērkociņu, lai “gopņiks” varētu aizsmēķēt. Jūs teiksiet- bet kā tad sankcijas?! Un – kā tad? Ja kāds domā, ka ar NATO 5. pantu viss būs savādāk, tad – iesaku padomāt vēlreiz. Ja ir, ar ko. Sekojošu ( manuprāt), iemeslu un FAKTU pēc:
1. Fakts- VVP nāk no Ļeņingradas ielu pusaudžu/ huligānu vides –“gopņika natūra” viņam ir asinīs. Tādi ļaudis pieklājību un izpalīdzību uztver kā vājuma pazīmi. Ar tādiem ir jārunā tā, kā runāja mans draugs un dienesta biedrs (sava laikā pabija Afganistānā PSRS laikos, un ne būt ne bāzē aiz žoga sēdēdams) , kad, kopā sargājām vienu diskotēku pilsētā, kur pēc atbrīvošanas no ieslodzījuma izmitināja no ieslodzījuma atbrīvotos kriminālnoziedzniekus. Tajā vakarā 4 no viņiem apmeklēja diskotēku, tikko svaigi ”atmetušies”. Visu vakaru viņi meklēja kašķi un “čmorīja” vietējos jauniešus. Zinājām, ka būs laba klope vēlāk- gluži kā ūdenī skatījušie sbūtu (klope bija laba- atvilkām dvēseli uz šitiem zekiem ne pa knapu- uzprasījās viņi visā vakara gaitā uzstājīgi un neatlaidīgi- kā gan lai atsakam ne tik labiem cilvēkiem?). Starplaikā izgājām ārā ar manu draugu, kurš gribēja uzsmēķēt, ko arī izdarīja. Šitie 4 “ atmestie” pienāca mums klāt un viens “palūdza” manam draugam iedot aizsmēķēt. Uz ko viņš, dūmus izpūzdams un pelnus no savas cigaretes uzskatāmi nokratīdams, pieklājīgi zekam norādīja, ka pirmkārt, viņš (mans draugs) nesmēķē, un otrkārt- ka smēķēt esot kaitīgi. Zeki apstulba un un tajā brīdī atsējās un iegāja atpakaļ klubā.
Atvainojiet- mazliet aizrāvos. Šī stāsta morāle ir tāda, ka vilks spalvu met, bet ne tikumu. VVP valsti vada un ārpolitikā vadās pēc”gopņiku ” principiem: ja padosies viņa “lūgumiem”/ prasībām vienreiz, viņs turpinās “testēt” ūdens dziļumu, kamēr nedabūs konkrēti pa muti. Tā saskarsmē ar tādiem ir TIKAI divas opcijas: a) bēgt, un B) sist pirmajam.
2. FAKTS- VVP BRĪVPRĀTIGI iestājās KGB mācību iestādē. Ieguva pa ceļam jurista izglītību (ne mazsvarīgs faktors viān pieņmto un vēl pieņemamo lēmumu saprašanai). Dalība šajā organizācijā deva un dod neaprakstāmas priekšrocības, privilēģijas un praktiski neierobežotu rīcības brīvību iekš RU salīdzīnājumā ar tiem līdzpilsoņiem, kuri šajā “ firmā” nav ne stata, ne ārštata darbinieki. Pievienojiet šim zināšanāmu iemaņām “gopņika” nekaunību, un Jūu priekšā ir bezprincipu un bezkompromisu pretinieks, kurš saprot tikai vienu valodu- spēka.
3. FAKTS- VVP savā laikā pasludināja par 20. gs lielāko ģeopolitisko katasrofu (varbūt traģēdiju) PSRS sabrukšanu. Dažus gadus atpakaļ ne vairs PSRS atjaunošanu versijā 2.0, bet gan krievu vēsturisko zemju atgūšanu, kurās (tavu brīnumu?!) ietilps arī 3B. PSRS sabrukšanu viņs uztver arīpersoniski un uzskata, ka noteikti ir jātmaksā Rietumiem ( arī tas saskan ar “gopņiku” filozofiju kad, pa muti dabūjis, viņsš aiiet pēc saviem draug… atvainojiet ”poģeļnikiem” ( ja var) un pēc naža, lai atgrieztos un atriebtos par viņa pazemošanu- ir visnotaļ personiska un”intīma” pieredze šajā gadījumā – tikai ar to starpību, ka konkrētais kadrs nekur aiziet nespēja, bēt mēģināja iziet uz kontaktu pēc 2 mēnešiem. Kad atkopās. Arī veltīgi un sev neizdevīgi dārgi).
4. IEMESLS (fakts?) VVP-am pietuvinātie ( kādreiz) cilvēki pāuž, ka VVP dzīvo ar mesijas apziņu par konkrētu uzdevumu veikšanu Zemes virsū. Tas saistīts ar to pašu vēsturisko/izseno “krievu” zemju apvienošanu ar mēŗki atmaksāt rietumiem par PSRS “sagraušanu”/ sairšanu.
5. IEMESLS- martā RU nāk virsū tiesas sēde Hāgā par MH-17 civilā reisa nogāšanu 2014. gadā virs UA. Tā kā pierādījumu ir daudz un visi tie ir neapgāžami, lai izvairītos no atbildības, ātri jāmaina konstitūcija un jānosaka nacionālās likumdošanas pārākums par starptautiskajām tiesiskajām normām. Protams, tas ir tikai viens no iemesliem, kāpēc RU STEIDZĪGI maina konstitūciju ( ne visai konstitucionālā ceļā) un valdību.
6. IEMESLS- tā kā VVP pat ar visām izmaiņām konstitūcijā palikt pie varas RU pēc 2024. gada ir šaubīgs pasākums un, apzinoties, ka bez esošās varas viņš, maigi un saudzīgi definējot, kļūs “par neko” un sauks viņu “nekā”, tad tā vara viņam ir jāsaglabā par KATRU cenu. Un te nu viņam piedruknē ir vairāki “lomiki”, vairāki no kuriem jau tiek likti lietā:
A. Konsitūcijas un varas atzaru pilnvaru maiņa, lai nodrošinātu sev vietu galvgalī RU pēc 2024. gada gadījumam, ja par tās prezidentu nu nekādi nevarēs tikt ( rua it par RU Valsts Padomes ( nejaukt ar RU “parlamentu” –Valsts Domi) lomas un pilnvaru palielināšanu un to pārākumup pār prezidenta pilnvarām).
B. Jauna valstiska veidojuma (Apvienotā Valsts- “Союзное Государство”), par kuras prezidentu tad VVP ir atvēzējies kļūt. Apvienotās valsts “minimālā programa” ir RU +BY, nedaudz virs minimālās: RU+BY+UA, “vidējā programma”: RU+BY+UA+3B, “programma maksimums”- visas vēsturiskās krievu zemes, ieskaitot Moldovu ar visu Piedņestru un ko tur vēl.
Ņemot vērā visu augstāk minēto, viens no neprātīgākajiem, bet tāpēc nemaz ne tik nerealistiskajiem scenārijiem varētu būt zibenīga un ātrā 3B “nolikšana uz ausīm”- tā lai Rietumiem, NATO un ASV žokļi vienkārši atkārtos no izbrīna un pārsteiguma. Ja kāds domā, ka tās BN- size BGs katrā no 3B valstīm ir nopietns atturošs faktors (sevišķi pēdējo notikumu RU politiskājās, varas un lēmumu pieņēmēju aprindās, kuriem ir un būs tendence mainīties un attīstīties ātrāk, nekā rietumos spēs/ gribēs pieņemt adekvātus lēmumus)- padomājiet vēlreiz. Ar vēsu galvu un bez urrā- patriotisma. Bet ar patiesu, neuzspēlētu patroitismu ( tad jums radīsies vēlme un pat vajadzība uzdot jautājumus Jūsu pašu ievēlētajiem politiķiem par viņu darbību un bezdarbību esošās situācijas radīšanā).
Ja izdodas zibenīgi- 2-5 dienu laikā okupēt 3B, EU pat nepaspēs paust “bažas” un izteikt ”nosodošu sašutumu”… vai “sašutušu nosodījumu”. NATO vēl vajadzēs vispirms apjēgt un saprast tikko notikušo, pirms vispār savākties kopēja lēmuma izstrādāšanai, kur nu vēl laiks tā izpildes uzsākšanai… Vienīgā mūsu cerība ir un paliek ASV ( kaut kādā mērā arī PL). Un te VVP zeme deg zem kājām, jo US prezidenta vēlēšanas nav aiz kalniem un nevar zināt, vai Blondais Draiskulis tiks pārvēlēts. Kurš, tā vai citādi, bet uz doto brīdi RU ir ĻOTI izdevīgs (lai gan, dažkārt neparedzams). Ar Blondo Draiskuli ir kā ar bitēm- neko nevar zināt, bet tas priekš RU ir labāk, nekā konkrēti zinams un paredzams anti-RU US prezidents. Protams, vēl var cerēt, ka nostrādās US politiskā sistēma, kas paredz Kongresa pilnvaras ierobežot ne pārāk pārdomātas prezidenta darbības. Bet viņa rīcībā joprojām ir rīki, kas var ļaut viņam “ savārīt sūdus”, pirms Kongress paspēj noreaģēt ( kā Suleimani gadījumā, piemēram).
Papildus bonuss priekš VVP 3B nolikšanai “vēzī” ir NATO pazemošana, noraujot tai cepuri pār acīm- uzskatāmi parādot visai progresīvajai un pārējai cilvēcei, ka izslavētais NATO 5. pants ir tikpat vērts, cik Budapeštas memorands UA neatkarības un teritoriālās integritātes garantēšanai. Tas, ka NATO ir pilnīgi cita organizācija un nav nekādā tādā ( kā to ņem, ja kas…) sakarā ar Budapeštas memorandu, tad pievērsiet uzmanību sekojošajam: vai šo memorandu parakstīja ne NATO valstis?! Un ko vērts ir to NATO valstu paraksts zem šī memoranda? Ierguvums no 3B okupācijas ir ļoti liels potenciāls punkta pielikšanai NATO eksistencei- ne mazāk. Ko tas nozimētu VVP dilstošajam prestižam- paši varat saprast. Ļoti vilinoša perspektīva priekš VVP.
Ja es būtu VVP ( kāds es, paldies Dievam neesmu),(kā jau izlūkošanā pienākas- jāapgriež karte otrādi un jāpaskatās uz situāciju no pretinieka pozīcijām, lai saprastu, ko viņs var mēģināt izstrādāt)- es noliktu pie vietas 3B vispirms, un pēc tam ar UA un BY būtu jautājums risināms raitāk.
Un beidzamā nianse- šogad RU svinēs 9. maijā savu ‘’uzvaru” “Lielajā”, turklāt vēl “Tēvijas” karā. Un tād ieapaļa jubileja- 75 gadi pagājuši… Un gribās, lai Maskavā klāt būtu arī atzinīgi un bijāšanu izstarojoši Rietumvalstu līderi, kuri nemaz neverētu VVP atteikt pagodināt Uzvaras Parādi ar savu klātbūtni. Un ne tik daudz 75. gadadienai par godu Izvarai pār fašistisko Vāciju, nbet gan kaut kādai citai uzvaras “ gadadienai”, kuraimpat gadiņš vēl nebūs apritējis. Merkele un Makrons jau ir “vēzī” nolikti. Parējie varbūt arī nav tik būtiski. Pat ne Blondais Draiskulis.
Ļoti ceru, ka kļūdos, šeit apkopodams zinošu cilvēku viedokļus attiecībā uz situācijas novērtējumu, bet galvenais kritērijs ir- neignorēt faktus. Iespējams, ka nekas no tā visa nenotiks. Bet, kā teica Josifs Visarionovičs: “Brīnumi nenotiek, ja vien kāds par tiem neparūpējas”.
Te nu darbs gan mūsu MI, M-pret-I, VDD (par kuru gan nav pārliecības, ka tas nestrādā vēl uz kādu kantori, ne-NATO valsts), gan arī parastajiem pilso’niem- vērot darbības viņpus =un šapus robežas- tāds lietas nenotiek pēkšņi, vispirms tiek sagatavota sabiedriksā doma( gani RU, gan šeit)- tā ka nekāda attaisnojuma nav un nevar būt no sērijas : “bet mūs pārsteidza nesagatavotus!!!” Turklāt jāpieslēdz sabiedroto ( īpaši US) izlūkošanas iespējas, lai savlaicīgi pamanītu indikatorus, ātri un precīzi tos analizētu, izdarītu atbilstošus secinājumus un operatīvi pieņemtu ne mazāk atbilstošus lemumus nekavējošai izpildei.
Te nu būs apsolītā saite (iesaku noklausīties no A līdz Žē):
Savienotā valsts jau ir kopš 2010, jubileja šogad.
Iespējams tas tika uzskatīts par varianto, bet tagad izlēma par konst.izmaiņām ru – laikam baķka pārāk spirinās pretī.
Par līgumu izpildi- VISI to dara tikai kamēr izdevīgi. Ru vnk to dara daudz nekaunīgàk. Mums bija 2% aizsardzībai, kas ir nato prasība? Gandrīz bija iestājoties, tērējot absolūti nemilitārām lietām, pēc tam pat formāli nebija ne tuvu.
Par trampu – nevajag sekot leftardu-demokrātu vēstījumam, ar ko pilni lv mediji. Trampa balsošana ir ļoti pretrunīga – vanagi +sīki veikalnieki. Kurš ļāva ru saplosīt ge un ua? Pareizi – melnais miera eņģelis , pretkrieviskais demokrāts. Kurš ua iedeva ieročus – prokrieviskais tramps. Tā spēle ir ļoti daudzslāņaina, reducēt uz bērnudārza līmeņa labs- slikts nesanāk
Ir diezgan muļķīgi ru uzsākt karu, kad amerikāņi ir ceļa jūtīs vai jau nokļuvuši Eiropā ar vismaz 20k vīru. No tiem 20k daļa būs iekš 3B un PL. Un BY joprojām nav pievienota ru, lai no tās teritorijas uzsāktu pēkšņu uzbrukumu.
Bet UA ir tagad apgādājusies ar krietnu klāstu prettanku ieroču, kas tupu virzīšanos ar tankiem uz priekšu ātri apturēs.
Ja ru gribēs kko nopietnu iekarot, tad tai jāmobilizē būtu krietna partija savu pilsoņu. Neticu, ka valdība ar saviem reitingiem to spētu.
Man šķiet, ka “frontē” iestājies līdzsvars un ar katru gadu mūsu puses pozīcijas uzlabojas.
Nedomāju, ka Putins Krievijā ir visu varens. IMHO viņam ļoti jārēķinās ar padomju saražotajiem ģenerāļiem un jāglauda viņa spalva. Tapēc arī pār pārēm PSRS retorika. Es sliketos domāt, ka PSRS nav viņa alkas.
Bet tas nenozīmē, ka samazinās bīstamība no ģenerāļiem un nevar zināt arī tālejošos personīgos Putina plānus.
Ja neskaita mītiskos PSRS kodolieročus (jo PSRS un RU nekad tos nav pielietojuši militārās operācijās, kas liek domāt vai tādi vispār eksistē), tad RU viens tāds gopņiks uz pasuales skatuves ir. Un ar tendenci norietēt, jo gopņikiem īss mūžs.
offtopic: Vēl retorika ļoti līdzinās kādam izbanotam personāžam. Tas pats personāžs tikai savādāk iepakots naratīvs? Banotais personāš mēģinājis kopēt cita lietotāja valodu? Vienā pagalmā auguši? 🙂
Indikators būs BY statuss tuvākajā laikā, ja melnie krievi krīt pultera nagos, tad starta pistoles šāviens ir noskanējis. Pēc tam aiztaisīt Suvalku koridoru ciet ir tikai laika jautājums. Un kāda situācija rodas aplenkumā, kad mugurā ir jūr, un priekšā daudz vates, labi atcermies no Kurland kessel
Sveicināti,
Atvainojos par drukas kļūdām savos komentāŗos- aizrādījums pieņemts. Tā ir maksa par laika trūkumu un par to, ka esot lab-rocīgajam, darbā ar datoru (biežāk gan ar viedtālruni) bieži vien man abas rokas ir kreisās 😉 Jebkurā gadījumā saprotu, ka lasīt tādu tekstu ir nebaudāmi, kā minimums. Darīšu, ko varēšu, lai labotu šo situāciju.
Zemāk piedāvāju saiti uz analītisku rakstu saistībā ar situāciju UA, kas atspoguļo RU “mijiedarbību” ar ES savu mērķu sasniegšanā, izmantojot pēc pilnas programmas ES mugurkaula trūkumu (tas tiešā veidā var atspēlēties arī mums- pie noteiktiem apstākļiem):
https://sprotyv.info/analitica/sledujushhij-etap-gibridnoj-vojni
Tāpat piedāvāju sekojošu materiālu: intervij-diskusiju ar A. Piontkovski un V.Soloveju, kas ir ieskats VVP rīcības motivācijā un loģikā, kas tā vai citādi attiecas/var attiekties nākotnē arī uz mūsu valsti:
Interesants tas ir ar to, ka iztirzā VVP pasaules uztveri un ar to saistīto viņa lēmumu pieņemšanas mehāniku, kas ne vienmēr iekļaujas mums zināmajos (rietumnieciskas domāšanas?) racionālajos un loģiskajos domāšanas / uztveres rāmjos (mēs uz VVP rīcību skatamies no savām pozīcijām, bet nevis no viņa “skatu torņa”. Un šāds piegājiens pieļauj kļūdas VVP rīcības paredzēšanā un tās motivācijas izpratnē- kā saka, “Umom Ross.. Puķina ņe poņatj”.).
Minēto personāžu diskusijā tāpat ir pieminēts US 20+K karavīru pārdislocēšana uz EU šogad organizēto mācību ietvaros, kas arī zināmā mērā izskaidro VVP steigu (tās viens no iemesliem). Priekš mums tas ir svarīgi tādā griezienā, ka pašu drošībai šo 20+K US karavīru ierašanās EU lai nenotiek par vēlu, pirms VVP atkal pārsteidz “visu progresīvo pasauli” ar kādu negaidītu un nekaunīgu triku, kurš radītu jaunu realitāti dotajā telpā, kuru Rietumiem mainīt uz iepriekšējo stāvokli nepietiktu ne gribas, ne arī citu resursu. Kā, piemēram, ar Krimu. Vai Gruziju 2008. gadā.
Šeit jau eksperts dod mājienus par Pu veselības stāvokli. Saka, ka līdz 2024.gadam nedavilks. Video gan vairāk par iekšpolitiku un Ukrainu nedaudz.
Par Baltiju piemin garāmejot. Vien saka, ka ir plāni. Būs vai nebūs… to laiks rādīs.
Plāni ir un vairāki – par to RU ĢŠ algu maksā. Jautājums- ko darīt lai tos plānus Putlers nesāktu īstenot, kā potenciāli nodarīt tik smagus zaudējumus, ka plāni paliek plauktiņā