vara bungas: Iespaidīgi un neatkārtojami.
“Ja kāds sadomā karot pret US, kāds cits audzinās tā dēlus un meitas”
SSG Bellavia
Vienīgi nazis ar ko Bellavia piebeidza ienaidnieku 2.stāvā nebija multitool. Tas bija Gerber Appelgate Combat Folder
US armijā pieņemts BYOK princips – bring your own knife, tā kā izvēle šoreiz bija pareiza. Turklāt naža modelis ir nosaukts par godu slavenam US pulkvedim Reksam Aplegeitam (Rex Applegate), kurš pasniedza tuvcīņu US SOF un arī pats konstruēja kaujas nažus. A tev jau ir savs kaujas nazis?
UPD1
vara bungas 
Visu cieņu videostāsta varonim (bez ironijas) un tā tālāk, bet epizode ar pretinieka nogalināšanu ar nazi- izsauc vismaz divus jautājumus:
Pirmais.
Ja šī video autors pieļauj tik rupju kļūdu kā divu tik atšķirīgu instrumentu kā Multitool-a sajaukšanu ar Gerber Fairbairn ( ar vienu roku atverams un fiksējams abpusējais asmenis) kaujas nazi, tad kādas vēl “neprecizitātes” ir pieļautas šajā stāstā? Tiesa gan, video komentētājs lieto vārdu “nazis” (knife) nevis vārdu “multitool”. Bet tādā gadījumā video attēlotais “multiultitūls” ir nekorekta ilustrācija- maigi izsakoties.
Paskaidrošu, kāpēc.
Lai gan video nav aprakstīts, kā tieši stāsta varonis “neitralizēja” savu pretinieku ar nazi, ir sagaidāms ,ka parasti pielieto tā asmeni griešanai vai duršanai, retāk roktura spalu ( galu) sitieniem.
Lai pielietotu “multitūlu” tuvcīņā griešanai duršanai ar tā asmeni, ir vajadzīgas DIVAS rokas tā sagatavošanai šim “darbam”, arī GERBER muktitūlam, kuram ar vienas rokas vēzienu var tikai sagatavot piekļuvi instrumetam- naža asmenim, ar vienu roku veicot dzīvsudraba termometra stabiņa” nokratīšanas kustību, pielietot spicās “flaķenes”. Bet, pēc video stāstā aprakstītās situācijas, stāsta varonis pirms naža pielietošanas ar žņaudzošo tuvcīņas paņēmienu neļāva ievainotajam “allaha kareivim” verbāli paust savu tā brīža ģeolokāciju. Tā, ka maz ticama tieši multitūla pielietošana minētajos apstākļos. Protams, arī multitūlu var izmantot kā kasteti- izraut to no somiņas/ maksts un ar galu veikt sitienu (Gerbera multitūla gadījumā ja ir laiks, var atkal “izsviest” plaķenes un izmantot tās sitienam, bet arī tam ir vajadzīgs laiks). Un arī to nav viegli izdarīt stresa apstākļos- izvilkt multitūlu no somiņas un uzreiz pielietot.
Man reiz gadījās nesalīdzināmi mazāka stresa apstākļos pielietot Leatherman multitūlu- bija kaujas granātas mešana mācību apstākļos- metām leišu ražojuma krievu/PSRS “F-1” rokas granātu, kuru met no aizsega (jo tā ir aizsardzības granāta ar šķembu nāvētspēku līdz pat 200 m). 2-3 granātas aizgāja labi, bet nākošajai, raujot gredzenu ārā, gredzens palika vienā rokā, bet granāta ar šķelttapu oriģinālajā vietā (tā vienkārši pārtrūka, lai gan tapas austiņas pirms tam biju atlocījis.). Tajā laikā bija dzirdēts par leišu ražoto granātu kvalitātes problēmām, bet citu mums tobrīd nebija (pa lielam). Ko darīt tādā nestatndarta situācijā, instruktors pirms tam nebija paskaidrojis. Protams, ka granāta bija VIZUĀLI droša, vismaz nosacīti, jo lai gan uz šķelttapu tika pielietots rāviena spēks un tā pārtrūka, bet vizuāli tā izskatījās OK. Tajā pat laikā- tā šķelttapas daļa, kas atradās detonatora korpusa iekšpusē, nebija redzama un tās “integritāte” – veselums un noturīgums nebija nosakāms. Nodarbības instruktors bija jau kur aiz manis un šo kļūmi neredzēja. Turot granātas drošinātāja skavu piespiestu pie korpusa, galvā fiksi pārtinu granātas stāvokli un sāku štukot, ko darīt. Tad atcerējos par Leathermanu, kurš man bija līdzi ( to no mācībām štatos atvedu- pēc tam TIKAI ar viņa palīdzību veselu skapi saliku:)). Pat atviegloti nopūtos:)
Apsēdos aiz brustvera, ar vienu roku joprojām turot granātu, ar otru izķimerēju Leatherman-u no kabatas un tad sākās nākošais izaicinājums- a kā to tagad atvērt ar vienu roku- nav jau Gerbera multitūls, kuram var ar rokas vēzienu “deplojēt” flaķenes!? To nekad iepriekš nebiju mēģinājis darīt, turklāt kaujas granātas esamība tuvu pie sirds arī nemazināja stresa faktoru, bet kaut kā maģiski veicinaja smadzeņu darbības ātrumu (nopietni) un sekojošu radošu improvizāciju, un rezultātā izmantojot vienu roku un kājas augšstilbu kā otras rokas aizvietotāju, atvāzu Leathermanu un tiku pie flaķenēm, ar kurām veiksmīgi izrāvu šķelttapu un aizmetu granātu, kura nostrādāja.
Kāpēc to visu stāstu?
Tāpēc, ka-
Otrais.
Arī ar vienu roku atvāžamos kaujas nažus tipa Gerber Fairbairn, Spiderco un citus stresa apstākļos- un konkrēti “iminenta” tuvcīņas kontakta gadījumā atvērt ir tuvu neiesējami (pretinieks tuvu, laika nav daudz- lai neteiktu vairāk). Izņēmums-vairāk nekā pietiekoši daudz laika, augsta psihes noturība dzīvībai bīstamos apstākļos un- līdz bezjēdzībai atstrādata saliekamā naža sagatavošana “darbam”- izvilkšana no maksts/ somiņas un atvāšana dažādos stāvokļos (stāvus, sēdus, guļus – uz muguras,vēdera, sāniem) un dažādās situācijās (gaišs/ tumšs, pretinieks 3-2-1 m attālumā, vai jūs satvēris, esat cīņā uz gīdas, jums ir civilais apģērbs – ziema/vasara vai jūs esat pilnā “epikējumā”, nazis ir somiņā vai kabatā vai citur pie jūsu ķermeņa/ apģērba utt.).
Es zinu, ko runāju, jo esmu ne vienu vien kilo sāls uz šito apēdis., bet par kaut kādu “speciālistu” vai “ekspertu” objektīvi sevi neuzskatu- vienkārši esmu pietiekoši labi informēts- ne tik daudz verbāli, cik uz savas ādas. Tajā skaitā ar reālu pieredzi, kura ne vienmēr ir bijusi tāda ,ar kuru varētu lepoties, bet kura ir palīdzējusi atbrīvoties no ilūzijām un atpazīt superspetsnazkravamagaefesbēnaivīsīls instruktorus -šarlatānus un atšķirt tos no savas lietas zinātājiem. Bet, kā teica viens no maniem komandieriem- arī negatīvs rezultāts IR REZULTĀTS. Piebildīšu- ja izdodas palikt dzīvam un pietiek smadzeņu izdarīt pareizos secinājumus un pēc tiem -attiecīgi rīkoties.
Tātad- piemērs.
Ziema ( sniegs, sals), nakts ( pēc pusnakts), pilsēta, mobilā (auto) patruļa, izsaukums. Ierodamies notikuma vietā. Esmu seja pret seju ar “pasàkuma vaininieku”, man zem īsās ziemas jakas pie jostas ” Makarovs” makstī, distance- līdz 1,5 metram, ne vairāk. Un pēkšņi “klients” izvelk nazi un tur to sev priekšā. Lai gan līdzīgas situācijas bija atsrādātas, bet ne pistoles izvilkšana no maksts zem ziemas apģērba. Protams, pat ja būtu to paspējis izvilkt, bez distances vienlaicīgas palielināšanas no naža uzbrukuma nebūtu paspējis izvairīties (to jau pēc tam, vēlākajos trenniņos atsrādājām) un pistole tikai traucētu veikt citas pašaizsardzības darbības./ paņēmienus ( ar manu tā brīža sagatavotību). Saprotot siuāciju, psiholoģiski noskaņojos uz aizsardzību pret naža uzbukumu, cenšoties nedomāt par to, KĀ tas varētu beigties priekš manis ,jo, pat ja laikus esi trennējies tādām situācijām, nekad nevari zināt, cik pieredzējis cilvēks stāv tev pretī un vai ar to, ko tu pats proti (kā pašam šķiet), tev dotajā situācijā pietiks. Bet- dažkārt nav citu variantu, ka tikai “to face the music” (piemēram, ja esat ar savu ģimeni vai pildat dienesta pienākumus) . Par laimi, sedzējs-pārinieks nostrādāja: pārvilka sava AKS-74U aizslēgu, “uzlika” tā tēmekli uz ” zobenbrāli” un viņš nazi nometa.
Ko ar to gribu teikt? Ka ir jāvingrinās regulāri un jānostāda sevi neordinārās (šķietami) siruācijās un jāmēģina ayrast sev labvēlīfi izeju notās- tam jums nav pat vajadzīgs instruktors- tikai veselais saprāts un spēja adekvāti improvizēt un analizēt! Un, lai gan mums ir tās prasmes, kuras “nevīst” ar laiku ,līdzīgi kā braukšana ar velosipēdu, bet būtiski grūtāk ir uzturēt prasmes, kuru pielietošana tiek “izsaukta no ierindas” tieši STRESA un RISKA VESELĪBAI/DZĪVĪBAI situācijās, un tās ir jāvingrina, kā jau minēju- dažādos apstākļos. Piemēram, to pašu saliekamā naža izvilkšanu, atvāšanu ar vienu roku gan trenniņos (kurosnriek simulēts šis te stress, cik iespējams tuvu realitātei), gan sēžot mājā pie televizora/ datora un skatoties savu iecienīto raidījumu (ikdienišķā bezstresa un nebīstamā situācijā- tad jūsu smadzeņu analītiskā puse (kreisā puslode) ir aizņemta ar datorā notiekošā uztveri un ” ķidāšanu”, bet darbība ar saliekamo nazi notiek paralēli- it kā otrajā plānā, bet bez apziņas aktīvas pieslēgšanas šo darbību veikšanai. Tas palīdz lēmuma pieņemšanas un realizēšanas “short-katošanai” SHTF situācijā, kur vajadzīga smalkās motorikas darbība. Kaut kā tā.
Bet video stāsta varonim par epizodi kopumā- respect. Un ne mazāk.
“Lai pielietotu “multitūlu” tuvcīņā griešanai duršanai ar tā asmeni, ir vajadzīgas DIVAS rokas tā sagatavošanai šim “darbam”, arī GERBER muktitūlam, kuram ar vienas rokas vēzienu var tikai sagatavot piekļuvi instrumetam- naža asmenim, ar vienu roku veicot dzīvsudraba termometra stabiņa” nokratīšanas kustību, pielietot spicās “flaķenes”. ”
Abzolūti neesmu kompetents spriest par pārejo, bet ārējais, ar vienu roku pieejams nazis ir virknei multitoolu, t.sk. Leatherman wave, kas man dzīvo mašīnas konsolē, kā arī, šķiet, MUT.
Jā, Leatherman Wave pēc būtības var pielietot ka jebkuru atvāžamo kaujas nazi- man tāds nav bijis. Atliek tikai vingrināties tā izvilkšanā no turienes, kur tas tiek nēsāts ( kabatā, maksts, dažādās vietās un situācijās , ar sekojošu atvāšanu un jau būsiet soli-pusotru priekšā potenciālajam nelabvēlim. Šis naža-daudzfunkciju instrumenta sagtavaošanas”darbam” trenniņš ir daudz nozīmīgāks (ne mazāk kā 60% no kopējā trenniņa izmantošanai tuvcīņā) nekā atvairīšanas, bloku dūrienu un cirtienu atstrādāšana. Ja gatavojas lietot atvāžamo nazi.
Personiski, ja gatavotos “darbam” ar varbūtēju tiešu fizisku kontaktu ar pretinieku, piemēram, ņemot dalību “biezo” apdzīvotā vietā ( kauja apbūvētā terirorijā, tas ir), veicot izlūkošanas uzdevumus kā mežā, tā operatīvos civildrēbēs pilsētā, tomēr priekšroku dotu nelielam vieglam nazim ar fiksētu asmeni- jo sekunžu desmitdaļas izšķir visu.
Nereklamējot kaut kādu konkrētu modeli, piedāvāju apskaitei idejas attīstīšanai:
Un vēl: par nazi tuvcīņā. Manā “grāmatā” tā ir visbīstamākā lieta, jo:
a) atšķirībā no pistoles vai šautenea, kura ir bīstama tikai virzienā, kurā tā ir pavērsta ( no šaušanas- ieroča pielietošanas viedokļa, ne izmantošanas tuvcīņā sitieniem, blokiem un svirām), nazi ir bīstams 360 grādos un visās 3 dimensijās pat NEPIEREDZĒJUŠA lietotāja rokās;
b) nekad nevar zinār pretinieka ar nazi pieredzi un sagatvotības līmeni attiecībā pret savējo.
Bet tas nenozīmē, ka nevaj sevi gatavot šādām situācijām. Jo treniņa gaitā jums būs visma trenniņu pieredze, kur kaut attālināti būs līdzīga reālajai (nedod Dievs) situācija un jūs jaubtādā līdzīgā būsiet binos un jums vismaz būs PRIKŠSTATS, KĀ VARĒTU rīkoties- atšķirībā no cilvēka, kurš pat mācību vidē ne aeko tadu nebūs iepriekš saskāries. Vienkārši vajag pieiet problēmai no tās reālās, nevis iedomu puses- skatīt zemāk norādīto video.
No sevis pateikšu tikai to, ka piekrītu video atskaņotā instruktora viedoklim, ar to labojumu (papildinājumu) no savas ļoti dažādās pieredzes, ka ja redzat kādu gatavojoties ne tikai draudēt ar nazi ( ja kāds to dara, tad viņš jau jums ir iedevis handikapu- nodemnstrējis savu instrumentu un potenciālos nolūkus), bet to pielietot uzbrukumā, tad ja iepsējams, “raujiet nagus”, bet ja nav, tad centieties izmantot esošajā situācijā pieejamos šķēršļus, lai neļautu preriniekam ar nazi jūs aizsniegt un ja šķērslis ir mobils (krēsls, soma, lietussargs, beisbola nūja, virsjaka utt.) tad to var izmantot uzmanības novēršanai un sitienu pa pretinieku izdarīšanai- ja cilvēks jau ir psiholoģiski sagatavojies uzbrukuma ar nazi izdarīšanai, būs ļoti grūti- neiespējami viņu apturēt, kad viņš jau izdara savu sitienu/ dūrienu/ vēzienu sēriju. Vienīgais variants (pēc savas pieredzes) ir pamanīt (sajust) uzbrukuma sākumu un pašam izdarīt pretuzbrukuma sitienus, lai saknē pārtrauktu un izjauktu pretinieka sēriju un neļaut viņam attīstīt uzbrukumu un nodarīt atgriezeniskus un neatgriezeniskus miesas bojājumus- nekādā gadījumā necensties izraut nazi vai pielietot kādu no “cool” paņēmieniem, pirms pretinieks ir padarīts pretoties -kustēties nespējīgs! Visas pārējās “fancy” tehnikas pirms pretinieka “nodzēšanas” savā vairākumā pašas par sevi nenostrādās. Ja or mazliet nogulēts un.ptetinieks.jau or mēģinajisniedurt bai uzbrukt, tad atkarībā no apkārtējo/ pie sevis esošo priekšmetu izmantošana dūrienu/ cirtienu atvairīšanai un tūlītējs pretuzbrukums (sitieni ne tikai un ne tik daudz pa zināmajiem vai iedomu “sāpju” punktiem- tie var nenostrādāt, cik pa ķermeņa balsta struktūru- ceļgala locītavām, potītēm- ja pretiniekam nebūs normālas stajas un atbalsta ķermenim, viņ.nebūs stabilas platfoemas, no kuras izdarīt savu uzbrukumu. Protams, nevajag aizmirst bojāt (konkrēti lauzt) pretinieka plaukstas, bet jonīpaši elkoņa un plecu locītavas- kad vien tas ir iepējams- ar bojātu locītavu ne to čto nazi nepavicināsi- pat nevarēsi noturēt).
Tātad- apsolītais video:
Ja cilvēks nav pieredzējis tuvcīņā, nekāda locītavu laušana nesanāks, jo būs jau saudrst n-tās reizes.
Man mācīja, ka uzbrukums ar nazi ir agresīvs, dažās sekundēs n-tie caurumi garantēti, ja absolūti negaidīji uzbrukumu un neko neesi izdarījis lai to atvairītu, tādēļ attiecīgi raut pēdu, kolīdz redzi, ka būs naža uzbrukums, protams, ja viens nav iesaistīti tev tuvi cilvēki, kurus jāpasargā. Līdz ar to, arī pašaizsardzībai no naža uzbrukuma jābūt ļoti agresīvai, faktiski jau pārkāpjot Latvijā noteiktās likuma normas, ja gribi dzīvot, esi gatavs nospārdīt pretinieku kaut līdz nāvei, tai brīdī domājot tikai par draudu neitralizēšanu.
Arī tas, ka uzbrucēja nazi nekādā gadījumā nedrīkst pēc uzbrucēja neitralizēšanas ņemt rokās, jo tuvumā var būt liecinieki, var rasties priekšstats, ka tu esi bijis tas varmāka un tas otrs, kas guļ zemē bez dzīvības pazīmēm, ir tavs upuris un ar nazi uzbrucis esi tu, tālāk jau atkarīgs no tā, vai kāds labais samarietis vai policis neizdomā tevi sacaurumot neuzdodot precizējošus jautājumus,
Nekāda pieredze, ārpus treniņiem, man nav bijusi, bet, pielietojot vienīgo preventīvo līdzekli, kas bija pieejams, savas kājas, lai vai cik īsas rociņas uzbrucējam vai arī lai arī cik neveikls uzbrucējs, bet apakšstilbi un rajons virs ceļgaliem tāpat tika “sagraizīts” ar mākslīgajām asinīm.
Fancy paņēmieni der filmām un pokazuhas video nezinīšiem, tur arī piekritīšu.
Par Gerber nažiem neko labu vai sliktu negribu teikt, tik to, ka, cik zinu, viņiem jau kādu laiciņu visu, tai skaitā MT’s, ražo Ķīnā, kopš pārpirka Fiskars.
Bet tieši tā- ja ir skaidrs, ka raut nagus neļauj situācija, tad vienīgais ir agresīvs uzbrukums.
Bet arī agresīvs uzbrukums var būt neauglīgs- ja izbrukums būs haotisks (baiļu un emociju, nevis sagatavotības diktēts), ja nezināsi , KUR un KĀ sist vai nespēsi nodarīt ar sitieniem ar nazi bruņotam preriniekam tādus bojājumus, kuri padara viņu nespējīgu turpināt uzbrukumu un pārtraukt vai vismaz “iepauzēt” viņa darbību “sekvenci” – parasti to sauc par “šujmašīnas” efektu- vairāku ātru dūrienu/ cirtienu sērija, kuru praktiski ir neiespējams apturēt, ja tā jau ir iesākta.
Tāpēc pret-uzbrukumam ir jābūt ne tikai agresīvam (agresivitāte KĀ TĀDA no psiholoģijas viedokļa PARI PAR SEVI ir baiļu manifests), bet arī efektīvam- rezultatīvam.
Efektivitātes sasniegšanai ir nepieciešams atteikties no rozā brillēm- ja nav pa rokai priekšmetu vai ieroču, ko var izmantot preruzbrukumā, tad pilnīgi piekrītu- jārēķinās ar apakšdelmu, plaukstu un kāju “ziedošanu” neizbēgamiem sagriezieniem, un tāpēc vēl jo vairāk savam pretuzbrukumam jabūt pēc iespējas ātrākam- drīzākam- jā, kaut vai jūs “nodzēsīsiet” cilvēku, kurš vienu roku turēja nolaistu sev aiz muguras vai kabatā un jums likās, ka viņš tajā tur nazi, bet tā neizrādījās. No nepieciešamās aizstāvēšanās viedokļa jums, visdrīzāk, nebūs taisnība, bet vismaz būsiet ar saglabātu veselību un “preces izskatu”. Par lēmuma pieņemšanu līdzīgās situacijās, kad nav skaidri ” gopņika” īstie nolūki (tie gan kā reiz ir skaidri-skaidrs, ka viņu neinteresē tikai tas, kā 2 no rīta nokļūt līdz bērnu bibliotēkai, bet gan iegūt savā “valdījumā” jūsu viedtālruni, maku ar visu saturu utt.,), jautajums ir -kā konkrēti viņš tos gatavojas piepildīt? Jautājums ir par lēmumu pieņemšanu situacijās, kad, tēlaini izsakoties, cilvēks, kurš jūs konfrontē, iebāž roku kabatā un nav skaidrs, ko viņš taisās no šīs kabatas izvilkt. Vai varbūt tā ir māņu kustība uzmanības novēršanai? Un ja nu viņš izvelk nazi un uzbrūk, bet es tam neesmu gatavs- ne psihiloģiski, ne tehniski, ne fiziski un neko nedaru? Bet ja nu es padomaju, ka viņš tūlīt izvilks nazi, “dzēšu” viņu, bet izrādās, ka viņam rokā ir kabatas lakatiņš? Kā pieņemt pareizo lēmumu? Bet tā jau ir cita tēma, tiesa gan+ cieši saistīta ar savas izdzīvošanas nodrošināšanu ar minimāliem zaudējumiem dzīvībai/ veselībai bīstamās situācijās.
Par locītavu lauš… atvainojiet- padarīšanu darboties nespējīgu- to dara tad, kad ar sitieniem ir izdevies “iepauzēt” pretinieka uzbrukuma sēriju, to var izmantot kontroles iegūšanai pār roku ar nazi un pretinieks vēl ir pie samaņas potenciāli pretoties spējīgs. Tikpat reāli var notikt, ka jums ar savu sitienu ir palaimējies viņu izslēgt un nekāda laušana nav nepieciešama. Bet ,ja pretinieks ir lielaks, spēcīgāks par jums un aizbēgt nav iespējams, atkal- glābiņš ir neļaut viņam attīstīt savu uzbrukumu (ideāli- apcirst to pašā sakumā) un “iznes” viņam ceļgala locītavu- nekāds uzbrucējs viņs vairs nebūs, jo nebūs viņam stabilas balsta platformas, no kuras veikt da jebkādas pārvietošanās kustības, ja nu vienīgi viņš pārvalda cīņu uz zemes, bet kam jums tas pašaizsardzības situācijā?! Šo zinu ne pēc nostāstiem- reiz biju uzaicināts novadīt 4 stundu nodarbību vienai grupai. Nodarbības t3mu nebiju “anonsējis”, bet biju iecerējis to ēarīt pēc iesildīšanās, un ta bija darbs ar kājām (spērieni, paklupināšana, sviras utt.) Iesildīšanās laikā neveiksmīgi pagriezos, izgriežot ceļgala locītavu, satraumēju to tā, ka pēc tam bija vajadzīga operācija. Rezultatā cīnītājs kājās stāvot no manis bija nu ne gluži nekāds, bet tuvu tam-noteikti ne 100%-īgs. Fiksējot ceļgalu ar elastīgo saiti, nodarbības tēmu veltīju pārsvarā darbam uz zemes/ grīdas: cīņa, darbs ar/pret nazi, viens!vaikrāki pretinieki, utt. Par cik yas, ar ko nodarbojos, neaizmirst arī cīņu “invalīda” stāvoklī (manā gadījumā ceļgala trauma), tad padarbojos arī stāvus- pārējie simulēja “ieğipsētu ceļgalu”, ieliekot bikšu starā garu nūju- no jostas vietas līdz potītei. Un tad sākām. Vienkārši kustēties, progresējot uz aizsardzību pret grūdieniem, tvērieniem, sitieniem, kā arī paši mēģinot uzbrukt. Man gapārtrauktiekšrocība- jebkura nepareiza kustība lika sevi manīt nw tikai ar ierobežotu kustību amplitūdu, bet arī ar sāpēm;) Teikšu/vienu- iesaku pamēģināt. Efekts kā no stipras kafijas-” an eye opening experience”:)
Gribu uzsvērt vēlreiz, par šo tēmu šeit izplatos tik plaši ne tāpēc, ka būtu specs (neesmu), bet tāpēc ,ka pēc atsevišķām epizodēm savā dzīvē atklāju, ka nazis ir visbīstamākais ierocis, prer kuru ir nācies stāvēt, un atsevišķos momentos man nav bijis risinajumu (efektīvu) šādai situācijai, ieskaitot iepriekšējās apmācības neefektivitātes fakta konstatāciju.
Kā vēlāk atklājās, trennējoties un mācoties no tiem, kuri šo tēmu pārzin 8 galvas tiesas pārāk par mani, pats svarīgakais un pats SAREŽĢĪTĀKAIS ir psiholoģiskā sagatavotība gan darbībai ar, gan jo sevišķi pret nazi, tas ir- kontrolēt bailes no naža. Un nevis pārvarēt. Jo- pilnībā pārvarēt tās nav iespējams. Un pie šo baiļu kontroles pieder nākamie elementi: pieņemt faktu, ka tiksiet “sagriests”, ber no savas puses darīt visu, lai šie griezieni būtu pēc iespējas virspusēji- seklāki, tātad- mazāk bīstami.
Kā to panākt? Atslābinot muskuļus, kuri var nonākt kontaktā ar nazi (apakšdelma, piemēram). Izmēģiniet primitīvu testu- ar vinu un to pašu nazi pamēģiniet veikt 2 cm (piemēram) dziļu griezumu sasalušā gaļas gabalā no saldētavas un citā, mīklstā gaļas gabalā, pieliekot +/- vienādu spēku. Un paskatieties, cik daudz griezošo kustību jums vajadzēs vienāda dsiļuma griezuma sasniegšanai abos gaļas gabalos.
Tā ir tikai sagatabošanas fizioloģiskā puse. Tālak seko psiholoģiskā- ka lai es atslābinos,ja man draud ar nazi un gatavojas to pret mani pielietot?! Kā lai nebaidās no asmeņa zinot, ka tas var nogalināt vai sakropļot? Ka var ignorēt šīs bailes?
Kā reiz ignorēt tās nevajag. Vajag tas atzīt, pieņemt un sākt ar tām strādāt, maz pamazām tās sākot kontrolēt. Sākt ar sekojošo- “pieradināt” savu ķermeni kontaktam ar nazi- asmeni. Kad pieradīs jūsu ķermenis un iemacīsies atslābināties kontakta ar nazi brīdī (dūriens vai grieziens) un vēl pirms tam, tad pamazām fiziskās bailes (sāpes ka naža ko takta ar ķermeni impulss smadzenēm) mazināsies tām līdzi- arī psihiloģiskās bailes no asmeņa kontakta ar ķermeni. Rezultatā smazināsies spriedze kā psiholoģiskā, ta fizioloģiskā, rezultātā ļaujot atslābinaties arī ķermenim un samazinot ievainojumu nopietnumu- dziļumu, vai vismaz dodot jums tādu iespēju.
Uzskatu, ka tas ir pats svarīgākais- “pieradināt”sevi pie iespējama nedraudzīga kontakta ar nazi un mazināt bojājumu nopietnumu, kas psiholoģiski neļaus jums “sastingt”. Un tikai pēc tam sākt strādat ar nazi. Bet ne tehnikas- paņēmienus, bet tieši KUSTĪBU ( principu, nevis tehniku)- atslābinātu, ātru un precīzu gan darbā ar nazi, gan pret to. Un pēc tam visu pārējo- dažādās situācijās un apstākļos.
Trenniņos strādāt ar īstu nazi, bet sākumā ar tādu, kuram asmenis ir notrulināts , bet gals paliek spics (arī šādi sagatavots nazis joprojām.ir ļoti bīstams). Pēc tam var pāriet uz darbu ar īstu nazi- tà stradājam ar savu grupu. Ne koka, ne gumijas naži ne psiholoģiski, ne fizioloģiski nesagatavo darbam pret īstu nazi. Protams, ar īsto nazi nodarbībās redzējām cilvēku attieksmes izmaiņu- apziņa, ka darbojies prer īstu nazi, izmaina domāšanu un darbību. Lai gan visi darbojās ” prātīgāk” bez viegliem ievainojumiem neiztika- tajā skaitā pašam- pārsvarā augšdelmā (viegls grieziens) un plaukstas locītavā ( 2.5 cm šuvīte).
Ka jau teicu- pie iespējas centīšos izvairīties no konfrontācijas ar pretinieku ar nazi, bet, ja tas nebūs iespējams,
kā saka- “I will do my best” cerot, ka mans “best” dotajā situācijā būs pietiekams. Ja godīgi, uz šo jautājumu atbildi rast nav kaislīgas vēlēšanās. Bet, katram gadījumam, darbojos savu esošo apstàkļu robežās, lai mans pašreizējais “best” kaut nedaudz kļūtu “better”…
Un vēl- atslābinaties (psiholoģiski un fizioloģiski), lai nodrošinātu “situational awarness”, “perception of occurrence”, ” analysis” ,”decision making ” un “execution” veselībai/ dzīvībai bīstamā situācijā , bez pareizas elpošanas neiztikt.
Te ir viena psiholoģiska nianse, ja pretī ar nazi ir neadekvāts vai killeris ar uzdevumu, tā ir viena lieta. Bet ja ne pārāk par sevi pārliecināts indivīds, kurš domā, ka ir baigi kruts parādot tev nazi, tad ir cita lieta. Neskādēs nevienā no abām situācijām nodemonstrēt, ka arī tev ir nazis un tu esi neadekvāts vai killeris ar uzdevumu 🙂 Tālāk viss pēc tevis iepriekš aprakstītā plāna, t.sk,. var arī attālināties, kamēr indivīds domā. Vienvārdsakot profailings- cilvēku psihotipu pārzināšana (piemēram) un konkrētas situācijas izvērtēšana. Bet tas viss nāk ar dzīves pieredzi.
Vilcienos piekrītu Gvardes Leitnantam, vienīgi treniņš ar īstu nazi, pat trulu, man diezvai spīdēs, jo risks traumēties par lielu un trenerim tomēr jāatbild par dažādas sagatavotības cilvēkiem, man jau gana traumu bijis lai vēl bez acs paliktu kāda pārāk pārcentīga gudrīša dēļ, kuram likās, ka šoreiz var paspiest nedaudz asāk ar tempu/kustībām, ar to man gana pieredzes sākot no atsistām/ieplaisājušām ribām līdz kakla traumai un smadzeņu trīcei, paldies, var iztikt bez tiem ikdienā 😀 !
Par to naža nēsāšanu ikdienā – ja naža parādīšana neko nelīdz, tad bāz vien atpakaļ, ja vien neesi trenējies nažu cīņās, jo sajēgas, ko un kā ar to darīt pret ar nazi bruņotu uzbrucēju nebūs nekādas, bet KL atbildība vēl lielāka, kā atspārdot urļiku, kurš tiešām meklēja tajos 2AM ceļu līdz bērnu slimnīcai un piedāvājās uzpīpēt, bet aizmirsa par to pateikt, kad līda pakaļ cīgām kabatā.
Jā, man ir mācīts, ja ir konflikts un vienam ir rokas kabatā vai kaut kam pakaļ lien kabatā/azotē vai rokas aiz muguras, agresīvi(runa ir par fizisko agresiju, nevis aiziet pilnīgā šimpanzē ar aizkritušu psiho-širmi pašam) un pēc iespējas ātrāk un burtālāk atslānīt agresoru. Kā būtu dzīvē, nezinu, arī es ceru, ka ar šādām situācijām nenāksies saskarties, bet kā reiz psiholoģiski tādām sagatavoties, vismaz maksimāli iespējami, var tieši treniņos.
Tāpat kā ar sparingu, kur pa muti dabū ikviens, neatkarīgi no pieredzes un prasmēm, arī uz ielas var dabūt pa muti, lai vai kāds ninja esi/jūties, kamēr to patur prātā un nenovērtē potenciālo uzbrucēju par zemu, bet arī pārāk daudz nesāk aiziet galējībās un analizēt agresora katru cm2 un sejas izteiksmes un verbālo agresiju, tādējādi sākot zaudēt pats savu pārliecību par savu taisnību un spējām, tikmēr jau laikam var cerēt uz paša adekvātu un laicīgu rīcību, ja visas uzbrukuma/agresijas indikācijas ir pamanītas laicīgi. Agresijai un uzbrukumam jābūt eksplozīviem šādās situācijās, ja plāno “sisties”, manuprāt, savādāk augstāk minētais variants par “savas taisnības un pārliecības” lēnu izgruzdēšanu līdz nullei.
Tev taisnība, instruktoram jāzina savu studentu līmenis, kā arī viņu teperaments un ir jākontrolē nodarbības intensitāte un jo īpaši katra konkrētā studenta “degsme”. Tāpat kā komandierim jazina savu padoto temperaments, tieksmes utt. Zinu, par ko runāju, jo esmu darbojies abās kapacitātēs.
Un no acu izbakstīšanas pasargā aizsargbrilles, labāk ballistiskās un- nodarbības gaitas kontrole no instruktora puses, lai nepieļautu “irreversible body damage”. Tas nenozīmē, ka nodarbībai nav jābūt intensīvai, bet nav nepieciešamības studentiem radīt traumas, kas viņus izslēgs no apmācības procesa uz 4-6 mēnešiem.
Ja nubtomēr gadās kāds, kurš ļoti vēlas savu krutumu nodemonstrēt, tad tādus liek pie vietas vai nu nodarbības gaitā,vai pēc tās- atkarībā no situācijas.
100%+
Ja jums pretī ir profesionāls killeris, tad diez vai jebkas palīdzēs, jo viņš jums visdrīzāk jūs novāks klusi.
“to sauc par “šujmašīnas” efektu- vairāku ātru dūrienu/ cirtienu sērija, kuru praktiski ir neiespējams apturēt, ja tā jau ir iesākta”
Ja izved no līdzsvara (kaut vai pagrūžot sāniski), tad var gan apturēt. Aizsardzības paņēmienu pret nazi vājā vieta ir tas, ka cenšas darboties tikai pret pašu dūrienu ar nazi (piemēram, nobloķēt tikai roku un tad saliekt delnu), necenšoties kontrolēt pārējo ķermeni. Jādarbojas arī pret citām ķermeņa daļām (piemēram, pret kāju, galvu, plecu), pašam kustoties un izmantojot arī savu masu. Ja cilvēks ar nazi uz brīdi zaudēs līdzsvaru, tad tajā mirklī viņš neturpinās durt. Tāds mirklis tuvcīņā var dot pārsvaru. Protams, tikai ar nosacījumu, ka ir tuvcīņas iemaņas, tajā brīdī nav apjukums un līdz tam brīdim saņemtie dūrieni nav pārāk traumējoši.
Uzbrukums ar nazi reizēm pat var kļūt bīstamāks pašam uzbrucējam – pats ar savu nazi var savainoties. Vai tas var izkrist no rokām. Katrā ziņā no naža nēsāšanas līdzi bez tuvcīņas iemaņām ir mazāka jēga, nekā no labām tuvcīņas iemaņām, pat ja nav līdzi nazis.
Piekrītu par izvešanu no līdzsvara pagrūžot ( iegūstot laiku notīties) tā arī sabojajot prerinieka ķermeņa struktūru- balsta- kustību aparāta sastavdaļas ( manis pieminētais ceļgals, potītes utt.).
Tu aizskāri ļoti svarīgu momnentu- uzmanības pievēršana demonstrētam ierocim- tāda nu ir cilvēka ( nesagatavota) psiholoģija- skatiens un darbība tiek fiksētas uz roku ar ieroci, vai tas būtu nazis, vai pistole, vai jebkurš cits priekšmets, kurš atgādina ieroci. Un tā ir nopietna kļūda, bet psiholoģiskā barjera (briesmu apzināšanās) ka magnēts velk un koncentrē uzmanību uz šo ieroci. Tāpēc arī to demonstrē, lai uzmanībi sakoncentrētu uz to un novērstu no citām vietām- rokām, kājām utt.
Un pilnīgi pareizi- ja cilvēks ir nodemonstrējis ieroci, tad jūs jau zināt, KUR tas atrodas un esatbinformēti par tā KLĀTBŪTNI, un ko aptuveni no tā gaidīt. Bet nevajag uz to ieciklēties, bet skatīties, ko pārējās pretimieka ekstremitātes dara vai gatavojas darīt. Pats praktizēju sparingu vai darbu uz maisa (kad nav pārinieka), un nazi novietonu kaut kur pie sevis un sparinga laikā to izvelku un “pievienoju” savam roku un kāju “darbam”, bieži ari izmantoju to ne tik daudz duršanai, griešanai, cik pretinieka kontrolei/ manipulēšanai, nenodarot būtiskus miesas bojājumus (tas vairāk aizturēšanai, ne nogalināšanai un pašam pielietojot nazi, ne tik daud aizsargājoties pret to).
Tas, kurš gribēs nazi izmantot nogalināšanai, praktiski nekad to iepriekš nedemonstrēs. Bieži vien, konflikta gaitā un adrenalīna iespaidā uzreiz pat nesapratīiet, ka esat sadurts. Mums bija šajā sakarā šādi vingrinājumi- pāros “laužamies”, un vienam no pāriniekiem ir pie sevis paslēpts nazis ( mācību). Laušanas gaitā viņš pēc savas izvēles to izvelk un sak.pielietot- durt, griezt. Otra pārinieka uzdevums ir ne tikai atņemt nazi cīņas gaitā, bet fiksēt pārinieka nolūku to izvilkt un pielietot, nepieļaujot to. Tas pats cīņā uz zemes. Pēc tam abiem ir naži. Ļoti labi attīsta situatīvo modrību un spēju lasīt izmaiņas ķermeņa valodā, kuras norāda uz gatavotām izmaiņām situācijā- pārinieka gatavību izvilkt nazi- varat to saukt par kaujas intuīciju vai “čuju”, bet tā šādos trenniņos attīstās ātri.
Ir vēl citas metodes savas intuīcijas un sajušanas asuma attīstīšanai- piemēram, ae aizsietām acīm un ar ausu aizbāžņiem ausīs ( sākumā bez tiem) noteikt, ka kāds jums tuvojas- sākumā tikai virzienu, pēc tam arī distanci. Ļoti labi strādā kā pretslēpņu taktikas elements- saskarsme ar to man bija neliela, bet ļoti izglītojoša. Ļoti labs trenniņš- ir nācies to darīt kā sporta zālē, tā arī kalnos- mežā. Amazing thing. Nopietni. Nekādas maģijas vai šarlatānisma, tikai darbs ar paša peesonisko fizioloģiju un psihi, apkārtējo vidi un uzdoto situāciju.
Vēl viens labs vingrinājums- grupas trenniņa laikā izvēlas kādus 3 studentus, iedod viņiem nazi vai pistoli, izsūta ārā no trenniņtelpas, un pēc noteikta laika visi trīs atgriežas telpā, un pie viena no viņiem ir noslēpts augšminētais ierocis. Visi trīs pastaigājas pa trenniņa telpu, un pārējiem trenniņa dalībniekiem ir jāuzmin, pie kura no 3 ” staiguļiem” ir ierocis. Sākumā var būt veiksies ne pārāk, bet ar laiku uzminēsiet jau ar pirmo reizi ar vien biežāk. Noteikti pēc katras reizes jāanalizē,pēc kādām pazīmēm tika “uzminēta” persona ar ieroci.
Mums reiz instruktors lika iet tumšajā telpā kur neko nevar redzēt un pēc intuīcijas saprast kur kāds ir un pa viņu izšaut (ar plastmasa bumbiņu). Ja netrāpa, tad telpā noslēpies kolēģis meta ar bumbu. Mums gan daudz laika nebija un īsti negāja, bet viņš teica, ka GRU to māca un darbojas ja ilgāk patrenējas.
Jā, ir tāds elements- darbs pilnīgā tumsā (mums lika tīrīt dzīvojamās ēkas pagrabu “force on force” ar airsoft pistolēm un lukturīti izmantot rikai tad ja bez viņa vispār nav ieepējams – ne tik daudz prerinieka izaismošanai, cik maldināšanai) vai “diskotēkā”- arī force on force scenārijs- ar airsoft pistoli bruņotam jātiek no spoeta zāles viena gala līdz otram skaņu sirēnas,/ skaļas mūzikas un gaismas ” mūzikas pavadībā, kad pa tevi šauj vairāki pretinieki no aizsega, maksimāli cenšotiea daeīt visu, lai pašam netrapa. Vienīgās “zāles” – ātra, 3 dimensiju vierzienmainīga kustība (skriešana) viwnlaikis saglabājot galveno virzienu un šaut izbrucēju virzienā- tieši VIRZIENĀ, jo par precīzu ( trāpīgu) šaušanu šādos apstākļos var aizmirst- bet tēmēt vajag, bwt ne tik dauez izmantojor tēmēšanas ierīces, cik ieroča lineārās iezīmes- šādos apstākļos uguns vešanas galvenais uzdevums ir ne tik daudz trāpīt mērķī ( lai gan-arī to pienlielas naudas, laika un trenniņa var “iedračīties” stabilā līmenī), cik neļaut mērķim šaur pa tevi precīzi un trāpīt tev.
Vairākus gadus atpakaļ līdzīgi kā zemāk norādītajā video darbojos ar vienu no izlūkvadiem- force on force ar softair pistolēm sporta zālē ziemā, un vasarā ar daļēji force on force ar kaujas pistolēm un patronām, ieskaitot atbruņošanu, kad pret izlūku ir pavērsta pistole ar kaujas patronu stobrā ( drošinātājs dažādos stāvokļos, rādītāpirksts- tur, kur tam bija jabūt atkarībā no studenta psihes stabilitātes līmeņa – drošības noteikumu ņemšanai vērā)- šo atbruņošanaa vingeinajumu vwica TIKAI tie, kuri tam bija gatavi. Blbija tādi, kuri nebija gatavi. Un neveica. Kas ir pilnīgi normāli.
Tālāk -piedavajuni ieskatīties konceptā uzsverot, ka ar šo necenšos neko “pārdot”, kādu par kaut ko pārliecināt vai kādam kaut ko pierādīt ( man tas personiski n..hren nav vajadzīgs)- ne viss piedāvātajā video būs “full speed” ka teikts virsrakstā un cilvēki, kuri šķietami smieklīgi kūleņo,vienkārši pēc līdzsvara zaudēšanas izvairās no iespējamām traumām. Ja kādam tas viss liksies ” bullshit” lai tā būtu (man no tā tikpat silts, cik auksts), bet tikai pēc tam, kad paši būsiet kaut viegli pasparingojuši ar video varoni, gan bez ieročiem/ priekšmetiem, gan ar tiem. Man to ir nācies darīt ( ar šo cilvēku). Un ne reizi vien. Ļoti pamācoša un redzesloku paplašinoša pieredze blakus sparingiem, ko veicām vienībā savā laikā ( bija daļa no no mūsu ” dienišķās maizītes”, tā teikt).
“Система”… Paņēmienu uzsākšana maskēti (“исподтишка”) un veikšana, neizmantojot savu masu. Neticu tās īpašai efektivitātei.
Kā jau teicu, materiālu piedāvaju ne tāpēc, lai kāds tam ticētu vai neticētu, vai lai kaut ko pierādītu, bet tāpēc, ka tas strādā un par ko pašam uz savas ādas ir nācies pārliecināties.
Uzbrukumu sākt slēpti ir tikai daļa no Sistēmas, bet ne tā būtiskākā. Sistēmā “из подтишка” piegājiens ir ienacis no “ielas” un “zonas”. Un piegājiens ir ļoti efektīvs, jo ir ļoti grūti aizstāvēties pret to, ko neredzi nākam- nav laika sagatavoties. Zinu no savas pieredzes- ļoti rūgtas 😉
Kas attiecas uz svara ielikšanu ( laikam domāts bija sitienā), tad padalīšos ar saviem piedzīvojumiem šajā sakarā un secinājumiem.
Kādreiz tā arī strādājām savā vienībā, ieliekot maksimāli visu svaru. Ja tas ir viens vai divi sitieni, kurš izbeidz konfliktu, tad ir OK. Bet, kad sparingojām 3 minūtes uz pilnu klapi, tad pēc pirmās minūtes kājas vairs nevarēju pacelt augstāk par pretinieka ceļgalu. Tāpat ,realā situacijā ( uz ielas) esmu sekmīgi pielietojis augsto “roundhouse” spērienu galvā, izslēdzot prerinieku uzreiz. Bet tas nebija ne sparings, ne ilgstoša (ilgāk par pusminūti) cīņa ar prerinieku vai vairākiem, kuri grib tevi sakropļot vai iznīcināt. Kad esi noguris, ieliekot visu svaru, tas vairāk atgadina grūdienu vai uzvelšanos pretiniekam nekā sitienu- paskatieties prof- boksu 6.-7. raundā un tālāk. Ar to Sistēma atšķiras no cīņas sporta, ka tā nav sports, kur noteiktā laika posmā tev “jaizliekas” par visiem 100%, uzstādītu ierobežojumu ietvaros, ar mērķi “uzvarēt”. Militārā (pašaizsardzības) situācijā mērķis ir apgriezti proporcionāls: ar minimālu enerģijas patēriņu neitralizēt prerinieku un būt gatavam jaunu/ papildus pretinieku neitralizēšanai. Ja uz pirmo izliksies par 100%, nekam citam pēc tam tev vairs spēka nepietiks, jo kurš teica,ka ar to viss beigsies?!
Lai sitienu padarītu efektīvāku, Sistēmā notiek sitienu izdarošās ekstremitātes tā saucamā “smaguma palielināšana”. Tas ir īpaši svarīgi, kad esi noguris um joprojām vajadzīgs sitiena spēks, nevis grūdiens. Kā to darīt- cits stāsts, bet galvena doma ir ekstremitātes atslābināšana sitiena kustības brīdī. Tuvākaos piemērs, kas ienaca prātā, ir ievainotā nešana ar pacelšanu- ja ievainotais ir pie samaņas,sāpes izsauc sasprindzinājumu (muskuļu) in tādu ievainoto ir vieglāk pacelt un transportēt, jo sasprindzinātie muskuļi pēc sajūtas padara masu mazāku. Bet, ja ievainotais ir bezsamaņā, ap pilnībā atslābinariem muskuļiem, viņa svars šķiet smagāks un viņa ķermeni ir grūtāk “savākt”. Šis princips ir parbaudīts praksē, pēc gara trenniņa 3 srundu garumā vēl vienu stundu NEPĀRTRAUKTI “vrestlējot” uz grants ceļa kalnos. Ja nejēgtu pareizi elpot un vajadzīgajos brīžos atslābināties, izdegtu pirmajās 3 minūtēs.
Ir vēl daudza citas slietas svarīgas lietas, bet pareizas priekšstata par Sistēmu veicināšanai paskaidroju, ka galvenie principi ir sava ķermeņa pārvaldīšana, sprieze pamanīšana un atbrīvošanās no tās un – elpošana. Un ne mazak svarīgi par cīņaa elementu Sistēma ir arī psihes stiprināšana un organisma spēju atjaunošana- me tikai pēc fiziskam slodzēm, bet arī psiholoģiskām. Sevišķi tad, ja jums sen vairs nav 18, vai kad ir jāpaātrina dzīšanas un atvseļošanas process pēc traumām un operācijām. Ne tikai pats uz sevis to esmu sekmīgi izmēģinājis un pielietojis, bet palīdzējis arī citiem atgriezties 100% ierindā 3 mēnešu laikā.
Runāt un rakstīt te var daudz, bet vislabāk atšķirību un efektu var uztvert, pašam pamēģinot.
Kāda gan jēga reālā cīņā celt kāju augstāk par pretinieka celi? Ja nu vienīgi, ja kāds no aizmugures aptvēris abas rokas, tad ar kāju atgrūst pretī esošu citu cilvēku.
Nezinu, kāda sanāktu “Система” speciālista cīņa pret tādu cilvēku, kurš pieradis izmantot masu (piemēram, bokseri, cīkstoni). Cik esmu redzējis, tad tie visi bijuši tikai paraugdemonstrējumi. Proti – situācijas, kad nenotiek cīņa, bet māceklis tikai imitē satvērienu vai it kā sitienu. Tad jā, var tādus mācekļus patrenkāt, pašam mierīgi stāvot līdzsvarā. Ja kāds ar visu savu masu izvestu no līdzsvara “Система” speciālistu, grūti iedomāties, ko viņš darītu. Kad redzēju kaut ko līdzīgu, tad tāds speciālists uzreiz sāka pielietot pavisam citas tuvcīņas iemaņas (konkrēti viņa bāze bija brīvā cīņa).
Manuprāt, ja no “Система” izņem ārā visus paņēmienus, kas aizgūti no citām tuvcīņām (tādām kā džiu džitsu), tad pati šā stila kustību bāze ir līdzīga sistēmai “Чхарек”. Tāpat sitieni ir maskēti un netiek izmantota masa.
Te piemērs: https://www.youtube.com/watch?v=9RZkZ4jCvTo&feature=emb_logo
Piebildīšu vien, ka visi par šo stilu ņirdz. Un tāpat nav redzēta cīņa ar cita stila pārstāvi.
Naichezam
Kāda jēga celt kāju augstāk?! Ja Tava lokanība ļauj to izdarīt bez iesildīšanās un “izslēgt” pretinieku- kāpēc gan ne?!
Man patika Tavs video par to “interneta MMA dīvaini” ( esmu redzējis vairākkārt)- nosūti to V.Vasiljevam un tad piesakies klātienes sparingam- garantēju, ka dzīvs un vesels paliksi pēc tā, bet Tevi nomāks pārdomas par paša eksistences jēgu, kad patinpar sevi Tev būs pozitīva un motivējoša pieredze (ne Tu pirmais, ne pēdējais).
Tavi komentāri atgādina padomju propogandista teikto par ” kapitālistu” grāmatu: “Lasījis neesmu, bet zinu, ka tā ir slikta!”. Tā, protams, ir Tava problēma. Visnotaļ, Tava, jo-” Ignorance is self-/inflicting limitation.”
Kā jau teicu- ja neesi sparingojis ar konkrēto cilvēku, Tavs viedoklis ir vienkārši tīmekļa populisms. Ne vairāk.
Esmu savas dzīves laikā vairàkus cīņas veidus izmēģinājis- sporta sambo, džudo (sacensību fomātā), boksu, Krav-Maga, kaujjas sambo un Sistēmu- gan treniņu vidē, gan “uz ielas”. Esmu bijis sists un esmu sitis citus. Es šeit neko nereklamēju un nepārdodu- joprojām pielietoju lietas no sambo un krav maga, jo- tās strādā.
Bet ieskatam piedāvāju dažus video, gan tos, kuri neglaimo Sistēmai, gan tos, kuri attiecas pret lietu objektīvi:
vV.Starova kā Sistēmas šarlatāna “pieredze” pret muay-tai( tiesa gan- ringa situācija)
Un personiskai refleksijai šo:
Veselīgu un ražīgu Tev dienu!
Vai tad es rakstīju, ka neesmu izmēģinājis “Система”, bet tikai internetā to skatījies? Ja tu tā domā, tad tās ir tavas ilūzijas. Es to nerakstīju.
Otrkārt, kur tu saskatīji kritiku personīgi tavā virzienā?
Treškārt, mans vēstījums bija – es neticu tās “Система” īpašai efektivitātei. Jā, galīgi neefektīva tā nav. Taču es neticu, ka kaut kas īpašāks par citiem stiliem. Pamatojumu jau norādīju.
Par to, ka individuāls tās praktizētājs (sākot ar tevi, beidzot ar tavu treneri) var būt izcils sitējs – tas ir pavisam cits jautājums. Par to es nešaubos. Taču šīs lietas nekādi nevar saistīt kopā. Jo – kā tu pats arī atzini – tu esi nodarbojies arī ar vairākiem citiem tuvcīņas stiliem, tātad tev ir bāze no tiem. Jautājums ir par to, vai cilvēks, kurš savā mūžā ir tikai skrējis krosus un tml., bet vispār nekādu tuvcīņu nav pat pamēģinājis, varētu kļūt par efektīvus sitēju ar tikai šīs “Система” treniņiem? Es tam neticu. Lūk, par to tad arī ir jautājums. Nevis par to, cik efektīvs ir viens vai otrs sitējs, kuram ir pamatīga bāze no citiem tuvcīņas stiliem, bet pašreizējā dzīves posmā ir pievērsies konkrēti šim.
Labi, miers. Jauku dienu!
Paldies par paskaidrojumu. Tatad kaitnko no Tevisbteiktā biju pārpratis vai nedasapratis.
Tiesa gan, necjenā savā komentārā neatxeros, ka būtu suldinājis Sistēmas pārākumu. Vispar vērtēt viena vai otra veida pārākumu ir tukša salmu kulšana- bienīhais jautājums ir par konkrētā imdibīda spējām un sasniwgumiem konkrētajā veidā un ka šie sasniehumi viņ.plīdz būt “izcilniekam” sevis izvēlētajā vai dzīves siuācijas diktētajā lauciņā- vai tās ir sporta sacensības, vai sevis un sev tuvāko aizstāvēšana uz ielas vai profesionālo dienesta pienākumu pildīšanā.
Sistēmā ( kas pats par sevi ir plašs jēdziens), tāpat kā citoas veidosir savi meistari, un ir savi šarlatāni. Esmu tos redzējos gan kaujas sambo, gan krav maga,gan Sistēmā. Pieļauju ka Tava Sistēmas pieredze ir ļoti atšķirīga no manējās (ne labā, ne sliltā nozīmē, bet vienkārši konkrētā instruktora sniegumā), jo kāpēc gan uz manis piedāvaāo video ar V.Vasiljevu būtu jāatbild ar to pajoliņa video?! Tas tā nepārdomāti un nekorekti. Bet lai nu būtu.
No tā -visādi citādi gribēju teikt, ka nav svarīgi ko TIEŠI apgūt, galvenais ir savas dzīves gaitā pašam “vākt” un “kolekcionēt“ savu”instrumentu somu”, izmēģinot pēc iespējas dažādas lietas un saprast, kuras no tam dabiski ir tavējās un.kuras nostrādās vajadzīgakā brīdī.
Arī Tev sekmīgu dienu!
Aizsargājoties pret nazi, likuma normas pārkāpsi tad, ja uzbrucējs būs acīmredzami jau pārstājis uzbrukt / nebūs vairs spējīgs uzbrukt (piemēram, guļ zemē un nekustas), bet tu turpināsi viņu traumēt. Jo tad tas sanāk jau atriebības nolūkā. Sekundes daļā var mainīties darbību juridiskā kvalifikācija.
Kamēr turpinās reāls vai, vismaz, šķietams apdraudējums ar nazi, tikmēr drīkst aizsargāties ar fiziskām darbībām, tai skaitā traumējošām, ja vien tās nav acīmredzami nāvējošas. Piemēram, vari salauzt roku, ja aizsardzības paņēmiens nejauši sanāca pārāk stiprs. Vai turēt cilvēku pusnožņaugtā stāvoklī, kamēr viņam rokā ir nazis. Taču nedrīksti nožņaugt beigtu.
Nodarītā skāde mazāka par novērsto.
Būtu labi, ja tādā brīdī katrs spētu kontrolēt savu reakciju, bet tā dzīvē nenotiek un tiesas mūsu valstī arī ir ļoti “objektīvas”. Aizraidīsi nariku uz viņsauli, notiesās tevi kā aukstasinīgu slepkavu.
Par tiesām mūsu valstī grēks sūdzēties. Neesmu dzirdējis par acīmredzami netaisnīgu spriedumu Latvijā, kopš tiesās ieviests sacīkstes princips un vairāki advokāti specializējušies sūdzībās ECT.
Bija viens gadījums, kad divas kompānijas nejauši satikās pie daudzdzīvokļu mājas naktī. Kautiņa rezultātā tika nāvīgi sadurts cilvēks – ar vienu dūrienu kājas vēnā, pēc kā cilvēks noasiņoja beigts. Izdzīvojušo attaisnoja, jo pierādījās, ka sadurtais bija pirmais uzbrucis viņam ar nazi; tas bija viņa nazis, kuru kautiņa laikā izdzīvojušais nejauši pavērsa pret pašu uzbrucēju.
Vēl bija gadījums, kad jauns puisis, pusaudzis, bija savam pirmajam narkotiku pārdošanas darījumam paņēmis līdzi nazi – drošībai (jo nekad pat ar sportu nebija nodarbojies, kuru nu vēl runāt par kaušanās pieredzi). Ar to izdarīja sešus dūrienus, pēc kā sadurtais kļuva par invalīdu. Tiesā pierādījās, ka pirmo dūrienu viņš izdarīja aizstāvoties, kad tika sists, bet tad uzreiz jau pārējos piecus dūrienus – situācijā, kad vairs netika sists (jo sadurtais cilvēks to pārstāja darīt), tātad nebija vajadzības aizstāvēties šādā veidā – ar nazi.
Tiesas – ar aizstāvības un apsūdzības puses aktīvu dalību – tiešām cenšas tikt skaidrībā.
Cita lieta ir izmeklēšana. Jāatzīst, policijas izmeklētājs un arī uzraugošais prokurors var ļoti tendenciozi skatīties uz lietas apstākļiem un neņemt vērā, kā tur aizdomās turētais cenšas attaisnoties.
Es ar to negribu teikt, ka advokāti ir gaišie spēki. Nē, man riebjas daudzi advokāti, kuri pārāk bieži aizstāvību balsta uz meliem.
Runa ir par tiesām mūsu valstī.
Atceros to stāstus par kautiņu pēc kaut kāda tusiņa feņķī vai līdzīgā pritonā, kas interesanti toreiz bija, ka izskanēja, ka dūrējs, kurš sadūra “uzbrucēju” toreiz ieskrēja savā poģikā ar savu kompāniju un ieslēdzās dzīvoklī, menti atbrauca, durvis vaļā nelauzuši tā arī aizbraukuši no notikuma vietas. Ej nu sazini, vai basņas vai arī kārtējā “godīgā” izmeklēšana ar neuzpērkamajiem izmeklētājiem, prokuroriem un tiesām. Kā tur vispār ir ar to lietu Latgales pusē, kur bariņš cīņu apgūstošu pidrillu nospārdīja smadzenes līdz putrai vienam čalītim un vēl draudēja izpist un izvarot draudzeni un visus pārējos, ja liecinās pret viņiem? Nav dzirdēts nekas pēdējā laikā, notikums kādus 2 gadus vecs un tur, ja nemaldos, bija vietējā miesta elites bērniņi iesaistīti.
Pastāstīšu iz pieredzes, tas gan bija pirms teju vai 20 gadiem, bet, īsumā, čalim širmis aizkrita vienā dzīvokļa tusiņā, palikuši bija tikai 3 tusētāji(ieskaitot širminieku), divi nomīza no širminieka, izmeta viņu ārā no dzīvokļa, māja vecā tipa, kaimiņu tur citu vairs nebija, 3 dzīvokļu vienstāvene, tad lūk, čalis ārā, ziemas laikā, pālī sāka dauzīt logus, pārgrieza vēnu/artēriju, pa to laiku abi divi ērgļi otrā mājas pusē izlēca pa logu un aiztinās, pretī viņiem pa ceļu nāca širminieka radiniece, kas šo meklēja, jo pārējie čomaki jau sen pa mājām, mucēji atteikuši ka neesot viņu redzējuši, pa to laiku čalis noasiņoja, vecmutere viņu atrada jau aukstu. Kā tas viss beidzās? A nekā, jo viens no mīzaliem bija menta padēls, tas arī viss, kas jāzin par tiesiskumu šur tur un šad tad.
Pēc manas saskarsmes ar RPP/Policiju varu teikt ka, kamēr nav jāsmērē rokas ar papīriem, viss ir labi, kolīdz jākustina pakaļas un smadzenes, tā sākas cirks. Absolūti nesaku, ka visi tādi, bet, nu, paskatamies, kāda kopējā situācija valstī ar štatiem un lojalitāti, tur daudzmaz skaidrs.
Tas gadījums, par kuru rakstīju, ka cilvēks tika savainots ar viņa paša nazi, nebija saistīts ar jebkādu dzertuvi un bēgšanu dzīvoklī. Izskatās, ka mēs katrs runājam par citu gadījumu.
Tajā lietā, kur Latgales pusē nepilngadīgie līdz nāvei nospārdīja vienu cilvēku uz ielas, diezgan sekmīgi tiek turpināta izmeklēšana; tur nekas nav noklusis. Jā, tur varēs it kā piesieties policijas darba kvalitātei. Tikai nevajag aizmirst, ka tajā lietā tikpat kā visi aculiecinieki nobijās vispār sniegt liecības. Bet videokamerās tā kautiņa vieta netika fiksēta. Bet, neraugoties uz to, lieta tiek sekmīgi virzīta uz tiesu.
Par tavu emocionāli izstāstīto gadījumu īsti nesapratu. Sanāk, ka cilvēks noasiņoja no ievainojuma, kuru guva no sasistajiem stikliem, kad pats tos sāka dauzīt? (Citēju: “čalis ārā pālī sāka dauzīt logus, pārgrieza vēnu/artēriju”) Ja tā, tad ko tu lamājies uz cilvēkiem, kuri viņu nemaz neievainoja, bet vienkārši pirms tam to “širminieku” izmeta no dzīvokļa? Ja tev galīgi švaki ar loģiku un attapību, varbūt pamēģini latviešu tautas mīklas paminēt. Cilvēki teic, ka sevišķi neattapīgiem tas palīdz.
Saprotu, esi saistīts ar IeM, ka tik plāna āda uz kritiku? Širminieka nāvi neviens nepētīja tieši mentu būšanas pēc, jo tika izmests zeķēs, ziemas spelgonī uz ielas, atbildība tiem diviem deģenerātiem nebija nekāda.
Bļāviens, ja man uzbrūk ar nazi, tas ir dzīvības apdraudējums, tad es mēģinātu nosist maksimāli ātri, piem. izraujot traheju.
Kamēr uzbrukums ar nazi turpinās, var sist, cik ātri vien sanāk. Ja kāds sitiens sanāks par stipru, tas būs attaisnojoši. Pārdomas radīsies par rīcību BRĪDI PĒC TAM, kad uzbrukums ar nazi ir jau beidzies (runa ir par mierlaika situāciju, nevis kaujas apstākļiem kara laikā).
Taču centieni izraut traheju gan diez vai būs sekmīgi, jo – stiepjot rokas un, līdz ar to, atverot savu ķermeni dūrieniem – drīz vien sāpes no tiem dezorganizēs tik ļoti, ka aizmirsīsi, kur tāda traheja atrodas un kas tā tāda vispār ir. Primāri jācenšas – ar izvairīšanos, bloķēšanu, bēgšanu – novērst dūrienus ķermenī, nevis censties traheju satvert vai, nezinu, pa acīm ar pirkstiem trāpīt.
Un, jā, treneris mācīja, ka lai vai cik laba ir tava tehnika pret naža uzbrukumiem, tu tiksi sagraizīts, 100%, bez ilūzijām.
No tavām spējām atkarīgs, cik daudz un cik bīstami tavai veselībai pretinieks paspēs tev nodarīt skādi, līdz viņš tiks neitralizēts/aizbēgsi.
Līdzīgs video, tikai uzskatāmāki demonstrējumi, ko nestāsta un nerāda tie, kuri māca paņēmienus, kā cīnīties pret nazi. Nobloķēta un satverta pretinieka roka, var netraucēti veikt apļveida kustības, sagraizot aizstāvošā rokas un cīpslas. Vienmēr var pārmest / pārņemt nazi no nobloķētās un satvertās rokas uz otru un iedurt ribās. Var vienkārši boksēties, tikai vienā rokā nazis. To nav reāli noķert. Par katru cenu jāizvairās no tuvas cīkstēšanās, kad uzbrucējs var nemanot izvilkt nazi un sabakstī. Utml. https://www.youtube.com/watch?v=PPBHpH7eeWo (krieviski)
Āmen!
“A tev jau ir savs kaujas nazis?” Man ir šāds https://failiem.lv/u/a6xwfz7r5 Vēl ir mazāks salokamais un multitūls, bet tie ir mazāk kaujas. Principā šis lielais AK-4 durklis pamatā nav durklis, bet universāls rīks – atspiest, pārgriezt, uzlauzt utt.
Man ir šāds. https://www.knivesandtools.co.uk/en/pt/-ka-bar-usmc-1217-plain-edge-leather-leather-sheath.htm To gan ikdienā līdz nenēsāju. Ikdienai ir Šveices kabatas nazis ar plašu instrumentu komplektu. 😀
Jā, Šveices kabatas nažiem ir labi korķuviļķi.
Dīvaini, laikam tas saistīts ar tā reģiona vīna dzeršanas kultūru, jo amerikāņu MT’s nekādus korķa viļķus nedabūsi, to skatījos, no sērijas, saimniecībā noderēs, kad meklēju sev multi tooli.
Ne tikai saimniecībā noder. Vienreiz kaujoties ar pāris gopņikiem sanāca izmantot, diezgan efektīvs.
Hehe, tik mīnuss tāds ka viņam rīki nefiksējas, var sanākt pašam arī diezgan sāpīgi, kad tas dzelzis pirkstu malās pret kaulu atsitās tādā situācijā 😀
Glock-78 nazis pie uzkabes. Pielietot paredzētajam nolūkam nav sanācis.