vara bungas: Godīgam cilvēkam pēc 5 gadiem ZS atveras acis uz situāciju kopumā. Daudzi par saviem novērojumiem runā, bet ne visi raksta un parakstās. Visu cieņu autoram.
[..] Vērojot to visu rodas priekštats, ka viņi iedomājas, ka Krievijas armija atnāks līdz Latvijas austrumu robežai, apstāsies pie tās un teiks: “Šodien mēs vēl neuzbruksim. Mēs pagaidīsim mēnešus divus trīs vai varbūt pusgadu, lai jūs varat veikt mobilizāciju, apmācību un apbruņošanu. Citādāk pat īsta cīņa nesanāks, un jūsu vājums pazemos mūs.” Tā, protams, nenotiks, un ienaidnieks izmantos mūsu kaujas nespēju. Armijai, Zemessardzei jābūt gatavai šodien vai, pareizāk sakot, vakar reālam īstam karam, kurš, kā rāda Ukrainas notikumi, būs nežēlīgs, prasīs lielus upurus, drosmi un izturību, kā arī prasmes no mūsu karavīriem un valsts iedzīvotājiem.[..]
VB: Būtu loģiski sagaidīt, ka atspēkot autora novērojumus metīsies AM rupors, tomēr līdzšinējā pieredze rāda, ka AM SOP paredz ignorēt kritiku, sliktākā gadījumā var sodīt “rakstnieku” par “ZS diskreditāciju”, kas ir tieši aizliegta. Tā kā, ja kādam ir pretargumenti autora novērojumiem, rakstiet šeit komentāros. Atbalstu īpaši deklarēt nevajag, VB kopienas nostāja šajā jautājumā sen ir zināma,bet oponentiem jāņem vērā, ka klusēšana liecina par piekrišanu.
vara bungas 
nepiekrītu minētajiem iemesliem – liberastiskā sabiedrība, brauc uz visādām anglijām. iemesls ir valstsvīru neesamība un aizsardzības vajadzību ignorēšana, 90. gadu dividend of peace/aukstā kara uzvara + iestāšanās NATO un skriešana pa priekš visādām globālām ekspedicionārā kara tendencēm, aizmirstot pamatvajadzības.
Avots tāds ļoti interesants. Tāds Normunds Sakalovskis vispār eksistē?
Droši, ka eksistē.
pozitīvi, ka ir burkšķēšana ZS komandķēdē. Sliktāk būtu, ja visiem viss pofig. Uz atpisies uzdevumus izpilda tikai augšējā ešalonā, ko viegli nomainīt.
Aizsardzības komisija lemj atvieglot nosacījumus uzņemšanai militārajā dienestā un zemessardzē https://saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/29509-aizsardzibas-komisija-lemj-atvieglot-nosacijumus-uznemsanai-militaraja-dienesta-un-zemessardze
“Plānots, ka militārajā dienestā nevarēs iesaukt un pieņemt Latvijas pilsoni, kura iesaukšana un pieņemšana dienestā neatbilst nacionālās drošības interesēm saskaņā ar Militārās izlūkošanas un drošības dienesta atzinumu.”
“iesaukt” ir relikts no OMD, vai mobilizācijas, vai arī tomēr ir atstāts legāls rēžīms OMD atjaunošanai?
Šo jau apspriedām, principā bijušie huļigāni vajadzīgi armijai. Ar botāniķiem vien tālu netiksim. Pamatojumi gan izgudroti kā vienmēr smieklīgi
“Pašlaik noteiktās prasības uzņemšanai militārajā dienestā un zemessardzē pārsniedz tās, kas noteiktas likumā “Par valsts noslēpumu” attiecībā uz to, lai persona varētu saņemt pieeju valsts noslēpumam. ” …hahaha un tas apstākļos, kad katra ceduļka NBS ir konfidenciāla vai slepena ieskaitot kaujas pavēles. Komandieriem kaujas apstākļos nekas neatliks kā uzspļaut uz ir/nav pielaide konkrētam nodaļas komandiera vietniekam, par ko viņus pēc uzvaras tiesās un sodīs.
huļi bez huļigāniem, tur viss skaidrs. nesapratne par vārdu “iesaukt”
”Sarunājoties ar vienu zemessargu, kurš nodienējis kādus 30 gadus Zemessardzē, izskaitļojām, ka vairāk par 4000 zemessargiem nevarētu būt. Kāds komandieris man apstiprināja, ka tā realitātē varētu būt. Domāju, ka viņam informācija bija vairāk pieejama nekā man.Piedaloties mācībās, savā bataljonā neesmu vienlaicīgi redzējis vairāk par simt cilvēkiem. Arī pārrunājot ar citu bataljonu zemessargiem, viņi apstiprināja to pašu, ka arī pie viņiem vairāk par simtu uz mācībām nesanāk. Esmu pat dzirdējis no dažiem komandieriem apgalvojumus, ka vairāk par 2 000 aktīvo zemessargu Zemessardzē nav”
Njā. ja tā ir skarbā realitāte, tad vel jārēķina ka tie 2000 ir miera laikā un visi uz reālu karu noteikti neatnāktu/netiktu. Sanāk ka mūsu ”aizsardzības mugurkauls” savos skaitļos ir pat mazāks par 1. gada aktīvi dienošu OMD kontingentu Igaunijā (3200 OMD cilvēku katru gadu). NBS vadībai nav izvēles kā glupi izlikties, ka šādus apgalvojumus nedzird, savādāk no kauna zemē jālien.
vajag kādam žurnālistam iebakstīt, lai ministrija komentē/atspēko rakstu pa punktiem. Ļaut izlikties par beigtiem ir pārāk vienkārši. Atspēkot nevar, jo VK ir konstatējusi, ka nav iespējams saprast ZS apmācību līmeni.
Rakstā gandrīz nav faktu, ko atspēkot, bet ir tēzes diskusijai. Fakti ir VK ziņojumā, kas ir slepens.Žurnālistus var bakstīt vai nebakstīt, viņi strādā redakcijās, kurām ir redakcijas politika, kas neparedz ecēšanos, ja tā nav politiski motivēta un attiecīgi apmaksāta. Ja publikācijas moments ir izvēlēts pareizi, tad mediju interese būs un otrādi.
Ecēties par jautājumu, kas neinteresē 95% populācijas, ir mazefektīva dārga avīzes papīra smērēšana. Protams, ja kāds nav apmaksājis šādu papīra smērēšanu, lai apkarotu savu politisko ienaidnieku.
Es varētu pateikt, ka Latvija ir vienīgā ES valsts, kurai nav sava meteoroloģiska modeļa laika apstākļu prognozēšanai un izmanto somu modeli. Kuru tas interesē?
Visi mediji attīstoši-par?
Nē, sadalīti starp grupējumiem. Uzsāk karu pēc komandas no augšas. Tirdīt šo tēmu nozīmē karot pret A/Par. Kādreiz zvaigznes var sakrist.
A/Par pamatā ir publiskie mediji.
Karot pret A/Par krietni izdevīgāk ir caur citām ministrijām un lietām, kuras tautai tuvākas (piem. caur veselības aprūpi vai netīrītām Rīgas ielām). Aizsardzībai uzbruks tikai tad, ja nolems uzbrukt konkrēti Pabrikam. Tas varētu notikt, ja piem. A/Par Pabriku virzīs par premjeru vai Pabriks par partijas galvu paliks.
Ja nav varavīksnes valdības, tad pēc definīcijas kāds ir apdalīts un jābūt gribēšanai kāpt uz jebkurām varžacīm.
Atliek secinājums, ka ZZS un S patiesā labuma guvējiem ir arī kāds zirdziņš kariņa piecjūgā.
Var jau būt, ka taupās, jo elektorāts tik stulbs, ka 3m vecus skandālus neatceras. Pašvaldību vēlēšanas būs hvz kad, un aizsardzība tur nav tēma
Laikam vienīgā nozare, par kur opozīcija nekad nerunā pretī (nepiedāvā citus risinājumus) pozīcijai ir LV aizsardzības joma. Izpētes vērts fenomens.
burvīgs mediju studenta noslēguma darba temats. salīdzināt jomas – aizsardzības, labklājības, izglītības, opozīcijas un pozīcijas naratīvus laikam un valdībām nākot un ejot
Tak ko tur pētīt? Ir divas nozares, kuras vēlētājs minimāli jūt uz savas ādas – tā ir aizsardzība un ārlietas. Līdz ar to sist šajās jomās ir mazefektīvi.
ārlietas pati par sevi nav nozare, bet valsts mērķu turpinājums ārpus robežas. Pie mums tā ir nozare, jo ar mērķiem tā trūcīgi
Nu mums tā opozīcijā ir tāda, kāda ir. SC un ZZS, vienu vairums vismaz latviešu sabiedrības redz kā vienkārši ”krievi”, otri tādi ar stipru oligarhu/Lemberga piegaršu. Ja viņi sāks apšaubīt LV aizsardzības politiku (pat ja pilnīgi objektīvi un pareizi), ir risks ka latviešu mierpilsoņu sabiedrība var uzreiz neloģiski aizsvilties un bļaut ”paskat, krievu okupantu kuces grib mūsu armiju mazināt un aprunāt!!” , kas būs kā dāvana klēpi nacionālistiem kuri to noteikti izmantos savā labā un nekāda skaidrošanās un pamatojums nepalīdzēs.
Un visam pa virsu vēl tas fakts, ka lielai daļai LV iedzīvotāju arī nav pat nekādu aizdomu, ka mums aizsardzības sektorā ir kaut kas nepareizi vai ka kaut ko vajag mainīt. Smuki karavīri 18. novembrī ierindā soļo, tehnika brauc, NBS komandieris ir ar ļoti latvisku uzvārdu un smuku cepuri. Kur te problēma? RAND pētījumus un Igauņu armijas komandieru intervijas neviens ”normāls” iedzīvotājs nav redzējis
Izšķirošais nav aizdomas, bet motivācija. Ja armijas nav, tad vai mani šeit un tagad tas kaut kā ietekmēs? Nē. Tad es nemaz neinteresēšos, bet ja kāds aktīvi mēģinās tās aizdomas manī radīt.
Mani kaut kā ietekmē pingvīnu populācija Antarktīdā? Nē! Kāpēc man klausīties kādu, kurš stāsta, ka būs bēda, ja pingvīni pazudīs?
ZZS ministrs neko atšķirīgu nedarīja. Būs kritika, varēs pateikt – a ko tad jūsu ministrs darīja? SC ir globāli ģeopolitiski pret. Priekš kam viņiem detaļās līst? Viņi pret Latviju kā tādu. Kāda starpība ir tai Latvijai OMD vai nav.
Pat izliekties nevajag. Jo kurš kauninās?
Man šķiet, ka autors ir pārāk dogmatisks pret citādi politiski domājošiem, kam vispār armijā nevajadzētu būt nekāda iespaida. Man kā liberālim ir uzskats “svešu nevajag, savu neatdošu!”. Jā, un priecājos, ka man par šo maksā. Komandierim jāspēj motivēt jebkuru, kurš ir ierindā, pildīt viņam uzticēto uzdevumu.
Piekrītu, ka daudziem augstākajiem komandieriem ir svarīgāk apkopt suņus patversmēs nekā uzlikt par pienākumu novadīt mācības. Kaut, ko viņam citu darīt, ja viņš bez .irsā ielīšanas nedabūs savu nākamo pakāpi?!
Tu varētu būt klasiskais liberālis.
Mūsdienās tie, kuri sauc sevi par liberāļiem, pamatā ir kultūrmarksisti.
Mans ieguldījums tēmas aktualizācijā – epasts nosūtīts šodien:
Cienītā IR redakcija,
Par spīti žurnāla visai liberālajai ievirzei, lūdzu, lūdzu, ierosiniet (uzsāciet) diskusiju par šo tēmu – https://varabungas.camp/2021/02/02/disonanse/ (Zemessardzi un situāciju valsts aizsardzībā). Viss rakstā rakstītais ir patiesība. Ikdienā mēs izliekamies to neievērojam, jo par valsts aizsardzību un cilvēka pienākumiem tās ietvaros domāt ir nepatīkami un nekomfortabli. Labāk izmantot „hipstera argumentus”:
1. ir taču 21. gadsimts, lai karo tie, kas grib;
2. Mēs esam NATO un NATO mūs 101% pasargās;
3. Mana dzīvība, veselība un tiesības ir svarīgākas par valsts interesēm;
4. Aizsardzība jabalsta uz iedzīvotāju brīvprātības principa.
Visi šie argumenti (katrs no tiem ir elementāri atspēkojams), kā arī aizsardzības jomā esošo politiķu konjunktūrisms un bailes runāt par nepopulārām lietām, var novest pie traģiska iznākuma militāra konflikta gadījumā.
Zviedrija un Lietuva ir atjaunojusi obligāto militāro dienestu (precīzāk, izlases veida obligāto militāro dienestu). Igaunija un Somija to nekad nav atcēlušas. Rodas jautājums – kādēļ šo valstu pieeja atšķiras no mūsējās? Vai tiešām esam tik „inovatīvi”? Atbildi uz šo jautājumu iegūstam, paši sev jautājot – vai mēs saprotam, kas ir „viedā aizsardzība” un „visaptveroša aizsardzība”, ko proponē Pabriks un ministri pēc viņa? Atbilde ir „nē”, jo par šiem konceptiem var runāt, cik gribam, bet nekas nemaina faktu, ka valsti aizsargāt var tikai daudzskaitlīga un labi sagatavota armija. Bez tās „viedā aizsardzība” un „visaptveroša aizsardzība” it tikai tukši jēdzieni, ar kuriem gļēvi un lunkani politiķi cenšās turpināt uzturēt lumpenos vēlētājos valdošo letarģiju.
Jūsu žurnāls, cīnoties un atmaskojot korupciju, ir pierādījis, ka tam nav bail aktualizēt arī nepopulārus jautājumus. Jautājumu par valsts aizsardzību noteikti nepieciešams aktualizēt.
Ar cieņu,
Jūsu žurnāla abonents (caur uzņēmumu) un lasītājs jau no pirmā numura,
[vārds, uzvārds]
ļoti labi, musturu var izmantot vēstulēm citām redakcijām, jo dēļ paywall katra atsevišķa izdevuma auditorija tagad ir ļoti sašaurinājusies.
jāraksta uzreiz kuratoram Ragozinam, vēlams krieviski
Tagad tuvāko gadu laikā viens no galvenajiem uzsvariem (par to jau rakstīju gadu atpakaļ) ir tas, ka jāpanāk MILITĀRO HOSPITĀĻU esamība Latvijā. Pabriks to ideju un iniciatīvu uztvēra un tagad pasniedz kā savējo. Lai, tas nav nekas traks, galvenais ir rezultāts. Bet kur domubiedru grupai ir pilnīga projekta realizācijas atšķirība no Pabrika – Pabriks grib vienu stacionāro milhospitāli un dažus pārvietojamos konteinerveida hospitāļus; savukārt domubiedru grupa grib STACIONĀROS MILHOSPITĀĻUS LATVIJAS NOVADOS un vienu vai divus telšu/konteinerveida pārvietojamos misijām.
Būtība ir tāda – Pabriks domā kā politiķis – jāspodrina savas spalvas starptautiskam prestižam. Domubiedru grupa esam pārliecināti, ka militārie hospitāļi ir vajadzīgi Latvijas iekšienē, Latvijas drošībai.
Es nedaudz papildināšu – Latvijas iekšienē STACIONĀRIE MILITĀRIE HOSPITĀĻI KATRĀ ĢEOGRĀFISKAJĀ NOVADĀ (vismaz četri) un viens vai divi telšu/konteinerveida hospitāļi misijām.
Vēl papildināšu – šos divus telšu/konterveida hospitāļus var izmantot arì Latvijā kā lauka hospitāļus!
Par karalauka pastu, lai izsakās vara bungas, es tur no tās “lauksaimniecības” neko nesaprotu…
Es paskaidrošu, kāpēc uzsvars tiek likts uz milhospitāļiem novados – ASV milhospitāļi ir prestiži, ar vislabāko aprīkojumu un VISLABĀKAJIEM SPECIĀLISTIEM.Tajos hospitāļos ievainojuma gadījumā tiek vests prezidents – ne uz civilo, bet uz militāro. Tur tiek ārstēti mil veterāni un civilie. Būtībā TIKAI NOSAUKUMS ir milhospitālis, bet būtībā tas ir TAUTAS HOSPITĀLIS, ja jāveic sarežģītas operācijas un manipulācijas. Vismaz tā vajag būt. Kara gadījumā tā ir vieta, kur tiek veiktas sarežģītas ķirurģiskās operācijas. Šādu hospitāļu izveide novados piesaistīs profesionālus mediķus, kur strādāt būs prestiži. Tas pacels kopējo med sistēmu Latvijā.
Es protams saprotu, ka tas ir nedaudz no Ilfa un Petrova Bendera par Jaunvasjukiem, tomēr ir veikta simulācija un ir ĻOTI CERĪGI. Pilnīgi jauns virziens Latvijas medicīnā.
Padomju okupācijas laikā lielākajos ciematu centros bija felšerpunkti. Tagad medicīnas māsas ir ar ļoti labām zināšanām medicīnā, pie tam tīmeklis dod iespējas desmit minūšu laikā aizpildīt robus zināšanās. Es esmu pārliecināts, ka felšerpunktus ir jāatjauno (kolhozus nē!), kur cilvēkiem var veikt vienkāršākās operācijas – sašūt pirkstu, kur kāds zemnieks iemaucis sev ar cirvi, iešpricēt pret tētenusu, pret trakumsērgu, serumu pret čūskas kodumu, izraut zobu, bezizejas situācijā arī izgriezt apendiksu. Skan neticami, jo kurš felšeris gan gribēs ko tādu darīt, ja viņu pēc tam vazās pa tiesām! Viss ir atkarīgs no paradigmas un nepieciešamības.
Priekš kam Latvijas NBS 6000 cilvēku lielumā atsevišķs hospitālis? Šobrīd pilna profila slimnīca tiek rēķināta uz 200 tūkst. cilvēku.
Šobrīd jebkādas operācijas pamatā slimnīcā tāpēc, ka sarežģījumu gadījumā pieejama visa nepieciešama aparatūra un arī diagnostiku var veikt pirms. Piem. uztaisīt rentgenu, asins analīzi utt. Es gan piekrītu, ka feldšerim tā lieta ir jāiemāca, lai krīzes apstākļos viņš to varētu veikt.
Jā, Tev ir pilnīga taisnība, tikai – ne nevajadzīgi hospitāļi, ne 6000 karavīriem un ne “ir jau medicīniskā aprūpe”.
Es runāju par pilnīgu Latvijas medicīnas sistēmas maiņu un tas ir kas cits, nekā Tu analizē…
Un tici man – tas būs tuvāko piecu gadu laikā.
Un rengenu uztaisīt, tas ir mazākais, to māk katrs mūsdienu dantists.
Pag, tiko ar 2% budžetu stutējam IZM, tagad vēl arī VM.
Problēma jau nav ēkās, bet medicīniski-militārajā personālā.
1. Ja tas ir populāri, tad stutēsim.
2. Sponsori par ēkām labi atmet. Medmāsas no algu pielikuma neatmetīs.
Vispirms būtu jāsaprot cik lieli NBS būs kara gadījumā. Atbilstoši tam jāplāno medicīnas jaudas.
Neredzu vajadzību Latvijā veidot speciālus militāros hospitāļus kā stacionāro objektu, kara laikā visi hospitāļi pamatā apkalpos militāro sektoru. Novados var vecās slimnīcas renovēt, izveidot krājumus un piesaistīt tām mobilizējamo medicīnas personālu.
Teltis/konteineri var būt, lai veiktu pirmos steidzamos pasākumus frontes tuvumā.
A vai tā jūsu zemessardze nav kaut kādi nacistu kačoki, maskulīnie supremācisti? Labi, ka modernie progresīvie politiskie spēki necenšas kultivēt neveselīgu agresiju. Ar to mūsdienās baigi jāuzmanās, paskat, kā vētīja Nacionālo gvardi, pirms ielaist Kapitolija koridoros pagulēt. Atrada lai visādus. Kur ieroči, tur bīstams vardarbības un mačo kults. Pastāv riski, tie jāuztver nopietni, Amerikā taču līdzīgi mežoņi taktiskajās vestēs, keponos un saulenēs gandrīz veica valsts apvērsumu. Visi, skaiti, veterāni.
Nu re – no kremļa nozīmētais uzraugs atkal klāt! Atkal centīsies mani provocēt, lai vara bungām būtu iemesls nobanot…
+10000000
“gandrīz veica valsts apvērsumu” – nu gan sasmīdināji. Tur līdz valsts apvērsumam bija bezgala tālu, bet “raganu medību” sezona par to Maski šhov izrādi gan ir uzsākta. Ja pastāv “neveselīga agresija”, tad ir jābūt arī “veselīgai agresijai”. Vai tā ir tā ko izvērsa PROGRESĪVIE pret savu koalīcijas biedru Pabriku sakarā ar VAM? Starp citu to momentāli pārtvēra visa Latvijas mēdiju telpa, ko diez vai varēs teikt par šo rakstu. Liberālais IR noteikti nekustinās pat ausi.
līdz klasiskam valsts apvērsumam tālu, bet tāds nebija plāns(ja vispār plāns bija).
Līdz likumiski neaprakstītai situācijai bija pavisam nedaudz – ja būtu pakārti kādi kongresmeņi un -vimiņi, vai nosvilināta pati ēka, kongresa darbs būtu pārtraukts, un prezidenta apstiprināšanas procedūra apturēta, un iestātos juridiska neskaidrība. Tad tramps varētu veikt kādu gājienu – jaunas vēlēšanas, ārkārtas stāvoklis, un pavilkt savu laiku uz priekšu
Ja būtu plāns un plāna daļā būtu punkts, ka jānosvilina Kapitolijs vai jāpakar kāds kongresmenis, tad kas viņiem traucēja to izdarīt?! Trampa atbalstītājos ir gana daudz dažāda līmeņa miltārpersonu, kas spētu šādus plānus realizēt.
Aktīva militārpersona vismaz ASV ir pie pilna saprāta, līdz ar to viņam/viņai:
a) ir skaidras sekas, ja plāns izgāžas
b) ir skaidra Trampa (ne)spēja kaut ko noorganizēt
Zemessardzē nacionālkonservatīvais spārns ir krietni virs vidējā sabiedrībā. Tas tā visur pasaulē.
Starp citu,cik ilgs laiks sanāktu no tā brīža kad būtu info par to, ka notiks karš, 72h ? Iespējams pāris stundas ? viss atkarīgs no kā ?
Info par karu kam? Valdībai vai tautai. Tur ir atšķirība. iedomājies mūsu vai jebkuru citu valstu “dienestus”, kas gadiem ilgi novēro kādu parādību vai objektu piemēram vienu konkrētu ziloni pielietojot visas iedomājamās zināniskās metodes un piegājienus. Pēc dažiem gadiem mēs zinām par novērojumu objektu visu ieskaitot nosakaņojumu, ēstgribu un vēdera saturu katrā laika brīdī un varam arī to prognozēt diezgan ticami. Līdz ar to konkrēta ziloņa nākotnes uzvedību var noteikt balstoties uz vairākiem kritērijiem veselības stāvokli, diennakts laiku, iepriekšējo uzvedību, uzvedības atšķirībām no ierastās dienas kārtības utt. Tas viss piemērojams arī iespējamam pretiniekam. Lai sagatavotu jebkādu “strauju kustību” zilonim – pretiniekam ir jāvec virkni ļoti pamanāmu darbību, kas ļoti atšķirās no ikdienišķām, līdz ar to gatavošanos karam (lielai operācijai) var pamanīt mēnešus pirms sākuma (liela varbūtība), nedēļas pirms (augsta varbūtība), vairākas dienas pirms (karš nenovēršams). Loģiski par visām pat mazākām izmaiņam ziloņa uzvedībā tiek ziņots valdībai, bet ko tā ar šo zināšanu dara tas ir cits jautājums. Vienīgā iespēja pretiniekam nomaskēt gatavošanos karam ir pasludināt gatavošanos lielajām mācībām, jo darbības visas tās pašas, bet mērķis cits. Tieši tādēļ normālās valstīs, kas nav pašnāvnieciski paļāvīgas, potenciālā pretinieka mācību laikā tiek izlsudināta paaugstināta gatavība vai rīkot pretmācības.
No šī VB rakstītā izriet tas, ka, jo nopietnāka būs mūsu armija, jo ātrāk “zilonis” būs spiest veikt netipiskas darbības un mēs savukārt veikt savas darbība un celt politisko troksni. Pašlaik situācija ar mums ir tāda, ka “zilonim” spējam triecienam praktiski pietiek ar to, kas ir mūsu pierobežā, lai sagrābtu savā kontrolē svarīgākos objektus mūsu valsts teritorijā un paralizētu mūsu gribu cīnīties. Ar šādu vājumu kārdināt “ziloni” mēs vienkārši nedrīkstam ne tikai attiecībā uz savu valsti, bet attiecībā arī uz sabiedrotajiem NATO. Norakām PSRS un nebūtu labi, ja noraktu arī NATO!!!
Mēs te apspriedām, ka Pleskavas desantnieki var uzsākt iebrukumu 72 stundu laikā no pavēlēs saņemšanas. Plašāka militārā operācija būs pamanāma 2 nedēļas iepriekš.
Ne gluži. Desantnieki uzbrukumu var sākt apm. 15 – 2 stundu laikā no trauksmes brīža. Te gan ir jāprecizē, kas ir uzbrukuma sākums. Kaujas lidlaukā ar desantēšanai sagatavotu un lidmašīnās iedzītu tehniku desantnieki ir apm. pēc divām stundām, tālāk jāpierēķina lidošanas un desantēšanās laiks.
Pirmās desanta vienības bez kaujas tehnikas porenciālajā “kaujas teātra” vietā nokļūst krietni ātrāk, nekā tur tiek nogādāta un desantēta kaujas tehnika.
15 minūšu – līdz divu stundu laikā. Un nekādas ārējās pazīmes, pat ja kādas vēstniecības darbinieks no desanta pulkam blakus esošā, noīrētā dzīvokļa ar binokli nepārtraukti novēros pulka placi, praktiski nekas neliecinās (sevišķi nianses nepārzinošam cilvēkam), ka pulkā ir izsludināta kaujas trauksme.
Pat kad kaujas tehnika no autoparka boksiem virzīsies uz lidlauku, arī tad nebūs pārliecība, ka tā ir kaujas trauksme, vai tikai kārtējās mācības.
Vēstniecības darbiniekam pa trekno ko tādu darīt. Jāizvieto novērošanas kameras pa perimetru. Aģentūrai jābūt nesaistītai ar vēstniecību, lai konflikta gadījumā turpinātu strādāt.
Ir mēģinājuši gan kameras, gan visādus tur frekvenču ķērējus. Izkož. Nekas nav labāks par cilvēku acīm un cilvēku smadzenēm.
Viens Holivudas režisors paņirgājās par rašas mentu filmām, sakot – es domāju, ka tās ir dokumentālās filmas!
Tāpat ir viena Holivudas filma, ļoti reta, tur darbība notiek vienā afganistāniskā valstī. Reta filma, es pat brīnos, ka viņa vispār tika parādīta. Praktiski dokumentālā filma, ar mākslas filmas elementiem. Filmā tiek demonstrēta CIP tehnika – robotvaboles ar videonovērošanu un tālvadību un satelītvērošana un dronu spiegošanas tehnika.
Tas viss ir reāli un vajadzīgi un derīgi un NODERĪGI!
Vajag ne tik daudz cepties par cilvēku skaitu bet kā tie cilvēki ir ekipēti. Piemēram viena aina ir ja 2000 cilvēku ar otrā pasaules kara triecienšautenēm pliku pakaļu skraida pa mežu. Pavisam cita aina būtu ja šie 2000 cilvēki būtu labi ekipēti līdz zobiem un katram būtu pieejams un apmācīts vadīt militāro dronu no turcijas piemēram!.. pavisam citas militārās spējas.
Nav iebildumu. 2K tie ir 4 bataljoni nevis 22.
Bataljonu vietā komplektēt rotas, būtu jēga, tad arī varētu vairāk prasīt no zs nākt un iesaistīties, ja būtu visi pēc štata salikti nokomplektētās vienībās.
Ar to arī reāli jārēķinās, ka mums ZS ir pastiprinātās rotas un arī nav reāli pa to mazo laiku saliedēt bataljona līmenī. Igauņiem Kaitselītā ir atsevišķas rotas.
un ar 4 bataljoniem neko diži nepiesegsi. Apies apkārt.
Turēt Rīgu.
tiem visiem zemsargiem tad vēl ir pašiem jātiek līdz Rīgai kaut kā…..no visiem Latvijas galiem
Viedoklis https://satori.lv/article/valsts-aizsardzibas-maciba-vam-bam-vai-vam?fbclid=IwAR3j45f2xMsglX-8aD2GBh7pTYnmReX3_jT2LREHk49XNdLWTc2TR1Pi02I
kas mums traucē iepirkt šādus te dronus? https://twitter.com/newkc14/status/1360182860309794817 tā vietā notiek “administratīvās kapacitātes” celšana un sūdu stumšana.
Tāpēc ka LV vispār nav krasta AIZSARDZĪBAS, bet ir krasta APSARDZE
NBS veic krasta apsardzi, koordinē un veic cilvēku meklēšanas un glābšanas darbus jūrā, likvidē jūrā notikušo avāriju sekas, piedalās ekoloģiskajā uzraudzībā un kuģošanas režīma ievērošanas kontrolē;
https://www.mil.lv/lv/par-mums/par-nbs/galvenie-uzdevumi
https://www.mil.lv/vienibas/juras-speki/krasta-apsardzes-dienests
Kad definēs nepieciešamību aizsargāt krasta līniju (kura ir 500 km gara ) ātri nonāks pie moskītu flotes koncepta, kādu jau sen īsteno ne pārāk turīgas valstis. Uz tā bāzes varētu parādīties ne tikai virsūdens, bet arī zemūdens droni.
https://en.topwar.ru/17923-siriyskiy-raketnyy-kater-tir-ii-zolfaghar.html