vara bungas: Lai gan raksta autors sauc šīs atzņas par “rules” – likumiem/noteikumiem, pats viņš beigās nonāk pie secinājuma, ka nekas nav pastāvīgs, priekšrocības no kaujas apdzīvōtā vietā var gan iegūt, gan zaudēt. Attiecīgi, kas tie par likumiem, kuri vienādi kalpo pretējām pusēm ar pretējiem mērķiem?
Raksts ir labi strukturēts un pamatots, turklāt autors apkopoja jaunāko laiku piemērus KAV operācijām. Ja man būtu jāraksta referātu par šo tēmu, es meklētu informāciju pēc šī saraksta:
- city attacks in limited warfare where an attacking force attempted to kill the defenders or seize the city include:
Hue, Vietnam: January 31 1968 to March 3, 1968
Vukovar, Croatia: August 25, 1991 to November 18, 1991
Sarajevo, Bosnia and Herzegovina: April 5, 1992 to 29 February 29, 1996
Grozny, Chechnya: December 31, 1994 to February 8, 1995
Grozny, Chechnya: December 25, 1999 to February 6, 2000
Fallujah, Iraq: April 4, 2004 to May 1, 2004
Fallujah, Iraq: November 7, 2004 to December 23, 2004
- distinct major urban battles involving city attacks. Among the most recent examples are:
Aleppo, Syria: July 19, 2012 to December 22, 2016
Ghouta, Syria: April 7, 2013 to April 14, 2018
Deir ez-Zor, Syria: July 14, 2014 to September 10, 2017
Ilovaisk, Ukraine: August 7, 2014 to September 2, 2014
Kobani, Syria: September 13, 2014 to January 26, 2015
Debal’tseve, Ukraine: January 14, 2015 to February 20, 2015
Ramadi, Iraq: August 11, 2015 to February 9, 2016
Fallujah, Iraq: May 22, 2016 to June 29, 2016
Mosul, Iraq: October 16, 2016 to July 20, 2017
Raqqa, Syria: November 6, 2016 to October 17, 2017
Marawi, Philippines: May 23, 2017 – October 23, 2017
Tal Afar, Iraq: August 20, 2017 to September 2, 2017
VB: kas ir kopīgs visām šīm kaujām? Civilo ciešanas, tuvu 100% apbūves gruvešos.
a city attack is a mission to either kill or capture all hostile forces (an enemy-based mission) in a city or to seize, secure, recapture, or liberate (a terrain-based mission) a city or portion of a city when the enemy is using it as a defensive zone. The city attack operation usually requires a penetration of enemy defenses.
Vadoties mo minētā autors nonāk pie šādām atziņām (rakstā tās ir izvērstas):
- The urban defender has the advantage. Apdzīvotās vietas aizstāvji bauda priekšrocības.
- The urban terrain reduces the attacker’s advantages in intelligence, surveillance, and reconnaissance, the utility of aerial assets, and the attacker’s ability to engage at distance. Apdzīvotās vietas (es teiktu blīvi apbūvētās) apvidū uzbrūkošai pusei samazinās novērošanas, izlūkošanas, gaisa atbalsta un garākas darbības distances ieroču priekšrocības.
- The defender can see and engage the attacker coming, because the attacker has limited cover and concealment. Aizsardzībā esoša puse novēro un apdraud pretinieku, kas tuvojas ierobežotā aizsegā. (VB: par šo var pastrīdēties, neesam Tuvajos austrumos)
- Buildings serve as fortified bunkers that must be negotiated. Kapitālās ēkas kalpo kā fortifikācijas, kuras nevar ignorēt.
- Attackers must use explosive force to penetrate buildings. Algoritms “kāja-durvis” pie normālas aizsardzības nestrādā, uzbrukošai pusei būs daudz jāspridzina.
- The defender maintains relative freedom of maneuver within the urban terrain. Aizsardzībā esošajam ir priekšrocības manevrā.
- The underground serves as the defender’s refugee. Pazemes telpas un komunikācijas kalpo aizsardzībai.
- Neither the attacker nor the defender can concentrate their forces against the other. Apdzīvotā apvidū spēku koncentrāciju nevar nepamanīt un grūti paveikt.
VB: Uzskatu, ka pilsētas kaujās augstāka par takstisko komandvadība ir kaitīga un pretiniekam caurredzama. Sakarus uz klausīšanos, mērķi zināmi, resursi un uzdevumi arī, svētozolu priesteri, lai iet ieskrieties. Savā attīstībā mēs esam daudz tuvāki Somālijas gangsteriem nekā modernai Rietumu armijai. Attiecīgi mūsu spēks ir neparedzamībā un spietā.
Most militaries do not practice the decentralized operations required to truly implement swarming and rapid massing in an urban attack. A very broad combination of doctrinal change, risk acceptance, an instant and shared operational picture, and experimentation would be required to attempt swarming by dismounted soldiers. The combination of humans and robotics (manned/unmanned teaming) arguably holds the greatest potential for enabling swarm tactics, since it could allow rapid massing of a force that has identified any enemy strongpoint during an attack.
vara bungas 
termobāriskie un ķīmiskie ieroči netika pielietoti minētajos konfliktos, bet ir “uz galda mūsu teātrī”
Pie tam, kas ir blīvi apbūvēts apvidus – Rīgas centrs dzelzceļa loka iekšpusē?
Var diezgan droši paredzēt, ka ne pirmais ne otrais ieroču veids netiks izmantots konflikta sākumā,bet tikai zaudējuma priekšvakarā. Kaut vai tādēļ, ka nav nepieciešams šaut zvirbuļus ar lielgabalu. Tur tā lieta, ka Tuvo austrumu apdzīvotās vietas ir pārblīvētas, dēļ infrastruktūras nepieejamības citur. Es neteiktu, ka aiz pierīgas un tālāk ārpus mazpilsētām apvidus militārā izpratnē diži atšķirtos no laukiem. Viensētas.
Blīvi apbūvēts nozīme jebkāda apdzīvota vieta, kaut vai ciemats. Viensētas nav. Mūsu gadījumā vērā ņemams šķērslis ienaidniekam ir lielās pilsētas.
Par kaujām pilsētā mazo grupu starpā pagaidām labākais kas redzēts https://www.youtube.com/watch?v=EaiPFTM00Tw
jebkura apdzīvota vieta, vai tomēr kvartāli ar blīvu perimetrālu apbūvi? purvciemā no mājas uz māju baigi neparvietosies – attālumi lieli, paspēs noknābāt. rīgas centrs ir pavisam cits stāsts
neviens nav atcēlis tranšeju rakšanu starp mājām, kuras nepieciešamības gadījumā var pārklāt…
dzelzceļa loka iekšienē praktiski viss ir kvartāli, vietām ar 5-6 pārsegumiem+pagrabiem. tik vien kā caurumus starp ēkām jāizveido
Jebkura, jo kauja arī privātmāju kvartālā ar 1200m2 zemes gabaliem ir krietni tuvāka kaujai blīvā perimetrālā apbūvē nekā kaujai pļavā vai mežā.
Normālu privātmāju tak kalašņikovs izcaurumo kā sietu – vate un reģipsis, vai vieglbetona bloki
Ēkas iekšpusē tak tāpat veido nocietinājumus un šķēršļus no smilšu maisiem…
Tieši tā. Tas ir pilsētas kara pamatlikums – ēkas iekšpusē tiek veikti inženiertehniskie pasākumi – smilšu maisi, gružu sagrūdīšana kaudzēs, mēbeļu izmantošana, ja nekā cita nav (jārēķinās, ka deg, bet labāk kā nekas), vislabāk drāšu režģi telpas iekšpusē un arī logos (aiztur granātas, lai gan logos drāšu režģis ir demaskējošā pazīme) un smilšu maisi (pret ugunsmetējiem) un, ja iespēja, arī kāda vanna, pilna ar ūdeni (pret fosforu gan nepalīdzēs).
Un ritīgs “žanis” ar kuru jau laicīgi jāizdauza ne pārāk liela izmēra ejas uz blakus telpām.
Ja arī vienu sienu izcaurumo, tad divas diez vai.
Šaubos, var būt jaunajos projektos tā ir. Standarta tomēr ir divķieģeļu siena. Manu vecāku mājai vismaz 12,7 vajadzēs, bet pagrabā ir lielie laukakmeņi, tur tanka lādiņu vajadzēs.
Bet, arī tad, ja caurumo, tā ir kauja apbūvētā vietā. Jo novērošanas leņķi citi.
Koka karkasa ēkas nav šķēršlis.
Tici man, izcaurumot divu-trīs ķieģeļu sienu fiziski attīstītiem cilvēkiem nav problēma. Un ir jāpriecājās, ka ir šāda siena, aiz kuras karavīrs var justies droši, nevis “kartonu māju” siena…
Laukos, sevišķi Zemgalē vecās mājas ir māla kleķis, bet tik biezs, ka kalašs nevelk cauri un granātmetēja šāviņš ar lielu ticamību var iesprūst. Tikai nevajag aizmirst, ka granatmetēja šāviņam ir iekšā pirotehniskais pašlikvidācijas bremzētājs, kurš pēc kaut kāda tur laika uzlaidīs to šāviņu gaisā.
Jā – un visi te “cepās” par kauju apdzīvotā vietā, tai skaitā vara bungas! Bet neredzu, nedzirdu, ka kāds uztrauktos par milmediķa klātbūtni savas grupas sastāvā! Parasti visi domā – ko es darīšu, ja kādu ievainos, bet – tev cilek, vienmēr jārēķinās, ka var ievainot ne tikai citu, bet arī TEVI PAŠU! Kā rīkosies sava ievainojuma gadījumā? Man ir gadījies, ka es no sāpēm palecos gaisā, gaisā nez kāpēc uztaisu kūleni un nokrītot uz zemes, sāku sev kost rokā.
Es joprojām gribu akcentēt to, ka milhospitālim ir jābūt katrā novadā (novads nosacīti – četri milhospitāļi Latvijā) un tikai viens/divi milhospitāļi – teltis/konteineri misiju vajadzībām!
Sāksim ar karavīru – glābēju BLĪVU piepildījumu vienībās, kas šobrīd liekas tāls kosmoss.
Cik nu vēroju – mediķa amatus rezervē mazām čiksītēm, kuras nav kur likt jo stiprākās no viņām ielika radistos jo var pastiept rācijmugursomu.
āmen.
Nenovērtē par zemu tās mazās čikses! Kādreiz deviņdesmitajos, kad Iekšlietu Ministrijas poliklīnika bija tur, kur OMON uzbruka (par tām niansēm labāk pateiks GVARDES LEITNANTS), lai gan OMON mērķis nebija Iekšlietu ministrija, bet viesnīca Rīdzene (spēka demonstrēšana) tā iemesla pēc, ka tur tobrīd tikās Godmanis ar … to ko vajag, kas pagrieza Latvijas vektoru no padomijas uz Rietumiem, aizrunājos…. Iekšlietu ministrijas poliklīnikā (te jāpiebilst – tur ārstēja ne tikai miličus/policistus, bet vajadzības gadījumā arī citu struktūru darbiniekus), stacionārā strādāja viena maza auguma korejiete – masiere (gan jau gvardes leitnants atcerās), kurai bija tāds spēks rokās, ka zem viņas roku spēka divmetrīgi veči ar savām traumām gaudoja kā aizkauti!
Es tikai tagad izlasīju Tavu komentu līdz beigām, piedod! Man pašam ir nācies sēdēt pie NATO kriptētajiem sakariem NATO mobilajā centrā ar ierobežotu piekļuvi, ļoti augstu drošības līmeni un ar augsta līmeņa manu pielaidi un es Tev saku – tās nav padomju 28 kg rācijas, kuras nēsā uz muguras!
Tas notiek no pieredzes trūkuma. Mācībās lielākā palīdzība parasti ir plāksteru līmēšana. Līdz ar to, tur maz ko darīt, garlaicīgi utt. Ja normāli būtu izlaisto zarnu, norauto roku, izsisto acu imitācija ar palīdzību pēc protokola, tad mediķi dabūt pasvīst.
Sāksim detalizētāk par hospitāļiem. Kādu līmeni piedāvā pēc šīs shēmas https://www.nato.int/docu/logi-en/1997/lo-1610.htm
Es joprojām uzskatu, ka mums tuvāks Izraēlas variants, kur nav atsevišķu militāro hospitāli. Tur katra slimnīca kara laikā ir hospitālis.
Arī labs, pat ļoti labs variants! Kāpāc to nepopularizē!?
A kāpēc popularizēt?
1. Tautā popularitāti ar to iegūsi?
2. Sponsori atmetīs? Ja būtu ko būvēt, tad atmestu, bet slēgto slimnīcu reģionos pietiek. Tik remontu varētu uztaisīt.
3. Stratēģiskie partneri liek?
Ja atbildes ir nē, tad nav ko iespringt. Tas tā kā biznesā – nekrāmējies un pat nenoslogo prātu ar lietām, kas nenes pievienoto vērtību. Krietni populārāk būtu noasfaltēt ceļu vai sporta zāli uzcelt. Tas ir populārs, jo gan tautai patīk, gan sponsori atmet. OK, ja ir kaut kāds vietējais medpunkts/poliklīnika, kas tiek saremontēta un labāk aprīkota, tad arī zināmi plusi no tautas un sponsoriem būs. Bet uzturēt kārtībā lielu telpu un med. aparatūras rezervi gan no tautas netiks pamanīts, gan kaut ko izmaksā, jo telpas jāuztur, gan Valsts kontrole pārmetīs līdzekļu nelietderīgu izmantošanu un to gan tauta pamanīs un sāks vārīties, ka politiķis X noteikti no iekārtu ražotāja Y kukuli ir saņēmis. Pie tam šādai iekonservētai slimnīcai vajag uzskaitīto un pierakstīto personālu, ieskaitot tehnisko, kas māk aparatūru instalēt. Apstākļos, kad medmāsu nav, rindā jāgaida mēnešiem un vakcinācijā esam pēdējie, runāšana par kaut kādām medicīnas rezerves jaudām tiks pagriezta kā TAVAS savtīgas koruptīvās vēlmes! To pagriezīs paši tavi kolēģi-politiķi, jo ja jau tāds muļķis esi, ka ierunājies, tad Tavs stulbums tiks izmantots uz pilnu klapi. Tiks palaistas baumas, žurnālistiem atmetīs par PAREIZO pasniegšanu utt. Tāds zaglis tautas atmiņā arī paliksi.