“In planning for disasters, we always consider first the things that are most likely to impact us, but right behind that is the question of what kind of disasters carry the greatest risk of harm. Unfortunately, this disaster has provided a perfect case study to demonstrate the value of strategic prioritization of emergency planning efforts.” avots
vara bungas: Par gatavniekiem pārējie līdzpilsoņi mēdz ieņirgt, dažreiz, iespējams, pamatoti. Tomēr kopš 15.februāra Teksasā dzirdami pārsvarā tikai gatavnieku smiekli. Teksasa piedzīvoja 50+ gadus nepieredzētu dabas parādību – noturīga sala iestāšanos ar temperatūrām zem -10 -20 Celsija grādiem. Rezultātā pieauga elektrības patērīņš, kas izraisīja sadales tīklā masu atslēgšanas (bez elektrības 4-5 miljoni abonentu, desmitiem miljonu lietotāju). Apstājās arī gāzes padeve, saules un vēja elektrostaciju darbība. Veikali momentā tika izpirkti, iestājoties atkusnim masveidīgas kļuvušas problēmas ar dzeramā ūdens padevi (cauruļvadiem nepieciešams remonts vai pilnīga nomaiņa). Šobrrīd zināms par dažiem desmitiem bojāgājušo, zīmīgi, ka tikai daļa ot iem fiziski nosala, liela daļa nosmaka sarijušies tvana gāzi automašīnās vai pie paštaisītām krāsniņām, kurās kurināja ko pagadās kurš laminātu, kurš klavieres. MUMS SVARĪGI MĀCĪTIES, KA VISAS ŠĪS NEBŪŠANAS TURPINĀS ILGĀK PAR 72 STUNDĀM. ATTIECĪGI AUTONOMĀS EKSISTENCES PERIODU SHTF GADĪJUMĀ NERDRĪKST PLĀNOT ĪSĀKU PAR 10 DIENĀM. Citeim vārdiem – “72 stundu” autonomija ir bīstams pašapmāns.
Kā redzam “lielie mīnusi” skāruši ne tikai Teksasu, tomēr polārlapsa iestājusies tikai šajā štātā. Iemesls ne būt ne vēja ģenerācija, kā daži mēģināja appgalvot, bet Teksasas enerģētiskā autonomija (ERCOT), kas infrastruktūras līmenī liedz segt elektroenerģjjas deficītu aizņemoties no citiem štatiem. Tā jau ir sistēmiska un politiska problēma ar Teksasas īpašo statusu savienībā, ko demokrāti, tagad domājams nedaudz piekoriģēs.
Mūs varētu interesēt secinājumi, ko amerikāņi paši būs izdarījuši no šī negadījuma. Labāk mācīties no citu kļūdām un bēdīgās pieredzes. Te būs īss apkopojums.
Key lessons
- Paļauties var tikai uz sevi, (paš)valdība nepalīdzēs
You cannot depend on the government or the grid during a crisis. Assume you will be on your own.
- Par vēlu gatavoties, kad visi to dara.
By the time disaster hits, it’s too late to prepare. Many didn’t try to buy propane, gasoline, or firewood until it was too late and supplies had been bought up.
- Viena avārija izraisa virkni citu
Many times, a disaster can lead to cascading failures. Higher demand and frozen facilities lead to power outages, which lead to water treatment failures and people freezing in their homes, which caused carbon monoxide poisonings. You need a well-rounded plan for disasters to cover all fronts.
- Mācies kā pareizi apkurināt telpu, tvana gāze nogalina efektīvāk nekā sals
Be smart about how you stay warm. Carbon monoxide poisonings are a bigger threat than you might think, and fire hazards are real. Insulating yourself is often your safest option.
- Ir par vēlu gatavoties jau notikušajai nelaimei, bet būtu gudri gatavoties nākošajai
It’s too late to prepare for this storm — but be smart enough to get ready before the next one.
avots (iesaku lasīt)
vara bungas 
-20c pie palmām. Tas ir apmēram kā -40 uz nedēļu pie mums – shtf būtu garantēts
Arī pie mums -10 var būt liktenīgi ja nav kamīna, malkas un elektrības. Visas apkures sistēmas šobrīd uz cirkulācijas sūkņiem, bez elektrības nekā nebūs.
Siltumsūknis jau vispār ir elektroapkure ar lietderības koef >> 100%
es brīnītos, ja kādam nebūtu alternatīvas elektrības piegādes apkures sistēmai! lab, visiem katliem ir drošības vārsti un visdrīzāk katlu gaisā neuzlaistu, bet simts punkti, ka sistēma tiktu uzvārīta un viss ūdens iztecētu no sistēmas, applūdinot māju. visvienkāršākais variants ir nopirkt inverteru uz ~300W (pilnīgi pietiekami priekš 2 apkures sūkņiem) un pieslēgt barošanā pie automašīnas aķa. paši gudrākie nopirkuši dziļizlādes (AGM) aķus, kurus lādē ar saules baterijām (ļoti populārs pasākums kempermājām).
bet buržuji māju atslēdz no kopējiem elektrotīkliem un savas saimniecības tīklā pieslēdz benzīn vai dīzeļ elektroģeneratoru. 2kw ir pietiekoši, lai nodrošinātu minimumu, bagātākie var darbināt 3 vai 5kw…
Un ūdens bija jānoslēdz pie mājas ievada, centralizēti-iztecētu tikai stāvvados esošais
vnk noslēdzot dizasters nebūs novērsts līdz galam, gudri būtu ūdeni, kas palicis ūdens trubās izlaist pašiem savācot mucā.
Jānoslēdz zemāk par sasalšanas līmeni, bet virs tā esošais – jāiztecina. Tātad, jābūt attiecīgai iespējai ierīkotai, piemēram, pagrabā. Vai arī jālieto sildkabeļi pie caurulēm – jau būvniecības procesā. Ja tajā dienvidu zemē vērā ņemams sals nav gaidāms, kāpēc lai būtu tāda iespēja būtu visās mājās ierīkota?!
mums tomēr vēl ir (un gan jau vēl pāris paaudzes būs) padomju skola, kas uztur marinēšanas un skābēšanas tradīcijas, gan arī ūdens cauruli liek ierakt 1,2m zem zemes. tāpēc ieņirgt gribās par gatavniekiem, kuri ir sagatavojuši lietas, kas mūsu cilvēkiem virs 40+ ir dabiskas.
tāpat nevajag vilkt mums paralēles ar dienvidniekiem, kuri nelieto ziemas riepas, nelieto pakešu logus, nesiltina mājas. Kanādā katrā automašīnā ziemā ir degvielas kanna līdz, mums sniega lāpsta…
bet vienmēr būs cilvēki, kuri nebūs kko dzirdējuši vai zinājuši, bet to sauc par dabīgo atbirumu 😀
Dienvidnieks vai ziemeļnieks bez elektrības abi vienādi.
teorētiski jā, bet praksē diezvai. 2005. gada vētra daudzko mainīja, tāpēc Latvijā kritiskā infrastruktūra visdrīzāk ir nodrošināta ar lokāliem alternatīviem elektrības ieguves veidiem.
Pierīgas pļavu ciematā kritiskā infra ir katram sava apkures un ūdensapgādes sistēma.
Vai katram ir ģenerators – ļoti šaubos. Principā jau pietiktu arī jaudīgs īstā sinusa invertors, ko pie auto pieštepselēt, dīzeļauto ģenerators jau kādus 2kw ģenerē
Pie tam mūsdienu virtuve visa uz elektrību, nez vai visiem ir rezerves prīmusi ar gāzi vai benzīnu
Ja pie mums ieslēgtu +45 uz nedēļu, tad dienvidnieki smietos par dehidrētām instašmarām, logiem bez ārējām žalūzijām utt utjp