vara bungas: Zemāk rakstā ellīgs mikslis salīdzinot karu par KK ar… 1.PK. Tomēr ir vērts lasīt, dažas paralēles ir pamatotas un vispār labs “out of box” domāšanas piemērs. Turklāt mazliet līdzsvaro O.A. (UA valdības) dziedātās osannas AZ uzvaras gājienam.
Galvenais secinājums:
“В последние десятилетия разнообразные спецназы стали казаться чуть ли не костяком армии, способным решать самые фантастические задачи, но карабахская война ярко показывает нам, что без хорошо подготовленной пехоты и налаженного общевойскового боя (пусть и в своеобразных горных условиях) победа в конфликте невозможна.”
vēl secinājumi:
- jebkāda pasīva un statiska aizsardzība ir lemta neveiksmei, ja gribi aizstāvēt – uzbrūc. Par to VB jau tika rakstīts;
- aizsardzības līnijas jābūvē ne tikai platumā, bet arī dziļumā;
- karam jāgatavojas visu starpkaru periodu, sākot no dienas, kad beidzies iepriekšējais karš;
- artilērijas speciālisti ir dārgi, tos jāgatavo vairumā un jātuztur rezervē;
- kara laikā visi melo. Daži to dara labi;
- AM artilērijas un PTVRK operatoru veiksmes stāsti ir nepamatoti noklusēti un piezemēti;
- daudzstobru reaktīvā artilērija joprojām rullē;
- tautas aizmirsušas kā kārot uz sauszemes pamatā bez netiešā artilērijas uguns un tuvā gaisa atbalsta;
- tanku un KKM pielietošanas taktika degradēta, puses labprātāk pievēršas batareju karam vai dronu uzlidojumiem ar cerību, ka pretinieks pirmais izsmels munīcijas krājumus vai leni, bet pastāvīgi augoša personāla zaudējumu līkne padarīs kara turpināšanu neiespējumu iekšpolitisku apsvērumu dēļ.
vara bungas 
“AM artilērijas un PTVRK operatoru veiksmes stāsti ir nepamatoti noklusēti un piezemēti;
daudzstobru reaktīvā artilērija joprojām rullē; tautas aizmirsušas kā kārot uz sauszemes pamatā bez netiešā artilērijas uguns un tuvā gaisa atbalsta; tanku un KKM pielietošanas taktika degradēta, puses labprātāk pievēršas batareju karam vai dronu uzlidojumiem”
Šo nosauksim, ka neviens negrib mirt 😉 Azeri uzvarēja propogandā- jo spēja savus trāpijumus uzfilmēt un ”pārdot” tai skaitā armēņiem. Ja zaudējumi abās pusēs ir līdzīgi, tad armēņi viņus arī tā nevāji dauzīja.
Es arī negribētu braukt ar kkm, ja viens precīzs trāpījums nozīmē mīnus 10 cilvēkus un trāpījumi ir visnotaļ iespējami.
Un kāpēc būtu jākaro bez uguns atbalsta – ja tas ir pieejams, tai skaitā mobils. mīnmetēji ir viegli un izvēršami 3 minūšu laikā.
tāpēc braukt divos cvrt ir drošāk kā braukt vienā kkm 😉
lai sašautu divus cvrt, vajag vismaz divas reizes vairāk lādiņu un pretiniekam jābūt lielākai meistarībai, jo cvrt ir mazāks.
kapēc tad neiedot katram karavīram pa pašgājējam zāles pļāvējam?
ja situācija kā Donbasā, kad separi gāja pāri klajam laukam, tad lietderība būtu daudz lielāka, ja uz katriem diviem kājiniekiem iedotu vienu cvrt pa padsmit tūksošiem gabalā nekā viens BMP, kuram pakaļ skrien nodaļa, kurus nogulda ar ložmetēju vai mīnmetēju.
Pipar kā jurists juristam tev prasu tu par kādiem cvrt te visu laiku runā? Par Scimitāriem vai par pārējo jūras floti?
Scimitars jau ir lielgabals un nav slikts, bet varētu būt padārga muņa.
spartans ir ideāls aparāts, ja tam uz jumta uzliktu browningu vai mazāka kalibra ložmetēju. uz nodaļu divi aparāti ar bruņu pret strēnieku ieročiem un uzreiz gatava vienība slēpņa izveidei. zemessargiem nevajag sapačkāt navarotus, bet izmantot tikai veco volviķu vietā.
Ideāls kaujas braucamais nabagiem paliktu ģeniālais Universal Carrier, ja to kāds vēl ražotu. Tam tak ir arī pēcteči – Wiesel 2, neraugoties uz modi uz gigantiskajiem tanku sapņiem kā Boxer. Zapara izmēros, var vadāt pa 3 uz treilera 40 pēdu konteinerim. Paceļams ar UH-60. 6 vīri sēž 3 izolētos nodalījumos.
vienmēr izvērtē riskus pēc prioritātes. Kas Tev ir visbīstamākais?
Zinot mūsu potenciālā pretinieka patiku uz tehniku kājnieku slēpņi mums diez cik bīstami nav. Kāpēc sūtīt lēnus kājniekus papriekšu, ja pa priekš var braukt bmp. Tātad risks uzrauties uz bruņotu tehniku ir pietiekami liels. bmp 2 ir 30 mm lielgabals un prettanku raķetes. Tātad potenciāli visbiežāk sastopamā pretinieka bruņutehnika bez pārmērīgām pūlēm izkapās mūsējo. Ja mani izkapā gan ar gan bez bruņas – tad tā bruņa man pārāk vajadzīga nav.
Par kājnieku slēpni – gan jau paretam uzrausies arī uz tā, bet ja ievērojam elementāru piesardzību un starp mašīnām konvoja laikā atstājam 100metru (tikapat labi var arī 200-250m) distanci. Tad slēpnī tiks tikai viena mašīna, ja mašīnā ir tikai 2 cilvēki. tad diezgan iespējams ka ies viņi bojā, vai arī trāpās nenormāla cūcene 😉 Pieļaujot iespēju ka nebruņotā transportā ies bojā 2 cilvēki uz slēpni, tad visticamāk vismaz 2 ies bojā arī slēpnī ja sēdēs bruņutehnikā. Tikai nianse ka bruņutehnikā sēdēs vismaz 5 cilvēki. un faktiski sanāk, ka sēdēt bruņotā transportā lielākā skaitā, visticamāk būs bīstamāk nekā braukt ar siksvīlleri/džipu, vai audi kvatra 😉 Gan jau pretinieka slēpnis mācēs likvidēt vismaz vienu bruņutehnikas vienību.
Tad tā mierīgi var padomāt 😉 vai tas ko ļoti gribas sniedz kādu reāli taustāmu priekšrocību pret Tavu pretinieku.
Kvalificētus artilēristus zināmā mērā var nomainīt (papildināt) komplekts Selex LINAPS, pieskrūvējams praktiski jebkuram šaujamajam. Visu galvas darbu paņem sev.
Principā ļauj artilērijas iekārtām veikt uzdevumus patstāvīgi, ne baterijas sastāvā (ja sakari atļauj), kas mūsu gadījumā būtu sevišķi vērtīgi.
Sakari, visticamāk neatļaus. Kaimiņš, UA un citos konfliktos ir neslikti apgreidojis savus dažnedažādos anteņvāģus.
Vienlaikus apgalvojumi, ka augstvērtīgu artilēristu štatu Armēnija nepavilktu finansiāli – un kā tās artilērija strādājusi ļoti efektīvi.
Vispār azeri arī nodemonstrēja virtuozu dronu darbu kopā ar artilēriju (teiksim kad pa 2 apstājušamies automobiļiem uzreiz trāpa ar kasešu šāviņu).
Kurš tad cits nodarīja AZ tos zaudējumus, ja ne AM artilērija? Ne jau KK zs tuvcīņā ar nažiem. Cita lieta, ka attīstīt artilēriju līdz tādam līmenim, ka tā atrisina visas aizsardzības problēmas (kalnos) ir praktiski neiespējami. Mūsu NBS krauj M109 piramīdās, bet kā ar apkalpēm? to aizstāšanu? vai katri -3 vai iztrūkstošie artilēristi (mehāniķis, lādētājs, komandieris) nozīmē -1 M109?
artilērija ir labi, bet man šķiet, ka viņiem pietrūka kaudze ar slēpņiem, kur azerus atšauj ar granātmetēju šķembu lādiņiem. joprojām nesaprotu, kā azeri po.ujā pa ceļiem un takām soļo uz Šušu un neviens neuzbrūk… azeriem pat stroķis pār plecu un nevis patrulēšanas režīmā. no armēņu puses ir video, kur šādi azeri ir atšauti, bet tie ir atsevišķi gadījumi. neticu, ka armēņi ar to nelielītos, ja būtu vairāk tādu gadījumu bijuši- vienkārši tādu nebija.
ja vienu mūsu m109 uzlaiž gaisā, atbīvojas uzreiz gatava ekipāža 🙂
Šušas liktenis bija izlemts pirms kaujām AM karavadoņi to zināja, tāpēc pašaudījās pieklājības pēc. Tas ir kā tā mūsu ekipāža atbrīvojas? No grēcīgās miesas?
es nepiekrītu tam, ka armēņu rotai iestāstīja, ka viņiem joka pēc, jo tā ir sarunāts, jānomirst pie Šušas. tas runā pretī jebkādiem cilvēka pašsaglabāšanās instinktiem. es to norakstu tikai uz stulbumu un nemākulību, un disciplīnas trūkumu.
Viņiem vispār neko nestāstīja un nebija arī paredzēts stāstit. Bet paskaties video ko sūtīja tajās inkasatoru mašīnās, nebūt ne specnažus.Šušas aizsardzība manāmi nebija AM prioritāte un par tās likteni pilnīgi noteikti lēma labu laiku pirms “izšķirošās kaujas”, jo simbols abām pusēm, to apstiprina arī Pašiņana teiktais. Bardaku un nemākulību tas viss neizslēdz.
es pieļauju, ka “ģenerāļu” nodevība ir tāda, ka nolēma no AM “kontinenta” nekādus papildspēkus uz KK nesūtīt. no sērijas- Arcahs ir neatkarīga valsts, tāpēc tagad katrs pats par sevi. piedevām, labākie spēki neveiksmīgi/bezjēdzīgi zaudēti pie Džabrielas un Zangilanas un nav tālāk jēga vairs agonēt.
Nē, AM piedalījās KK aizsardzībā no sakata gala, pilnā sparā un līdz beigām. Arcahu par neatkarīgu valsti viņi principā nevar atzīt, jo uzskata to par AM daļu ( tas būtu absurds rumpim atzīt vienu no savām ekstremitātēm).
Krievijai trīsdienu “krimas republikas” atzīšana nekādi netraucēja, tāpat kā Huseinam 2 nedēļu “Kuveitas republikas” – tas ir aneksijas priekšnotekums, lai būtu kam “palūgties”. Jādomā, ka tas bija Krievijas aizliegums, lai varētu turpināt ekspluatēt šo konfliktu, stiepjot gumiju Minskas grupā (Armēnijas atzīšana to uzreiz aizklapētu). Tāpat turpina eksistēt de facto sen anektētās Ziemeļkipra, Abhāzija, Dienvidosetija, kuru formāla aneksija ir izkārtojama 1 dienā.
Tas, ka artilērija ir atbildīga par vairumu zaudējumu, ir aksioma vismaz no krievu-japāņu kara laikiem. Te vienkārši ir neliela pretruna autora tekstā.
Vienas M-109 vietā protams vajadzēja kādus 3 105 mm stroķus, teiksim L118. Atkrīt vadītāji un tehniķi ar speciālu kvalifikāciju, vilkt var jebkas. Brīnumšāviņus tāpat nepirksim un nelietosim. Ar LINAPS (kāda ir visiem britu stroķiem) arī viegli apgūstama.
Kāpēc brīnumšāviņus nepirksim? Tas ir lēts veids, kā paaugstināt kaujas spējas jau esošai tehnikai.
105 mm man patīk šis https://www.businessinsider.com/watch-the-army-test-its-new-105mm-hawkeye-humvee-mounted-howitzer-2018-8 Lēts, manevrētspējīgs. Ar datorizēto ugunsvadības sistēmu un droniem ir lietojamas arī slikti sagatavotiem zemessargiem.
Ļoti pareizs rīks, Volkshaubitze. Tikai tālums pamazs – 11500 (ASV karalaika šāviņa vadjostas izturības ierobežojums), praktiski bataljona līmenis. L118, Nexter LG1 šauj uz 17-18 ar oriģināliem šāviņiem, tas jau būtu brigādes artilērijas līmenis un atbilstu krievu D20 / Akācijai.
L118 stāvoklī ar ķepu uz priekšu varētu izmantot arī no mašīnas un mašīnas bojājuma gadījumā tā netiktu zaudēta.
Par brīnumšāviņu nepirkšanu nepiekritīšu. 120mm mīnmetēju apkalpes kaujas šaušanā bliež ar dārgo galu.
Nu ar brīnumšāviņiem es domāju vadāmos.
Es par to, ka no iespējamām opcijām ir iepirkti lepnākie iespējamie.
Es domāju, ka vadāmie ir efektīvāks rīks. Ja ar vadāmo Tu vari satriekt ienaidnieka bruņutehniku ar vienu šāviņu, bet nevadāmos vajag iztērēt desmitus, tad vadāmais ir lētāks. Tas attiecās, gan uz lādiņiem, gan mīnmetēja mīnām.
Protams, ka būt bagātam un veselam ir labāk kā nabagam un slimam. Viens Excalibur pašlaik maksā ap $70 000. Mūsu reālijās tāda munīcija nevar būt tik plaši izplatīta, lai būtu katras baterijas rīcībā (pie tam lietošanai visai ierobežotā tālumā) tai laimīgajā momentā, kad tiek ziņots par parādījušos svarīgu mērķi. Racionālāk tēriņus koncentrēt tālākās sistēmās (1 GMLRS divreiz jaudīgākā raķete ar tālumu 90 km maksā 110 000$) lietošanai tad un tur, kad tas ir aktuāli. Vispār uzmanības vērta būtu ukraiņu Vilha, kura noteikti ir būtiski lētāka.
PGK pašreizējā cena ir ap 11 000 $, par tiem gan būtu vērts padomāt (jo lietošana šāviņā ir opcionāla)
Cik maksā dumjais lādiņš, internets saka sākot no 100$. Gandrīz 1000x lētāk. Protams, stobra resurss etc. Bet nesalīdzināmi lielumi. Gudrā stratēģija ir dumjie lādiņi???
Un kur problēma? T-72 maksā 0,5-1,2 milj., BMP-2 ~ 0,3-0,5 milj. Ja tanka satriekšanai jāiztērē 10 parastie lādiņi pa 10 tūkst. katrs, tad viens Excalibur ir lētāks. Uzskatu, ka jābūt katras baterijas rīcība un jālieto, kad mērķis ir ienaidnieka tehnika. Cena visnotaļ salīdzināma ar Javelin un Switchblade cenu (~50 tūkst.). Javelin tik jāšauj no tuva attāluma. GMLRS ir OK, ja palaišanas iekārta ir. Manā skatījumā jo vairāk opciju, jo labāk. Ne visur ar GMLRS var pagūt būt klāt, tāpēc jo plašākas ieroča pielietošanas iespējas, jo labāk.
Excalibur šauj pa koordinātēm, lai gan ir jauns dārgāks variants arī ar lāzera korekciju. Tas nav gluži pa individuāliem tankiem. Lāzera korekcija artilērijai pretinieka aizmugurē prasa tik daudz laimīgu sakritību, ka ASV no saviem saražotajiem Copperhead praktiski atteicās un nolēma labāk iepirkt Excalibur, kuriem vajag tikai koordinātes. Krievu Krasnopoļ veiksmīga lietošana arī bija tikai pret atpalikušu pretinieku šautuves apstākļos.
Artilērijas unikālās spējas ir darbība būtiskas neskaidrības apstāklos, piemēram sprostuguns un traucējoša uguns vai uguns pa laukumiem, sliktā laikā pēc radaru un audio datiem. Ideālie apstākļi vadāmas munīcijas izmantošanai būs vēl ideālāki vairāk specializētai un efektīvākai munīcijai kā Spike-LR, kad var droši rēķināties ar gandrīz 100% efektivitāti.
Ja ir lieka nauda – gudros šāviņus protams vajag. Ja nav – labāk specializēta munīcija kā Spike-ER vai kamikadzes droni vai liela tāluma raķetes par to pašu summu ar būtiski lielākām iespējām.
Tāpēc man mūsu apstākļos liekas optimālāks 105 mm kalibrs. 3 105 mm šāviņi sver tikpat, cik viens 155 mm, bet noklāj ap divreiz lielāku laukumu vai var tikt izšauti pa 3 mērķiem. Šaujamo spēj vilkt jebkura mašīna, lielāks skaits lētāku stobru vienlaicīgi veiks vairāk uzdevumu un būs dzīvīgāki.
Arī piekrītu pretrunām par artilērijas efektivitāti un nespēju finansiāli pavilkt apkalpes. Izvēloties zemessardzes tipu – mācības 4×5 dienām pirmajā gadā un pēc tam 2×3 dienas katru gadu. Nav ne pārmērīgi dārgi ne sarežģīti. Atgādina kaut ko no Latvijas stāsta, ka BMD ir nenormāli dārgs 😉 Potenciālos apkalpes komandierus var apmācīt ilgāk.
Precīza uguns novade uzlabo garastāvokli vieniem 😉 un būtiski pasliktina citiem.
Es jau pasen saku, bet atkārtošos, ka brīvs resurss ir sezonas strādnieki. Viņiem daži mēneši ziemā brīvi. No viņiem var gatavot apkalpju komandierus, dronu pilotus un sakarniekus. Pārējie lai pienes lādiņus, stūrē mašīnu un mizo kartupeļus. Tas ir scenārijs 105 mm lielgabalam uz Humvee ar datorizēto uguns vadības sistēmu un droniem uguns korekcijai.
ugunsdzēsēji – daļēji brīvais resurss 😉 krīzes apstākļos viņiem nevajag 4 maiņas uz 1 tehniku.
Krīzes apstākļos ugunsdzēsējiem tāpat būs ko darīt.